니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 16.mahāparinibbānasuttaṃ

16.mahāparinibbānasuttaṃ

[뿍꾸사 말라뿟따] pukkusamallaputtavatthu (DN 16.26)

2 227 2018.02.13 22:43

 2) 뿍꾸사 말라뿟따의 귀의 ㅡ 삼매의 경지


tena kho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṃ addhānamaggappaṭippanno hoti. addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 


그 무렵에 알라라 깔라마의 제자인 뿍꾸사 말라뿟따는 꾸시나라로부터 빠와로 가는 먼 길을 따라가고 있었다. 뿍꾸사 말라뿟따는 세존께서 어떤 나무 아래에 앉아계신 것을 보았다. 보고는 세존께 다가갔다. 가서는 세존께 절을 올리고 한 곁에 앉았다. 


ekamantaṃ nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, santena vata, bhante, pabbajitā vihārena viharanti. bhūtapubbaṃ, bhante, āḷāro kālāmo addhānamaggappaṭippanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. atha kho, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṃ kālāmaṃ nissāya nissāya atikkamiṃsu. atha kho, bhante, aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca — ‘api, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni addasā’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, addasan’ti. ‘kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosin’ti. ‘kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosin’ti. ‘kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘evamāvuso’ti. ‘so tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosi; apisu te, bhante, saṅghāṭi rajena okiṇṇā’ti? ‘evamāvuso’ti. atha kho, bhante, tassa purisassa etadahosi — ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti! āḷāre kālāme uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā pakkāmī”ti.


한 곁에 앉은 뿍꾸사 말라뿟따는 세존께 이렇게 말씀드렸다. ㅡ "놀랍습니다. 대덕이시여. 신기합니다. 대덕이시여. 대덕이시여, 출가자들은 참으로 고요한 머묾으로 머뭅니다. 대덕이시여, 전에 알라라 깔라마는 먼 길을 걸어가다가 길에서 나와 가까이 있는 어떤 나무 아래 낮 동안의 머묾을 위해서 앉았습니다. 대덕이시여, 그때 500대의 수레가 알라라 깔라마의 가까이로 지나갔습니다. 대덕이시여, 그때 어떤 사람이 그 수레의 대상(隊商)을 뒤따라오다가 알라라 깔라마가 있는 곳으로 다가갔습니다. 가서는 알라라 깔라마에게 이렇게 말했습니다. ㅡ "그런데 대덕이시여, 500대의 수레가 지나가는 것을 보셨습니까?" "도반이여, 나는 보지 못했습니다." "대덕이시여, 그러면 소리는 들었습니까?" "도반이여, 나는 소리도 듣지 못했습니다." "대덕이시여, 그러면 잠들었습니까?" "도반이여, 나는 잠들지 않았습니다." "대덕이시여, 그러면 상(想)은 있었습니까?" "도반이여, 그렀습니다." "대덕이시여, 그럼 당신은 상(想)이 있고 깨어 있으면서도 500대의 수레가 가까이로 지나갔는데도 보지도 못하고 소리를 듣지도 못했다는 말입니까? 대덕이시여, 심지어 당신의 대가사는 먼지를 뒤집어썼는데도 말입니까?" "도반이여, 그렇습니다." 대덕이시여, 그러자 그 사람에게 이런 생각이 들었습니다. ㅡ ‘참으로 놀랍고 참으로 신기하구나. 출가자들은 참으로 고요한 머묾으로 머무는구나. 참으로 상(想)이 있고 깨어 있으면서도 500대의 수레가 가까이로 지나갔는데도 보지도 못하고 소리를 듣지도 못하다니!’라고. 이와 같이 그는 알라라 깔라마에게 분명한 믿음을 알리고 떠났습니다."


“taṃ kiṃ maññasi, pukkusa, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā — yo vā saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyya; yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā”ti? “kiñhi, bhante, karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭasatāni satta vā sakaṭasatāni aṭṭha vā sakaṭasatāni nava vā sakaṭasatāni, sakaṭasahassaṃ vā sakaṭasatasahassaṃ vā. atha kho etadeva dukkarataraṃ ceva durabhisambhavatarañca yo saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā”ti.


"뿍꾸사여, 이를 어떻게 생각합니까? 어떤 것이 더 행하기 어렵고 더 경험하기 어렵습니까? ㅡ 상(想)이 있고 깨어 있으면서도 500대의 수레가 가까이로 지나갔는데도 보지도 못하고 소리를 듣지도 못하는 것입니까, 아니면 상(想)이 있고 깨어있으면서도 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란한 것을 보지도 못하고 듣지도 못하는 것입니까?”


"대덕이시여, 500대의 수레가 아니라 600대, 700대, 800대, 900대, 천 대, 아니 십 만대의 수레라도 어떻게 비교할 수 있겠습니까? 참으로 상(想)이 있고 깨어있으면서도 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란한 것을 보지도 못하고 듣지도 못하는 것이 더 행하기 어렵고 더 경험하기 어렵습니다.”


“ekamidāhaṃ, pukkusa, samayaṃ ātumāyaṃ viharāmi bhusāgāre. tena kho pana samayena deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā avidūre bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. atha kho, pukkusa, ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā tenupasaṅkami. tena kho panāhaṃ, pukkusa, samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. atha kho, pukkusa, aññataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ahaṃ, pukkusa, taṃ purisaṃ etadavocaṃ — ‘kiṃ nu kho eso, āvuso, mahājanakāyo sannipatito’ti? ‘idāni, bhante, deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. ettheso mahājanakāyo sannipatito. tvaṃ pana, bhante, kva ahosī’ti? ‘idheva kho ahaṃ, āvuso, ahosin’ti. ‘kiṃ pana, bhante, addasā’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, addasan’ti. ‘kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosin’ti. ‘kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosin’ti. ‘kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘evamāvuso’ti. ‘so tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaṃ assosī’ti? “evamāvuso”ti?


"뿍꾸사여, 한때 나는 아뚜마에서 왕겨저장소에 머물렀습니다. 그때에 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란하였으며 왕겨저장소 가까이에서 농부 형제 두 사람과 황소 네 마리가 죽었습니다. 뿍꾸사여, 그러자 아뚜마의 많은 사람들의 무리가 나와서 농부 형제 두 사람과 황소 네 마리가 죽은 곳으로 다가갔습니다. 뿍꾸사여, 그 무렵에 나는 왕겨저장소의 문 밖으로 나와 열린 장소에서 경행(輕行)[행선(行禪)]을 하고 있었습니다. 뿍꾸사여, 그러자 어떤 사람이 많은 사람들의 무리로부터 내가 있는 곳으로 다가왔습니다. 와서는 나에게 절하고 한 곁에 섰습니다. 뿍꾸사여, 나는 한 곁에 선 그 사람에게 이렇게 말했습니다. ㅡ "도반이여, 왜 이 많은 사람들의 무리가 모였습니까?" "대덕이시여, 여기에 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란하였으며 왕겨저장소 가까이에서 농부 형제 두 사람과 황소 네 마리가 죽었습니다. 그래서 저 많은 사람들의 무리가 여기 모였습니다. 대덕이시여, 그런데 당신은 어디에 계셨습니까?" "도반이여, 나는 여기에 있었습니다." "대덕이시여, 그런데 보지 못하셨습니까?" "도반이여, 나는 보지 못하였습니다." "대덕이시여, 그렇다면 소리도 듣지 못하셨습니까?" "도반이여, 나는 소리도 듣지 못하였습니다." "대덕이시여, 그러면 잠드셨습니까?" "도반이여, 나는 잠들지 않았습니다." "대덕이시여, 그러면 상(想)이 있었습니까?" "도반이여, 그렇습니다." "대덕이시여, 그럼 당신은 참으로 상(想)이 있고 깨어있으면서도 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란한 것을 보지도 못하고 듣지도 못하셨습니까?" "도반이여, 그렇습니다."


“atha kho, pukkusa, purisassa etadahosi — ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti. mayi uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmī”ti.


“뿍꾸사여, 그러자 그 사람에게 이런 생각이 들었습니다. ㅡ '참으로 놀랍고 참으로 신기하구나. 출가자들은 참으로 고요한 머묾으로 머무는구나. 참으로 상(想)이 있고 깨어 있으면서도 큰 비가 내리고 큰 비가 소리를 내면서 엄청나게 쏟아지고 번개가 번쩍이고 벼락이 요란한 것을 보지도 못하고 듣지도 못하다니!’라고. 이와 같이 그는 나에게 분명한 믿음을 알리고 떠났습니다.”


evaṃ vutte pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca — “esāhaṃ, bhante, yo me āḷāre kālāme pasādo taṃ mahāvāte vā ophuṇāmi sīghasotāya vā nadiyā pavāhemi. abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


이렇게 말씀하시자 뿍꾸사 말라뿟따는 세존께 이렇게 말씀드렸다. ㅡ "대덕이시여, 저의 알라라 깔라마에 대한 믿음은 큰 바람에 날아가 버렸고, 강의 급류에 떠내려갔습니다. 정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 대덕이시여, 마치 넘어진 자를 일으키듯, 덮여있는 것을 걷어내듯, 길 잃은 자에게 길을 알려주듯, ‘눈 있는 자는 모습을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 비추듯, 이렇게 세존에 의해서 여러 가지 방법으로 법이 설해졌습니다. 대덕이시여, 저는 이제 세존께 귀의하고, 법과 비구상가에 귀의합니다. 세존께서는 저를 오늘부터 죽을 때까지 귀의한 남신자로 받아 주소서." 


atha kho pukkuso mallaputto aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “iṅgha me tvaṃ, bhaṇe, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āharā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so puriso pukkusassa mallaputtassa paṭissutvā taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āhari. atha kho pukkuso mallaputto taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato upanāmesi — “idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ, taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā”ti. “tena hi, pukkusa, ekena maṃ acchādehi, ekena ānandan”ti. “evaṃ, bhante”ti kho pukkuso mallaputto bhagavato paṭissutvā ekena bhagavantaṃ acchādeti, ekena āyasmantaṃ ānandaṃ. atha kho bhagavā pukkusaṃ mallaputtaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. atha kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.


그리고 뿍꾸사 말라뿟따는 어떤 사람에게 말하였다. ㅡ "여보게, 그대는 수선된 황금색 옷 두 벌을 나에게 가져오시오." "알겠습니다, 대덕이시여."라고 그 사람은 뿍꾸사 말라뿟따에게 대답한 뒤 수선된 황금색 옷 두 벌을 가지고 왔다. 그러자 뿍꾸사 말라뿟따는 수선된 황금색 옷 두벌을 세존께 바쳤다. ㅡ "대덕이시여, 세존께서는 저를 연민하시어 이 황금색 옷 두벌을 받아 주십시오." "뿍꾸사여, 그렇다면 한 벌은 내게 보시하고, 한 벌은 아난다에게 보시하여라." "알겠습니다, 대덕이시여."라고 뿍꾸사 말라뿟따는 세존께 대답한 뒤 한 벌은 세존께 보시하였고, 한 벌은 아난다 존자께 보시하였다. 그러자 세존께서는 뿍꾸사 말라뿟따에게 법의 말씀으로 설명하고 격려하고 분명히 하고 기쁘게 하셨다. 그러자 뿍꾸사 말라뿟따는 세존의 법의 말씀으로 설명 받고 격려 받고 분명해지고 기뻐하면서 자리에서 일어나 세존께 절을 올리고 오른쪽으로 돈 뒤에 돌아갔다.


3) 여래의 몸이 지극히 청정하고 피부색은 깨끗하게 되는 두 가지 경우


atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmesi. taṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya khāyati. atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, yāva parisuddho, bhante, tathāgatassa chavivaṇṇo pariyodāto. idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya khāyatī”ti. “evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. katamesu dvīsu? yañca, ānanda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. imesu kho, ānanda, dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. “ajja kho, panānanda, rattiyā pacchime yāme kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. āyāmānanda, yena kakudhā nadī tenupasaṅkamissāmā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
 
siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ, pukkuso abhihārayi.
tena acchādito satthā, hemavaṇṇo asobhathāti.


뿍꾸사 말라뿟따가 돌아가자 아난다 존자는 수선된 황금색 옷을 세존께 입혀드렸다. 세존의 몸에 입혀 드렸지만 그 옷은 죽은 것처럼 황금색으로 보이지 않았다. 그러자 아난다 존자는 세존께 이렇게 말씀드렸다. ㅡ “놀랍습니다, 대덕이시여. 신기합니다, 대덕이시여. 대덕이시여, 여래의 피부색이 이렇게 청정하고 이렇게 깨끗하다니요. 대덕이시여, 수선된 황금색 옷을 세존의 몸에 입혀 드렸지만 그 옷은 죽은 것처럼 황금색으로 보이지 않습니다.”


“참으로 그러하다, 아난다여. 참으로 그러하다, 아난다여. 아난다여, 두 가지 경우에 여래의 몸은 아주 청정하고 피부색은 아주 깨끗하게 된다. 어떤 두 가지인가? 아난다여, 여래가 위없는 바른 깨달음을 깨달은 그 밤과 여래가 무여열반의 계(界)로 완전한 열반에 드는 밤이다. 아난다여, 이런 두 가지 경우에 여래의 몸은 아주 청정하고 피부색은 아주 깨끗하게 된다. 아난다여, 오늘 밤 후삼분(後三分)에 꾸시나라 근처에 있는 말라들의 살라 숲에서 두 그루의 살라 나무사이에서 여래의 완전한 열반이 있을 것이다. 오라, 아난다여. 까꾸다 강으로 갈 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 아난다 존자는 세존께 대답하였다. 


빛나는 황금색 옷 두 벌을 뿍꾸사는 바쳤다.

스승이 입었기 때문에 황금색은 빛나지 않았다.   


4) 피곤해 하는 부처님


atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kakudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kakudhaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami. upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi — “iṅgha me tvaṃ, cundaka, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapehi, kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi. 


그리고 세존께서는 많은 비구상가와 함께 까꾸다 강이 있는 곳으로 가셨다. 가서는 까꾸다 강에 들어가서 목욕을 하고 물을 마시고 다시 나와서 망고 숲으로 가셨다. 가서는 쭌다까 존자에게 말씀하셨다. ㅡ “쭌다까여, 와서 대가사를 네 겹으로 접어서 자리를 준비하라. 쭌다까여, 피곤하구나. 나는 누워야겠다.” “알겠습니다. 대덕이시여.”라고 쭌다까 존자는 세존께 대답한 뒤 대가사를 네 겹으로 접어서 앉을 자리를 준비했다.  


atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.


그러자 세존께서는 발과 발을 포개시고, 사띠-삼빠자나[염(念)-정지(正知)] 하면서 일어남의 상(想)을 작의(作意)하신 후 오른쪽 옆구리로 사자처럼 누우셨다. 쭌다까 존자는 거기 세존의 앞에 앉았다.  


gantvāna buddho nadikaṃ kakudhaṃ,
acchodakaṃ sātudakaṃ vippasannaṃ.
ogāhi satthā akilantarūpo,
tathāgato appaṭimo ca loke.
nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā,
purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe.
vattā pavattā bhagavā idha dhamme,
upāgami ambavanaṃ mahesi.
āmantayi cundakaṃ nāma bhikkhuṃ,
catugguṇaṃ santhara me nipajjaṃ.
so codito bhāvitattena cundo,
catugguṇaṃ santhari khippameva.
nipajji satthā akilantarūpo,
cundopi tattha pamukhe nisīdīti.


깨끗한 물과 쾌적한 물의 순수한 까꾸다 강에 부처님께서 도착하셨다.

세상에 비교할 데 없는 여래, 스승께서는 피로한 몸을 강에 담그셨다.

비구상가의 중심에서 앞장서서 스승은 목욕하고 물을 마시고 강을 건넜다.

이 법에서 스승인 세존, 위대한 현자께서는 망고 숲으로 가셨다.

쭌다까라는 비구에게 나를 위해 네 겹으로 자리를 펴 달라고 말씀하셨다.

분부 받은 잘 훈련된 쭌다까는 빠르게 네 겹으로 자리를 폈다.

피로한 스승께서 몸을 누이시고 쭌다까는 그 앞에 앉아있다.


5) 철공소집 아들 쭌다의 자책감을 없애줌


atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “siyā kho, panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ uppādeyya — ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā tassa te dulladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto’ti. cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo — ‘tassa te, āvuso cunda, lābhā tassa te suladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto. sammukhā metaṃ, āvuso cunda, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ — dve me piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. katame dve? yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. āyusaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, vaṇṇasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, sukhasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, yasasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, saggasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, ādhipateyyasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitan’ti. cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo”ti. atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi —
 
“dadato puññaṃ pavaḍḍhati,
saṃyamato veraṃ na cīyati.
kusalo ca jahāti pāpakaṃ,
rāgadosamohakkhayā sanibbuto”ti. 


그런 후 세존께서는 아난다 존자에게 말씀하셨다. ㅡ "아난다여, 그런데 누군가가 철공소집 아들 쭌다에게 가책을 일으킬 수 있다. ㅡ '도반 쭌다여, 여래께서 그대의 공양을 마지막으로 드시고 완전한 열반에 드신 것은 그대에게 손실이고 그대를 곤경에 처하게 할 것입니다.'라고. 아난다여, 철공소집 아들 쭌다에게 이와 같이 가책을 없애주어야 한다. ㅡ '도반 쭌다여, 여래께서 그대의 공양을 마지막으로 드시고 완전한 열반에 드신 것은 그대에게 이익이고 그대의 커다란 이익입니다. 도반 쭌다여, 나는 이렇게 세존의 앞에서 듣고 앞에서 받아 지녔습니다. ㅡ ‘두루 고른 과(果)와 고른 보(報)를 가져오는 두 가지 공양이 있는데 다른 공양을 능가하는 아주 큰 결실과 아주 큰 이익을 가져옵니다. 무엇이 둘입니까? 그 공양을 드시고 여래께서 위없는 바른 깨달음을 깨달으신 것과 그 공양을 드시고 여래께서 무여열반의 계(界)로 완전한 열반에 드신 것입니다. 두루 고른 과(果)와 고른 보(報)를 가져오는 이 두 가지 공양이 있는데 다른 공양을 능가하는 아주 큰 결실과 아주 큰 이익을 가져옵니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 수명으로 이끄는 업을 쌓았습니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 용모로 이끄는 업을 쌓았습니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 행복으로 이끄는 업을 쌓았습니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 명성으로 이끄는 업을 쌓았습니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 하늘로 이끄는 업을 쌓았습니다. 철공소집 아들 쭌다 존자는 권력으로 이끄는 업을 쌓았습니다.’라고. 아난다여, 이렇게 철공소집 아들 쭌다의 가책을 없애주어야 한다."


그때 세존께서는 이런 뜻을 드러내신 뒤 다음의 감흥어를 읊으셨다.


베풂에 의해서 공덕은 증가하고

자기의 제어에 의해서 증오는 쌓이지 않는다.

유익함을 행하는 자는 악함을 버리고

탐진치(貪嗔癡)를 부수어 스스로 열반을 실현한다.

Comments

대원행 2024.01.20 21:23
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_13_03&wr_id=7 참조 ( 맛지마 니까야 관통 법회 - 123. 놀랍고 신기한 것 경[탄생의 놀라움 & 법의 위빳사나(사실 영역의 시작)]
대원행 2024.07.06 20:37
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=288 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4 - (127-130)[두려움 품3) 부처님의 신기한 현상들 & 부처님이 설한 법(존재화와 자기화)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close