니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 31.siṅgālasuttaṃ

31.siṅgālasuttaṃ

siṅgālasuttaṃ (DN 31-싱갈라 경)

8 609 2020.02.04 14:28
6 DN 31-싱갈라 경siṅgālasuttaṃ.hwp (114.0K)   2020.02.17

8. siṅgālasuttaṃ (DN 31-싱갈라 경)


242. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena siṅgālako gahapatiputto kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassati — puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ.


이렇게 나는 들었다. ㅡ 한때 세존은 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 기르는 곳에 머물렀다. 그때 장자의 아들 싱갈라까가 이른 아침에 일어나 라자가하에서 나와서 젖은 옷, 젖은 머리로 합장을 한 채 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽의 여러 방향으로 예배하였다.


243. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. addasā kho bhagavā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ kālasseva vuṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavatthaṃ allakesaṃ pañjalikaṃ puthudisā namassantaṃ — puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disaṃ. disvā siṅgālakaṃ gahapatiputtaṃ etadavoca — “kiṃ nu kho tvaṃ, gahapatiputta, kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassasi — puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disan”ti? “pitā maṃ, bhante, kālaṃ karonto evaṃ avaca — ‘disā, tāta, namasseyyāsī’ti. so kho ahaṃ, bhante, pituvacanaṃ sakkaronto garuṃ karonto mānento pūjento kālasseva uṭṭhāya rājagahā nikkhamitvā allavattho allakeso pañjaliko puthudisā namassāmi — puratthimaṃ disaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ pacchimaṃ disaṃ uttaraṃ disaṃ heṭṭhimaṃ disaṃ uparimaṃ disan”ti. 


그때 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 라자가하로 들어갔다. 세존은 장자의 아들 싱갈라까가 이른 아침에 일어나 라자가하에서 나와서 젖은 옷, 젖은 머리로 합장을 한 채 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽의 여러 방향으로 예배하는 것을 보았다. 보고서 장자의 아들 싱갈라까에게 이렇게 말했다. ㅡ “장자의 아들이여, 그대는 왜 이른 아침에 일어나 라자가하에서 나와서 젖은 옷, 젖은 머리로 합장을 한 채 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽의 여러 방향으로 예배하는가?”라고. “대덕이시여, 아버지께서 돌아가실 때 저에게 ‘아들아, 너는 여러 방위에 예배해야 한다.’라고 말했습니다. 그래서 대덕이시여, 아버지의 말씀을 존경하고, 존중하고, 숭상하고, 예배하는 저는 이른 아침에 일어나 라자가하에서 나와서 젖은 옷, 젖은 머리로 합장을 한 채 동쪽, 남쪽, 서쪽, 북쪽, 아래쪽, 위쪽의 여러 방향으로 예배합니다.”


• cha disā (DN 31.2-여섯 가지 방향)


244. “na kho, gahapatiputta, ariyassa vinaye evaṃ cha disā namassitabbā”ti. “yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye cha disā namassitabbā? sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa vinaye cha disā namassitabbā”ti.


“장자의 아들이여, 성스러운 율(律)에서는 이렇게 여섯 방향으로 예배하지 않는다.” “그러면 대덕이시여, 성스러운 율(律)에서는 어떻게 여섯 방향으로 예배해야 합니까? 대덕이시여, 성스러운 율에서 여섯 방향으로 예배하는 법을 세존께서 저에게 설해주시면 고맙겠습니다.”


“tena hi, gahapatiputta suṇohi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho siṅgālako gahapatiputto bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


“그렇다면 장자의 아들이여, 듣고 잘 사고하라. 나는 말할 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 장자의 아들 싱갈라까는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ㅡ


“yato kho, gahapatiputta, ariyasāvakassa cattāro kammakilesā pahīnā honti, catūhi ca ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti, cha ca bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati, so evaṃ cuddasa pāpakāpagato chaddisāpaṭicchādī ubholokavijayāya paṭipanno hoti. tassa ayañceva loko āraddho hoti paro ca loko. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. 


”장자의 아들이여, 성스러운 제자에게 네 가지 업(業)의 오염원이 버려질 때, 네 가지 조건의 악한 업을 짓지 않고, 여섯 가지로 된 타락의 입구를 실천하지 않는다. 이렇게 열네 가지 악을 제거한 그는 여섯 방향을 보호하는 자여서 양쪽 세상에서 승리하기 위해 실천한다. 그에게 이 세상도 확고하고 저세상도 확고하다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 좋은 곳, 하늘 세상에 태어난다. 


• cattārokammakilesā (DN 31.3-네 가지 업의 오염원)


245. “katamassa cattāro kammakilesā pahīnā honti? pāṇātipāto kho, gahapatiputta, kammakileso, adinnādānaṃ kammakileso, kāmesumicchācāro kammakileso, musāvādo kammakileso. imassa cattāro kammakilesā pahīnā hontī”ti. idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


어떤 네 가지 업(業)의 오염원이 버려지는가? 장자의 아들이여, 생명을 해치는 행위가 업의 오염원이고, 주지 않는 것을 가지는 행위가 업의 오염원이고, 음행(淫行)에 대한 삿된 행위가 업의 오염원이고, 거짓을 말하는 행위가 업의 오염원이다. 이런 네 가지 업의 오염원이 버려진다.” 세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ㅡ


“pāṇātipāto adinnādānaṃ, musāvādo ca vuccati.

paradāragamanañceva, nappasaṃsanti paṇḍitā”ti. 


생명을 해치는 행위, 주지 않는 것을 가지는 행위, 거짓을 말하는 행위와

남의 아내에게 가는 것이 업의 오염원이라고 불린다. 현명한 자들은 칭찬하지 않는다.


• catuṭṭhānaṃ (DN 31.4-네 가지 조건)


“katamehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karoti? chandāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, dosāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, mohāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti, bhayāgatiṃ gacchanto pāpakammaṃ karoti. yato kho, gahapatiputta, ariyasāvako neva chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati; imehi catūhi ṭhānehi pāpakammaṃ na karotī”ti. idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —

 

“어떤 네 가지 조건에 의해 악한 업(業)을 짓지 않는가? 관심 때문에 방향 아닌 곳으로 가는 사람은 악한 업(業)을 짓는다. 진(嗔) 때문에 방향 아닌 곳으로 가는 사람은 악한 업(業)을 짓는다. 치(癡) 때문에 방향 아닌 곳으로 가는 사람은 악한 업(業)을 짓는다. 두려움 때문에 방향 아닌 곳으로 가는 사람은 악한 업(業)을 짓는다. 장자의 아들이여, 성스러운 제자가 관심 때문에 방향 아닌 곳으로 가지 않고, 진(嗔) 때문에 방향 아닌 곳으로 가지 않고, 치(癡) 때문에 방향 아닌 곳으로 가지 않고, 두려움 때문에 방향 아닌 곳으로 가지 않을 때, 이런 네 가지 조건에 의해 악한 업을 짓지 않는다.” 세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ㅡ


“chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati.

nihīyati yaso tassa, kāḷapakkheva candimā.


관심과 진(嗔)과 두려움과 치(癡) 때문에 법을 무시하는 사람

그믐으로 가는 보름 동안의 달처럼, 그에게 명성은 부서진다. 


“chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati.

āpūrati yaso tassa, sukkapakkheva candimā”ti.


관심과 진(嗔)과 치(癡)와 두려움 때문에 법을 무시하지 않는 사람

보름으로 가는 보름 동안의 달처럼, 그에게 명성은 충만해진다. 


• cha apāyamukhāni (DN 31.5-여섯 가지 타락의 입구)


247. “katamāni cha bhogānaṃ apāyamukhāni na sevati? surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyogo kho, gahapatiputta, bhogānaṃ apāyamukhaṃ, vikālavisikhācariyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, samajjābhicaraṇaṃ bhogānaṃ apāyamukhaṃ, jūtappamādaṭṭhānānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, pāpamittānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ, ālasyānuyogo bhogānaṃ apāyamukhaṃ.


”어떤 여섯 가지로 된 타락의 입구를 실천하지 않는가? 장자의 아들이여, 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것이 타락의 입구이고, 때아닌 때에 열심히 거리를 돌아다니는 것이 타락의 입구이고, 열심히 공연을 보러 다니는 것이 타락의 입구이고, 노름으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것이 타락의 입구이고, 나쁜 친구와의 만남에 열심인 것이 타락의 입구이고, 게으름에 열심인 것이 타락의 입구이다. 


• surāmerayassa cha ādīnavā (DN 31.6-술과 발효액의 여섯 가지 위험)


248. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge. sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalikaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavati. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā surāmerayamajjappamādaṭṭhānānuyoge.


장자의 아들이여, 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 이 세상에 속한 재산을 잃고, 불화가 늘어나고, 병을 위한 토대가 되고, 악명이 생기고, 부끄러움을 모르고, 여섯 번째로 지혜가 무력해진다. 장자의 아들이여, 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다.


• vikālacariyāya cha ādīnavā (DN 31.7-때아닌 때에 돌아다니는 것의 여섯 가지 위험)


249. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge. attāpissa agutto arakkhito hoti, puttadāropissa agutto arakkhito hoti, sāpateyyaṃpissa aguttaṃ arakkhitaṃ hoti, saṅkiyo ca hoti pāpakesu ṭhānesu, abhūtavacanañca tasmiṃ rūhati, bahūnañca dukkhadhammānaṃ purakkhato hoti. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā vikālavisikhācariyānuyoge.


장자의 아들이여, 때아닌 때에 열심히 거리를 돌아다니는 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 자신도 지키지 못하고 보호하지 못한다. 자식과 아내도 지키지 못하고 보호하지 못한다. 재산도 지키지 못하고 보호하지 못한다. 범죄의 장소에서 의심받는다. 그에 대한 헛소문이 늘어난다. 많은 괴로운 사건들을 마주친다. 장자의 아들이여, 때아닌 때에 열심히 거리를 돌아다니는 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 


• samajjābhicaraṇassa cha ādīnavā (DN 31.8-공연을 보러 다니는 것의 여섯 가지 위험)


250. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā samajjābhicaraṇe. kva naccaṃ, kva gītaṃ, kva vāditaṃ, kva akkhānaṃ, kva pāṇissaraṃ, kva kumbhathunanti. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā samajjābhicaraṇe.


장자의 아들이여, 공연을 보러 다니는 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. ‘어디에서 춤추는가? 어디에서 노래하는가? 어디에서 악기를 연주하는가? 어디에서 낭송하는가? 어디에서 손뼉을 치는가? 어디에서 북을 치는가?’라고. 장자의 아들이여, 공연을 보러 다니는 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 


• jūtappamādassa cha ādīnavā (DN 31.9-노름으로 인한 방일한 머묾의 여섯 가지 위험)


251. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge. jayaṃ veraṃ pasavati, jino vittamanusocati, sandiṭṭhikā dhanajāni, sabhāgatassa vacanaṃ na rūhati, mittāmaccānaṃ paribhūto hoti, āvāhavivāhakānaṃ apatthito hoti — ‘akkhadhutto ayaṃ purisapuggalo nālaṃ dārabharaṇāyā’ti. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā jūtappamādaṭṭhānānuyoge.


장자의 아들이여, 노름으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 이기면 원망이 생기고, 진 자는 재물을 슬퍼하고, 이 세상에 속한 재산을 잃고, 회의실에서 한 말이 효력을 갖지 못하고, 친구와 사람들이 무시하고, ‘노름꾼인 이 사람은 아내를 부양하기에 적절하지 않다.’라며 결혼 상대로 원하지 않는다. 장자의 아들이여, 노름으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 


• pāpamittatāya cha ādīnavā (DN 31.10-나쁜 친구와의 만남의 여섯 가지 위험)


252. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā pāpamittānuyoge. ye dhuttā, ye soṇḍā, ye pipāsā, ye nekatikā, ye vañcanikā, ye sāhasikā. tyāssa mittā honti te sahāyā. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā pāpamittānuyoge.


장자의 아들이여, 나쁜 친구와의 만남에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 폭력배, 마약 중독자, 술꾼, 사기꾼, 거짓말쟁이, 잔인한 자들이 친구가 되고 동료가 된다. 장자의 아들이여, 나쁜 친구와의 만남에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 


• ālasyassa cha ādīnavā (DN 31.11-게으름의 여섯 가지 위험)


253. “cha khome, gahapatiputta, ādīnavā ālasyānuyoge. atisītanti kammaṃ na karoti, atiuṇhanti kammaṃ na karoti, atisāyanti kammaṃ na karoti, atipātoti kammaṃ na karoti, atichātosmīti kammaṃ na karoti, atidhātosmīti kammaṃ na karoti. tassa evaṃ kiccāpadesabahulassa viharato anuppannā ceva bhogā nuppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaṃ gacchanti. ime kho, gahapatiputta, cha ādīnavā ālasyānuyoge”ti. 


장자의 아들이여, 게으름에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. ‘너무 춥다.’라고 일하지 않고, ‘너무 덥다.’라고 일하지 않고, ‘너무 늦었다.’라고 일하지 않고, ‘너무 이르다.’라고 일하지 않고, ‘너무 배고프다.’라고 일하지 않고, ‘너무 배부르다.’라고 일하지 않는다. 이렇게 해야 할 일에 대한 핑계를 많이 가지고 머무는 그에게 생기지 않은 재물은 생기지 않고, 생긴 재물은 소진된다. 장자의 아들이여, 게으름에 열심인 것에 이런 여섯 가지 위험이 있다. 


idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ㅡ


“hoti pānasakhā nāma,

hoti sammiyasammiyo.

yo ca atthesu jātesu,

sahāyo hoti so sakhā.


참으로 술친구가 있고, ‘벗이여, 벗이여’하는 자가 있다.

그러나 이익이 생겼을 때 끼워주는 자, 그가 벗이다. 


“ussūraseyyā paradārasevanā,

verappasavo ca anatthatā ca.

pāpā ca mittā sukadariyatā ca,

ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.


해가 뜬 뒤에도 잠자는 자, 남의 아내와 교제하는 자

원망하는 자, 불익을 주는 자, 나쁜 친구, 매우 인색한 자

이런 여섯 경우는 사람을 퇴락하게 한다.


“pāpamitto pāpasakho,

pāpāacāragocaro.

asmā lokā paramhā ca,

ubhayā dhaṃsate naro.


나쁜 친구, 나쁜 벗, 나쁜 행위의 영역을 가진 자는

이 세상과 저세상의 양쪽에서 사람을 퇴락하게 한다.


“akkhitthiyo vāruṇī naccagītaṃ,

divā soppaṃ pāricariyā akāle.

pāpā ca mittā sukadariyatā ca,

ete cha ṭhānā purisaṃ dhaṃsayanti.


노름과 여자, 취하게 하는 것, 춤과 노래, 낮에 잠자고, 적절하지 않은 때에 하는 봉사

나쁜 친구, 매우 인색한 자, 이런 여섯 경우는 사람을 퇴락하게 한다.


“akkhehi dibbanti suraṃ pivanti,

yantitthiyo pāṇasamā paresaṃ.

nihīnasevī na ca vuddhasevī,

nihīyate kāḷapakkheva cando.


노름을 즐기고, 술을 마시고, 남들에게 목숨처럼 소중한 여자들을 범하고

나쁜 교제를 하고, 노인을 섬기지 않는 자는 그믐달처럼 쇠락한다. 


“yo vāruṇī addhano akiñcano,

pipāso pivaṃ papāgato.

udakamiva iṇaṃ vigāhati,

akulaṃ kāhiti khippamattano.


목마른 자가 물을 파는 곳에 가서 물을 마시면 빚에 빠지는 것처럼

재산이 없고 아무것도 가진 것이 없으면서 취해 있는 사람은 

자신의 가문을 빠르게 빚에 빠지게 만든다.


“na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā.

niccaṃ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṃ gharaṃ.


낮에 잠자는 습성을 가진 자, 밤에 일어나서 보는 자

항상 술에 취해 있는 자는 집에서 살 수 없다.


“atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu.

iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.


너무 춥고, 너무 덥고, 너무 늦었다고 하면서

이렇게 일을 던져버리는 젊은이에게 성공은 지나가 버린다.


“yodha sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati.

karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyatī”ti. 


이 세상에서 추위와 더위를 풀보다 더 높은 것으로 생각하지 않고

사람의 할 바를 행하는 자에게 행복은 버려지지 않는다.


• mittapatirūpakā (DN 31.12)


254. “cattārome, gahapatiputta, amittā mittapatirūpakā veditabbā. aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo, vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo, anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo, apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo.


장자의 아들이여, 이런 네 가지 친구 아닌 자, 거짓된 친구를 알아야 한다. 마음을 끄는 다른 손을 가진 자[가져오지 않았으면서 가져왔다고 하는 자]는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 말은 뛰어나지만, 행위 하지 않는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 듣기에 좋은 말만 계속하는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 타락의 동반자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 


255. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 마음을 끄는 다른 손을 가진 자[가져오지 않았으면서 가져왔다고 하는 자]는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 


“aññadatthuharo hoti, appena bahumicchati.

bhayassa kiccaṃ karoti, sevati atthakāraṇā.


마음을 끄는 다른 손을 가진 자이고, 작은 것으로 큰 것을 원한다. 

두려움 때문에 의무를 행하고, 이익을 위해 행위를 실행한다. 


“imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi aññadatthuharo amitto mittapatirūpako veditabbo.


장자의 아들이여, 이런 네 가지 조건에 의해 마음을 끄는 다른 손을 가진 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 


256. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo. atītena paṭisantharati, anāgatena paṭisantharati, niratthakena saṅgaṇhāti, paccuppannesu kiccesu byasanaṃ dasseti. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi vacīparamo amitto mittapatirūpako veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 말은 뛰어나지만, 행위 하지 않는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 과거의 일로 친절하고, 미래의 일로 친절하고, 따르게 함에 능숙하지 못하고, 현재의 일에서는 도움 주지 않는다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 말은 뛰어나지만, 행위 하지 않는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다.


257. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo. pāpakaṃpissa anujānāti, kalyāṇaṃpissa anujānāti, sammukhāssa vaṇṇaṃ bhāsati, parammukhāssa avaṇṇaṃ bhāsati. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anuppiyabhāṇī amitto mittapatirūpako veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 듣기에 좋은 말만 계속하는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 나쁜 일에도 조언하고, 좋은 일에도 조언한다. 앞에서는 칭찬하고, 뒤에서는 흉을 본다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 듣기에 좋은 말만 계속하는 자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다.


258. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo. surāmeraya majjappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti, vikāla visikhā cariyānuyoge sahāyo hoti, samajjābhicaraṇe sahāyo hoti, jūtappamādaṭṭhānānuyoge sahāyo hoti. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi apāyasahāyo amitto mittapatirūpako veditabbo”ti.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의한 타락의 동반자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다. 술과 발효액 등 취하게 하는 것으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것들을 동반하고, 때아닌 때에 열심히 거리를 돌아다니는 것들을 동반하고, 열심히 공연을 보러 다니는 것들을 동반하고, 노름으로 인한 방일한 머묾에 열심인 것들을 동반한다. 장자의 아들이여, 이런 네 가지 조건에 의한 타락의 동반자는 친구 아닌 자, 거짓된 친구라고 알아야 한다.


259. idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ㅡ


“aññadatthuharo mitto, yo ca mitto vacīparo.

anuppiyañca yo āha, apāyesu ca yo sakhā.

ete amitte cattāro, iti viññāya paṇḍito.

ārakā parivajjeyya, maggaṃ paṭibhayaṃ yathā”ti. 


마음을 끄는 다른 손을 가진 친구, 말은 뛰어나지만, 행위 하지 않는 친구

듣기에 좋은 말만 계속하는 친구, 타락의 동반자인 친구

현명한 사람은 이 네 사람에 대해 친구가 아니라고 알아서

그런 두려운 길을 멀리 피해야 한다.


• suhadamitto (DN 31.13)


260. “cattārome, gahapatiputta, mittā suhadā veditabbā. upakāro mitto suhado veditabbo, samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo, atthakkhāyī mitto suhado veditabbo, anukampako mitto suhado veditabbo.


장자의 아들이여, 이런 네 가지 친구, 진정한 친구를 알아야 한다. 도움 주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 즐겁거나 괴로울 때 한결같은 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 이로운 것을 알려주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 언제나 연민하는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 


261. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. pamattaṃ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa saraṇaṃ hoti, uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 도움 주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 취했을 때 보호하고, 취했을 때 소지품을 보호하고, 두려울 때 의지처가 되고, 해야 하는 일이 생기면 그 두 배의 재물을 준다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 도움 주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다.


262. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo. guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati, jīvitaṃpissa atthāya pariccattaṃ hoti. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 즐겁거나 괴로울 때 한결같은 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 숨겨야 할 것을 말해주고, 숨겨야 할 것을 숨겨주고, 어려움에 처했을 때 떠나지 않고, 그를 위해서 목숨도 버린다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 즐겁거나 괴로울 때 한결같은 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다.


263. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti, saggassa maggaṃ ācikkhati. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 이로운 것을 알려주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 나쁜 일을 못 하게 하고, 좋은 일을 안내하고, 듣지 못한 것을 알려주고, 하늘에 태어나는 길을 말해준다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 이로운 것을 알려주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다.


264. “catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati. imehi kho, gahapatiputta, catūhi ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo”ti.


장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 언제나 연민하는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다. 없는 것을 기뻐하지 않고, 있는 것을 기뻐하고, 흉을 보는 사람을 못 하게 하고, 칭찬하는 사람을 칭찬한다. 장자의 아들이여, 네 가지 조건에 의해 이로운 것을 알려주는 친구는 진정한 친구라고 알아야 한다.


265. idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā —


세존은 이렇게 말했다. 스승이신 선서(善逝)는 이렇게 말한 뒤에 다시 이렇게 말했다. ㅡ


“upakāro ca yo mitto, sukhe dukkhe ca yo sakhā.

atthakkhāyī ca yo mitto, yo ca mittānukampako.


도움 주는 친구와 즐겁거나 괴로울 때 한결같은 친구

이로운 것을 알려주는 친구와 언제나 연민하는 친구


“etepi mitte cattāro, iti viññāya paṇḍito.

sakkaccaṃ payirupāseyya, mātā puttaṃ va orasaṃ.


현명한 사람은 이 네 가지 친구를 이렇게 안 뒤에 

온전히 어울려야 한다. 어머니가 친아들에게 하듯이.


paṇḍito sīlasampanno, jalaṃ aggīva bhāsati.


계(戒)를 갖춘 현명한 사람은 불이 빛나는 것처럼 빛난다.


“bhoge saṃharamānassa, bhamarasseva irīyato.

bhogā sannicayaṃ yanti, vammikovupacīyati.


움직이는 벌에게처럼 재물을 모으는 사람에게

개미 언덕이 쌓이는 것처럼, 재물은 쌓여 간다. 


“evaṃ bhoge samāhatvā, alamatto kule gihī.

catudhā vibhaje bhoge, sa ve mittāni ganthati.


재가자는 이렇게 재물을 쌓은 뒤에 재물을 넷으로 나누어 

자신의 가문을 충분하게 하고, 그는 참으로 친구들을 묶는다.


“ekena bhoge bhuñjeyya, dvīhi kammaṃ payojaye.

catutthañca nidhāpeyya, āpadāsu bhavissatī”ti. 


하나의 재물 안에서 사용하고, 둘의 재물 안에서 일을 위해 쓰고,

네 번째는 저축해야 한다. 어려움에 처할 때가 있을 것이다.


• chaddisāpaṭicchādanakaṇḍaṃ (DN 31.14)


266. “kathañca, gahapatiputta, ariyasāvako chaddisāpaṭicchādī hoti? cha imā, gahapatiputta, disā veditabbā. puratthimā disā mātāpitaro veditabbā, dakkhiṇā disā ācariyā veditabbā, pacchimā disā puttadārā veditabbā, uttarā disā mittāmaccā veditabbā, heṭṭhimā disā dāsakammakarā veditabbā, uparimā disā samaṇabrāhmaṇā veditabbā.


장자의 아들이여, 성스러운 제자는 어떻게 여섯 방향을 보호하는가? 장자의 아들이여, 이런 여섯 방향을 알아야 한다. 동쪽은 부모라고 알아야 하고, 남쪽은 스승들이라고 알아야 하고, 서쪽은 자식과 아내라고 알아야 하고, 북쪽은 친구와 사람들이라고 알아야 하고, 아래쪽은 하인이나 직원들이라고 알아야 하고, 위쪽은 사문-바라문들이라고 알아야 한다.


267. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā — bhato ne bharissāmi, kiccaṃ nesaṃ karissāmi, kulavaṃsaṃ ṭhapessāmi, dāyajjaṃ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṃ kālaṅkatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassāmīti. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti. pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṃ sikkhāpenti, patirūpena dārena saṃyojenti, samaye dāyajjaṃ niyyādenti. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti. evamassa esā puratthimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.


장자의 아들이여, 자식은 다섯 가지 조건에 의해 동쪽인 부모를 섬겨야 한다. ㅡ ‘나는 하인처럼 그분들을 위해 봉양할 것이다. 그분들을 위해 의무를 행할 것이다. 가문의 대를 유지할 것이다. 계승된 것을 실천할 것이다. 한편으로는 돌아가신 조상님들을 위해 보시를 이어갈 것이다.’라고. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 아들에 의해 섬겨진 동쪽인 부모는 다섯 가지 조건으로 자식을 연민한다. ㅡ 나쁜 일을 못 하게 하고, 좋은 일을 안내하고, 기술을 배우게 하고, 어울리는 아내를 맺어주고, 때가 되면 유산을 물려준다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 아들에 의해 섬겨진 동쪽인 부모는 이런 다섯 가지 조건으로 자식을 연민한다. 이렇게 그 동쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 


268. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhātabbā — uṭṭhānena upaṭṭhānena sussusāya pāricariyāya sakkaccaṃ sippapaṭiggahaṇena. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi antevāsiṃ anukampanti — suvinītaṃ vinenti, suggahitaṃ gāhāpenti, sabbasippassutaṃ samakkhāyino bhavanti, mittāmaccesu paṭiyādenti, disāsu parittāṇaṃ karonti. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi antevāsinā dakkhiṇā disā ācariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi antevāsiṃ anukampanti. evamassa esā dakkhiṇā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.


장자의 아들이여, 학생은 다섯 가지 조건에 의해 남쪽인 스승을 섬겨야 한다. ㅡ 일어나서 맞이하고, 모시고, 배우려 하고, 봉사하고, 온전히 기술을 배운다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 학생에 의해 섬겨진 남쪽인 스승은 다섯 가지 조건으로 학생을 연민한다. ㅡ 잘 훈련된 것을 훈련 시키고, 잘 배운 것을 익히게 하고, 배운바 모든 기술을 함께 알려주고, 친구와 사람들을 소개해 주고, 여러 방향에 대해 보호해 준다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 학생에 의해 섬겨진 남쪽인 스승은 이런 다섯 가지 조건으로 학생을 연민한다. 이렇게 그 남쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 


269. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhātabbā — sammānanāya anavamānanāya anaticariyāya issariyavossaggena alaṅkārānuppadānena. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi sāmikaṃ anukampati — susaṃvihitakammantā ca hoti, saṅgahitaparijanā VAR ca, anaticārinī ca, sambhatañca anurakkhati, dakkhā ca hoti analasā sabbakiccesu. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi sāmikaṃ anukampati. evamassa esā pacchimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.


장자의 아들이여, 남편은 다섯 가지 조건에 의해 서쪽인 아내를 섬겨야 한다. ㅡ 존경하고, 모욕하지 않고, 바람피우지 않고, 권한을 넘겨주고, 장신구를 준다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 남편에 의해 섬겨진 서쪽인 아내는 다섯 가지 조건으로 남편을 연민한다. ㅡ 맡은 일을 잘 처리하고, 사람들이 잘 따르게 하고, 바람피우지 않고, 모아 놓은 것을 잘 지키고, 모든 할 일에 대해 숙련되고 게으르지 않다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 남편에 의해 섬겨진 서쪽인 아내는 이런 다섯 가지 조건으로 남편을 연민한다. 이렇게 그 서쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 


270. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhātabbā — dānena peyyavajjena atthacariyāya samānattatāya avisaṃvādanatāya. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti — pamattaṃ rakkhanti, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhanti, bhītassa saraṇaṃ honti, āpadāsu na vijahanti, aparapajā cassa paṭipūjenti. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uttarā disā mittāmaccā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti. evamassa esā uttarā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.


장자의 아들이여, 가문의 아들은 다섯 가지 조건에 의해 북쪽인 친구와 사람들을 섬겨야 한다. ㅡ 보시(布施), 애어(愛語), 이행(利行), 동사(同事), 정직. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 가문의 아들에 의해 섬겨진 북쪽인 친구와 사람들은 다섯 가지 조건으로 장자의 아들을 연민한다. ㅡ 취했을 때 보호하고, 취했을 때 소지품을 보호하고, 두려울 때 의지처가 되고, 어려움에 처했을 때 떠나지 않고, 후손들을 존중한다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 가문의 아들에 의해 섬겨진 북쪽인 친구와 사람들은 이런 다섯 가지 조건으로 가문의 아들을 연민한다. 이렇게 그 북쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 


271. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhātabbā — yathābalaṃ kammantasaṃvidhānena bhattavetanānuppadānena gilānupaṭṭhānena acchariyānaṃ rasānaṃ saṃvibhāgena samaye vossaggena. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti — pubbuṭṭhāyino ca honti, pacchā nipātino ca, dinnādāyino ca, sukatakammakarā ca, kittivaṇṇaharā ca. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi ayyirakena heṭṭhimā disā dāsakammakarā paccupaṭṭhitā imehi pañcahi ṭhānehi ayyirakaṃ anukampanti. evamassa esā heṭṭhimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā.


장자의 아들이여, 지배층은 다섯 가지 조건에 의해 아래쪽인 하인이나 직원들을 섬겨야 한다. ㅡ 힘에 맞게 일을 시키고, 음식과 보수를 주고, 병들었을 때 치료해주고, 맛있는 것을 나누고, 때맞춰 쉬게 한다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 지배층에 의해 섬겨진 아래쪽인 하인이나 직원들은 다섯 가지 조건으로 지배층을 연민한다. ㅡ 먼저 일어나고, 나중에 잠자고, 주어진 것을 가지고, 일을 잘하고, 명성과 칭송을 옮긴다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 지배층에 의해 섬겨진 아래쪽인 하인이나 직원들은 이런 다섯 가지 조건으로 지배층을 연민한다. 이렇게 그 아래쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 


272. “pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhātabbā — mettena kāyakammena mettena vacīkammena mettena manokammena anāvaṭadvāratāya āmisānuppadānena. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti — pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, kalyāṇena manasā anukampanti, assutaṃ sāventi, sutaṃ pariyodāpenti, saggassa maggaṃ ācikkhanti. imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi kulaputtena uparimā disā samaṇabrāhmaṇā paccupaṭṭhitā imehi chahi ṭhānehi kulaputtaṃ anukampanti. evamassa esā uparimā disā paṭicchannā hoti khemā appaṭibhayā”ti.


장자의 아들이여, 가문의 아들은 다섯 가지 조건에 의해 위쪽인 사문-바라문들을 섬겨야 한다. ㅡ 자애로운 몸의 행위, 자애로운 말의 행위, 자애로운 의(意)의 행위, 문을 열어 놓음, 물질[의식주와 약품]의 공양. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 가문의 아들에 의해 섬겨진 위쪽인 사문-바라문들은 여섯 가지 조건으로 가문의 아들을 연민한다. ㅡ 나쁜 일을 못 하게 하고, 좋은 일을 안내하고, 좋은 마음으로 연민하고, 배우지 못한 것을 가르쳐주고, 배운 것을 청정케 해주고, 하늘에 태어나는 길을 가르쳐준다. 장자의 아들이여, 이런 다섯 가지 조건으로 가문의 아들에 의해 섬겨진 위쪽인 사문-바라문들은 이런 여섯 가지 조건으로 가문의 아들을 연민한다. 이렇게 그 위쪽은 보호되고, 안온하게 되고, 두려움이 없게 된다. 

 

[다음글로 이어집니다.]

 

Comments

보인 2020.06.04 23:06
감사합니다.
대원행 2023.01.03 23:25
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_03&wr_id=6 참조 (법구경 강의 16. 사랑 품, 게송(212-216)[슬픔과 두려움을 생겨나게 하는 것들]
대원행 2023.01.06 21:07
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_08_09&wr_id=2 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 - 79. 사꿀루다이 작은 경[최상의 광명-오로지 행복한 세상-실천]
대원행 2023.03.04 23:59
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_08&wr_id=3 참조 (법구경 강의 21. 다양한 품, 게송(294-301)[바라문의 은유 & 6가지 깨어있음(고따마의 제자들)]
대원행 2023.06.12 21:31
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=215 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 3 - (134-146)[전사 품])
대원행 2023.06.28 21:46
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=290 참조 (초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (5-2)abhisandasuttaṃ (AN 8.39-쌓음 경)[삼귀의와 오계 & 두려움(인사관리)]
대원행 2024.10.30 21:46
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy08_02nn&wr_id=1222 참조 ( 아침 독송(241030) - (SN 6.1-범천의 요청 경) & 독송집 편집 의도 및 구성(역할분담)
대원행 03.23 20:48
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=299 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4(160) (AN 4.160-선서의 율 경)[부처님과 제자들의 역할분담]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close