니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 21.kakacūpama

21.kakacūpama

kakacūpamasuttaṃ (MN 21-톱의 비유 경)

2 321 2019.02.10 10:41
11 MN 21-톱의 비유 경kakacūpamasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.11.03

3. opammavaggo, 1. kakacūpamasuttaṃ (MN 21-톱의 비유 경)


222. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati — sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āyasmā, bhante, moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. evaṃ saṃsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati — sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. evaṃ saṃsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharatī”ti.


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 몰리야팍구나 존자는 비구니들과 함께 장시간 교제하며 머물렀다. 몰리야팍구나 존자는 이렇게 교제하면서 비구니들과 함께 머물렀다. — 만약 어떤 비구든지 몰리야팍구나 존자의 곁에서 그 비구니들을 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 몰리야팍구나 존자는 분쟁을 일으켰다. 만약 어떤 비구든지 그 비구니들의 곁에서 몰리야팍구나 존자을 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 그 비구니들은 분쟁을 일으켰다. 이렇게 교제하는 몰리야팍구나 존자는 비구니들과 함께 머물렀다. 그러자 어떤 비구가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구는 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 몰리야팍구나 존자는 비구니들과 함께 장시간 교제하며 머뭅니다. 대덕이시여, 몰리야팍구나 존자는 이렇게 교제하면서 비구니들과 함께 머뭅니다. — 만약 어떤 비구든지 몰리야팍구나 존자의 곁에서 그 비구니들을 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 몰리야팍구나 존자는 분쟁을 일으킵니다. 만약 어떤 비구든지 그 비구니들의 곁에서 몰리야팍구나 존자를 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 그 비구니들은 분쟁을 일으킵니다. 대덕이시여, 몰리야팍구나 존자는 이렇게 교제하면서 비구니들과 함께 머뭅니다.”라고.


223. atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena moḷiyaphaggunaṃ bhikkhuṃ āmantehi — ‘satthā taṃ, āvuso phagguna, āmantetī’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā moḷiyaphagguno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ moḷiyaphaggunaṃ etadavoca — “satthā taṃ, āvuso phagguna, āmantetī”ti. “evamāvuso”ti kho āyasmā moḷiyaphagguno tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ moḷiyaphaggunaṃ bhagavā etadavoca —


그러자 세존은 어떤 비구에게 말했다. — “오라, 비구여, 그대는 나의 말로써 몰리야팍구나 비구를 불러라. — ‘도반 팍구나여, 스승께서 그대를 부릅니다.’라고.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구는 세존에게 대답한 뒤 몰리야팍구나 존자에게 갔다. 가서는 몰리야팍구나 존자에게 이렇게 말했다. — “도반 팍구나여, 스승께서 그대를 부릅니다.”라고. “알겠습니다, 도반이여.”라고 몰리야팍구나 존자는 그 비구에게 대답한 뒤 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 몰리야팍구나 존자에게 세존은 이렇게 말했다. — 


“saccaṃ kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharasi? evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ viharasi — sace koci bhikkhu tuyhaṃ sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tvaṃ kupito anattamano adhikaraṇampi karosi. sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā tuyhaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ viharasī”ti? “evaṃ, bhante”ti. “nanu tvaṃ, phagguna, kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito”ti? “evaṃ, bhante”ti.


“팍구나여, 그대가 비구니들과 함께 장시간 교제하며 머무는 것이 사실인가? 팍구나여, 그대는 비구니들과 함께 이렇게 교제하면서 머무는가? ― ‘만약 어떤 비구든지 그대의 곁에서 그 비구니들을 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 그대는 분쟁을 일으키고, 만약 어떤 비구든지 그 비구니들의 곁에서 그대를 비난하여 말하면, 그것 때문에 화나고 만족하지 못한 그 비구니들은 분쟁을 일으킨다.’ 팍구나여, 그대는 비구니들과 함께 이렇게 교제하면서 머무는가?”라고. “그렇습니다, 대덕이시여.” “팍구나여, 그대는 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 좋은 가문의 아들이 아닌가?” “그렇습니다, 대덕이시여.”


224. “na kho te etaṃ, phagguna, patirūpaṃ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitassa, yaṃ tvaṃ bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho vihareyyāsi. tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’’ti. evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.


“팍구나여, 그대가 비구니들과 함께 장시간 교제하며 머문다는 것은 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 좋은 가문의 아들인 그대에게 어울리는 것이 아니다. 그러므로 팍구나여, 누구든지 그대의 곁에서 그 비구니들의 비난을 말한다 해도, 거기서, 팍구나여, 그대는 재가에 연결된 관심들과 재가에 연결된 생각들을 버려야 한다. 또한, 거기서 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다. — ‘나는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 나는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 나는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다.’라고. 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다.


“tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ dadeyya. tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’’ti. evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.


그러므로 팍구나여, 누구든지 그대의 곁에서 그 비구니들을 손으로 공격하고, 흙덩어리로 공격하고, 몽둥이로 공격하고, 칼로 공격한다 해도, 거기서, 팍구나여, 그대는 재가에 연결된 관심들과 재가에 연결된 생각들을 버려야 한다. 또한, 거기서 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다. — ‘나는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 나는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 나는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다.’라고. 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다.


“tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’’ti. evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.


그러므로 팍구나여, 누구든지 그대의 곁에서 비난을 말한다 해도, 거기서, 팍구나여, 그대는 재가에 연결된 관심들과 재가에 연결된 생각들을 버려야 한다. 또한, 거기서 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다. — ‘나는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 나는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 나는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다.’라고. 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다.


“tasmātiha, phagguna, tava cepi koci pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ dadeyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’’ti. evañhi te, phagguna, sikkhitabban”ti.


그러므로 팍구나여, 누구든지 그대를 손으로 공격하고, 흙덩어리로 공격하고, 몽둥이로 공격하고, 칼로 공격한다 해도, 거기서, 팍구나여, 그대는 재가에 연결된 관심들과 재가에 연결된 생각들을 버려야 한다. 또한, 거기서 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다. — ‘나는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 나는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 나는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다.’라고. 팍구나여, 그대는 이렇게 공부해야 한다.


225. atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “ārādhayiṃsu vata me, bhikkhave, bhikkhū ekaṃ samayaṃ cittaṃ. idhāhaṃ, bhikkhave, bhikkhū āmantesiṃ — ahaṃ kho, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi. ekāsanabhojanaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. etha tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjatha. ekāsanabhojanaṃ kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti. na me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi.


그리고 세존은 비구들에게 말했다. — “비구들이여, 한때 비구들은 나의 심(心)을 기쁘게 했었다. 여기, 비구들이여, 나는 비구들에게 말했다. — 비구들이여, 나는 하루에 한 번 음식을 먹는다. 하루에 한 번 음식을 먹는 나는 장애 없고, 병 없고, 가볍게 일어나고, 힘 있고, 편히 머묾을 상(想)한다. 오라, 비구들이여, 그대들도 하루에 한 번 음식을 먹어라. 비구들이여, 하루에 한 번 음식을 먹는 그대들도 장애 없고, 병 없고, 가볍게 일어나고, 힘 있고, 편히 머묾을 상(想)할 것이다. 비구들이여, 그 비구들에 대하여 나는 가르침의 근본(이어지는 가르침)을 행할 필요가 없었다. 비구들이여, 그 비구들에 대해 사띠를 일으키도록 행했을 뿐이다.


“seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā, vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā, yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi. evameva kho, bhikkhave, na me tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi, satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi. tasmātiha, bhikkhave, tumhepi akusalaṃ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṃ karotha. evañhi tumhepi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha.


예를 들면, 비구들이여, 땅이 평평한 사거리에서 좋은 말이 끄는 마차가 서 있고 채찍도 준비되었다. 능숙한 조련사가 조련된 말에 올라타서 왼손으로는 고삐를 쥐고 오른손으로는 채찍을 잡고서 원한다면 원하는 대로 말을 이끌기도 하고 되돌리기도 할 것이다. 이처럼, 비구들이여, 그 비구들에 대하여 나는 가르침의 근본(이어지는 가르침)을 행할 필요가 없었다. 비구들이여, 그 비구들에 대해 사띠를 일으키도록 행했을 뿐이다. 그러므로 비구들이여, 그대들도 불선(不善)을 버려야 하고, 선법(善法)들에 대해 노력해야 한다. 이렇게 그대들도 이 법(法)과 율(律)에서 자라나고 늘어나고 충만하게 되어야 한다.


“seyyathāpi, bhikkhave, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ sālavanaṃ. tañcassa eḷaṇḍehi sañchannaṃ. tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo. so yā tā sālalaṭṭhiyo kuṭilā ojāpaharaṇiyo tā chetvā bahiddhā nīhareyya, antovanaṃ suvisodhitaṃ visodheyya. yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya. evañhetaṃ, bhikkhave, sālavanaṃ aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya. evameva kho, bhikkhave, tumhepi akusalaṃ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṃ karotha. evañhi tumhepi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha.


예를 들면, 비구들이여, 마을이나 번화가의 멀지 않은 곳에 큰 살라 숲이 있다. 그것이 에란다 풀에 의해 덮여있다. 누구든지 이득을 바라고, 이익을 바라고, 유가안온(瑜伽安穩)을 바라는 어떤 사람이 그 살라 숲을 위해 나타날 것이다. 그는 굽고 수액을 빼앗긴 어린 살라 나무들을 자른 뒤에 밖으로 빼낼 것이다. 숲 내부를 깨끗하게 할 것이다. 그러면 곧고, 품종이 좋은 어린 살라 나무들은 잘 보호될 것이다. 이렇게, 비구들이여, 그 살라 숲은 나중에 늘어나고 자라고 충만하게 될 것이다. 이처럼, 비구들이여, 그대들도 불선을 버려야 하고, 선법들에 대해 노력해야 한다. 이렇게 그대들도 이 법과 율에서 자라나고 늘어나고 충만하게 되어야 한다.


226. “bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahapatānī ahosi. vedehikāya, bhikkhave, gahapatāniyā evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato — ‘soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī’ti. vedehikāya kho pana, bhikkhave, gahapatāniyā kāḷī nāma dāsī ahosi dakkhā analasā susaṃvihitakammantā.


예전에 비구들이여, 여기 사왓티에 웨데히까라는 장자의 부인이 있었다. 비구들이여, 장자의 부인 웨데히까에게 이런 좋은 명성이 퍼져 있었다. — ‘장자의 부인 웨데히까는 친절하다. 장자의 부인 웨데히까는 겸손하다. 장자의 부인 웨데히까는 침착하다.’라고. 그리고 비구들이여, 장자의 부인 웨데히까에게는 영리하고 부지런하고 시킨 일을 잘 처리하는 깔리라는 하녀가 있었다.


“atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi — ‘mayhaṃ kho ayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato — “soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī”ti. kiṃ nu kho me ayyā santaṃyeva nu kho ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti udāhu asantaṃ udāhu mayhamevete kammantā susaṃvihitā yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ? yaṃnūnāhaṃ ayyaṃ vīmaṃseyyan’ti. atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi. atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca — ‘he je kāḷī’ti. ‘kiṃ, ayye’ti? ‘kiṃ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘na khvayye, kiñcī’ti. ‘no vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā bhākuṭiṃ akāsi. atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi — ‘santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ; mayhamevete kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. yaṃnūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ vīmaṃseyyan’”ti.


그런데 비구들이여, 하녀 깔리에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나의 주인에게는 이런 좋은 명성이 퍼져 있다. — ‘장자의 부인 웨데히까는 친절하다. 장자의 부인 웨데히까는 겸손하다. 장자의 부인 웨데히까는 침착하다.’라고. 나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것일까 아니면 안에 화가 없는 것일까? 아니면 없는 것이 아니라, 내가 시킨 일을 잘 처리하는 것 때문에 나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것일까? 그렇다면 나는 주인을 시험해 보아야겠다.’라고. 


그리고 비구들이여, 하녀 깔리는 낮에 일어났다. 그러자 비구들이여, 장자의 부인 웨데히까는 하녀 깔리에게 ‘이 보렴, 깔리야.’라고 말했다. ‘왜요, 주인님?’ ‘얘야, 어떻게 낮에 일어났느냐?’ ‘아무것도 아니에요.’ ‘아무것도 아니라니, 낮에 일어나는 못된 하녀 같으니!’라고 화가 나고 만족하지 못해서 눈살을 찌푸렸다. 


그러자 비구들이여, 하녀 깔리에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것이다. 안에 화가 없는 것이 아니다. 없는 것이 아니라, 내가 시킨 일을 잘 처리하는 것 때문에 나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것이다. 그렇다면 나는 주인을 조금 더 시험해 보아야겠다.’라고. 


“atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṃyeva uṭṭhāsi. atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca — ‘he je, kāḷī’ti. ‘kiṃ, ayye’ti? ‘kiṃ, je, divātaraṃ uṭṭhāsī’ti? ‘na khvayye, kiñcī’ti. ‘no vata re kiñci, pāpi dāsi, divātaraṃ uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā anattamanavācaṃ nicchāresi. atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi — ‘santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. mayhamevete kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. yaṃnūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ vīmaṃseyyan’ti.


그리고 비구들이여, 하녀 깔리는 낮이 지나서 일어났다. 그러자 비구들이여, 장자의 부인 웨데히까는 하녀 깔리에게 ‘이 보렴, 깔리야.’라고 말했다. ‘왜요, 주인님?’ ‘얘야, 어떻게 낮이 지나서 일어났느냐?’ ‘아무것도 아니에요.’ ‘아무것도 아니라니, 낮이 지나서 일어나는 못된 하녀 같으니!’라고 화가 나고 만족하지 못해서 만족하지 못한 말을 내뱉었다. 


그러자 비구들이여, 하녀 깔리에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것이다. 안에 화가 없는 것이 아니다. 없는 것이 아니라, 내가 시킨 일을 잘 처리하는 것 때문에 나의 주인은 안에 있는 화를 드러내지 않는 것이다. 그렇다면 나는 주인을 조금 더 시험해 보아야겠다.’라고. 


“atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṃyeva uṭṭhāsi. atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca — ‘he je, kāḷī’ti. ‘kiṃ, ayye’ti? ‘kiṃ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘na khvayye, kiñcī’ti. ‘no vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ adāsi, sīsaṃ vobhindi. atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī bhinnena sīsena lohitena galantena paṭivissakānaṃ ujjhāpesi — ‘passathayye, soratāya kammaṃ; passathayye, nivātāya kammaṃ, passathayye, upasantāya kammaṃ! kathañhi nāma ekadāsikāya divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ dassati, sīsaṃ vobhindissatī’ti.


그리고 비구들이여, 하녀 깔리는 낮이 지나서 일어났다. 그러자 비구들이여, 장자의 부인 웨데히까는 하녀 깔리에게 ‘이 보렴, 깔리야.’라고 말했다. ‘왜요, 주인님?’ ‘얘야, 어떻게 낮에 일어났느냐?’ ‘아무것도 아니에요.’ ‘아무것도 아니라니, 낮에 일어나는 못된 하녀 같으니!’라고 화가 나고 만족하지 못해서 빗장걸이를 집어서 머리를 때렸고, 머리가 깨졌다. 그러자 비구들이여, 머리가 깨져서 피를 흘리면서 하녀 깔리는 이웃들에게 불평하였다. — ‘친절한 행동을 보세요, 마님들. 겸손한 행동을 보세요, 마님들. 침착한 행동을 보세요, 마님들! 어떻게 하나뿐인 하녀가 낮에 일어났다고 화를 내고, 만족하지 못하고, 빗장걸이를 집어서 머리를 때릴 수 있습니까, 머리를 깨뜨릴 수 있습니까?’라고.


“atha kho, bhikkhave, vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchi — ‘caṇḍī vedehikā gahapatānī, anivātā vedehikā gahapatānī, anupasantā vedehikā gahapatānī’ti.


그러자 비구들이여, 이후에 장자의 부인 웨데히까에게 이런 나쁜 평판이 퍼졌다. — ‘장자의 부인 웨데히까는 난폭하다. 장자의 부인 웨데히까는 겸손하지 못하다. 장자의 부인 웨데히까는 침착하지 못하다.’라고.


“evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantūpasanto hoti yāva na amanāpā vacanapathā phusanti. yato ca, bhikkhave, bhikkhuṃ amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu ‘sorato’ti veditabbo, ‘nivāto’ti veditabbo, ‘upasanto’ti veditabbo. nāhaṃ taṃ, bhikkhave, bhikkhuṃ ‘suvaco’ti vadāmi yo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti, sovacassataṃ āpajjati. taṃ kissa hetu? tañhi so, bhikkhave, bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ alabhamāno na suvaco hoti, na sovacassataṃ āpajjati. yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃyeva sakkaronto, dhammaṃ garuṃ karonto, dhammaṃ mānento, dhammaṃ pūjento, dhammaṃ apacāyamāno suvaco hoti, sovacassataṃ āpajjati, tamahaṃ ‘suvaco’ti vadāmi. tasmātiha, bhikkhave, ‘dhammaṃyeva sakkarontā, dhammaṃ garuṃ karontā, dhammaṃ mānentā, dhammaṃ pūjentā, dhammaṃ apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataṃ āpajjissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


이처럼, 비구들이여, 여기 어떤 비구는 마음에 들지 않는 말의 길에 닿을 때까지는 거듭 친절하고, 거듭 겸손하고, 거듭 침착하다. 그러나 비구에게 마음에 들지 않는 말의 길이 닿았을 때 비구들이여, 비구는 ‘친절하다.’라고 알려져야 하고, ‘겸손하다’라고 알려져야 하고, ‘침착하다’라고 알려져야 한다. 비구들이여, 나는 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 원인으로 유연하고, 원만한 비구를 ‘유연한 자’라고 말하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 그런 비구는 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 얻지 못하면 유연하지 않고, 원만하지 않다. 비구들이여, 오직 법을 존경하고, 법을 존중하고, 법을 숭상하고, 법을 예배하고, 법을 중시하면서 유연하고, 원만한 비구를 나는 ‘유연한 자’라고 말한다. 그러므로 비구들이여, ‘오직 법을 존경하고, 법을 존중하고, 법을 숭상하고, 법을 예배하고, 법을 중시하는 유연한 자가 될 것이다. 원만할 것이다.’라고, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


227. “pañcime, bhikkhave, vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ — kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā, na dosantarā. tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cittena vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


비구들이여, 이런 다섯 가지 말의 길이 있는데, ①적절하거나 적절하지 않은 때에 하는, ②사실이거나 사실 아닌, ③부드럽거나 거친, ④이익되거나 손해 되는, ⑤자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가진 말의 길이다. 그 길에 의해, 말하고 있는 다른 사람들이 그대들에게 말할 것이다. 


비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 적절하거나 적절하지 않은 때에 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 사실이거나 사실 아니게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 부드럽거나 거칠게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 이익되거나 손해되게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가지고 말할 것이다. 


거기서, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다. — ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 우리는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 우리는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다. 그리고 그 사람에게 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다. 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


228. “seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃ ādāya. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ imaṃ mahāpathaviṃ apathaviṃ karissāmī’ti. so tatra tatra vikhaṇeyya, tatra tatra vikireyya, tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya — ‘apathavī bhavasi, apathavī bhavasī’ti. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imaṃ mahāpathaviṃ apathaviṃ kareyyā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “taṃ kissa hetu”? “ayañhi, bhante, mahāpathavī gambhīrā appameyyā. sā na sukarā apathavī kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ — kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ pathavisamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 어떤 사람이 갈고리와 바구니를 가지고 올 것이다. 그는 ‘나는 이 대지를 땅 아닌 것으로 만들 것이다.’라고 말할 것이다. 그는 ‘땅 아닌 것이 된다. 땅 아닌 것이 된다.’라면서 거기서 거듭 팔 것이고, 거기서 거듭 흩을 것이고, 거기서 거듭 침을 뱉을 것이고, 거기서 거듭 오줌을 눌 것이다. 비구들이여, 그것을 어떻게 생각하는가? 그 사람은 이 대지를 땅 아닌 것으로 만들 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그 원인은 무엇인가?” “대덕이시여, 이 대지는 깊고, 경계가 없습니다. 그것은 땅 아닌 것으로 만드는 것이 쉽지 않습니다. 오히려 그 사람은 지치고 짜증이 날 것입니다.”


“이처럼, 비구들이여, 이런 다섯 가지 말의 길이 있는데, 적절하거나 적절하지 않은 때에 하는, 사실이거나 사실 아닌, 부드럽거나 거친, 이익되거나 손해 되는, 자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가진 말의 길이다. 그 길에 의해, 말하고 있는 다른 사람들이 그대들에게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 적절하거나 적절하지 않은 때에 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 사실이거나 사실 아니게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 부드럽거나 거칠게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 이익되거나 손해되게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가지고 말할 것이다. 거기서, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다. — ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 우리는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 우리는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다. 그리고 그 사람에게 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다. 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 땅과 같은 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


229. “seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya lākhaṃ vā haliddiṃ vā nīlaṃ vā mañjiṭṭhaṃ vā ādāya. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ imasmiṃ ākāse rūpaṃ likhissāmi, rūpapātubhāvaṃ karissāmī’ti. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imasmiṃ ākāse rūpaṃ likheyya, rūpapātubhāvaṃ kareyyā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “taṃ kissa hetu”? “ayañhi, bhante, ākāso arūpī anidassano. tattha na sukaraṃ rūpaṃ likhituṃ, rūpapātubhāvaṃ kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā ... pe ... ‘na ceva... tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 어떤 사람이 붉은 랙[바니시나 적색 천연 염료의 재료]이나 심황[인도산의 생강과; 근경(根莖)]이나 남색이나 심홍색 염료를 가지고 올 것이다. 그는 ‘나는 이 하늘에 색을 입힐 것이다. 형상을 나타낼 것이다.’라고 말할 것이다. 비구들이여, 그것을 어떻게 생각하는가? 그 사람은 이 하늘에 색을 입히고, 형상을 나타낼 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그 원인은 무엇인가?” “대덕이시여, 이 하늘은 무색(無色)이고, 견줄 수 없습니다. 거기에 색을 입히고 형상을 나타내기는 쉽지 않습니다. 오히려 그 사람은 지치고 짜증이 날 것입니다.”


“이처럼, 비구들이여, 이런 다섯 가지 말의 길이 있는데, 적절하거나 적절하지 않은 때에 하는 … ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다 … 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 공간과 같은 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


230. “seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ imāya ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpessāmi saṃparitāpessāmī’ti. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpeyya saṃparitāpeyyā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “taṃ kissa hetu”? “gaṅgā hi, bhante, nadī gambhīrā appameyyā. sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuṃ saṃparitāpetuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā ... pe ... ‘na ceva... tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ gaṅgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā”ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 불타고 있는 건초 횃불을 가지고 올 것이다. 그는 ‘나는 이 불타는 건초 횃불로 강가 강을 가열하고, 마르게 할 것이다.’라고 말할 것이다. 비구들이여, 그것을 어떻게 생각하는가? 그 사람은 이 불타는 건초 횃불로 강가 강을 가열하고, 마르게 할 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그 원인은 무엇인가?” “대덕이시여, 이 강가 강은 깊고 경계가 없습니다. 그것은 이 불타는 건초 횃불로 가열하고, 마르게 하기는 쉽지 않습니다. 오히려 그 사람은 지치고 짜증이 날 것입니다.”


“이처럼, 비구들이여, 이런 다섯 가지 말의 길이 있는데, 적절하거나 적절하지 않은 때에 하는 … ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다 … 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 강가 강 같은 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


231. “seyyathāpi, bhikkhave, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī chinnasassarā chinnabhabbharā. atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaṃ vā kathalaṃ vā ādāya. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ imaṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadditaṃ, mudukaṃ tūliniṃ, chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ karissāmi bharabharaṃ karissāmī’ti. taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadditaṃ, mudukaṃ tūliniṃ, chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ kareyya, bharabharaṃ kareyyā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “taṃ kissa hetu”? “amu hi, bhante, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī, chinnasassarā chinnabhabbharā. sā na sukarā kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ kātuṃ bharabharaṃ kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 밟아지고 잘 밟아지고 완전히 밟아져서, 비단 같이 부드럽고, 마찰음이 없고 흔들리는 소리가 없는 고양이 가죽으로 만든 주머니가 있다. 그때 어떤 사람이 나무토막이나 자갈을 가지고 올 것이다. 그는 ‘나는 이 밟아지고 잘 밟아지고 완전히 밟아져서, 비단 같이 부드럽고, 마찰음이 없고 흔들리는 소리가 없는 고양이 가죽으로 만든 주머니를 나무토막이나 자갈로 마찰음을 내고, 흔들리는 소리를 낼 것이다.’라고 말할 것이다. 비구들이여, 그것을 어떻게 생각하는가? 그 사람은 이 밟아지고 잘 밟아지고 완전히 밟아져서, 비단 같이 부드럽고, 마찰음이 없고 흔들리는 소리가 없는 고양이 가죽으로 만든 주머니를 나무토막이나 자갈로 마찰음을 내고, 흔들리는 소리를 낼 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그 원인은 무엇인가?” “대덕이시여, 이 고양이 가죽으로 만든 주머니는 밟아지고 잘 밟아지고 완전히 밟아져서, 비단 같이 부드럽고, 마찰음이 없고 흔들리는 소리가 없습니다. 그것은 나무토막이나 자갈로 마찰음을 내고, 흔들리는 소리를 내기는 쉽지 않습니다. 오히려 그 사람은 지치고 짜증이 날 것입니다.”


“이처럼, 비구들이여, 이런 다섯 가지 말의 길이 있는데, 적절하거나 적절하지 않은 때에 하는, 사실이거나 사실 아닌, 부드럽거나 거친, 이익되거나 손해 되는, 자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가진 말의 길이다. 그 길에 의해, 말하고 있는 다른 사람들이 그대들에게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 적절하거나 적절하지 않은 때에 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 사실이거나 사실 아니게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 부드럽거나 거칠게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 이익되거나 손해되게 말할 것이다. 비구들이여, 말하고 있는 다른 사람들은 자심(慈心)을 가지거나 내면의 진(嗔)을 가지고 말할 것이다. 거기서, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다. — ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 우리는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 우리는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다. 그리고 그 사람에게 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다. 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 고양이 가죽으로 만든 주머니 같은 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


232. “ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro. tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.


만약, 비구들이여, 양쪽에 손잡이가 있는 톱으로 도둑이나 수사관들이 사지를 잘라낸다 해도, 거기서 의(意)를 불쾌하게 한다면, 그것으로 인해 그는 나의 가르침을 따르는 자가 아니다. 거기서도, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다. — ‘우리는 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 우리는 악한 말을 내뱉지 않을 것이다. 우리는 이익과 연민을 가지고 머물 것이다. 그리고 내면에 진(嗔)을 가지지 않고, 자심(慈心)을 가지고 머물 것이다. 그리고 그 사람에게 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다. 세상의 그 모든 대상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.


233. “imañca tumhe, bhikkhave, kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasi kareyyātha. passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ vacanapathaṃ, aṇuṃ vā thūlaṃ vā, yaṃ tumhe nādhivāseyyāthā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātiha, bhikkhave, imaṃ kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasikarotha. taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā”ti.


비구들이여, 그대들은 이 톱에 비유한 가르침을 항상 생각해야 한다. 비구들이여, 그대들은 작든 크든 그대들이 참아낼 수 없는 말의 길을 보는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 비구들이여, 이 톱에 비유한 가르침을 항상 생각해야 한다. 그것은 그대들에게 오랫동안 이익과 행복을 위한 것이 될 것이다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2021.04.07 07:06
감사합니다.
대원행 2022.08.26 23:41
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_07_05&wr_id=5 참조 [스승의 가르침을 따르는 공부 & 일종식과 참회]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close