니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 86.aṅgulimāla

86.aṅgulimāla

6. aṅgulimālasuttaṃ (MN 86-앙굴리말라 경)

4 103 2023.03.15 10:58
4 MN 86-앙굴리말라 경aṅgulimālasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.17

4. rājavaggo, 6. aṅgulimālasuttaṃ (MN 86-앙굴리말라 경)

 

347. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa vijite coro aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggaṃ paṭipajji. addasāsuṃ kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṃ yena coro aṅgulimālo tenaddhānamaggapaṭipannaṃ. disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ — “mā, samaṇa, etaṃ maggaṃ paṭipajji. etasmiṃ, samaṇa, magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. etañhi, samaṇa, maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantī”ti. evaṃ vutte, bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. dutiyampi kho gopālakā ... pe ... tatiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino bhagavantaṃ etadavocuṃ — “mā, samaṇa, etaṃ maggaṃ paṭipajji, etasmiṃ samaṇa magge coro aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu, tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. etañhi samaṇa maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. tepi corassa aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantī”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 빠세나디 꼬살라 왕의 왕국에 앙굴리말라라는 강도가 있었는데 잔인하고, 손에 피를 묻히고, 해치고 죽이기를 일삼고, 살아있는 것들에 대한 연민이 없었다. 그 때문에 마을도 마을이 아니게 되고 도시도 도시가 아니게 되고 지방도 지방이 아니게 되었다. 그는 거듭 사람들을 죽인 뒤에 손가락으로 환을 만들어 둘렀다. 그런데 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고서 탁발을 위해 사왓티로 들어갔다. 사왓티에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤에 오후에 탁발에서 돌아온 세존은 거처를 정리하고 발우와 가사를 지니고서 강도 앙굴리말라가 있는 큰길을 걸어갔다. 소 치는 사람들과 양 치는 사람들과 농부들과 지나가는 사람들이 강도 앙굴리말라가 있는 큰길을 걸어가는 세존을 보았다. 보고서 세존에게 이렇게 말했다. ― “사문이여, 이 길을 가지 마십시오. 사문이여, 이 길에는 잔인하고, 손에 피를 묻히고, 해치고 죽이기를 일삼고, 살아있는 것들에 대한 연민이 없는 앙굴리말라라는 강도가 있습니다. 그 때문에 마을도 마을이 아니게 되고 도시도 도시가 아니게 되고 지방도 지방이 아니게 되었습니다. 그는 거듭 사람들을 죽인 뒤에 손가락으로 환을 만들어 둘렀습니다. 참으로 사문이여, 이 길을 열 사람이나 스무 사람이나 서른 사람이나 마흔 사람이나 쉰 사람이 모여서 함께 갑니다. 그래도 그들은 강도 앙굴리말라의 손아귀에 걸려듭니다.”라고. 이렇게 말했을 때, 세존은 침묵하며 나아갔다. 두 번째도 소 치는 사람들과 … 세 번째도 소 치는 사람들과 양 치는 사람들과 농부들과 지나가는 사람들이 강도 앙굴리말라가 있는 큰길을 걸어가는 세존을 보았다. 보고서 세존에게 이렇게 말했다. ― “사문이여, 이 길을 가지 마십시오. 사문이여, 이 길에는 잔인하고, 손에 피를 묻히고, 해치고 죽이기를 일삼고, 살아있는 것들에 대한 연민이 없는 앙굴리말라라는 강도가 있습니다. 그 때문에 마을도 마을이 아니게 되고 도시도 도시가 아니게 되고 지방도 지방이 아니게 되었습니다. 그는 거듭 사람들을 죽인 뒤에 손가락으로 환을 만들어 둘렀습니다. 참으로 사문이여, 이 길을 열 사람이나 스무 사람이나 서른 사람이나 마흔 사람이나 쉰 사람이 모여서 함께 갑니다. 그래도 그들은 강도 앙굴리말라의 손아귀에 걸려듭니다.”라고. 


348. atha kho bhagavā tuṇhībhūto agamāsi. addasā kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvānassa etadahosi — “acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! imañhi maggaṃ dasapi purisā vīsampi purisā tiṃsampi purisā cattārīsampi purisā paññāsampi purisā saṅkaritvā saṅkaritvā paṭipajjanti. tepi mama hatthatthaṃ gacchanti. atha ca panāyaṃ samaṇo eko adutiyo pasayha maññe āgacchati. yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ jīvitā voropeyyan”ti. atha kho coro aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathā coro aṅgulimālo bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmena gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ. atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi — “acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! ahañhi pubbe hatthimpi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, assampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, rathampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, migampi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi; atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbathāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitun”ti! ṭhitova bhagavantaṃ etadavoca — “tiṭṭha, tiṭṭha, samaṇā”ti. “ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā”ti. atha kho corassa aṅgulimālassa etadahosi — “ime kho samaṇā sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiññā. atha panāyaṃ samaṇo gacchaṃ yevāha — ‘ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā’ti. yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ puccheyyan”ti.


그러나 세존은 침묵하며 나아갔다. 강도 앙굴리말라가 멀리서 오고 있는 세존을 보았다. 보고서 이런 생각이 들었다. ― “참으로 놀랍다, 그대여. 참으로 신기하다, 그대여! 참으로 이 길을 열 사람이나 스무 사람이나 서른 사람이나 마흔 사람이나 쉰 사람이 모여서 함께 간다. 그래도 그들은 나의 손아귀에 걸려든다. 그런데 이 사문은 동반자 없이 혼자서 강제된 듯이 온다. 내가 이 사문의 목숨을 빼앗아야겠다.”라고. 강도 앙굴리말라는 칼과 방패를 들고 화살통을 차고 세존에게 아주 가까이 접근했다. 세존은 강도 앙굴리말라가 온 힘을 다해서 세존에게 다가가도 닿을 수 없게 하는 신통행을 펼쳤다. 그러자 강도 앙굴라말라에게 이런 생각이 들었다. ― “참으로 놀랍다, 그대여. 참으로 신기하다, 그대여! 참으로 이전에 나는 달리는 코끼리도 따라가서 잡았고, 달리는 말도 따라가서 잡았고, 달리는 마차도 따라가서 잡았고, 달리는 사슴도 따라가서 잡았다. 그런데 내가 온 힘을 다해서 이 사문에게 다가가도 닿을 수 없다니!”라고. 그는 멈추어서 세존에게 “멈추라, 사문이여, 멈추라.”라고 말했다. “나는 멈추었다, 앙굴리말라여, 그대도 멈추라.” 그러자 강도 앙굴리말라에게 이런 생각이 들었다. ― “사꺄의 후손인 이 사문들은 진실을 말하고 진실을 인정한다. 그런데 가고 있는 이 사문이 ‘나는 멈추었다, 앙굴리말라여, 그대도 멈추라.’라고 말했다. 내가 이 사문에게 물어봐야겠다.”라고.


349. atha kho coro aṅgulimālo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi —


강도 앙굴리말라는 세존에게 게송으로 말했다. ―


“gacchaṃ vadesi samaṇa ṭhitomhi,

mamañca brūsi ṭhitamaṭṭhitoti.

pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ,

kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī”ti.


“사문이여, 그대는 가고 있으면서 ‘나는 멈추었다.’라고 말하고

멈춘 나에게 ‘멈추지 않았다.’라고 말한다.

사문이여, 나는 그대에게 이 말의 의미를 묻는다.

어떻게 그대는 멈추었고, 나는 멈추지 않았는가?”라고.


“ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā,

sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ.

tuvañca pāṇesu asaññatosi,

tasmā ṭhitohaṃ tuvamaṭṭhitosī”ti.


“앙굴리말라여, 모든 존재에 대해 몽둥이를 내려놓고서 

나는 항상 멈추어있다.

그러나 그대는 생명에 대해 제어하지 않는다.

그래서 나는 멈추었고 그대는 멈추지 않았다.”


“cirassaṃ vata me mahito mahesī,

mahāvanaṃ pāpuṇi saccavādī.

sohaṃ carissāmi pahāya pāpaṃ,

sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ”.


“마침내 존경받을 왕, 진실을 말하는 분이 

참으로 나의 큰 숲에 도착했다.

그러니 나는 진실에 연결된 그대의 게송을 듣고서  

악을 버리고 살아갈 것입니다.”


itveva coro asimāvudhañca,

sobbhe papāte narake akiri.

avandi coro sugatassa pāde,

tattheva naṃ pabbajjaṃ ayāci.

buddho ca kho kāruṇiko mahesi,

yo satthā lokassa sadevakassa.

‘tamehi bhikkhū’ti tadā avoca,

eseva tassa ahu bhikkhubhāvoti.


그때 강도는 칼과 무기를

낭떠러지의 깊은 물구덩이에 버렸다.

거기서 강도는 선서의 발에 예배하고

선서에게 출가를 요청했다.

신과 함께 하는 세상의 스승이고 

연민하는 성자인 불(佛)은

그때 ‘오라, 비구여!’라고 그에게 말했다.

이렇게 그는 비구가 되었다.


350. atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti — “coro te, deva, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. taṃ devo paṭisedhetū”ti.


세존은 앙굴리말라 존자를 뒤따르는 사문으로 하여 사왓티로 유행을 떠나서 차례로 돌아다니다가 사왓티에 도착했다. 세존은 거기 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 빠세나디 꼬살라 왕의 도심의 문에 많은 사람의 무리가 모여서 큰 소리로 떠들었다. ― “대왕이여, 왕의 왕국에 앙굴리말라라는 강도가 있는데 잔인하고, 손에 피를 묻히고, 해치고 죽이기를 일삼고, 살아있는 것들에 대한 연민이 없습니다. 그 때문에 마을도 마을이 아니게 되고 도시도 도시가 아니게 되고 지방도 지방이 아니게 되었습니다. 그는 거듭 사람들을 죽인 뒤에 손가락으로 환을 만들어 둘렀습니다. 왕께서 그를 물리쳐주십시오,”라고.


atha kho rājā pasenadi kosalo pañcamattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhami divā divassa. yena ārāmo tena pāvisi. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhagavā etadavoca — “kiṃ nu te, mahārāja, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro kupito vesālikā vā licchavī aññe vā paṭirājāno”ti? “na kho me, bhante, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, nāpi vesālikā licchavī, nāpi aññe paṭirājāno. coro me, bhante, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. tāhaṃ, bhante, paṭisedhissāmī”ti. “sace pana tvaṃ, mahārāja, aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ, virataṃ pāṇātipātā, virataṃ adinnādānā, virataṃ musāvādā, ekabhattikaṃ, brahmacāriṃ, sīlavantaṃ, kalyāṇadhammaṃ, kinti naṃ kareyyāsī”ti? “abhivādeyyāma vā, bhante, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. kuto panassa, bhante, dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasaṃyamo bhavissatī”ti?


그러자 빠세나디 꼬살라 왕은 이른 아침에 오백의 기마 부대와 함께 사왓티에서 나와서 사원으로 왔다. 마차가 갈 수 있는 만큼 가서는 마차에서 내려서 걸음으로 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빠세나디 꼬살라 왕에게 세존은 이렇게 말했다. ― “대왕이여, 마가다의 왕 세니야 빔비사라거나 웨살리 또는 릿차위의 다른 적대적인 왕이 그대를 공격하였습니까?”라고. “마가다의 왕 세니야 빔비사라거나 웨살리 또는 릿차위의 다른 적대적인 왕도 저를 공격하지 않았습니다. 대덕이시여, 저의 왕국에 앙굴리말라라는 강도가 있는데 잔인하고, 손에 피를 묻히고, 해치고 죽이기를 일삼고, 살아있는 것들에 대한 연민이 없습니다. 그 때문에 마을도 마을이 아니게 되고 도시도 도시가 아니게 되고 지방도 지방이 아니게 되었습니다. 그는 거듭 사람들을 죽인 뒤에 손가락으로 환을 만들어 둘렀습니다. 대덕이시여, 저는 그를 물리칠 것입니다.” “만약에, 대왕이여, 그대가 앙굴리말라를 보았을 때, 그가 머리와 수염을 깎고 물들인 옷을 입고서 집에서 집 없는 곳으로 출가하여 생명을 해치는 행위를 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위를 피하고, 하루 한 끼를 먹고, 범행을 실천하고, 계를 중시하고, 좋은 성품을 지니고 있다면 그를 어떻게 하겠습니까?” “저희는 그에게 절을 하고, 자리에서 일어나고, 자리에 앉기를 권하고, 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 그에게 공양하고, 법답게 경계하고, 장애로부터 보호할 것입니다. 그런데 어떻게, 대덕이시여, 계를 경시하고 나쁜 성품을 가진 자가 이렇게 계로써 제어될 수 있겠습니까?”


tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo bhagavato avidūre nisinno hoti. atha kho bhagavā dakkhiṇaṃ bāhuṃ paggahetvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca — “eso, mahārāja, aṅgulimālo”ti. atha kho rañño pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso. atha kho bhagavā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ bhītaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca — “mā bhāyi, mahārāja, natthi te ito bhayan”ti. atha kho rañño pasenadissa kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā so paṭippassambhi. atha kho rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aṅgulimālo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca — “ayyo no, bhante, aṅgulimālo”ti? “evaṃ, mahārājā”ti. “kathaṃgotto ayyassa pitā, kathaṃgottā mātā”ti? “gaggo kho, mahārāja, pitā, mantāṇī mātā”ti. “abhiramatu, bhante, ayyo gaggo mantāṇiputto. ahamayyassa gaggassa mantāṇiputtassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti.


그때 앙굴리말라 존자는 세존에게서 멀지 않은 곳에 앉아있었다. 그때 세존은 오른손을 들어 올린 뒤 빠세나디 꼬살라 왕에게 “대왕이여, 이 사람이 앙굴리말라입니다.”라고 말했다. 그러자 빠세나디 꼬살라 왕에게 두려움이 생기고, 깜짝 놀라고, 소름이 끼쳤다. 세존은 깜짝 놀라고 소름이 끼친 빠세나디 꼬살라 왕을 보고서 빠세나디 꼬살라 왕에게 “두려워하지 마십시오, 대왕이여. 여기서 그대가 두려워해야 할 것이 없습니다.”라고 말했다. 그러자 빠세나디 꼬살라 왕에게 두려움과 놀람과 소름 끼침이 진정되었다. 그리고 빠세나디 꼬살라 왕은 앙굴리말라에게 다가갔다. 가서는 앙굴리말라에게 “대덕이시여, 정말 앙굴리말라 존자입니까?”라고 말했다. “그렇습니다, 대왕이여.” “존자의 아버지의 성은 무엇이고, 어머니의 성은 무엇입니까?” “대왕이여, 아버지는 각가이고, 어머니는 만따니입니다.” “대덕이시여, 각가 만따니뿟따 존자께서는 기뻐하십시오. 저는 각가 만따니뿟따 존자의 가사와 탁발 음식과 거처와 병의 조건으로부터 필요한 약품을 위해 힘쓰겠습니다.”


351. tena kho pana samayena āyasmā aṅgulimālo āraññiko hoti piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko. atha kho āyasmā aṅgulimālo rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca — “alaṃ, mahārāja, paripuṇṇaṃ me cīvaran”ti. atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! yāvañcidaṃ, bhante, bhagavā adantānaṃ dametā, asantānaṃ sametā, aparinibbutānaṃ parinibbāpetā. yañhi mayaṃ, bhante, nāsakkhimhā daṇḍenapi satthenapi dametuṃ so bhagavatā adaṇḍena asattheneva danto. handa ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā”ti. “yassadāni, mahārāja, kālaṃ maññasī”ti. atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.


그때 앙굴리말라 존자는 숲에 살고, 탁발 음식을 먹었고, 분소의를 입었고, 삼의(三衣)를 지닌 자였다. 그래서 앙굴리말라 존자는 빠세나디 꼬살라 왕에게 “되었습니다, 대왕이여, 나에게 가사는 충분합니다.”라고 말했다. 그러자 빠세나디 꼬살라 왕은 세존에게 다가왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빠세나디 꼬살라 왕은 세존에게 이렇게 말했다. ― “놀랍습니다, 대덕이시여. 신기합니다, 대덕이시여. 대덕이시여, 이 정도로 세존께서는 길들지 않은 자를 길들이시고, 평화롭지 못한 자를 평화롭게 하시고, 완전히 꺼지지 않은 자를 완전히 꺼지게 하십니다. 참으로 저희가, 대덕이시여, 몽둥이로도 칼로도 길들이지 못한 자를 세존께서는 몽둥이 없이 칼 없이 길들였습니다. 대덕이시여, 이제 저희는 가겠습니다. 의무가 많은 저희는 해야 할 일이 많습니다.” “대왕이여, 적당한 시간을 이제 그대가 생각하십시오.” 그러자 빠세나디 꼬살라 왕은 자리에서 일어나 세존에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤에 돌아갔다.


atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. addasā kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabbhaṃ. disvānassa etadahosi — “kilissanti vata, bho, sattā; kilissanti vata, bho, sattā”ti! atha kho āyasmā aṅgulimālo sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā aṅgulimālo bhagavantaṃ etadavoca — “idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. addasaṃ kho ahaṃ, bhante, sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabbhaṃ”. disvāna mayhaṃ etadahosi — “kilissanti vata, bho, sattā; kilissanti vata, bho, sattā”ti!


앙굴리말라 존자가 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 사왓티로 탁발을 위해 들어갔다. 사왓티에서 차례대로 탁발을 위해 돌아다니던 앙굴리말라 존자는 어떤 여인이 난산으로 힘들어하는 것을 보았다. 보고서 이런 생각이 떠올랐다. ― “그대여, 참으로 중생들은 젖어있다. 그대여, 참으로 중생들은 젖어있다.”라고. 사왓티에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤 오후에 탁발에서 돌아온 앙굴리말라 존자는 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 앙굴리말라 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “여기 저는, 대덕이시여, 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 사왓티로 탁발을 위해 들어갔습니다. 사왓티에서 차례대로 탁발을 위해 돌아다니던 저는 어떤 여인이 난산으로 힘들어하는 것을 보았습니다. 보고서 저에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― “그대여, 참으로 중생들은 젖어있다. 그대여, 참으로 중생들은 젖어있다.”라고.


“tena hi tvaṃ, aṅgulimāla, yena sā itthī tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi — ‘yatohaṃ, bhagini, jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti.


“그렇다면 앙굴리말라여, 그대는 그 여인에게 가라. 가서 그 여인에게 이렇게 말하라. ― ‘자매여, 나는 태어날 때부터 고의로 살아있는 생명을 죽인 것을 기억하지 못합니다. 이런 사실에 의해 그대가 편안하기를, 태 중의 아이가 편안하기를’이라고.”


“so hi nūna me, bhante, sampajānamusāvādo bhavissati. mayā hi, bhante, bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitā”ti. “tena hi tvaṃ, aṅgulimāla, yena sā itthī tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi — ‘yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā’”ti.


“참으로 대덕이시여, 저에게 그것은 알면서 거짓을 말하는 것입니다. 참으로 대덕이시여, 저는 고의로 살아있는 많은 생명을 죽였습니다.” “그렇다면 앙굴리말라여, 그대는 그 여인에게 가라. 가서 그 여인에게 이렇게 말하라. ― ‘자매여, 나는 성스러운 태어남으로 태어날 때부터 고의로 살아있는 생명을 죽인 것을 기억하지 못합니다. 이런 사실에 의해 그대가 편안하기를, 태 중의 아이가 편안하기를’이라고.”


“evaṃ, bhante”ti kho āyasmā aṅgulimālo bhagavato paṭissutvā yena sā itthī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ itthiṃ etadavoca — “yatohaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā”ti. atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi, sotthi gabbhassa.


“알겠습니다, 대덕이시여.”라고 앙굴리말라 존자는 세존에게 대답하고서 그 여인에게 갔다. 가서는 그 여인에게 이렇게 말했다. ― “자매여, 나는 성스러운 태어남으로 태어날 때부터 고의로 살아있는 생명을 죽인 것을 기억하지 못합니다. 이런 사실에 의해 그대가 편안하기를, 태 중의 아이가 편안하기를!”이라고. 그러자 여인은 편안해졌고, 태중의 아이도 편안해졌다.


atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā aṅgulimālo arahataṃ ahosi.


그리고 홀로 외딴곳에서 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 앙굴리말라 존자는 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 목적인 위없는 범행(梵行)의 완성을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물렀다. ‘태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.’라고 실답게 알았다. 앙굴리말라 존자는 아라한 가운데 한 분이 되었다.


352. atha kho āyasmā aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. tena kho pana samayena aññenapi leḍḍu khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi daṇḍo khitto āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati, aññenapi sakkharā khittā āyasmato aṅgulimālassa kāye nipatati. atha kho āyasmā aṅgulimālo bhinnena sīsena, lohitena gaḷantena, bhinnena pattena, vipphālitāya saṅghāṭiyā yena bhagavā tenupasaṅkami. addasā kho bhagavā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ etadavoca — “adhivāsehi tvaṃ, brāhmaṇa, adhivāsehi tvaṃ, brāhmaṇa. yassa kho tvaṃ, brāhmaṇa, kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi tassa tvaṃ, brāhmaṇa, kammassa vipākaṃ diṭṭheva dhamme paṭisaṃvedesī”ti. atha kho āyasmā aṅgulimālo rahogato paṭisallīno vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedi; tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi —


앙굴리말라 존자가 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고서 탁발을 위해 사왓티에 들어갔다. 그때 어떤 사람이 던진 흙덩어리가 앙굴리말라 존자의 몸을 때리고, 어떤 사람이 던진 막대기가 앙굴리말라 존자의 몸을 때리고, 어떤 사람이 던진 돌맹이가 앙굴리말라 존자의 몸을 때렸다. 그러자 앙굴리말라 존자는 머리가 깨지고, 피를 흘리고, 발우가 부서지고, 대가사가 찢어진 채로 세존에게 왔다. 세존은 멀리서 오고 있는 앙굴리말라 존자를 보았다. 보고서 앙굴리말라 존자에게 이렇게 말했다. ― “그대는 인내해야 한다, 바라문이여, 그대는 인내해야 한다, 바라문이여, 바라문이여, 그대가 여러 해, 여러 백 년, 여러 천 년 동안 지옥에서 겪어야 했을 업(業)의 보(報)를, 바라문이여, 그대는 지금여기에서 겪은 것이다.”라고. 그때 외딴곳에서 홀로 머물던 앙굴리말라 존자는 해탈락(解脫樂)을 경험했다. 그때 이런 감흥을 읊었다. ―


“yo pubbeva pamajjitvā, pacchā so nappamajjati.

somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.


어떤 사람이 먼저는 방일했지만, 나중에 그는 방일하지 않다.

구름을 벗어난 달처럼 그는 이 세상을 밝힌다.


“yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ, kusalena pidhīyati.

somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.


어떤 사람의 악하게 지은 업을 그는 선(善)으로 덮는다.

구름을 벗어난 달처럼 그는 이 세상을 밝힌다.


“yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane.

somaṃ lokaṃ pabhāseti, abbhā muttova candimā.


참으로 어떤 젊은 비구는 부처님의 가르침에서 스스로 노력한다.

구름을 벗어난 달처럼 그는 이 세상을 밝힌다.


“disā hi me dhammakathaṃ suṇantu,

disā hi me yuñjantu buddhasāsane.

disā hi me te manujā bhajantu,

ye dhammamevādapayanti santo.


참으로 나의 적들이 법의 말씀을 듣기를!

참으로 나의 적들이 부처님의 가르침에서 스스로 노력하기를!

나의 적들이 법으로 이끄는 평화로운 사람들과 어울리기를!


“disā hi me khantivādānaṃ, avirodhappasaṃsīnaṃ.

suṇantu dhammaṃ kālena, tañca anuvidhīyantu.


참으로 나의 적들이 인내를 말하는 사람들과 온화함을 칭찬하는 사람들의 법을

때맞춰 듣고 그것을 따르기를!


“na hi jātu so mamaṃ hiṃse, aññaṃ vā pana kiñci naṃ.

pappuyya paramaṃ santiṃ, rakkheyya tasathāvare.


참으로 그가 나를 해치지 않고 또는 다른 어떤 사람이 그를 해치지 않기를!

최상의 평화를 얻어 떠는 자와 떨지 않는 자를 보호하기를!


“udakañhi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ.

dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā.


물을 끌어들이는 도관을 만드는 사람은 물길을 이끌고, 화살 만드는 사람은 화살을 다듬는다. 

목수는 나무를 다루고, 현명한 사람은 자신을 다듬는다.


“daṇḍeneke damayanti, aṅkusehi kasāhi ca.

adaṇḍena asatthena, ahaṃ dantomhi tādinā.


어떤 사람들은 몽둥이와 갈고리와 채찍으로 길들지만

나는 몽둥이와 칼에 의하지 않는 방법으로 길들었다. 


“ahiṃsakoti me nāmaṃ, hiṃsakassa pure sato.

ajjāhaṃ saccanāmomhi, na naṃ hiṃsāmi kiñci naṃ.


예전에 해치는 자였던 나에게 ‘해치지 않는 자’라는 이름이 생겼다.

이제 나는 참된 이름이 있다. 나는 그를 해치지 않는다. 어떤 그도 해치지 않는다.


“coro ahaṃ pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto.

vuyhamāno mahoghena, buddhaṃ saraṇamāgamaṃ.


예전에 심한 급류에 떠다니던 앙굴리말라라는 유명한 강도였던

나는 의지처인 부처님에게로 왔다. 


“lohitapāṇi pure āsiṃ, aṅgulimāloti vissuto.

saraṇagamanaṃ passa, bhavanetti samūhatā.


예전에 나는 앙굴리말라라는 유명한 손에 피를 묻히는 자였다.

의지처로 간 자를 보라. 존재의 도관은 끊어졌다.


“tādisaṃ kammaṃ katvāna, bahuṃ duggatigāminaṃ.

phuṭṭho kammavipākena, aṇaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.


나쁜 갈 곳으로 이끄는 그런 업을 많이 지었기 때문에

업보(業報)에 닿았지만, 나는 빚 없이 음식을 먹는다.


“pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā.

appamādañca medhāvī, dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhati.


어리석고 무지한 사람들은 방일하게 실천한다.

그러나 현명한 자는 불방일을 으뜸의 재산처럼 보호한다.


“mā pamādamanuyuñjetha, mā kāmarati santhavaṃ.

appamatto hi jhāyanto, pappoti vipulaṃ sukhaṃ.


방일하게 실천하지 말고, 성행위를 원하지 말라.

방일하지 않게 선(禪)을 닦는 사람은 큰 행복을 얻는다.


“svāgataṃ nāpagataṃ, nayidaṃ dummantitaṃ mama.

saṃvibhattesu dhammesu, yaṃ seṭṭhaṃ tadupāgamaṃ.


잘 왔다. 사라진 것이 아니다. 이것은 나에게 잘못 안내된 것이 아니다.

잘 분별 된 법들에서 으뜸에 도달했다.


“svāgataṃ nāpagataṃ, nayidaṃ dummantitaṃ mama.

tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanan”ti.


잘 왔다. 사라진 것이 아니다. 이것은 나에게 잘못 안내된 것이 아니다.

삼명(三明)을 성취하고, 부처님의 가르침을 실현했다.


aṅgulimālasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

Comments

청화 2023.03.16 17:18
350. atha kho bhagavā āyasmatā aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti — “coro te, deva, vijite aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. so manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. taṃ devo paṭisedhetū”ti.

세존은 앙굴리말라 존자를 뒤따르는 사문으로 하여 사왓티로 유행을 떠나서 차례로 돌아다니다가 사왓티에 도착했다. 세존은 거기 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 빠세나디 꼬살라 왕의 도심의 문에 많은 사람이 무리가 모여서 큰 소리로 떠들었다. ―

'많은 사람이 무리가 모여서' 에서 <많은 사람의 무리가 모여서> 로 하는 것이 매끄럽다고 봅니다.
2023.03.17 09:25
수정했습니다, 법우님. 수고하셨어요.
대원행 2023.04.17 20:44
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_13&wr_id=11 참조 (법구경 강의 26. 바라문 품, 게송(398-402)[마지막 몸을 가진 짐을 내려놓은 사람])
보인 2024.11.03 02:08
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close