8. uddesavibhaṅgasuttaṃ (MN 138-대강의 분석 경) 320. anupādā paritassanā - a…
4. vibhaṅgavaggo, 8. uddesavibhaṅgasuttaṃ (MN 138-대강의 분석 경)
320. “kathañcāvuso, anupādā paritassanāhoti? idhāvuso, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. tassa rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. cetaso pariyādānāuttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati. vedanaṃ ... pe ... saññaṃ... saṅkhāre... viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. tassa viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti vighātavā ca apekkhavā ca anupādāya ca paritassati. evaṃ kho, āvuso, anupādā paritassanā hoti.
“도반들이여, 어떻게 집착하지 않으면서 동요하는가? 여기, 비구들이여, 성스러운 사람을 만나지 못하고, 성스러운 법에 대해 능숙하지 못하고, 성스러운 법에서 훈련되지 못하고, 고결한 사람을 만나지 못하고, 고결한 사람의 법에 대해 능숙하지 못하고, 고결한 사람의 법에서 훈련되지 못한 배우지 못한 범부는 아(我)로부터 색(色)을 관찰한다. 색(色)을 가진 자로서의 아(我)를 관찰하거나, 아(我)에서 색(色)을 관찰하거나, 색(色)에서 아(我)를 관찰한다. 그에게 그 색(色)은 변하고 다른 것이 된다. 그에게 색(色)이 변하고 다른 것이 됨을 원인으로 식(識)은 색(色)의 변화에 점령된다. 그에게 색(色)의 변화에 점령됨에서 생기는 동요의 법이 일어나서 심(心)을 소진하여 머문다. 심(心)의 소진으로부터두려움과 곤혹과 갈망이 있고, 집착하지 않으면서 동요한다. … 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 아(我)로부터 식(識)을 관찰한다. 식(識)을 가진 자로서의 아(我)를 관찰하거나, 아(我)에서 식(識)을 관찰하거나, 식(識)에서 아(我)를 관찰한다. 그에게 그 식(識)은 변하고 다른 것이 된다. 그에게 식(識)이 변하고 다른 것이 됨을 원인으로 식(識)은 식(識)의 변화에 점령된다. 그에게 식(識)의 변화에 점령됨에서 생기는 동요의 법이 일어나서 심(心)을 소진하여 머문다. 심(心)의 소진으로부터 두려움과 곤혹과 갈망이 있고, 집착하지 않으면서 동요한다. 도반들이여, 이렇게 집착하지 않으면서 동요한다.
321. “kathañcāvuso, anupādānā aparitassanāhoti? idhāvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati na rūpavantaṃ vā attānaṃ na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ. tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na ca rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. tassa na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. cetaso pariyādānāna cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati. na vedanaṃ... na saññaṃ... na saṅkhāre... na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na ca viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. cetaso pariyādānā na cevuttāsavā hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā, anupādāya ca na paritassati. evaṃ kho, āvuso, anupādā aparitassanā hoti.
비구들이여, 어떻게 집착하지 않음으로부터 동요하지 않는가? 여기, 비구들이여, 성스러운 사람을 만나고, 성스러운 법에 대해 능숙하고, 성스러운 법에서 훈련되고, 고결한 사람을 만나고, 고결한 사람의 법에 대해 능숙하고, 고결한 사람의 법에서 훈련된 잘 배운 성스러운 제자는 아(我)로부터 색(色)을 관찰하지 않는다. 색(色)을 가진 자로서의 아(我)를 관찰하거나, 아(我)에서 색(色)을 관찰하거나, 색(色)에서 아(我)를 관찰하지 않는다. 그에게 그 색(色)은 변하고 다른 것이 된다. 그에게 색(色)이 변하고 다른 것이 됨을 원인으로 식(識)은 색(色)의 변화에 점령되지 않는다. 그에게 색(色)의 변화에 점령됨에서 생기는 동요의 법이 일어나서 심(心)을 소진하여 머물지 않는다. 심(心)의 소진으로부터 두려움과 곤혹과 갈망이 없고, 집착하지 않으면서 동요하지 않는다. … 수(受)를 … 상(想)을 … 행(行)들을 … 아(我)로부터 식(識)을 관찰하지 않는다. 식(識)을 가진 자로서의 아(我)를 관찰하거나, 아(我)에서 식(識)을 관찰하거나, 식(識)에서 아(我)를 관찰하지 않는다. 그에게 그 식(識)은 변하고 다른 것이 된다. 그에게 식(識)이 변하고 다른 것이 됨을 원인으로 식(識)은 식(識)의 변화에 점령되지 않는다. 그에게 식(識)의 변화에 점령됨에서 생기는 동요의 법이 일어나서 심(心)을 소진하여 머물지 않는다. 심(心)의 소진으로부터 두려움과 곤혹과 갈망이 없고, 집착하지 않으면서 동요하지 않는다.