니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 38.mahātaṇhāsaṅkhaya

38.mahātaṇhāsaṅkhaya

401-407. 사식-연기

3 180 2019.01.11 15:09
401. “bhūtamidanti, bhikkhave, passathā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhārasambhavanti, bhikkhave, passathā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammanti, bhikkhave, passathā”ti? “evaṃ, bhante”. “bhūtamidaṃ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhārasambhavaṃ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammaṃ nossūti, bhikkhave, kaṅkhato uppajjati vicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”.


• 되어진 것, 있어진 것[생긴 것]의 의미인데, 삶의 과정을 누적하며 변화하는 존재(오온과 촉-작의의 활성 요소)를 지칭하기 때문에 의미를 분명히 드러내기 위해 ‘활성 존재’라고 번역하였습니다.


“비구들이여, ‘이것은 활성 존재이다.’라고 보는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘그것은 자량에서 생긴 것이다.’라고 보는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘활성 존재은 그 자량이 소멸할 때 소멸하는 것이다.’라고 보는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, 이것은 활성 존재인지 아닌지 분명하지 않을 때 의심이 생기는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, 그것은 자량에서 생긴 것인지 아닌지 분명하지 않을 때 의심이 생기는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘활성 존재은 그 자량이 소멸할 때 소멸하는 것인지 아닌지 분명하지 않을 때 의심이 생기는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” 


• ‘활성 존재인지 아닌지’ → 아닌 것은 아(我) 


; 활성 존재(bhūta) = 연기(緣起)된 식(識)(paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ) ↔ 아닌 것 = 아(我)(tadevidaṃ viññāṇaṃ)


“bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya passatāe yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ, taṃ nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya passatāe yā vicikicchā sā pahīyatī”ti? “evaṃ, bhante”.


“비구들이여, ‘이것은 활성 존재이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면 그 의심이 제거되는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘그것은 자량에서 생긴 것이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면 그 의심이 제거되는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘활성 존재은 그 자량의 소멸로부터 소멸하는 것이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로 보면 그 의심이 제거되는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” 


“bhūtamidanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhārasambhavanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti, bhikkhave, itipi vo ettha nibbicikicchā”ti? “evaṃ, bhante”.


“비구들이여, ‘이것은 활성 존재이다.’라는 이것에 그대들은 의심이 없는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘그것은 자량에서 생긴 것이다.’라는 이것에 그대들은 의심이 없는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘활성 존재은 그 자량의 소멸로부터 소멸하는 것이다.’라는 이것에 그대들은 의심이 없는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” 


“bhūtamidanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhārasambhavanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “evaṃ, bhante”. “tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti, bhikkhave, yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhan”ti? “evaṃ, bhante”.


“비구들이여, ‘이것은 활성 존재이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘그것은 자량에서 생긴 것이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “비구들이여, ‘활성 존재은 그 자량의 소멸로부터 소멸하는 것이다.’라고 있는 그대로 바른 지혜로써 잘 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” 


“imaṃ ce tumhe, bhikkhave, diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ allīyetha kelāyetha dhanāyetha mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 만일 그대들이 이렇게 청정하고 이렇게 깨끗한 견해를 붙잡고, 즐기고, 자기의 재산으로 여기고, 소중히 여긴다면, 비구들이여, 그대들이 건너기 위한 것이지 획득하기 위한 것이 아닌, 뗏목에 비유해서 설해진 나의 법을 알았다고 할 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” 


“imaṃ ce tumhe, bhikkhave, diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ na allīyetha na kelāyetha na dhanāyetha na mamāyetha, api nu me tumhe, bhikkhave, kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyā”ti? “evaṃ, bhante”.


“비구들이여, 만일 그대들이 이렇게 청정하고 이렇게 깨끗한 견해를 붙잡지 않고, 즐기지 않고, 자기의 재산으로 여기지 않고, 소중히 여기지 않는다면, 비구들이여, 그대들이 건너기 위한 것이지 붙잡기 위한 것이 아닌, 뗏목에 비유해서 설해진 나의 법을 알았다고 할 수 있겠는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” 


402. “cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā, sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. katame cattāro? kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.


비구들이여, 활성 존재인 중생을 유지하고 존재를 추구하는 자를 도와주는 네 가지 자량[사식(四食)]이 있다. 무엇이 넷인가? 거칠거나 미세한 덩어리진 자량[단식(段食)], 촉(觸)이 두 번째이고[촉식(觸食)], 의사(意思)가 세 번째이고[의사식(意思食)], 식(識)이 네 번째이다[식식(識食)].


“ime ca, bhikkhave, cattāro āhārā kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā?


비구들이여, 이러한 네 가지 자량은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“ime cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā.


이러한 네 가지 자량은 애(愛)가 인연이고, 애 때문에 자라나며, 애에서 생기고, 애가 기원이다.


“taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā?


비구들이여, 이 애(愛)는 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā.


애(愛)는 수(受)가 인연이고, 수 때문에 자라나며, 수에서 생기고, 수가 기원이다.


“vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā?


비구들이여, 이 수(受)는 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā.


수(受)는 촉(觸)이 인연이고, 촉 때문에 자라나며, 촉에서 생기고, 촉이 기원이다.


“phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo?


비구들이여, 이 촉(觸)은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo.


촉(觸)은 육입(六入)이 인연이고, 육입 때문에 자라나며, 육입에서 생기고, 육입이 기원이다.


“saḷāyatanaṃ cidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ?


비구들이여, 이 육입(六入)은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ.


육입(六入)은 명색(名色)이 인연이고, 명색 때문에 자라나며, 명색에서 생기고, 명색이 기원이다.


“nāmarūpaṃ cidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ?


비구들이여, 이 명색(名色)은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ.


명색(名色)은 식(識)이 인연이고, 식 때문에 자라나며, 식에서 생기고, 식이 기원이다.


“viññāṇaṃ cidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ?


비구들이여, 이 식(識)은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ.


식(識)은 행(行)이 인연이고, 행 때문에 자라나며, 행에서 생기고, 행이 기원이다.


“saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā?


비구들이여, 이 행(行)들은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 


“saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.


행(行)들은 무명(無明)이 인연이고, 무명 때문에 자라나며, 무명에서 생기고, 무명이 기원이다.


“iti kho, bhikkhave, avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.’”


이렇게, 비구들이여, 무명(無明)을 조건으로 행(行)들이, 행(行)들을 조건으로 식(識)이, 식(識)을 조건으로 명색(名色)이, 명색(名色)을 조건으로 육입(六入)이, 육입(六入)을 조건으로 촉(觸)이, 촉(觸)을 조건으로 수(受)가, 수(受)를 조건으로 애(愛)가, 애(愛)를 조건으로 취(取)가, 취(取)를 조건으로 유(有)가, 유(有)를 조건으로 생(生)이, 생(生)을 조건으로 노사(老死)와 수비고우뇌(愁悲苦憂惱)가 생긴다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 자라난다[고집(苦集)].


403. “jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ; jātipaccayā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “jātipaccayā, bhante, jarāmaraṇaṃ; evaṃ no ettha hoti — jātipaccayā jarāmaraṇan”ti. “bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṃ vuttaṃ; bhavapaccayā nu kho, bhikkhave, jāti, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “bhavapaccayā, bhante, jāti; evaṃ no ettha hoti — bhavapaccayā jātī”ti. “upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; upādānapaccayā nu kho, bhikkhave, bhavo, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “upādānapaccayā, bhante, bhavo; evaṃ no ettha hoti — upādānapaccayā bhavo”ti. “taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, taṇhāpaccayā nu kho, bhikkhave, upādānaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “taṇhāpaccayā, bhante, upādānaṃ; evaṃ no ettha hoti — taṇhāpaccayā upādānan”ti. “vedanāpaccayā taṇhāti iti kho panetaṃ vuttaṃ; vedanāpaccayā nu kho, bhikkhave, taṇhā, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “vedanāpaccayā, bhante, taṇhā; evaṃ no ettha hoti — vedanāpaccayā taṇhā”ti. “phassapaccayā vedanāti iti kho panetaṃ vuttaṃ; phassapaccayā nu kho, bhikkhave, vedanā, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “phassapaccayā, bhante, vedanā; evaṃ no ettha hoti — phassapaccayā vedanā”ti. “saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saḷāyatanapaccayā nu kho, bhikkhave, phasso, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “saḷāyatanapaccayā, bhante, phasso; evaṃ no ettha hoti — saḷāyatanapaccayā phasso”ti. “nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho panetaṃ vuttaṃ; nāmarūpapaccayā nu kho, bhikkhave, saḷāyatanaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “nāmarūpapaccayā, bhante, saḷāyatanaṃ; evaṃ no ettha hoti — nāmarūpapaccayā saḷāyatanan”ti. “viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṃ vuttaṃ; viññāṇapaccayā nu kho, bhikkhave, nāmarūpaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “viññāṇapaccayā, bhante, nāmarūpaṃ; evaṃ no ettha hoti — viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti. “saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saṅkhārapaccayā nu kho, bhikkhave, viññāṇaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “saṅkhārapaccayā, bhante, viññāṇaṃ; evaṃ no ettha hoti — saṅkhārapaccayā viññāṇan”ti. “avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ; avijjāpaccayā nu kho, bhikkhave, saṅkhārā, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “avijjāpaccayā, bhante, saṅkhārā; evaṃ no ettha hoti — avijjāpaccayā saṅkhārā”ti.


‘생(生)을 조건으로 노사(老死)가 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 생을 조건으로 노사가 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 생을 조건으로 노사가 있습니다. 여기서 저희는 ‘생을 조건으로 노사가 있다.’라고 생각합니다.”


“유(有)를 조건으로 생(生)이 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 유를 조건으로 생이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 유를 조건으로부터 생이 있습니다. 여기서 저희는 ‘유를 조건으로 생이 있다.’라고 생각합니다.”


“취(取)를 조건으로 유(有)가 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 취를 조건으로 유가 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 취를 조건으로 유가 있습니다. 여기서 저희는 ‘취를 조건으로 유가 있다.’라고 생각합니다.”


“애(愛)를 조건으로 취(取)가 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 애를 조건으로 취가 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 애를 조건으로 취가 있습니다. 여기서 저희는 ‘애를 조건으로 취가 있다.’라고 생각합니다.”


“수(受)를 조건으로 애(愛)가 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 수를 조건으로 애가 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 수를 조건으로 애가 있습니다. 여기서 저희는 ‘수를 조건으로 애가 있다.’라고 생각합니다.”


“촉(觸)을 조건으로 수(受)가 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 촉을 조건으로 수가 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 촉을 조건으로 수가 있습니다. 여기서 저희는 ‘촉을 조건으로 수가 있다.’라고 생각합니다.”


“육입(六入)을 조건으로 촉(觸)이 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 육입을 조건으로 촉이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 육입을 조건으로 촉이 있습니다. 여기서 저희는 ‘육입을 조건으로 촉이 있다.’라고 생각합니다.”


“명색(名色)을 조건으로 육입(六入)이 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 명색을 조건으로 육입이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 명색을 조건으로 육입이 있습니다. 여기서 저희는 ‘명색을 조건으로 육입이 있다.’라고 생각합니다.”


“식(識)을 조건으로 명색(名色)이 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 식을 조건으로 명색이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 식을 조건으로 명색이 있습니다. 여기서 저희는 ‘식을 조건으로 명색이 있다.’라고 생각합니다.”


“행(行)을 조건으로 식(識)이 있다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 행을 조건으로 식이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 행을 조건으로 식이 있습니다. 여기서 저희는 ‘행을 조건으로 식이 있다.’라고 생각합니다.”


“무명(無明)을 조건으로 행(行)들이 있다’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 무명을 조건으로 행들이 있다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 무명을 조건으로부터 행들이 있습니다. 여기서 저희는 ‘무명을 조건으로 행들이 있다.’라고 생각합니다.”


404. “sādhu, bhikkhave. iti kho, bhikkhave, tumhepi evaṃ vadetha, ahampi evaṃ vadāmi — imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, yadidaṃ — avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


“훌륭하다, 비구들이여. 이렇게, 비구들이여, 그대들도 이렇게 말하고 나도 이렇게 말한다. ― 이것이 있을 때 이것이 있다. 이것이 생길 때 이것이 생긴다. 즉 ― 무명을 조건으로 행들이, 행들을 조건으로 식이, 식을 조건으로 명색이, 명색을 조건으로 육입이, 육입을 조건으로 촉이, 촉을 조건으로 수가, 수를 조건으로 애가, 애를 조건으로 취가, 취를 조건으로 유가, 유를 조건으로 생이, 생을 조건으로 노사와 수비고우뇌가 생긴다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 자라난다[고집(苦集)].”


“avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.


그러나 무명이 남김없이 바래어 소멸할 때 행들이 소멸하고, 행들이 소멸할 때 식이 소멸하고, 식이 소멸할 때 명색이 소멸하고, 명색이 소멸할 때 육입이 소멸하고, 육입이 소멸할 때 촉이 소멸하고, 촉이 소멸할 때 수가 소멸하고, 수가 소멸할 때 애가 소멸하고, 애가 소멸할 때 취가 소멸하고, 취가 소멸할 때 유가 소멸하고, 유가 소멸할 때 생이 소멸하고, 생이 소멸할 때 노사와 수비고우뇌가 소멸한다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 소멸한다[고멸(苦滅)].


405. “jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; jātinirodhā nu kho, bhikkhave, jarāmaraṇanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “jātinirodhā, bhante, jarāmaraṇanirodho; evaṃ no ettha hoti — jātinirodhā jarāmaraṇanirodho”ti. “bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; bhavanirodhā nu kho, bhikkhave, jātinirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “bhavanirodhā, bhante, jātinirodho; evaṃ no ettha hoti — bhavanirodhā jātinirodho”ti. “upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; upādānanirodhā nu kho, bhikkhave, bhavanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “upādānanirodhā, bhante, bhavanirodho; evaṃ no ettha hoti — upādānanirodhā bhavanirodho”ti. “taṇhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; taṇhānirodhā nu kho, bhikkhave, upādānanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “taṇhānirodhā, bhante, upādānanirodho; evaṃ no ettha hoti — taṇhānirodhā upādānanirodho”ti. “vedanānirodhā taṇhānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; vedanānirodhā nu kho, bhikkhave, taṇhānirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “vedanānirodhā, bhante, taṇhānirodho; evaṃ no ettha hoti — vedanānirodhā taṇhānirodho”ti. “phassanirodhā vedanānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; phassanirodhā nu kho, bhikkhave, vedanānirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “phassanirodhā, bhante, vedanānirodho; evaṃ no ettha hoti — phassanirodhā vedanānirodho”ti. “saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saḷāyatananirodhā nu kho, bhikkhave, phassanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotīti? saḷāyatananirodhā, bhante, phassanirodho; evaṃ no ettha hoti — saḷāyatananirodhā phassanirodho”ti. “nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; nāmarūpanirodhā nu kho, bhikkhave, saḷāyatananirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “nāmarūpanirodhā, bhante, saḷāyatananirodho; evaṃ no ettha hoti — nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho”ti. “viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; viññāṇanirodhā nu kho, bhikkhave, nāmarūpanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “viññāṇanirodhā, bhante, nāmarūpanirodho; evaṃ no ettha hoti — viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho”ti. “saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saṅkhāranirodhā nu kho, bhikkhave, viññāṇanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “saṅkhāranirodhā, bhante, viññāṇanirodho; evaṃ no ettha hoti — saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho”ti. “avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; avijjānirodhā nu kho, bhikkhave, saṅkhāranirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī”ti? “avijjānirodhā, bhante, saṅkhāranirodho; evaṃ no ettha hoti — avijjānirodhā saṅkhāranirodho”ti.


‘생(生)이 소멸할 때 노사(老死)가 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 생이 소멸할 때 노사가 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 생이 소멸할 때 노사가 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘생이 소멸할 때 노사가 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“유(有)가 소멸할 때 생(生)이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 유가 소멸할 때 생이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 유가 소멸할 때 생이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘유가 소멸할 때 생이 소멸한다’라고 생각합니다.”


“‘취(取)가 소멸할 때 유(有)가 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 취가 소멸할 때 유가 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 취가 소멸할 때 유가 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘취가 소멸할 때 유가 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘애(愛)가 소멸할 때 취(取)가 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 애가 소멸할 때 취가 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 애가 소멸할 때 취가 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘애가 소멸할 때 취가 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘수(受)가 소멸할 때 애(愛)가 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 수가 소멸할 때 애가 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 수가 소멸할 때 애가 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘수가 소멸할 때 애가 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘촉(觸)이 소멸할 때 수(受)가 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 촉이 소멸할 때 수가 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 촉이 소멸할 때 수가 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘촉이 소멸할 때 수가 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘육입(六入)이 소멸할 때 촉(觸)이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 육입이 소멸할 때 촉이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 육입이 소멸할 때 촉이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘육입이 소멸할 때 촉이 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘명색(名色)이 소멸할 때 육입(六入)이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 명색이 소멸할 때 육입이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 명색이 소멸할 때 육입이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘명색이 소멸할 때 육입이 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘식(識)이 소멸할 때 명색(名色)이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 식이 소멸할 때 명색이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 식이 소멸할 때 명색이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘식이 소멸할 때 명색이 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘행(行)들이 소멸할 때 식(識)이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 행들이 소멸할 때 식이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 행들이 소멸할 때 식이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘행들이 소멸할 때 식이 소멸한다.’라고 생각합니다.”


“‘무명(無明)이 소멸할 때 행(行)들이 소멸한다.’라고 이렇게 이것을 말했다. 비구들이여, 참으로 무명이 소멸할 때 행들이 소멸한다. 그렇지 않은가? 여기서 참으로 어떻게 생각하는가?” “대덕이시여, 무명이 소멸할 때 행들이 소멸합니다. 여기서 저희는 ‘무명이 소멸할 때 행들이 소멸한다.’라고 생각합니다.”


406. “sādhu, bhikkhave. iti kho, bhikkhave, tumhepi evaṃ vadetha, ahampi evaṃ vadāmi — imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ — avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.


“훌륭하다, 비구들이여. 이렇게, 비구들이여, 그대들도 이렇게 말하고 나도 이렇게 말한다. ― 이것이 없을 때 이것이 없다. 이것이 소멸할 때 이것이 소멸한다. 즉 ― 무명이 남김없이 바래어 소멸할 때 행들이 소멸하고, 행들이 소멸할 때 식이 소멸하고, 식이 소멸할 때 명색이 소멸하고, 명색이 소멸할 때 육입이 소멸하고, 육입이 소멸할 때 촉이 소멸하고, 촉이 소멸할 때 수가 소멸하고, 수가 소멸할 때 애가 소멸하고, 애가 소멸할 때 취가 소멸하고, 취가 소멸할 때 유가 소멸하고, 유가 소멸할 때 생이 소멸하고, 생이 소멸할 때 노사와 수비고우뇌가 소멸한다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 소멸한다[고멸(苦滅)].”


407. “api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā pubbantaṃ vā paṭidhāveyyātha — ‘ahesumha nu kho mayaṃ atītamaddhānaṃ, nanu kho ahesumha atītamaddhānaṃ, kiṃ nu kho ahesumha atītamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho ahesumha atītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahesumha nu kho mayaṃ atītamaddhānan’”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 ‘참으로 우리는 과거에 존재했을까? 존재하지 않았을까? 무엇으로 존재했을까? 어떻게 존재했을까? 무엇으로 존재한 뒤에 무엇이 되었었을까?’라고 과거로 달려갈 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”



“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā aparantaṃ vā paṭidhāveyyātha — bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānaṃ, nanu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ, kiṃ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānan”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 ‘참으로 우리는 미래에 존재할까? 존재하지 않을까? 무엇으로 존재할까? 어떻게 존재할까? 무엇으로 존재한 뒤에 다시 무엇이 될까?’라고 미래로 달려갈 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā etarahi vā paccuppannamaddhānaṃ ajjhattaṃ kathaṃkathī assatha — ahaṃ nu khosmi, no nu khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṃgāmī bhavissatī”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 ‘참으로 나는 존재하는가? 존재하지 않는가? 나는 무엇인가? 어떻게 존재하는가? 이 중생은 어디에서 온 것인가? 그는 어디로 갈 것인가?’라고 안으로 지금 현재를 의심할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha — satthā no garu, satthugāravena ca mayaṃ evaṃ vademā”ti? “no hetaṃ, bhante”.


”비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 ‘스승은 우리에게 존중받는 분이다. 스승에 대한 존중 때문에 우리는 이렇게 말한다.’라고 말할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha — samaṇo evamāha, samaṇā ca nāma mayaṃ evaṃ vademā”ti?(*) “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 ‘사문은 우리에게 이렇게 말했다. 참으로 사문 때문에 우리는 이렇게 말한다.’라고 말할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


(*) P.T.S. ― samaṇo no evam āha, samaṇa-vacanena ca mayaṃ evaṃ vademā” ti?


“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā aññaṃ satthāraṃ uddiseyyāthā”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 다른 스승을 정할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“api nu tumhe, bhikkhave, evaṃ jānantā evaṃ passantā yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vata kotūhalamaṅgalāni tāni sārato paccāgaccheyyāthā”ti? “no hetaṃ, bhante”.


“비구들이여, 이렇게 알고 이렇게 보는 그대들이 배우지 못한 사문-바라문들의 터부나 떠들썩한 논쟁이나 복점을 진실이라고 받아들일 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.”


“nanu, bhikkhave, yadeva tumhākaṃ sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tumhe vadethā”ti. “evaṃ, bhante”.


“비구들이여, 그대들은 그대들에게 스스로 알려지고 스스로 보이고 스스로 자각된 것만을 말하는 것이 옳은가?” “그렇습니다, 대덕이시여.”


“sādhu, bhikkhave, upanītā kho me tumhe, bhikkhave, iminā sandiṭṭhikena dhammena akālikena ehipassikena opaneyyikena paccattaṃ veditabbena viññūhi. sandiṭṭhiko ayaṃ, bhikkhave, dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi — iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttan”ti.


“비구들이여, 훌륭하다. 비구들이여, 나는 그대들에게 스스로 보이는 법이고, 시간을 넘어선 법이고, 와서 보라는 법이고, 향상으로 이끄는 법이며, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 법을 설하였다. 비구들이여, 이 법(法)은 스스로 보이는 것이고, 시간을 넘어선 것이고, 와서 보라는 것이고, 향상으로 이끄는 것이며, 지혜로운 이에게 개별적으로 알려지는 것이다. ― 이런 방법으로 그것을 말하였고, 그것을 연(緣)하여 이것을 말하였다.”


Comments

대원행 2022.04.22 22:20
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_08 참조 (MN38. 애(愛)의 부서짐의 큰 경 관련 페이지)
대원행 2022.04.22 22:30
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_08&wr_id=11 참조 (식에 대한 두 가지 관점 & 연기된 식의 윤회)
대원행 2022.04.22 22:41
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_08&wr_id=12 참조 (연기된 식을 위한 가르침)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close