니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

마하 위방가

홈 > 마하 위방가 > verañjakaṇḍaṃ

verañjakaṇḍaṃ

[율장 서문] verañjakaṇḍaṃ[웨란자 이야기] 2.

5 350 2018.03.24 08:49
tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā pañcamattehi assasatehi verañjaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti. tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hoti. bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ āharitvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti. āyasmā panānando patthapulakaṃ silāyaṃ pisitvā bhagavato upanāmeti. taṃ bhagavā paribhuñjati.

 

그러나 그때 웨란자는 기근이 들었다. 곰팡이 때문에 풀잎으로 살아가기도 어려웠고, 벼이삭을 모으는 노력으로 연명하는 것도 어려웠다. 그런데 그때 웃따라빠타까의 말 상인들이 오백 마리의 말과 함께 웨란자의 안거 장소에 도착하였다. 그 상인들은 말을 묶어두는 곳에서 비구들에게 한 그릇 한 그릇 시든 곡식을 나누어 주었다. 비구들은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 웨란자에 들어갔다가 탁발 음식을 얻지 못하고 말을 묶어두는 곳에서 탁발하여 시든 곡식을 한 그릇씩 받아 사원에 가져와서 절구로 거듭 빻아서 먹었다. 아난다 존자는 시든 곡식을 돌로 찧어서 세존에게 드렸고 세존께서는 그것을 먹었다. 


assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṃ. jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti — dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “kiṃ nu kho so, ānanda, udukkhalasaddo”ti? atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “sādhu sādhu, ānanda! tumhehi, ānanda sappurisehi vijitaṃ. pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatī”ti.


세존은 절구 소리를 들었다. 여래는 알면서 묻기도 하고, 알면서 묻지 않기도 한다. 적당한 때를 알고 묻고, 적당한 때를 알고 묻지 않는다. 이익되는 것은 묻고 이익되지 않는 것은 묻지 않는다. 이익되지 않는 것들을 여래는 타파한다. 불(佛) 세존은 비구들에게 두 가지 양상으로 질문하니 법을 가르치고, 제자들을 위해 학습 계목을 제정하는 것이다. 그때 세존은 아난다 존자에게 말했다. ㅡ “아난다여, 웬 절구 소리인가?”라고. 아난다 존자는 세존에게 그 일을 말했다. “훌륭하고, 훌륭하다, 아난다여. 아난다여, 그대들 고결한 사람들이 이겼다. 후세의 사람들은 맛있는 고기와 밥을 경멸할 것이다.” 


atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca — “etarahi, bhante, verañjā dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā. na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ — seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ evamassādaṃ. sādhāhaṃ, bhante, pathaviṃ parivatteyyaṃ. bhikkhū pappaṭakojaṃ paribhuñjissantī”ti. “ye pana te, moggallāna, pathavinissitā pāṇā te kathaṃ karissasī”ti? “ekāhaṃ, bhante, pāṇiṃ abhinimminissāmi — seyyathāpi mahāpathavī. ye pathavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi. ekena hatthena pathaviṃ parivattessāmī”ti. “alaṃ, moggallāna, mā te rucci pathaviṃ parivattetuṃ. vipallāsampi sattā paṭilabheyyun”ti. “sādhu, bhante, sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṃ piṇḍāya gaccheyyā”ti. “alaṃ, moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṃ piṇḍāya gamanan”ti.

 

그때 마하목갈라나 존자가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 마하목갈라나 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “지금, 세존이시여, 웨란자는 기근이 들었습니다. 곰팡이 때문에 풀잎으로 살아가기도 어렵고, 벼 이삭을 모으는 노력으로 연명하기도 어렵습니다. 대덕이시여, 이 대지의 가장 낮은 것도 마치 벌꿀처럼 맑은 맛을 가지고 있습니다. 대덕이시여, 제가 땅을 굴려서 준비하겠습니다. 비구들은 버섯의 영양분을 먹을 것입니다.” “목갈라나여, 그대는 땅에 의지한 생명을 어떻게 할 것인가?” “대덕이시여, 저는 한 손을 큰 땅처럼 변화시킬 것입니다. 저는 땅에 의지한 생명을 거기에 옮길 것입니다. 한 손으로 땅을 굴릴 것입니다.” “되었다, 목갈라나여, 땅을 굴리는 것을 좋아하지 말라. 전도된 중생들이 받아들일 것이다.” “감사합니다, 대덕이시여. 모든 비구 승가가 웃따라꾸루로 탁발을 가도 되겠습니까?” “되었다, 목갈라나여, 모든 비구 승가가 웃따라꾸루로 탁발을 가지 말라.”


atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — “katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi; katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti? atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — ‘katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi, katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’ti. ‘katamesānaṃ nu kho, bhante, buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi, katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’”ti?

 

그때 외딴곳에서 홀로 머물던 사리뿟따 존자에게 이런 심(心)의 온전한 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되지 않았고, 어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되었는가?’ 저녁에 홀로 머묾에서 나온 사리뿟따 존자는 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사리뿟따 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “여기, 대덕이시여, 외딴곳에서 홀로 머물던 저에게 이런 심(心)의 온전한 생각이 떠올랐습니다. ㅡ ‘어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되지 않았고, 어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되었는가?’라고. 대덕이시여, 어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되지 않았고, 어떤 불(佛)-세존(世尊)의 범행은 오래 지속되었습니까?” 


“bhagavato ca, sāriputta, vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi. bhagavato ca, sāriputta, kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti.


“사리뿟따여, 위빳시 세존과 시키 세존과 웻사부 세존의 범행은 오래 지속되지 않았다. 사리뿟따여, 까꾸산다 세존과 꼬나가마나 세존과 깟사빠 세존의 범행은 오래 지속되었다.” 


“ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti? “bhagavā ca, sāriputta, vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. apaññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ. anuddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ. tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ. seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahitāni tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṃseti. taṃ kissa hetu? yathā taṃ suttena asaṅgahitattā. evameva kho, sāriputta, tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ.


“대덕이시여, 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 위빳시 세존과 시키 세존과 웻사부 세존의 범행은 오래 지속되지 않았습니까?” “사리뿟따여, 위빳시 세존과 시키 세존과 웻사부 세존은 제자들에게 상세하게 법을 설하는 것을 피곤해하였다. 경(經)-응송(應頌, 게송과 함께 하는 경)-상세한 설명-게송(偈頌)-감흥어-여시어-본생담-미증유법-교리문답이 거의 없었고 제자들에게 학습 계목이 제정되지 않았으며 계목을 암송하지 않았다. 그 불(佛)-세존(世尊)의 입멸(入滅)과 불(佛)을 따르는 제자들의 입멸에 의해 여러 이름-혈통-국가-가문에서 출가한 마지막 제자들에게 그 범행은 빠르게 소멸되었다. 사리뿟따여, 마치 여러 꽃이 널빤지에 놓였는데 줄로 함께 연결하지 않으면 바람에 날리고 뿌려져 흩어지는 것과 같다. 그것의 원인은 무엇인가? 줄로 함께 연결되지 않았다. 이처럼, 사리뿟따여, 그 불(佛)-세존(世尊)의 입멸(入滅)과 불(佛)을 따르는 제자들의 입멸에 의해 여러 이름-혈통-태생-가문에서 출가한 마지막 제자들에게 범행은 빠르게 소멸되었다.”


“akilāsuno ca te bhagavanto ahesuṃ sāvake cetasā ceto paricca ovadituṃ. bhūtapubbaṃ, sāriputta, vessabhū bhagavā arahaṃ sammāsambuddho aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍe sahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati — ‘evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha; evaṃ manasikarotha, mā evaṃ manasākattha; idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’ti. atha kho, sāriputta, tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānānaṃ evaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. tatra sudaṃ, sāriputta, bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti — yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati, yebhuyyena lomāni haṃsanti. ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti.

 

“그분 세존들은 제자들을 심(心)에 의한 심(心)의 분별을 통해 가르치는 것에 게으르지 않았다. 사리뿟따여, 예전에 웻사부 세존-아라한-정등각은 두려움을 주는 숲에서 천 명의 비구 승단을 심(心)에 의한 심(心)의 분별을 통해 가르치고 교육하였다. ㅡ ‘이렇게 생각을 떠올리고, 이렇게 생각을 떠올리지 말라. 이렇게 작의(作意)하고 이렇게 작의(作意)하지 말라. 이것은 버리고 이것은 성취하여 머물러라.’라고. 사리뿟따여, 웻사부 세존-아라한-정등각에 의해 이렇게 가르침을 받고 교육받은 그 천 명의 비구들은 집착 없이 번뇌들로부터 심(心)이 해탈했다. 사리뿟따여, 참으로 두려움을 주는 숲에는 두려움이 있다. 탐(貪)을 떠나지 못한 사람은 누구든지 그 두려움을 주는 숲에 들어가면 대부분 머리털이 곤두서게 된다. 사리뿟따여, 이런 원인, 이런 조건 때문에 위빳시 세존과 시키 세존과 웻사부 세존의 범행이 오래가지 않았다. 


“ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti? “bhagavā ca, sāriputta, kakusandho bhagavā ca koṇāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. bahuñca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, paññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ, uddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ. tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ. seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahitāni tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṃseti. taṃ kissa hetu? yathā taṃ suttena susaṅgahitattā. evameva kho, sāriputta, tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ. ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī”ti.

 

“세존이시여, 그럼 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 까꾸산다 세존과 꼬나가마나 세존과 깟사빠 세존의 범행은 오래 지속되었습니까?” “사리뿟따여, 까꾸산다 세존과 꼬나가마나 세존과 깟사빠 세존은 제자들에게 상세하게 법을 설하는 것을 피곤해하지 않았다. 경(經)-응송(應頌)-상세한 설명-게송(偈頌)-감흥어-여시어-본생담-미증유법-교리문답이 많았고 제자들에게 학습 계목이 제정되었으며 계목이 암송되었다. 그 불(佛)-세존(世尊)들의 입멸과 불(佛)을 따르는 제자들의 입멸로 여러 이름·혈통·국가·가문에서 출가한 마지막 제자들에게 범행은 오랫동안, 긴 시간 지속되었다. 마치 여러 꽃이 널빤지에 놓였는데 줄로 함께 연결하면 바람에 날리지 않고 뿌려지지 않아 흩어지지 않는 것과 같다. 그 원인은 무엇인가? 줄로 함께 연결되었다. 이처럼, 사리뿟따여, 그 불(佛)-세존(世尊)들의 입멸과 불(佛)을 따르는 제자들의 입멸로 여러 이름·혈통·국가·가문에서 출가한 마지막 제자들에게 범행은 오랫동안, 긴 시간 지속되었다. 사리뿟따여, 이런 원인, 이런 조건 때문에 까꾸산다 세존과 꼬나가마나 세존과 깟사빠 세존의 범행은 오래 유지되었다.”


atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca — “etassa, bhagavā, kālo! etassa, sugata, kālo! yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya, uddiseyya pātimokkhaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikan”ti. “āgamehi tvaṃ, sāriputta! āgamehi tvaṃ, sāriputta! tathāgatova tattha kālaṃ jānissati. na tāva, sāriputta, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. yato ca kho, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddissati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti. yato ca kho, sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti. yato ca kho, sāriputta, saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti. yato ca kho, sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti. yato ca kho, sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. nirabbudo hi, sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito. imesañhi, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti.

 

그때 사리뿟따 존자가 자리에서 일어나 윗옷을 한쪽 어깨가 드러나게 입고, 세존에게 합장한 뒤 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “세존이시여, 세존께서 제자들을 위해 학습계율을 제정하시고, 계목을 암송하실 적당한 때입니다. 선서시여, 그것을 위해 적당한 때입니다! 그러면 이 범행이 오래 지속되고 오래 유지될 것입니다.” “사리뿟따여, 그대는 기다려라! 사리뿟다여, 그대는 기다려라! 오직 여래가 그 적당한 때를 알 것이다. 사리뿟따여, 여기 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때까지 스승은 제자들을 위해 학습계율을 제정하지 않고, 계목을 암송하지 않는다. 사리뿟따여, 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때, 스승은 번뇌 때문에 생긴 그 법들에 저항하기 위해서 제자들에게 학습계율을 제정하고, 계목을 암송한다. 사리뿟따여, 승가가 오래되어 커다란 성취가 없는 한 여기 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들은 승가에 나타나지 않는다. 사리뿟따여, 승가가 오래되어 커다란 성취가 있어서 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때, 스승은 번뇌 때문에 생긴 그 법들에 저항하기 위해서 제자들에게 학습계율을 제정하고, 계목을 암송한다. 사리뿟따여, 승가가 풍부하고 커다란 성취가 없는 한 여기 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들은 승가에 나타나지 않는다. 사리뿟따여, 승가가 풍부하고 커다란 성취가 있어서 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때, 스승은 번뇌 때문에 생긴 그 법들에 저항하기 위해서 제자들에게 학습계율을 제정하고, 계목을 암송한다. 사리뿟따여, 승가가 최고의 것을 얻은 커다란 성취가 없는 한 여기 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들은 승가에 나타나지 않는다. 사리뿟따여, 승가가 최고의 것을 얻은 커다란 성취가 있어서 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때, 스승은 번뇌 때문에 생긴 그 법들에 저항하기 위해서 제자들에게 학습계율을 제정하고, 계목을 암송한다. 사리뿟따여, 승가가 심오한 앎의 커다란 성취가 없는 한 여기 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들은 승가에 나타나지 않는다. 사리뿟따여, 승가가 심오한 앎의 커다란 성취가 있어서 번뇌 때문에 생긴 어떤 법들이 승가에 나타날 때, 스승은 번뇌 때문에 생긴 그 법들에 저항하기 위해서 제자들에게 학습계율을 제정하고, 계목을 암송한다. 사리뿟따여, 비구 승가는 장애가 없고, 위험이 없고, 결점이 없고, 청정하며 중심이 잘 확립되어 있다. 사리뿟따여, 여기 오백 명의 비구 중에 가장 낮은 비구도 떨어지지 않는 자, 확실한 자, 깨달음을 겨냥한 예류자이다.”


atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “āciṇṇaṃ kho panetaṃ, ānanda, tathāgatānaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṃ pakkamanti. āyāmānanda, verañjaṃ brāhmaṇaṃ apalokessāmā”ti. “evaṃ bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho verañjaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca — “nimantitamha tayā, brāhmaṇa, vassaṃvuṭṭhā, apalokema taṃ, icchāma mayaṃ janapadacārikaṃ pakkamitun”ti. “saccaṃ, bho gotama, nimantitattha mayā vassaṃvuṭṭhā; api ca, yo deyyadhammo so na dinno. tañca kho no asantaṃ, nopi adātukamyatā, taṃ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā. adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā”ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi — “kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhattan”ti.


그리고 세존은 아난다 존자에게 말했다 - “아난다여, 여래는 안거를 지내도록 초대한 자들에게 알리지 않고 여러 지방으로 여정을 떠나지 않는다. 아난다여, 웨란자 바라문에게 알릴 것이다.” “알겠습니다, 대덕이시여”라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다. 그러자 세존은 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고, 뒤따르는 아난다 존자와 함께 웨란자 바라문의 집으로 갔다, 가서는 준비된 자리에 앉았다. 그러자 웨란자 바라문이 세존께 왔다, 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 웨란자 바라문에게 세존은 이렇게 말했다. ㅡ “바라문이여, 우리는 그대로부터 우기의 안거를 초대받았습니다. 우리는 여러 지방으로 여정을 떠날 것을 알립니다.” “고따마 존자시여, 제가 우기의 안거에 초대한 것이 사실입니다. 그런데도 보시물을 보시하지 못했습니다. 보시물이 없어서도 아니고, 보시를 바라지 않아서도 아니고, 집안일이 많아 그렇게 되었습니다. 고따마 존자께서는 비구 승가와 함께 내일의 공양을 저에게 허락해 주십시오.” 세존은 침묵으로 동의했다. 그리고 세존은 법의 말씀으로 설명하고 격려하고 열정을 채우고 만족하게 한 뒤에 자리에서 일어나 돌아갔다. 웨란자 바라문은 그 밤이 지나자 자기의 집에 맛있고 먹기 좋은 음식을 준비하고서 세존에게 시간을 알렸다. ㅡ “시간이 되었습니다, 고따마 존자시여, 음식이 준비되었습니다.”라고. 


atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. atha kho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṃ ekamekena dussayugena acchādesi. atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā anupagamma soreyyaṃ saṅkassaṃ kaṇṇakujjaṃ yena payāgapatiṭṭhānaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti.

 

그래서 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 웨란자 바라문의 집으로 갔다, 가서는 비구 승가와 함께 준비된 자리에 앉았다. 웨란자 바라문은 부처님을 으뜸으로 하는 비구 승가에게 맛있고 먹기 좋은 음식을 직접 손으로 만족하게 하고, 받아들이게 한 뒤에, 식사를 마친 세존이 발우에서 손을 떼자 가사 세 벌을 드리고, 각각의 비구에게 가사 한 벌씩을 드렸다. 그리고 세존은 법의 말씀으로 설명하고 격려하고 열정을 채우고 만족하게 한 뒤에 자리에서 일어나 돌아갔다. 세존은 웨란자에서 있을 만큼 머문 뒤 소레이야의 상깟사의 깐나꿋자를 돌아서 빠야가빠띠타나로 갔다, 가서는 빠야가빠띠타나에서 강가 강을 따라 북쪽으로 바라나시에 도착했다. 세존께서는 바라나시에 있을 만큼 머문 뒤 웨살리로 여정을 떠났다. 차례로 여정을 돌면서 웨살리에 도착했다. 거기서 세존은 웨살리의 큰 숲에 있는 뾰족지붕 강당에 머무셨다. 


Verañjabhāṇavāro niṭṭhito. 웨란자 바나와라 끝. 


Comments

선요비처 2019.04.30 12:11
사두 사두 사두
대원행 2024.03.21 22:09
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_02&wr_id=87 참조 (상윳따 니까야 제1권 - (SN 2.25-잔뚜 경)[방일한 비구 = 보호자 없음(시체와 같은 비구)]
대원행 2024.03.30 20:19
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=142 참조 (나는 불교를 믿는다(240326) ― 제4장 제자들(공통)[4. 칠불통계 - 인내와 용서 & 불교의 역사 & 전승의 중심]
대원행 2024.04.26 20:34
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=151 참조 (나는 불교를 믿는다(240423) ― 제4장 제자들[출가 제자1) 출가하면 좋은 점(사문과경-지와 견, 의성신) & 계율 제정의 이유]
보인 02.11 16:38
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close