니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

마하 위방가

홈 > 마하 위방가 > catutthapārājikaṃ

catutthapārājikaṃ

4. catutthapārājikaṃ(바라이죄 4조)[인간을 넘어선 법의 사칭] ㅡ 제정까지(193-198)

0 178 2018.10.24 11:48
4 바라이죄 4조 원문 번역catutthapārājikaṃ.hwp (78.0K)   2019.04.23

Vinaya Piṭaka, pārājikapāḷi, 1. pārājikakaṇḍaṃ, 4. catutthapārājikaṃ(바라이죄 4조)


193. tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. tena kho pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ upagacchiṃsu. tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi — “etarahi kho vajjī dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā, na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā”ti? ekacce evamāhaṃsu — “handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema, evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. ekacce evamāhaṃsu — “alaṃ, āvuso, kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena! handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ dūteyyaṃ harāma, evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. ekacce evamāhaṃsu — “alaṃ, āvuso, kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena! kiṃ gihīnaṃ dūteyyaṃ haṭena! handa mayaṃ, āvuso, gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissāma — ‘asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī, asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño’ti. evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti. evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā”ti. “esoyeva kho, āvuso, seyyo yo amhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito”ti.


그때 불(佛)-세존은 웨살리에서 큰 숲의 뾰족지붕 강당에 머물렀다. 그때 친구이고 좋아하는 많은 비구들이 박구무다 강변에서 안거를 지냈다. 그때 왓지는 기근이 들어서 노력하여 얻는 것으로 연명하기가 쉽지 않았다. 그러자 그 비구들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ “지금 왓지는 기근이 들어서 노력하여 얻는 것으로 연명하기가 쉽지 않다. 어떤 방법에 의해서 우리가 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지낼 수 있을까? 탁발 때문에 힘들지 않을 수 있을까?”라고. 어떤 비구들이 이렇게 말했다. ㅡ “도반들이여, 이제 우리가 재가자들의 일에 주목합시다. 이렇게 그들은 우리에게 보시를 생각할 것입니다. 이런 방법으로 우리가 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지낼 수 있을 것이고, 탁발 때문에 힘들지 않을 것입니다.”라고. 어떤 비구들은 이렇게 말했다. ㅡ “그러지 마시오, 도반들이여, 어떻게 재가자들의 일에 주목함에 의할까! 이제, 도반들이여, 우리가 재가자들의 심부름을 해줍시다. 이렇게 그들은 우리에게 보시를 생각할 것입니다. 이런 방법으로 우리가 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지낼 수 있을 것이고, 탁발 때문에 힘들지 않을 것입니다.”라고. 어떤 비구들은 이렇게 말했다. ㅡ “그러지 마시오, 도반들이여, 어떻게 재가자들의 일에 주목함에 의할까! 어떻게 재가자들의 심부름을 해줌에 의할까! 이제, 도반들이여, 우리가 재가자들에게 서로서로의 인간을 넘어선 법의 찬탄을 말합시다. ㅡ ‘이런저런 비구는 초선(初禪)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 제이선(第二禪)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 제삼선(第三禪)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 제사선(第四禪)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 예류자(預流者)이고, 이런저런 비구는 일래자(一來者)이고, 이런저런 비구는 불환자(不還者)이고, 이런저런 비구는 초선(初禪)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 아라한(阿羅漢)이고, 이런저런 비구는 삼명(三明)을 얻은 자이고, 이런저런 비구는 육신통(六神通)을 얻은 자이다.’라고. 이렇게 그들은 우리에게 보시를 생각할 것입니다. 이런 방법으로 우리가 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지낼 수 있을 것이고, 탁발 때문에 힘들지 않을 것입니다.”라고. “도반들이여, 우리가 재가자들에게 서로서로의 인간을 넘어선 법의 찬탄을 말하는 것이 더 좋습니다.”


194. atha kho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu — “asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī ... pe ... asuko bhikkhu chaḷabhiñño”ti. atha kho te manussā — “lābhā vata no, suladdhaṃ vata no, yesaṃ vata no evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā; na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhū vassaṃ upagatā yathayime bhikkhū sīlavanto kalyāṇadhammā”ti, te na tādisāni bhojanāni attanā paribhuñjanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. te na tādisāni khādanīyāni sāyanīyāni pānāni attanā khādanti sāyanti pivanti mātāpitūnaṃ denti puttadārassa denti dāsakammakaraporisassa denti mittāmaccānaṃ denti ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. atha kho te bhikkhū vaṇṇavā ahesuṃ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā.


그러자 그 비구들은 재가자들에게 서로서로의 인간을 넘어선 법의 찬탄을 말했다. ㅡ “이런저런 비구는 초선(初禪)을 얻은 자이고 … 이런저런 비구는 육신통(六神通)을 얻은 자이다.”라고. 그러자 그 사람들은 ㅡ “이러한 비구들이 우리에게서 안거를 지내는 것은 참으로 우리에게 이득이고, 참으로 우리에게 큰 이득입니다. 계를 중시하고 선(善)한 성품을 지닌 이 비구들 같은 비구들이 참으로 이전에는 우리에게서 안거를 지내지 않았습니다.”라고 말했다. 그들은 비구들에게 드리는 음식을 자기도 먹지 않고, 부모에게 드리지도 않고, 아들딸들에게 주지도 않고, 하인이나 직원이나 일하는 사람에게도 주지 않고, 친한 사람에게도 주지 않고, 친척에게도 주지 않았다. 그들은 비구들에게 드리는 먹기 좋고 맛있는 음료를 자기도 먹지 않고, 부모에게 드리지도 않고, 아들딸들에게 주지도 않고, 하인이나 직원이나 일하는 사람에게도 주지 않고, 친한 사람에게도 주지 않고, 친척에게도 주지 않았다. 그래서 그 비구들은 용모를 갖추고, 감관이 살찌고, 깨끗한 외모를 갖추고, 아주 좋은 피부색을 가지게 되었다.


āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. atha kho te bhikkhū vassaṃvuṭṭhā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena vesālī tena pakkamiṃsu. anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.


안거를 마친 비구들에게 세존을 뵈러 가는 것은 관행이었다. 그래서 그 비구들은 안거를 마친 뒤 3개월이 지나서 거처를 정리한 뒤 발우와 가사를 가지고 웨살리로 갔다. 점차로 웨살리의 큰 숲의 뾰족지붕 강당으로 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다.


tena kho pana samayena disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū kisā honti lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā; vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca — “kacci, bhikkhave, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? “khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. samaggā ca mayaṃ, bhante, sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena kilamimhā”ti. jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti ... pe ... dvīhākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti — dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmāti. atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca — “yathā kathaṃ pana tumhe, bhikkhave, samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha na ca piṇḍakena kilamitthā”ti? atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ — “kacci pana vo, bhikkhave, bhūtan”ti? “abhūtaṃ, bhagavā”ti. vigarahi buddho bhagavā — “ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha! varaṃ tumhehi, moghapurisā, tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanto, na tveva udarassa kāraṇā gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito! taṃ kissa hetu? tato nidānañhi, moghapurisā, maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeya. ito nidānañca kho, moghapurisā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya” ... pe ... vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi —(*)


(*) netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya, pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṃ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā”ti. atha kho bhagavā (āyasmantaṃ sudinnaṃ) anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi —


그때 이런저런 방향에서 안거를 마친 비구들은 여위고 피부가 거칠고 용모가 나쁘고 창백하고 온몸의 혈관이 드러나 보였다. 그러나 왁구무다 강변의 비구들은 용모를 갖추고, 감관이 살찌고, 깨끗한 외모를 갖추고, 아주 좋은 피부색을 가졌다. 불(佛)-세존(世尊)에게 찾아온 비구들과 함께 말씀을 나누는 것은 관행이었다. 그래서 세존은 왁구무다 강변의 비구들에게 이렇게 말했다. ㅡ “비구들이여, 지낼 만 했는가? 연명할 만 했는가? 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지냈고, 탁발 때문에 힘들지는 않았는가?”라고. “세존이시여, 지낼 만 했고, 연명할 만 했습니다. 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지냈고, 탁발 때문에 힘들지 않았습니다.” 


여래(如來)들은 알면서 묻기도 하고, 알면서 묻지 않기도 한다. 적당한 때를 알아서 묻기도 하고, 적당한 때를 알아서 묻지 않기도 한다. 여래들은 이익 되는 것을 묻고, 이익 되지 않는 것은 묻지 않는다. 여래들은 이익 되지 않는 것들에 대한 연결을 끊는다. 법을 설할 것 또는 제자들에게 학습계목을 제정할 것의 두 가지 방법으로 불(佛)-세존(世尊)들은 비구들에게 질문한다. 


그래서 세존은 왁구무다 강변의 비구들에게 이렇게 말했다. ㅡ “비구들이여, 어떻게 그대들은 화합하고 즐겁고 다투지 않고 편안히 안거를 지냈고, 탁발 때문에 힘들지 않았는가?” 그러자 그 비구들은 세존에게 그 의미를 말했다. 


“그대들은 [인간을 넘어선 법이] 되었는가?” “되지 못했습니다. 세존이시여.” 불(佛)-세존(世尊)은 꾸짖었다. ㅡ “어리석은 자들이여, 알맞지 않고 적절하지 않고 부합하지 않고 출가자에게 필요치 않고 법에 맞지 않고 행해져야 할 바가 아니다. 어리석은 자들이여, 어떻게 배부름을 위해서 재가자들에게 서로서로의 인간을 넘어선 법을 찬탄하는 행위를 할 것인가! 어리석은 자들이여, 그대들에 의해 소 잡는 칼로 배를 가르는 것이 더 낫다. 그러나 배부름을 위해서 재가자들에게 서로서로의 인간을 넘어선 법을 찬탄하여 말하는 행위는 아니다! 그 원인은 무엇인가? 어리석은 자들이여, 그 때문에 그는 죽거나 죽음만큼의 고통을 당할 것이고, 더욱이 그것을 조건으로 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다. 어리석은 자들이여, 이 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다. 그것은 믿음이 없는 자들을 믿음으로 이끌고, 믿음이 있는 자들을 더욱 확대시키는 것이 아니다. 어리석은 자들이여, 그것은 오히려 믿음이 없는 자들을 불신으로 이끌고 믿음이 있는 자들 가운데 어떤 자들을 변화로 이끈다.” 


세존은 왁구무다 강변의 비구들을 다양한 방법으로 꾸짖은 뒤에 유지하기 어렵고, 부양하기 어렵고, 바람이 많고, 만족하지 못하고, 교제를 좋아하고, 게으른 것을 나무랐다. 다양한 방법으로 유지하기 쉽고, 부양하기 쉽고, 바람이 적고, 만족하고, 벗어남을 실천하고, 제거하고, 믿음을 가지고, 모으지 않고, 열심히 노력하는 것을 찬탄하여 말한 뒤에 비구들에게 알맞고 적절한 법의 말씀을 말하고서 비구들에게 말했다. ㅡ


195. “pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame pañca? idha, bhikkhave, ekaccassa mahācorassa evaṃ hoti — ‘kudāssu nāmāhaṃ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍissāmi hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento’ti! so aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍati hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. evameva kho, bhikkhave, idhekaccassa pāpabhikkhuno evaṃ hoti — ‘kudāssu nāmāhaṃ satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carissāmi sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti! so aparena samayena satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati sakkato garukato mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānañca, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.


“비구들이여, 세상에 존재하고 있는 다섯 가지 이런 큰 도둑이 있다. 어떤 다섯인가? 여기, 비구들이여, 어떤 큰 도둑은 이렇게 생각한다. ㅡ ‘언제 백이나 천의 사람들이 뒤따르는 나는 죽이고, 파괴하고, 자르고, 자르게 하고, 굽고, 굽게 하면서 마을이나 번화가나 수도에서 돌아다닐 것인가?’라고. 나중에 백이나 천의 사람들이 뒤따르는 그는 죽이고, 파괴하고, 자르고, 자르게 하고, 굽고, 굽게 하면서 마을이나 번화가나 수도에서 돌아다닌다. 비구들이여, 이와 같이 어떤 악한 비구에게 이런 생각이 든다. ㅡ ‘언제 백이나 천의 비구들이 뒤따르는 나는 재가자들과 출가자들에게 존경받고, 중히 여겨지고, 우러러지고, 예배 받고, 흠모되면서 가사와 탁발음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 얻는 자로서 돌아다니면서 살 것인가?’라고. 나중에 백이나 천의 비구들이 뒤따르는 그는 재가자들과 출가자들에게 존경받고, 중히 여겨지고, 우러러지고, 예배 받고, 흠모되면서 가사와 탁발음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 얻는 자로서 돌아다니면서 산다. 비구들이여, 이것이 세상에 존재하고 있는 첫 번째 큰 도둑이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā attano dahati. ayaṃ, bhikkhave, dutiyo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.


또한, 비구들이여, 여기 어떤 악한 비구는 여래가 선언한 법(法)과 율(律)을 배운 뒤에 자기의 것이라고 생각한다. 비구들이여, 이것이 세상에 존재하고 있는 두 번째 큰 도둑이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. ayaṃ, bhikkhave, tatiyo mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.


또한, 비구들이여, 여기 어떤 악한 비구는 청정범행(淸淨梵行)을 실천하는 청정한 범행자를 근거 없이 청정하지 않다고 말해서 손상한다. 비구들이여, 이것이 세상에 존재하고 있는 세 번째 큰 도둑이다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, idhekacco pāpabhikkhu yāni tāni saṅghassa garubhaṇḍāni garuparikkhārāni, seyyathidaṃ — ārāmo ārāmavatthu vihāro vihāravatthu mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsī parasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṃ valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ, tehi gihīṃ saṅgaṇhāti upalāpeti. ayaṃ, bhikkhave, catuttho mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.


또한, 비구들이여, 여기 어떤 악한 비구는 예를 들면, 사원, 사원의 터, 거처, 거처의 터, 침대, 의자, 베게, 방석, 구리 항아리, 구리 그릇, 구리 주전자, 구리 저장소, 옷, 손도끼, 도끼, 괭이, 끌, 덩굴, 대나무, 문자풀, 빱바자풀, 건초, 진흙, 목재, 도자 등 승가의 중요한 물건들, 중요한 필수품들로 재가자들을 모으고 구슬린다. 비구들이여, 이것이 세상에 존재하고 있는 네 번째 큰 도둑이다.


“sadevake, bhikkhave, loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya ayaṃ aggo mahācoro yo asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati. taṃ kissa hetu? theyyāya vo, bhikkhave, raṭṭhapiṇḍo bhutto”ti.


비구들이여, 신과 마라와 범천과 함께하는 세상에서, 사문-바라문과 신과 사람을 포함한 존재에게 거짓으로 사실 아니게 인간을 넘어선 법을 주장하는 자가 으뜸가는 큰 도둑이다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 그대들은 도둑질을 위해 사람들로부터 얻어진 음식을 먹는 것이다.


aññathā santamattānaṃ, aññathā yo pavedaye.
nikacca kitavasseva, bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.
kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā.
pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.
seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo.
yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍaṃ asaññatoti.


자신에 대해 있는 그대로와 다르게 선언하는 자는 

사기꾼이 거짓으로 밥을 얻듯이 그에게 그것은 도둑질로 밥을 얻는 것이다.

무절제하고, 악업(惡業)을 짓는, 목에 가사를 걸친 많은 사람들,

그 악한 자들은 악한 행위에 의해 지옥에 태어난다고 나는 말한다.

만약 사람들에 의해 얻어진 음식을 절제하지 않고, 계(戒)를 경시하는 사람이 먹는다면

화염처럼 뜨거운 철 그릇을 먹는 것이 더 낫다.


atha kho bhagavā te vaggumudātīriye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya ... pe ... evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha —(*)


(*) anekapariyāyena vigarahitvā dubbharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya suposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi — “tena hi, bhikkhave, bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapessāmi dasa atthavase paṭicca — saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha -- 


그리고 세존은 그 왁구무다 강변의 비구들을 다양한 방법으로 꾸짖은 뒤에 유지하기 어렵고, 부양하기 어렵고, 탐욕이 많고, 만족하지 못하고, 교제를 좋아하고, 게으른 것을 나무랐다. 다양한 방법으로 유지하기 쉽고, 부양하기 쉽고, 탐욕이 적고, 만족하고, 벗어남을 실천하고, 제거하고, 믿음을 가지고, 모으지 않고, 열심히 노력하는 것을 찬탄하여 말한 뒤에 비구들에게 알맞고 적절한 법의 말씀을 말하고서 비구들에게 말했다. ㅡ “그러므로 비구들이여, 열 가지 이유를 연(緣)하여 비구들에게 학습계목을 제정할 것이다. ㅡ ①승가의 뛰어남을 위하여, ②승가의 편안함을 위하여, ③침묵하기 힘든 자들을 억제하기 위하여, ④잘 행동하는 비구들의 편안한 머묾을 위하여, ⑤지금여기에 속하는 번뇌들을 단속하기 위하여, ⑥다음 생에 속하는 번뇌들을 저항하기 위하여, ⑦믿음이 없는 자들을 믿음으로 이끌기 위하여, ⑧믿음이 있는 자들을 더욱 확대시키기 위하여, ⑨정법(正法)을 흔들리지 않게 하기 위하여, ⑩율(律)을 보조하기 위하여. 이와 같이, 비구들이여, 그대들은 이런 학습계율을 암송해야 한다. ㅡ


“yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya — ‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya — ‘ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi. tucchaṃ musā vilapin’ti, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti.


“실답게 알지 못하는 어떤 비구가 인간의 법을 넘어선 성자들에게 적합한 지(知)와 견(見)을 자신에 대하여 ‘나는 이렇게 알고 이렇게 본다.’라고 발표한다면, 그것으로부터 나중에, 규명되었든 규명되지 않았든, 이렇게 발표한 자가 청정을 구하여 ‘도반들이여, 알지 못하면서 나는 안다고, 보지 못하면서 나는 본다고 이렇게 공허하고 거짓이고 어리석은 말을 했습니다.’라고 말하더라도, 이것도 함께 살 수 없는 바라이죄이다.”


evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.


이렇게 세존에 의해서 비구들에게 이 학습계율이 제정되었다.


196. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ byākariṃsu. tesaṃ aparena samayena rāgāyapi cittaṃ namati dosāyapi cittaṃ namati mohāyapi cittaṃ namati. tesaṃ kukkuccaṃ ahosi — “bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. mayañcamha adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino, adhimānena aññaṃ byākarimhā. kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā”ti? te āyasmato ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ. āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. “honti ye te, ānanda, bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino apatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ byākaronti. tañca kho etaṃ abbohārikan”ti.


그때 보지 못한 것에 대해 보았다는 상(想)을 가지고, 도달하지 못한 것에 대해 도달했다는 상(想)을 가지고, 얻지 못한 것에 대해 얻었다는 상(想)을 가지고, 실현하지 못한 것에 대해 실현했다는 상(想)을 가진 많은 비구들이 지나친 자기화에 의해 무위(無爲)의 앎을 선언했다. 그들에게 나중에 심(心)이 탐으로도 향하고, 심(心)이 진(嗔)으로도 향하고, 심(心)이 치(癡)로도 향했다. 그들에게 후회가 생겼다. ㅡ “세존에 의해서 학습계율이 제정되었다. 그런데 보지 못한 것에 대해 보았다는 상(想)을 가지고, 도달하지 못한 것에 대해 도달했다는 상(想)을 가지고, 얻지 못한 것에 대해 얻었다는 상(想)을 가지고, 실현하지 못한 것에 대해 실현했다는 상(想)을 가진 우리는 지나친 자기화에 의해 무위(無爲)의 앎을 선언했다. 우리가 참으로 바라이죄를 범한 것은 아닐까?”라고. 그 존자들은 아난다 존자에게 이 의미를 말했다. 아난다 존자는 세존에게 이 의미를 말했다. “아난다여, 지나친 자기화에 의해 무위(無爲)의 앎을 선언한 보지 못한 것에 대해 보았다는 상(想)을 가지고, 도달하지 못한 것에 대해 도달했다는 상(想)을 가지고, 얻지 못한 것에 대해 얻었다는 상(想)을 가지고, 실현하지 못한 것에 대해 실현했다는 상(想)을 가진 어떤 비구들이 있다. 그 상황에게 이것은 무시해도 좋은 것이다.


“evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha —


비구들이여, 이와 같이 그대들은 이런 학습계율을 암송해야 한다. ㅡ


197. “yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya — ‘iti jānāmi iti passāmī’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya — ‘ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi. tucchaṃ musā vilapin’ti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso”ti.


“실답게 알지 못하는 어떤 비구가 인간의 법을 넘어선 성자들에게 적합한 지(知)와 견(見)을 자신에 대하여 ‘나는 이렇게 알고 이렇게 본다.’라고 발표한다면, 그것으로부터 나중에 규명되었든 규명되지 않았든 이렇게 발표한 자가 청정을 구하여 ‘도반들이여, 알지 못하면서 나는 안다고, 보지 못하면서 나는 본다고 이렇게 공허하고 거짓이고 어리석은 말을 했습니다.’라고 말하더라도, 지나친 자기화와 다른 경우에, 이것도 함께 살 수 없는 바라이죄이다.”


198. yo panāti yo yādiso ... pe ... bhikkhūti ... pe ... ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.(*)


(*) yo panāti yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā. eso vuccati ‘yo panā’ti. bhikkhūti bhikkhakoti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhupagatoti bhikkhu, bhinnapaṭadharoti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhūti bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampannoti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu. tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.


‘어떤’이란 ㅡ 관계, 태생, 이름, 성, 계행(戒行), 거처, 영역에 대해 어떤 것이든, 장로거나 신참이거나 중진이거나 이것이 ‘어떤’이라고 불린다.


‘비구’란 ㅡ 탁발하는 비구, 탁발을 위해 돌아다니며 얻는 비구, 분소의를 입는 비구, 사미인 비구, 자칭에 의한 비구, ‘오라, 비구여!’에 의한 비구, 삼귀의에 의해 구족계를 받은 비구, 존엄한 비구, 뛰어난 비구, 유학(有學)인 비구, 무학(無學)인 비구, 화합승가의 네 번 발표[한 번 제안, 세 번 제청]의 갈마와 부동(不動)의 아라한의 경지에 의해 구족계를 받은 비구가 있다. 거기에서 화합승가의 네 번 발표[한 번 제안, 세 번 제청]의 갈마와 부동(不動)의 아라한의 경지에 의해 구족계를 받은 이 비구가 이 의미에서 의도된 비구이다.


anabhijānanti asantaṃ abhūtaṃ asaṃvijjamānaṃ ajānanto apassanto attani kusalaṃ dhammaṃ — atthi me kusalo dhammoti.


‘실답게 알지 못하는’이란 거짓이고 사실 아니고 존재하지 않는 선법(善法)을 알지 못하고 보지 못하는 자가 자신에 대해 ‘나에게 선법(善法)이 있다.’라는 것이다.


uttarimanussadhammo nāma jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati.


‘인간을 넘어선 법’은 선(禪), 해탈(解脫), 삼매(三昧), 증득(證得), 지견(知見), 도(道)의 수행(修行), 과(果)의 실현, 오염의 버림, 장애에서 벗어난 심(心)이 공(空)한 자리에서 기뻐함이다.


attupanāyikanti te vā kusale dhamme attani upaneti attānaṃ vā tesu kusalesu dhammesu upaneti.


‘자신에 대하여’는 그 선법(善法)들을 자신 안에서 보여주거나, 자신을 그 선법(善法)들 위에서 보여주는 것이다.


ñāṇanti tisso vijjā. dassananti yaṃ ñāṇaṃ taṃ dassanaṃ. yaṃ dassanaṃ taṃ ñāṇaṃ.


‘지(知)[앎]’은 삼명(三明)이다. ‘견(見)[봄]’은 앎을 보는 것이고, 봄을 아는 것이다.


samudācareyyāti āroceyya itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā.


‘발표한다면’이란 ‘재가자나 출가자의 여자나 남자에게 말한다면’이다.


iti jānāmi iti passāmīti jānāmahaṃ ete dhamme, passāmahaṃ ete dhamme atthi ca ete dhammā mayi, ahañca etesu dhammesu sandissāmīti.


‘나는 이렇게 알고 이렇게 본다.’라는 것은 ‘나는 이 법들을 알고, 나는 이 법들을 본다. 내 안에 이 법들이 있고, 나는 이 법들 안에 함께한다.’이다.


tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe samudāciṇṇaṃ hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ vītivatte.


‘그것으로부터 나중에’라는 것은 발표된 순간에서 그 순간, 아주 짧은 순간, 연결된 시간이 지나간 시간들이다.


samanuggāhīyamānoti yaṃ vatthu paṭiññātaṃ hoti tasmiṃ vatthusmiṃ samanuggāhīyamāno — “kinte adhigataṃ, kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī”ti.


‘규명되었든’이란 알려진 자리에서 규명된 것이다. ㅡ “그대에게 얻어진 것은 무엇인가? 그대에게 얻어지기는 했는가? 그대에게 언제 얻어졌는가? 그대에게 어디서 얻어졌는가? 그대에게 어떤 오염들이 버려졌는가? 그대는 어떤 법들을 얻은 자인가?”이다.


asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.


‘규명되지 않았든’이란 누구에 의해서도 말해지지 않은 것이다.


āpannoti pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā pārājikaṃ āpattiṃ āpanno hoti.


‘이렇게 발표한 자가’라는 것은 악한 바람을 가진 자, 바람을 행한 자가 거짓이고 사실 아니게 인간을 넘어선 법을 말한 것을 원인으로 바라이죄를 범한 자이다.


visuddhāpekkhoti gihī vā hotukāmo upāsako vā hotukāmo ārāmiko vā hotukāmo sāmaṇero vā hotukāmo.


‘청정을 구하여’라는 것은 재가자가 되기를 바라거나, 남신자가 되기를 바라거나, 사원에 속한 자[정인(淨人)]이 되기를 바라거나, 사미가 되기를 바라는 자이다.


ajānamevaṃ, āvuso, avacaṃ — jānāmi, apassaṃ passāmīti nāhaṃ ete dhamme jānāmi, nāhaṃ ete dhamme passāmi, natthi ca ete dhammā mayi, na cāhaṃ etesu dhammesu sandissāmīti.


‘‘도반들이여, 알지 못하면서 나는 안다고, 보지 못하면서 나는 본다고 이렇게 말을 했습니다.’라는 것은 ‘나는 이 법들을 알지 못하고, 나는 이 법들을 보지 못한다. 내 안에 이 법들이 없고, 나는 이 법들 안에 함께하지 않는다.’이다.


tucchaṃ musā vilapinti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.


‘공허하고 거짓이고 어리석은’이란 나에 의해 말해진 것이 공허하고, 나에 의해 말해진 것이 거짓이고, 나에 의해 말해진 것이 어리석은 것이라는 것이다.


aññatra adhimānāti ṭhapetvā adhimānaṃ.


‘지나친 자기화와 다른 경우에’란 지나친 자기화를 제외한 것이다.


ayampīti purime upādāya vuccati.


‘이것도’란 앞의 것들에 대하여 말한다.


pārājiko hotīti seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. tena vuccati — “pārājiko hotī”ti.


‘바라이죄이다.’라는 것은, 예를 들면, 윗부분이 잘린 야자수는 다시 자라는 것이 불가능하다. 이와 같이 악한 바람을 가진 비구, 바람을 행한 비구는 거짓이고 사실 아니게 인간을 넘어선 법을 말한 것을 원인으로 사문이 아니고 사꺄의 아들이 아니다. 이런 이유로 ‘바라이죄이다.’라고 불린다.


asaṃvāsoti saṃvāso nāma ekakammaṃ ekuddeso samasikkhatā — eso saṃvāso nāma. so tena saddhiṃ natthi. tena vuccati — “asaṃvāso”ti.


‘함께 살 수 없는’이란 ‘함께 사는 것’이란 같은 공부에 의한 하나의 갈마, 하나의 지시이다. ㅡ 이것이 ‘함께 사는 것’이다. 그는 그것과 함께함이 없다. 그래서 함께 살 수 없는’이라고 불린다.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close