니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

마하 위방가

홈 > 마하 위방가 > kuladūsaka

kuladūsaka

13. kuladūsakasikkhāpadaṃ(승단잔류죄, 가문과 관련한 부정에 대한 학습계율)

0 193 2018.12.29 15:53
2 승단잔류죄 13, 가문과 관련한 부정에 대한 학습계율kuladūsakasikkhāpadaṃ.hwp (42.5K)   2018.12.29

2. saṅghādisesakaṇḍaṃ, 13. kuladūsakasikkhāpadaṃ(승단잔류죄, 가문과 관련한 부정에 대한 학습계율)


431. tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino pāpabhikkhū. te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti — mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi ocināpentipi, ganthentipi ganthāpentipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ karontipi kārāpentipi, āveḷaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, mañjarikaṃ harantipi harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi, āveḷaṃ harantipi harāpentipi, uracchadaṃ harantipi harāpentipi. te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi gāyantipi vādentipi lāsentipi, naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti, gāyantiyāpi naccanti, gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti, vādentiyāpi naccanti, vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti, lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti. aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, ciṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti. hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato dhāvantipi ādhāvantipi, usseḷentipi, apphoṭentipi, nibbujjhantipi, muṭṭhīhipi yujjhanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vadanti — idha, bhagini, naccassūti, nalāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti.


그때 불(佛) 세존(世尊)은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 끼따기리에 머무는 앗사지와 뿌납바수에 속하는 부끄러움을 모르는 악한 비구들이 있었다. 그들은 이런 잘못된 행동을 저질렀다. ㅡ 꽃나무를 심고, 심게 하고, 물을 주고, 물을 주게 하고, 뽑고, 뽑게 하고, 묶고, 묶게 하고, 줄기를 한쪽으로 묶은 꽃다발을 만들고, 만들게 하고, 줄기를 양쪽으로 묶은 꽃다발을 만들고, 만들게 하고, 꽃가지를 만들고, 만들게 하고, 화살모양의 꽃 장식을 만들고, 만들게 하고, 화관을 만들고, 만들게 하고, 화환을 만들고, 만들게 하고, 가슴에 거는 꽃 장식을 만들고, 만들게 하였다. 그들은 좋은 가문의 여인들, 좋은 가문의 딸들, 좋은 가문의 소녀들, 좋은 가문의 며느리들, 좋은 가문의 하녀들을 위해 줄기를 한쪽으로 묶은 꽃다발을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 줄기를 양쪽으로 묶은 꽃다발을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 꽃가지를 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화살모양의 꽃 장식을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화관을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화환을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 가슴에 거는 꽃 장식을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 그들은 좋은 가문의 여인들, 좋은 가문의 딸들, 좋은 가문의 소녀들, 좋은 가문의 며느리들, 좋은 가문의 하녀들과 함께 하나의 그릇으로 먹기도 하고, 하나의 잔으로 마시기도 하고, 한 자리에 앉기도 하고, 한 침대에 나누어 눕기도 하고, 하나의 카펫을 나누어 앉기도 하고, 하나의 망토를 나누어 걸치기도 하고, 하나의 카펫과 망토를 나누기도 하고, 때 아닌 때에 먹기도 하고, 취하는 것을 마시기도 하고, 화환과 향과 화장품을 사용하기도 하고, 춤을 추기도 하고, 노래하기도 하고, 악기를 연주하기도 하고, 놀기도 하고, 춤추는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 춤추는 여자와 함께 노래하기도 하고, 춤추는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 춤추는 여자와 함께 놀기도 하고, 노래하는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 노래하는 여자와 함께 노래하기도 하고, 노래하는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 노래하는 여자와 함께 놀기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 노래하기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 놀기도 한다. 8목 체스장기도 하고, 10목 체스장기도 하고, 허공 판 체스장기도 하고, 둘러싸이는 놀이도 하고, 산띠까 놀이도 하고, 주사위 놀이도 하고, 자치기도 하고, 손에 물감을 묻혀 그림 그리는 놀이도 하고, 악카 놀이도 하고, 풀피리 불기 놀이도 하고, 장난감 쟁기 놀이도 하고, 재주넘기 놀이도 하고, 야자 잎으로 만든 팔랑개비 놀이도 하고, 야자 잎으로 만든 장난감 용기놀이도 하고, 장난감 수레놀이도 하고, 장난감 활쏘기 놀이도 하고, 허공이나 등 뒤에 쓴 글자 맞히기 놀이도 하고, 생각 맞히기 놀이도 하고, 말 흉내 내는 놀이도 한다. 코끼리 타기도 배우고, 말 타기도 배우고, 마차 타기도 배우고, 활쏘기도 배우고, 칼 쓰기도 배우고, 코끼리 앞에서 달리기도 하고, 말 앞에서 달리기도 하고, 마차 앞에서 달리기도 하고, 마차를 향해서 달리기도 하고, 휘파람을 불기도 하고, 손뼉을 치기도 하고, 레슬링을 하기도 하고, 주먹으로 싸우기도 하고, 무대 중간에 큰 가사를 펼친 뒤 춤을 추면서 ‘여기, 자매여, 춤을 춥시다.’라고 말하기도 하고, 눈살을 찌푸리기도 하고, 섞어서도 잘못된 행동을 저질렀다.


432. tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ gacchanto bhagavantaṃ dassanāya, yena kīṭāgiri tadavasari. atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno. manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu — “kvāyaṃ abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya? ko imassa upagatassa piṇḍakaṃ dassati? amhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. tesaṃ kho nāma piṇḍo dātabbo”ti.


그때 까시에서 우안거를 마치고 세존을 뵙기 위해 사왓티로 가고 있던 어떤 비구가 끼따기리에 도착했다. 그 비구는 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 안정되게 나아가고, 물러나고, 앞을 보고, 돌아보고, 구부리고, 펴면서 눈을 내려 보고 바른 품행으로 끼따기리에 들어갔다. 사람들이 그 비구를 보고서 이렇게 말했다. ㅡ “참으로 이 사람은 약하디약한 자 같고, 둔하디둔한 자 같고, 거듭 눈살을 찌푸리는 자 같다. 누가 이렇게 오는 사람에게 탁발음식을 주겠는가? 우리에게는 부드럽고, 친절히 말하고, 편안하게 대화하고, 미소를 앞세우고, ‘오십시오.’라고 환영하여 말하고, 눈살을 찌푸리지 않고, 얼굴을 깨끗이 하고, 먼저 말하는 앗사지와 뿌납바수에 속하는 존자들이 있다. 그들에게 탁발음식을 주어야 한다.”


addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ. disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca — “api, bhante, piṇḍo labbhatī”ti? “na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī”ti. “ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā”ti. atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca — “kahaṃ, bhante, ayyo gamissatī”ti? “sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā”ti. “tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi — ‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso. assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti — mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi ... pe ... vividhampi anācāraṃ ācaranti. yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā. yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni. riñcanti pesalā bhikkhū, nivasanti pāpabhikkhū. sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’”ti.


끼따기리에서 탁발을 위해 돌아다니는 그 비구를 어떤 남신자가 보았다. 보고서 그 비구에게 갔다. 가서는 그 비구에게 절한 뒤 이렇게 말했다. ㅡ “그런데, 대덕이시여, 탁발음식을 얻으셨습니까?”라고. “도반이여, 탁발음식을 얻지 못했습니다.” “오십시오, 대덕이시여. 우리는 집으로 갈 것입니다.” 그리고 그 남신자는 그 비구를 집으로 안내하고, 음식을 제공한 뒤에 “대덕이시여, 존자께서는 어디로 가십니까?”라고 말했다. “도반이여, 나는 세존을 뵙기 위해 사왓티로 갈 것입니다.” “그렇다면, 대덕이시여, 저의 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표해 주십시오. 그리고 이렇게 말해주십시오. ㅡ ‘대덕이시여, 끼따기리에 머무는 사람들은 불쾌해 합니다. 앗사지와 뿌납바수에 속하는 부끄러움을 모르는 악한 비구들이 있습니다. 그들은 이런 잘못된 행동을 저지릅니다. ㅡ 꽃나무를 심고, 심게 하고, 물을 주고, 물을 주게 하고, … 섞어서도 잘못된 행동을 저지릅니다. 대덕이시여, 예전에는 분명한 믿음이 있던 그 사람들도 이제는 분명한 믿음이 없습니다. 예전에는 상가를 위한 보시의 통로이던 그들도 이제는 끊어졌습니다. 바르게 행동하는 비구들은 없고, 악한 비구들이 살고 있습니다. 대덕이시여, 세존께서 이 끼따기리에 사는 사람들이 자제할 수 있도록 끼따기리에 비구들을 보내주시면 감사하겠습니다.’라고.”


evamāvusoti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā yena sāvatthi tena pakkāmi. anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca — “kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī”ti? “khamanīyaṃ, bhagavā, yāpanīyaṃ, bhagavā. appakilamathena cāhaṃ, bhante, addhānaṃ āgato. idhāhaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭho sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasariṃ. atha khvāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. addasā kho maṃ, bhante, aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ. disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca — ‘api, bhante, piṇḍo labbhatī’ti? ‘na kho, āvuso, piṇḍo labbhatī’ti. ‘ehi, bhante, gharaṃ gamissāmā’ti. atha kho, bhante, so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca — ‘kahaṃ, bhante, ayyo gamissasī’ti? ‘sāvatthiṃ kho ahaṃ, āvuso, gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā’ti. tena hi, bhante, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, evañca vadehi — ‘duṭṭho, bhante, kīṭāgirismiṃ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti — mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi ... pe ... vividhampi anācāraṃ ācaranti. yepi te, bhante, manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā, yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni, riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū. sādhu, bhante, bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā’ti. tato ahaṃ, bhagavā, āgacchāmī”ti.


“알겠습니다, 도반이여.”라고 그 비구는 그 남신자에게 대답한 뒤 사왓티로 출발했다. 점차적으로 사왓티의 제따와나에 있는 아나타삔디까 사원으로 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 불(佛)-세존(世尊)에게 찾아온 비구들과 함께 말씀을 나누는 것은 관행이었다. 세존은 그 비구에게 이렇게 말했다. ㅡ “비구여, 지낼 만 했는가? 연명할 만 했는가? 오는 길에 피곤은 적었는가? 비구여, 그대는 어디로부터 왔는가?”라고. “지낼 만합니다, 세존이시여. 연명할 만합니다, 세존이시여. 대덕이시여, 저는 오는 길에 피곤은 적었습니다. 여기, 대덕이시여, 우안거를 마치고 세존을 뵙기 위해 사왓티로 오고 있던 저는 끼따기리에 도착했습니다. 대덕이시여, 저는 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 끼따기리에 들어갔습니다. 끼따기리에서 탁발을 위해 돌아다니는 저를 어떤 남신자가 보았습니다. 보고서 저에게 왔습니다. 와서는 저에게 절한 뒤 이렇게 말했습니다. ㅡ ‘그런데, 대덕이시여, 탁발음식을 얻으셨습니까?’라고. ‘도반이여, 탁발음식을 얻지 못했습니다.’ ‘오십시오, 대덕이시여. 우리는 집으로 갈 것입니다.’ 그리고 그 남신자는 저를 집으로 안내하고, 음식을 제공한 뒤에 ‘대덕이시여, 존자께서는 어디로 가십니까?’라고 말했습니다. ‘도반이여, 나는 세존을 뵙기 위해 사왓티로 갈 것입니다.’ ‘그렇다면, 대덕이시여, 저의 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표해 주십시오. 그리고 이렇게 말해주십시오. ㅡ ‘대덕이시여, 끼따기리에 머무는 사람들은 불쾌해 합니다. 앗사지와 뿌납바수에 속하는 부끄러움을 모르는 악한 비구들이 있습니다. 그들은 이런 잘못된 행동을 저지릅니다. ㅡ 꽃나무를 심고, 심게 하고, 물을 주고, 물을 주게 하고, … 섞어서도 잘못된 행동을 저지릅니다. 대덕이시여, 예전에는 분명한 믿음이 있던 그 사람들도 이제는 분명한 믿음이 없습니다. 예전에는 상가를 위한 보시의 통로이던 그들도 이제는 끊어졌습니다. 바르게 행동하는 비구들은 없고, 악한 비구들이 살고 있습니다. 대덕이시여, 세존께서 이 끼따기리에 사는 사람들이 자제할 수 있도록 끼따기리에 비구들을 보내주시면 감사하겠습니다.’’라고. 세존이시여, 거기로부터 저는 왔습니다.”


433. atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi — “saccaṃ kira, bhikkhave, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti — mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi ... pe ... vividhampi anācāraṃ ācaranti, yepi te, bhikkhave, manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā tepi etarahi assaddhā appasannā; yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni tānipi etarahi upacchinnāni; riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū”ti? “saccaṃ, bhagavā”ti. vigarahi buddho bhagavā ... pe ...(*1) “kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti — mālāvacchaṃ ropessantipi ropāpessantipi, sañcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi, ganthissantipi ganthāpessantipi, ekatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vidhūtikaṃ karissantipi kārāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āveḷaṃ karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi kārāpessantipi. te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ harissantipi hārāpessantipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ harissantipi hārāpessantipi, mañjarikaṃ harissantipi hārāpessantipi, vidhūtikaṃ harissantipi hārāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ harissantipi hārāpessantipi, āveḷaṃ harissantipi hārāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi hārāpessantipi. te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāvuraṇāpi tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi dhārissanti, naccissantipi gāyissantipi vādessantipi lāsessantipi, naccantiyāpi naccissanti naccantiyāpi gāyissanti naccantiyāpi vādessanti naccantiyāpi lāsessanti, gāyantiyāpi naccissanti gāyantiyāpi gāyissanti gāyantiyāpi vādessanti gāyantiyāpi lāsessanti, vādentiyāpi naccissanti vādentiyāpi gāyissanti vādentiyāpi vādessanti vādentiyāpi lāsessanti, lāsentiyāpi naccissanti lāsentiyāpi gāyissanti lāsentiyāpi vādessanti lāsentiyāpi lāsessanti, aṭṭhapadepi kīḷissanti dasapadepi kīḷissanti, akāsepi kīḷissanti, parihārapathepi kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti, salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissanti, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi kīḷissanti, mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷhakenapi kīḷissanti, rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti, hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti, rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti, hatthissapi purato dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissantipi ādhāvissantipi, usseḷessantipi, apphoṭessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhīhipi yujjhissanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccakiṃ evaṃ vakkhanti “idha bhagini naccassū”ti nalāṭikampi dassanti, vividhampi anācāraṃ ācarissanti! netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya ... pe ...(*2) vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi — “gacchatha tumhe, sāriputtā, kīṭāgiriṃ gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karotha. tumhākaṃ ete saddhivihārikā”ti.
 
(*1) vigarahi buddho bhagavā — “ananucchavikaṃ, moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. kathañhi nāma 
 
(*2) appasannānaṃ vā pasādāya, pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya; atha khvetaṃ, moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā”ti.


그러자 세존은 그 인연 그, 이유 때문에 비구상가를 모이게 한 뒤 비구들에게 물었다. ㅡ “비구들이여, 「끼따기리에 머무는 앗사지와 뿌납바수에 속하는 부끄러움을 모르는 악한 비구들이 있다. 그들은 이런 잘못된 행동을 저지른다. ㅡ 꽃나무를 심고, 심게 하고, 물을 주고, 물을 주게 하고, … 섞어서도 잘못된 행동을 저지른다. 비구들이여, 예전에는 분명한 믿음이 있던 그 사람들도 이제는 분명한 믿음이 없다. 예전에는 상가를 위한 보시의 통로이던 그들도 이제는 끊어졌다. 바르게 행동하는 비구들은 없고, 악한 비구들이 살고 있다.」라는 것이 사실인가?” “사실입니다, 세존이시여.” 불(佛)-세존(世尊)은 꾸짖었다. ㅡ “어리석은 자들이여, 알맞지 않고 적절하지 않고 부합하지 않고 출가자에게 필요치 않고 법에 맞지 않고 행해져야 할 바가 아니다. 비구들이여, 어떻게 그 어리석은 자들은 이런 잘못된 행동을 저지를 수 있단 말인가! ㅡ ‘꽃나무를 심고, 심게 하고, 물을 주고, 물을 주게 하고, 뽑고, 뽑게 하고, 묶고, 묶게 하고, 줄기를 한쪽으로 묶은 꽃다발을 만들고, 만들게 하고, 줄기를 양쪽으로 묶은 꽃다발을 만들고, 만들게 하고, 꽃가지를 만들고, 만들게 하고, 화살모양의 꽃 장식을 만들고, 만들게 하고, 화관을 만들고, 만들게 하고, 화환을 만들고, 만들게 하고, 가슴에 거는 꽃 장식을 만들고, 만들게 하였다. 그들은 좋은 가문의 여인들, 좋은 가문의 딸들, 좋은 가문의 소녀들, 좋은 가문의 며느리들, 좋은 가문의 하녀들을 위해 줄기를 한쪽으로 묶은 꽃다발을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 줄기를 양쪽으로 묶은 꽃다발을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 꽃가지를 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화살모양의 꽃 장식을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화관을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 화환을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 가슴에 거는 꽃 장식을 가져다주고, 가져다주게 하였다. 그들은 좋은 가문의 여인들, 좋은 가문의 딸들, 좋은 가문의 소녀들, 좋은 가문의 며느리들, 좋은 가문의 하녀들과 함께 하나의 그릇으로 먹기도 하고, 하나의 잔으로 마시기도 하고, 한 자리에 앉기도 하고, 한 침대에 나누어 눕기도 하고, 하나의 카펫을 나누어 앉기도 하고, 하나의 망토를 나누어 걸치기도 하고, 하나의 카펫과 망토를 나누기도 하고, 때 아닌 때에 먹기도 하고, 취하는 것을 마시기도 하고, 화환과 향과 화장품을 사용하기도 하고, 춤을 추기도 하고, 노래하기도 하고, 악기를 연주하기도 하고, 놀기도 하고, 춤추는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 춤추는 여자와 함께 노래하기도 하고, 춤추는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 춤추는 여자와 함께 놀기도 하고, 노래하는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 노래하는 여자와 함께 노래하기도 하고, 노래하는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 노래하는 여자와 함께 놀기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 춤을 추기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 노래하기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 악기를 연주하기도 하고, 악기를 연주하는 여자와 함께 놀기도 한다. 8목 체스장기도 하고, 10목 체스장기도 하고, 허공 판 체스장기도 하고, 둘러싸이는 놀이도 하고, 산띠까 놀이도 하고, 주사위 놀이도 하고, 자치기도 하고, 손에 물감을 묻혀 그림 그리는 놀이도 하고, 악카 놀이도 하고, 풀피리 불기 놀이도 하고, 장난감 쟁기 놀이도 하고, 재주넘기 놀이도 하고, 야자 잎으로 만든 팔랑개비 놀이도 하고, 야자 잎으로 만든 장난감 용기놀이도 하고, 장난감 수레놀이도 하고, 장난감 활쏘기 놀이도 하고, 허공이나 등 뒤에 쓴 글자 맞히기 놀이도 하고, 생각 맞히기 놀이도 하고, 말 흉내 내는 놀이도 한다. 코끼리 타기도 배우고, 말 타기도 배우고, 마차 타기도 배우고, 활쏘기도 배우고, 칼 쓰기도 배우고, 코끼리 앞에서 달리기도 하고, 말 앞에서 달리기도 하고, 마차 앞에서 달리기도 하고, 마차를 향해서 달리기도 하고, 휘파람을 불기도 하고, 손뼉을 치기도 하고, 레슬링을 하기도 하고, 주먹으로 싸우기도 하고, 무대 중간에 큰가가를 펼친 뒤 춤을 추면서 ‘여기, 자매여, 춤을 춥시다.’라고 말하기도 하고, 눈살을 찌푸리기도 하고, 섞어서도 잘못된 행동을 저질렀다.’ 비구들이여, 이것은 분명함이 없는 자를 믿음으로 이끌고, 분명함이 있는 자를 더 높은 상태로 이끄는 것이 아니다. 비구들이여, 이것은 오히려 분명함이 없는 자들을 불신으로 이끌고, 분명함이 있는 자들 가운데 어떤 자들이 마음을 바꾸도록 이끄는 것이다.” 그리고 세존은 끼따기리에 머무는 앗사지와 뿌납바수에 속하는 부끄러움을 모르는 악한 비구들에 대해서 여러 가지 방편으로 견책하여, 키우기 어렵고 부양하기 어렵고 탐욕이 많고 만족을 모르고 교제를 좋아하고 나태한 것에 대해 질책하고, 여러 가지 법문으로 고무하여, 키우기 쉽고 부양하기 쉽고 욕심을 여의고, 만족을 알고, 버리고 없애는 삶, 악을 제거하는 삶, 청정한 믿음의 삶, 쌓아 모우지 않는 삶, 용맹정진의 삶을 칭찬하고, 비구들을 위하여 그에 알맞고 그에 걸맞게 경책하여 법문을 한 뒤에 사리뿟따와 목갈라나에게 말했다. ㅡ “가라, 사리뿟따들이여, 그대들은 끼따기리로 가서 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 끼따기리로부터 추방하는 절차를 행하라. 그들은 그대들에게 믿음으로 머무는 자들이다.”


“kathaṃ mayaṃ, bhante, assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoma? caṇḍā te bhikkhū pharusā”ti. “tena hi tumhe, sāriputtā, bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ. “evañca pana, bhikkhave, kātabbaṃ. paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā. codetvā sāretabbā. sāretvā āpattiṃ ropetabbā. āpattiṃ ropetvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo —


“대덕이시여, 어떻게 저희가 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 끼따기리로부터 추방하는 절차를 행합니까? 그 비구들은 난폭하고 거칩니다.” “그렇다면, 사리뿟따들이여, 많은 비구들과 함께 가라.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 사리뿟따와 목갈라나는 세존에게 대답했다. “비구들이여, 이렇게 행해야 한다. 먼저 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들은 책망되어야 한다. 책망된 뒤에 기억되어야 한다. 기억된 뒤에 잘못을 확인해야 한다. 잘못을 확인한 뒤에 경험이 있는 적합한 비구가 상가에 알려야 한다. ㅡ


434. “suṇātu me, bhante, saṅgho. ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ kareyya — ‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabban’ti. esā ñatti.


“대덕들이시여, 상가는 나의 말을 들으십시오. 가문과 관련한 부정의 악한 행동을 한 이 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들이 있습니다. 이들의 악한 행동은 보이고 들렸습니다. 이들에 의해 가문이 불쾌해 하는 것이 보이고 들렸습니다. 만약 상가에 옳다면, 상가는 ‘앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들은 끼따기리에 살지 않아야 합니다.’라고 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 끼따기리로부터 추방하는 절차를 행할 것입니다. 이것이 제안입니다.


“suṇātu me, bhante, saṅgho. ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā. imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca. saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ karoti — ‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabban’ti. yassāyasmato khamati assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammassa karaṇaṃ — ‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabban’ti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.


대덕들이시여, 상가는 나의 말을 들으십시오. 가문과 관련한 부정의 악한 행동을 한 이 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들이 있습니다. 이들의 악한 행동은 보이고 들렸습니다. 이들에 의해 가문이 불쾌해 하는 것이 보이고 들렸습니다. 상가는 ‘앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들은 끼따기리에 살지 않아야 합니다.’라고 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 끼따기리로부터 추방하는 절차를 행합니다. 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 ‘앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들은 끼따기리에 살지 않아야 합니다.’라고 끼따기리로부터 추방하는 절차를 행함에 동의하는 존자는 침묵해야 하고, 동의하지 않는 존자는 말해야 합니다.


“dutiyampi etamatthaṃ vadāmi ... pe ... tatiyampi etamatthaṃ vadāmi — suṇātu me, bhante, saṅgho ... pe ... so bhāseyya.


두 번째도 나는 이 뜻을 말합니다. … 세 번째도 나는 이 뜻을 말합니다. ㅡ 대덕들이시여, 상가는 나의 말을 들으십시오. … 동의하지 않는 존자는 말해야 합니다.


“kataṃ saṅghena assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ — ‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabban’ti. khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī”ti.


‘앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들은 끼따기리에 살지 않아야 합니다.’라고 앗사지와 뿌납바수에 속하는 비구들을 끼따기리로부터 추방하는 절차가 행해졌습니다. 상가의 비구들은 동의하여 침묵하였습니다. 나는 이것을 이렇게 받아들입니다.”라고.

 

[이어집니다]

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close