니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

마하 위방가

홈 > 마하 위방가 > musāvādavaggo

musāvādavaggo

속죄 죄 법, 1. 거짓말 품, 2. 욕설에 대한 학습계율 ㅡ 탐-진-치 관련 부분

0 121 2018.10.12 11:38
3 속죄 죄 법, 1. 거짓말 품, 2. 욕설에 대한 학습계율.hwp (20.5K)   2019.05.26

● Vinaya Piṭaka, pācittiyapāḷi, 5. pācittiyakaṇḍaṃ, 1. musāvādavaggo, 2. omasavādasikkhāpadaṃ(Vin 2, 5. 속죄 죄 법, 1. 거짓말 품, 2. 욕설에 대한 학습계율 

 

탐-진-치 관련 부분만 복원하여 편집한 작업입니다. 각각 네 단계의 설명이 속죄죄-악작죄-악설죄에 반복됩니다. 기타 다른 내용들도 동일한 형태로 구성되어 있습니다.

 

upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ — “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)이 스며든, 진(嗔)이 스며든, 치(癡)가 스며든 구족계를 받은 자에게 저열함에 의해 저열함을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)이 스며든 자이다. 그대는 진(嗔)이 스며든 자이다. 그대는 치(癡)가 스며든 자이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 속죄 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받은 자에게 저열함에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)이 스며든 자이다. 그대는 진(嗔)이 스며든 자이다. 그대는 치(癡)가 스며든 자이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 속죄 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)이 스며든, 진(嗔)이 스며든, 치(癡)가 스며든 구족계를 받은 자에게 뛰어남에 의해 저열함을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 속죄 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya pācittiyassa. 


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받은 자에게 뛰어남에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 속죄 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “여기 어떤 자들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이다.”라고 말한다. … “여기 어떤 자들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “ye nūna rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati, ... pe .... “ye nūna vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “그들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아닐까?”라고 말한다. … “그들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아닐까?”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “na mayaṃ rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “na mayaṃ vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati. āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “우리는 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아니다.”라고 말한다. … “우리는 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아니다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo hīnena hīnaṃ vadeti, ... pe ... hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti ... pe ... ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti ... pe ... ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 … 구족계를 받지 않은 자에게 저열함에 의해 저열함을 말한다. … 저열함에 의해 뛰어남을 말한다. … 뛰어남에 의해 저열함을 말한다. … 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받지 않은 자에게 뛰어남에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “여기 어떤 자들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이다.”라고 말한다. … “여기 어떤 자들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “ye nūna rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati, ... pe .... “ye nūna vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “그들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아닐까?”라고 말한다. … “그들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아닐까?”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ khuṃsetukāmo vambhetukāmo maṅkukattukāmo evaṃ vadeti, “na mayaṃ rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “na mayaṃ vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati. āpatti vācāya, vācāya dukkaṭassa.


꾸짖기를 바라고, 멸시하기를 바라고, 풀이 죽게 하기를 바라는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “우리는 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아니다.”라고 말한다. … “우리는 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아니다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악작 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ — “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)이 스며든, 진(嗔)이 스며든, 치(癡)가 스며든 구족계를 받은 자에게 저열함에 의해 저열함을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)이 스며든 자이다. 그대는 진(嗔)이 스며든 자이다. 그대는 치(癡)가 스며든 자이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설(惡說) 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “rāgapariyuṭṭhitosi, dosapariyuṭṭhitosi, mohapariyuṭṭhitosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받은 자에게 저열함에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)이 스며든 자이다. 그대는 진(嗔)이 스며든 자이다. 그대는 치(癡)가 스며든 자이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설(惡說) 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti, rāgapariyuṭṭhitaṃ dosapariyuṭṭhitaṃ mohapariyuṭṭhitaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)이 스며든, 진(嗔)이 스며든, 치(癡)가 스며든 구족계를 받은 자에게 뛰어남에 의해 저열함을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설(惡說) 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받은 자에게 뛰어남에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설(惡說) 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “여기 어떤 자들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이다.”라고 말한다. … “여기 어떤 자들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “ye nūna rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati, ... pe .... “ye nūna vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “그들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아닐까?”라고 말한다. … “그들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아닐까?”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno upasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “na mayaṃ rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “na mayaṃ vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati. āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “우리는 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아니다.”라고 말한다. … “우리는 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아니다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā hīnena hīnaṃ vadeti ... pe ... hīnena ukkaṭṭhaṃ vadeti ... pe ... ukkaṭṭhena hīnaṃ vadeti ... pe ... ukkaṭṭhena ukkaṭṭhaṃ vadeti, vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ — “vītarāgosi, vītadososi, vītamohosī”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 … 구족계를 받지 않은 자에게 저열함에 의해 저열함을 말한다. … 저열함에 의해 뛰어남을 말한다. … 뛰어남에 의해 저열함을 말한다. … 탐(貪)에서 벗어나고, 진(嗔)에서 벗어나고, 치(癡)에서 벗어난 구족계를 받지 않은 자에게 뛰어남에 의해 뛰어남을 말한다. ㅡ “그대는 탐(貪)에서 벗어났다. 그대는 진(嗔)에서 벗어났다. 그대는 치(癡)에서 벗어났다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “santi idhekacce rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “santi idhekacce vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “여기 어떤 자들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이다.”라고 말한다. … “여기 어떤 자들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “ye nūna rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati, ... pe .... “ye nūna vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “그들은 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아닐까?”라고 말한다. … “그들은 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아닐까?”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.


upasampanno anupasampannaṃ na khuṃsetukāmo na vambhetukāmo na maṅkukattukāmo, davakamyatā evaṃ vadeti, “na mayaṃ rāgapariyuṭṭhitā dosapariyuṭṭhitā mohapariyuṭṭhitā”ti bhaṇati ... pe .... “na mayaṃ vītarāgā vītadosā vītamohā”ti bhaṇati, āpatti vācāya, vācāya dubbhāsitassa.


꾸짖기를 바라지 않고, 멸시하기를 바라지 않고, 풀이 죽게 하기를 바라지 않지만 농담을 좋아하는 구족계(具足戒)를 받은 자가 구족계를 받지 않은 자에게 이렇게 말한다. ㅡ “우리는 탐(貪)이 스며들고, 진(嗔)이 스며들고, 치(癡)가 스며든 자들이 아니다.”라고 말한다. … “우리는 탐(貪)으로부터 벗어나고, 진(嗔)으로부터 벗어나고, 치(癡)로부터 벗어난 자들이 아니다.”라고 말한다. 말에 의한 저지름이 말에 의한 악설 죄이다.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close