니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 15.mahānidānasuttaṃ

15.mahānidānasuttaṃ

mahānidānasuttaṃ, paṭiccasamuppādo (DN 15.1-대인연경(大因緣經) 연기(緣起))

4 585 2018.08.09 19:02
16 DN 15.1-대인연경大因緣經 연기緣起mahānidānasuttaṃ.hwp (112.0K)   2019.12.11

mahānidānasuttaṃ, paṭiccasamuppādo (DN 15.1-대인연경(大因緣經) 연기(緣起))


95. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! yāva gambhīro cāyaṃ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī”ti. “mā hevaṃ, ānanda, avaca, mā hevaṃ, ānanda, avaca. gambhīro cāyaṃ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.


이렇게 나는 들었다. ㅡ 한때 세존은 꾸루에서 깜마사담마라는 이름의 꾸루의 마을에 머물렀다. 그때 아난다 존자가 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아난다 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ㅡ “대덕이시여, 참으로 놀랍습니다. 대덕이시여, 참으로 신기합니다. 대덕이시여, 최고로 심오하고 이 연기(緣起)는 심오하게 드러납니다. 그런데도 저에게 분명하고 분명하게 드러납니다.”라고. 


“아난다여, 그렇게 말하지 말라. 아난다여, 그렇게 말하지 말라. 아난다여, 이 연기(緣起)는 심오하고 심오하게 드러난다. 아난다여, 이 법을 이해하지 못하고 꿰뚫지 못하기 때문에 이렇게 실타래처럼 얽혀있고, 가문으로 매듭지어졌고, 문자 풀 같은 존재인 사람들은 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 윤회를 넘어서지 못한다.


96. “‘atthi idappaccayā jarāmaraṇan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā jarāmaraṇan’ti iti ce vadeyya, ‘jātipaccayā jarāmaraṇan’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 노사(老死)가 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 노사(老死)가 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘생(生)의 조건으로부터 노사(老死)가 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā jātī’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā jātī’ti iti ce vadeyya, ‘bhavapaccayā jātī’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 생(生)이 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 생(生)이 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘유(有)의 조건으로부터 생(生)이 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā bhavo’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā bhavo’ti iti ce vadeyya, ‘upādānapaccayā bhavo’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 유(有)가 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 유(有)가 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘취(取)의 조건으로부터 유(有)가 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā upādānan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā upādānan’ti iti ce vadeyya, ‘taṇhāpaccayā upādānan’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 취(取)가 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 취(取)가 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘애(愛)의 조건으로부터 취(取)가 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā taṇhā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā taṇhā’ti iti ce vadeyya, ‘vedanāpaccayā taṇhā’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 애(愛)가 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 애(愛)가 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘수(受)의 조건으로부터 애(愛)가 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā vedanā’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā vedanā’ti iti ce vadeyya, ‘phassapaccayā vedanā’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 수(受)가 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 수(受)가 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘촉(觸)의 조건으로부터 수(受)가 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā phasso’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā phasso’ti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā phasso’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 촉(觸)이 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 촉(觸)이 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘명색(名色)의 조건으로부터 촉(觸)이 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā nāmarūpan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā nāmarūpan’ti iti ce vadeyya, ‘viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti iccassa vacanīyaṃ.


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 명색(名色)이 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 명색(名色)이 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘식(識)의 조건으로부터 명색(名色)이 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


“‘atthi idappaccayā viññāṇan’ti iti puṭṭhena satā, ānanda, atthītissa vacanīyaṃ. ‘kiṃpaccayā viññāṇan’ti iti ce vadeyya, ‘nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti iccassa vacanīyaṃ. 


“아난다여, ‘여기의 조건으로부터 식(識)이 있습니까?’라는 이런 질문이 있으면 ‘있습니다.’라고 대답해야한다. 만약 ‘어떤 조건으로부터 식(識)이 있습니까?’라고 이렇게 말해진다면 ‘명색(名色)의 조건으로부터 식(識)이 있다.’라고 이렇게 대답해야한다.


97. “iti kho, ānanda, nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.


아난다여, 이와 같이 명색(名色)의 조건으로부터 식(識)이 있다. 식(識)의 조건으로부터 명색(名色)이 있다. 명색(名色)의 조건으로부터 촉(觸)이 있다. 촉(觸)의 조건으로부터 수(受)가 있다. 수(受)의 조건으로부터 애(愛)가 있다. 애(愛)의 조건으로부터 취(取)가 있다. 취(取)의 조건으로부터 유(有)가 있다. 유(有)의 조건으로부터 생(生)이 있다. 생(生)의 조건으로부터 노사(老死)와 수비고우뇌(愁悲苦憂惱)가 생긴다. 이렇게 이 모든 괴로움 덩어리의 일어남이 있다.


98. “‘jātipaccayā jarāmaraṇan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā jātipaccayā jarāmaraṇaṃ. jāti ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — devānaṃ vā devattāya, gandhabbānaṃ vā gandhabbattāya, yakkhānaṃ vā yakkhattāya, bhūtānaṃ vā bhūtattāya, manussānaṃ vā manussattāya, catuppadānaṃ vā catuppadattāya, pakkhīnaṃ vā pakkhittāya, sarīsapānaṃ vā sarīsapattāya, tesaṃ tesañca hi, ānanda, sattānaṃ tadattāya jāti nābhavissa. sabbaso jātiyā asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jarāmaraṇassa, yadidaṃ jāti”.


“‘생(生)의 조건으로부터 노사(老死)가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘생(生)의 조건으로부터 노사(老死)가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게, 신들이 신으로, 간답바들이 간답바로, 약카들이 약카로, 존재들이 존재로, 사람들이 사람으로, 네발 달린 것들이 네발 달린 것으로, 새들이 새로, 파충류들이 파충류로 등과 같은 생(生)이 없다면, 그때 이런저런 중생들에게 그것을 위한 생(生)은 없을 것이다. 모두로부터 생(生)이 없을 때, 그렇다 해도 생(生)의 멸(滅)로부터 노사(老死)를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 노사(老死)에게 오직 생(生)이 원인이고, 생(生)이 인연이고, 생(生)이 일어남이고, 생(生)이 조건이다. 


99. “‘bhavapaccayā jātī’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā bhavapaccayā jāti. bhavo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — kāmabhavo vā rūpabhavo vā arūpabhavo vā, sabbaso bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jātiyā, yadidaṃ bhavo”.


‘유(有)의 조건으로부터 생(生)이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘유(有)의 조건으로부터 생(生)이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 욕유(慾有)거나 색유(色有)거나 무색유(無色有) 등과 같은 유(有)가 없다면, 모두로부터 유(有)가 없을 때, 그렇다 해도 유(有)의 멸(滅)로부터 생(生)을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 생(生)에게 오직 유(有)가 원인이고, 유(有)가 인연이고, 유(有)가 일어남이고, 유(有)가 조건이다. 


100. “‘upādānapaccayā bhavo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā upādānapaccayā bhavo. upādānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — kāmupādānaṃ vā diṭṭhupādānaṃ vā sīlabbatupādānaṃ vā attavādupādānaṃ vā, sabbaso upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo bhavassa, yadidaṃ upādānaṃ”.


‘취(取)의 조건으로부터 유(有)가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘취(取)의 조건으로부터 유(有)가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 욕취(慾取), 견취(見取), 계금취(戒禁取), 아어취(我語取) 등과 같은 취(取)가 없다면, 모두로부터 취(取)가 없을 때, 그렇다 해도 취(取)의 멸(滅)로부터 유(有)를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 유(有)에게 오직 취(取)가 원인이고, 취(取)가 인연이고, 취(取)가 일어남이고, 취(取)가 조건이다. 


101. “‘taṇhāpaccayā upādānan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā taṇhāpaccayā upādānaṃ. taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho upādānaṃ paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo upādānassa, yadidaṃ taṇhā”.


‘애(愛)의 조건으로부터 취(取)가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘애(愛)의 조건으로부터 취(取)가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 색애(色愛), 성애(聲愛), 향애(香愛), 미애(味愛), 촉애(觸愛), 법애(法愛) 등과 같은 애(愛)가 없다면, 모두로부터 애(愛)가 없을 때, 그렇다 해도 애(愛)의 멸(滅)로부터 취(取)를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 취(取)에게 오직 애(愛)가 원인이고, 애(愛)가 인연이고, 애(愛)가 일어남이고, 애(愛)가 조건이다. 


102. “‘vedanāpaccayā taṇhā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā vedanāpaccayā taṇhā. vedanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā vedanā ghānasamphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo taṇhāya, yadidaṃ vedanā”.


‘수(受)의 조건으로부터 애(愛)가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘수(受)의 조건으로부터 애(愛)가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 수(受)가 없다면, 모두로부터 안촉생수(眼觸生受), 이촉생수(耳觸生受), 비촉생수(鼻觸生受), 설촉생수(舌觸生受), 신촉생수(身觸生受), 의촉생수(意觸生受) 등과 같은 수(受)가 없을 때, 그렇다 해도 수(受)의 멸(滅)로부터 애(愛)를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 애(愛)에게 오직 수(受)가 원인이고, 수(受)가 인연이고, 수(受)가 일어남이고, 수(受)가 조건이다. 


103. “iti kho panetaṃ, ānanda, vedanaṃ paṭicca taṇhā, taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ, macchariyaṃ paṭicca ārakkho. ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti.


아난다여, 이렇게 이 수(受)를 연(緣)하여 애(愛)가 있다. 애(愛)를 연(緣)하여 조사가 있다. 조사를 연(緣)하여 습득이 있다. 습득을 연(緣)하여 차별이 있다. 차별을 연(緣)하여 욕탐(欲貪)이 있다. 욕탐을 연(緣)하여 묶임이 있다. 묶임을 연(緣)하여 잡음이 있다. 잡음을 연(緣)하여 인색이 있다. 인색을 연(緣)하여 보호가 있다. 보호를 위해 몽둥이를 들고 칼을 들고, 싸우고, 다투고, 분쟁하고, 서로서로 이간하고, 거짓말하는 여러 가지 악한 불선법(不善法)들이 생겨난다.


104. “‘ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. ārakkho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkhanirodhā api nu kho daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhaveyyun”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃpesuññamusāvādānaṃ anekesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ sambhavāya yadidaṃ ārakkho.


‘보호를 위해 몽둥이를 들고 칼을 들고, 싸우고, 다투고, 분쟁하고, 서로서로 이간하고, 거짓말하는 여러 가지 악한 불선법(不善法)들이 생겨난다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘보호를 위해 몽둥이를 들고 칼을 들고, 싸우고, 다투고, 분쟁하고, 서로서로 이간하고, 거짓말하는 여러 가지 악한 불선법(不善法)들이 생겨난다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 보호가 없다면, 모두로부터 보호가 없을 때, 그렇다 해도 보호의 멸(滅)로부터 ‘몽둥이를 들고 칼을 들고, 싸우고, 다투고, 분쟁하고, 서로서로 이간하고, 거짓말하는 여러 가지 악한 불선법(不善法)들이 생겨남‘이 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, ‘몽둥이를 들고 칼을 들고, 싸우고, 다투고, 분쟁하고, 서로서로 이간하고, 거짓말하는 여러 가지 악한 불선법(不善法)들이 생겨남’에게 오직 보호가 원인이고, 보호가 인연이고, 보호가 일어남이고, 보호가 조건이다. 


105. “‘macchariyaṃ paṭicca ārakkho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā macchariyaṃ paṭicca ārakkho. macchariyañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso macchariye asati macchariyanirodhā api nu kho ārakkho paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa, yadidaṃ macchariyaṃ”.


‘인색을 연(緣)하여 보호가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘인색을 연(緣)하여 보호가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 인색이 없다면, 모두로부터 인색이 없을 때, 그렇다 해도 인색의 멸(滅)로부터 보호를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 보호에게 오직 인색이 원인이고, 인색이 인연이고, 인색이 일어남이고, 인색이 조건이다. 


106. “‘pariggahaṃ paṭicca macchariyan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ. pariggaho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso pariggahe asati pariggahanirodhā api nu kho macchariyaṃ paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo macchariyassa, yadidaṃ pariggaho”.


‘잡음을 연(緣)하여 인색이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘잡음을 연(緣)하여 인색이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 잡음이 없다면, 모두로부터 잡음이 없을 때, 그렇다 해도 잡음의 멸(滅)로부터 인색을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 인색에게 오직 잡음이 원인이고, 잡음이 인연이고, 잡음이 일어남이고, 잡음이 조건이다. 


107. “‘ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho. ajjhosānañca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso ajjhosāne asati ajjhosānanirodhā api nu kho pariggaho paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariggahassa — yadidaṃ ajjhosānaṃ”.


‘묶임을 연(緣)하여 잡음이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘묶임을 연(緣)하여 잡음이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 묶임이 없다면, 모두로부터 묶임이 없을 때, 그렇다 해도 묶임의 멸(滅)로부터 잡음을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 잡음에게 오직 묶임이 원인이고, 묶임이 인연이고, 묶임이 일어남이고, 묶임이 조건이다. 


108. “‘chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ. chandarāgo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso chandarāge asati chandarāganirodhā api nu kho ajjhosānaṃ paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa, yadidaṃ chandarāgo”.


‘욕탐(欲貪)을 연(緣)하여 묶임이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘욕탐(欲貪)을 연(緣)하여 묶임이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 욕탐(欲貪)이 없다면, 모두로부터 욕탐(欲貪)이 없을 때, 그렇다 해도 욕탐(欲貪)의 멸(滅)로부터 묶임을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 묶임에게 오직 욕탐(欲貪)이 원인이고, 욕탐(欲貪)이 인연이고, 욕탐(欲貪)이 일어남이고, 욕탐(欲貪)이 조건이다. 


109. “‘vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo. vinicchayo ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati vinicchayanirodhā api nu kho chandarāgo paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo chandarāgassa, yadidaṃ vinicchayo”.


‘차별을 연(緣)하여 욕탐(欲貪)이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘차별을 연(緣)하여 욕탐(欲貪)이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 차별이 없다면, 모두로부터 차별이 없을 때, 그렇다 해도 차별의 멸(滅)로부터 욕탐(欲貪)을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 욕탐(欲貪)에게 오직 차별이 원인이고, 차별이 인연이고, 차별이 일어남이고, 차별이 조건이다. 


110. “‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā lābhaṃ paṭicca vinicchayo. lābho ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābhanirodhā api nu kho vinicchayo paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vinicchayassa, yadidaṃ lābho”.


‘습득을 연(緣)하여 차별이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘습득을 연(緣)하여 차별이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 습득이 없다면, 모두로부터 습득이 없을 때, 그렇다 해도 습득의 멸(滅)로부터 차별을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 차별에게 오직 습득이 원인이고, 습득이 인연이고, 습득이 일어남이고, 습득이 조건이다. 


111. “‘pariyesanaṃ paṭicca lābho’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā pariyesanaṃ paṭicca lābho. pariyesanā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api nu kho lābho paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo lābhassa, yadidaṃ pariyesanā”.


‘조사를 연(緣)하여 습득이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘조사를 연(緣)하여 습득이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 조사가 없다면, 모두로부터 조사가 없을 때, 그렇다 해도 조사의 멸(滅)로부터 습득을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 습득에게 오직 조사가 원인이고, 조사가 인연이고, 조사가 일어남이고, 조사가 조건이다. 


112. “‘taṇhaṃ paṭicca pariyesanā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā taṇhaṃ paṭicca pariyesanā. taṇhā ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho pariyesanā paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariyesanāya, yadidaṃ taṇhā. iti kho, ānanda, ime dve dhammā dvayena vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti”.


‘애(愛)를 연(緣)하여 조사가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘애(愛)를 연(緣)하여 조사가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 욕애(慾愛), 색애(色愛), 무유애(無有愛) 등과 같은 애(愛)가 없다면, 모두로부터 애(愛)가 없을 때, 그렇다 해도 애(愛)의 멸(滅)로부터 조사를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 조사에게 오직 애(愛)가 원인이고, 애(愛)가 인연이고, 애(愛)가 일어남이고, 애(愛)가 조건이다. 아난다여, 이렇게 이 두 개의 법들은 한 쌍의 수(受)에 의한 하나의 합류점이 된다.


113. “‘phassapaccayā vedanā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā ‘phassapaccayā vedanā. phasso ca hi, ānanda, nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathidaṃ — cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso, sabbaso phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vedanāya, yadidaṃ phasso”.


‘촉(觸)을 연(緣)하여 수(受)가 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘촉(觸)을 연(緣)하여 수(受)가 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 만약 어떤 것에 의해서도 어떤 방법으로도 누구에게든 어디에든 모두에게 안촉(眼觸), 이촉(耳觸), 비촉(鼻觸), 설촉(舌觸), 신촉(身觸), 의촉(意觸) 등과 같은 촉(觸)이 없다면, 모두로부터 촉(觸)이 없을 때, 그렇다 해도 촉(觸)의 멸(滅)로부터 수(受)를 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 수(受)에게 오직 촉(觸)이 원인이고, 촉(觸)이 인연이고, 촉(觸)이 일어남이고, 촉(觸)이 조건이다.


114. “‘nāmarūpapaccayā phasso’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā nāmarūpapaccayā phasso. yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “yehi, ānanda, ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu ... pe ... tesu uddesesu asati api nu kho nāmakāye paṭighasamphasso paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “yehi, ānanda, ākārehi ... pe ... yehi uddesehi nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca paññatti hoti, tesu ākāresu ... pe ... tesu uddesesu asati api nu kho adhivacanasamphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “yehi, ānanda, ākārehi ... pe ... yehi uddesehi nāmarūpassa paññatti hoti, tesu ākāresu ... pe ... tesu uddesesu asati api nu kho phasso paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo phassassa, yadidaṃ nāmarūpaṃ”. 


‘명색(名色)을 연(緣)하여 촉(觸)이 있다.’라고 이렇게 말했다. 아난다여, ‘명색(名色)을 연(緣)하여 촉(觸)이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 명(名)의 무리의 개념을 있게 하는 상태, 표시, 상(相), 징후가 없을 때, 그렇다 해도 색(色)의 무리에 대해 이름을 초래하는 촉(觸) 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “아난다여, 색(色)의 무리의 개념을 있게 하는 상태, 표시, 상(相), 징후가 없을 때, 그렇다 해도 명(名)의 무리에 대해 저항을 초래하는 촉(觸)을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “아난다여, 명(名)의 무리와 색(色)의 무리의 개념을 있게 하는 상태, 표시, 상(相), 징후가 없을 때, 그렇다 해도 이름을 초래하는 촉(觸)[이름의 촉(觸)]이나 저항을 초래하는 촉(觸)[저항의 촉(觸)]을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “아난다여, 명색(名色)의 개념을 있게 하는 상태, 표시, 상(相), 징후가 없을 때, 그렇다 해도 촉(觸)을 선언할 수 있는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로 아난다여, 촉(觸)에게 오직 명색(名色)이 원인이고, 명색(名色)이 인연이고, 명색(名色)이 일어남이고, 명색(名色)이 조건이다.


115. “‘viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṃ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ mātukucchismiṃ samuccissathā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “viññāṇañca hi, ānanda, mātukucchismiṃ okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ itthattāya abhinibbattissathā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “viññāṇañca hi, ānanda, daharasseva sato vocchijjissatha kumārakassa vā kumārikāya vā, api nu kho nāmarūpaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissathā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo nāmarūpassa — yadidaṃ viññāṇaṃ”.


“‘식(識)의 조건으로부터 명색(名色)이 있다.’라고 말하였다. 아난다여, ‘식(識)의 조건으로부터 명색(名色)이 있다.’라는 것은 이런 방법에 의해서 알려져야 한다. 아난다여, 식(識)이 모태(母胎)에 들어오지 않는데도 명색(名色)이 모태(母胎)에서 공고해지겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “아난다여, 식(識)이 모태에 들어온 뒤에 잘못되었는데도 명색(名色)이 금생(今生)을 위해 재현되겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “아난다여, 식(識)이 어린 남녀 아이에게서 끊어졌는데도 명색이 늘어나고 자라고 충만하게 되겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로, 아난다여, 명색(名色)에게 오직 식(識)이 원인이고, 식(識)이 인연이고, 식(識)이 일어남이고, 식(識)이 조건이다.”


116. “‘nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, tadānanda, imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ, yathā nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ. viññāṇañca hi, ānanda, nāmarūpe patiṭṭhaṃ na labhissatha, api nu kho āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ dukkhasamudayasambhavo paññāyethā”ti? “no hetaṃ, bhante”. “tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo viññāṇassa yadidaṃ nāmarūpaṃ. ettāvatā kho, ānanda, jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā. ettāvatā adhivacanapatho, ettāvatā niruttipatho, ettāvatā paññattipatho, ettāvatā paññāvacaraṃ, ettāvatā vaṭṭaṃ vattati itthattaṃ paññāpanāya yadidaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇena aññamaññapaccayatā pavattati. 
 

“‘명색(名色)을 조건으로 식(識)이 있다.’라고 말하였다. 아난다여, ‘명색을 조건으로 식이 있다.’라는 것은 이런 방법으로 알아야 한다. 아난다여, 식이 명색에 머묾을 얻지 못했는데도 미래에 생(生)과 노사(老死)라는 고(苦)의 자라남을 위한 근본을 선언할 수 있겠는가?” “아닙니다, 대덕이시여.” “그러므로, 아난다여, 오직 명색이 식의 원인이고, 명색이 식의 인연이고, 명색이 식의 자라남이고, 명색이 식의 조건이다. 아난다여, 명색의 식과 함께 서로 조건 됨이 지속되는 그 범위에서 태어나고, 늙고, 죽고, 옮겨가고, 다시 태어난다. 그 범위에서 이름이 적용되고, 그 범위에서 언어가 적용되고, 그 범위에서 개념이 적용되고, 그 범위가 지혜의 영역이고, 그 범위에서 금생(今生)을 선언함으로써 윤회를 지속한다."(241219 수정) 

Comments

대원행 2022.05.12 22:05
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy06_08&wr_id=2 참조 (마음의 특징(2)식과 명색 & 내입처와 외입처)
대원행 2024.06.11 23:03
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_09&wr_id=98 참조 (몸 ― 심신치유를 위한 논문 참고 자료)
대원행 01.15 22:56
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy04_09&wr_id=87 참조 (윤회 특강(부산 6) 몸과 마음의 서로 조건 됨[몸 - 식은 여기에 의지하고 여기에 묶여 있음]
보인 01.27 20:43
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close