니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 24.pāthikasuttaṃ

24.pāthikasuttaṃ

aggaññapaññattikathā (DN 24.6-처음에 대한 앎의 선언 이야기)

1 154 2019.01.21 10:47
7 DN 24.6-처음에 대한 앎의 선언 이야기aggaññapaññattikathā.hwp (112.0K)   2019.07.31

1. pāthikasuttaṃ, aggaññapaññattikathā (DN 24.6-처음에 대한 앎의 선언 이야기)


36. “aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi. tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā, yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.


“박가와여, 나는 처음에 대한 앎도 꿰뚫어 압니다. 그것을 꿰뚫어 압니다. 그것보다 더 뛰어난 것도 꿰뚫어 압니다. 그러나 꿰뚫어 아는 그것을 집착하지 않습니다. 집착하지 않을 때 개별적으로 꺼짐이 알려집니다. 실답게 아는 것에 의해 여래는 불행을 겪지 않습니다.


37. “santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi — ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te ca me evaṃ puṭṭhā, ‘āmo’ti paṭijānanti. tyāhaṃ evaṃ vadāmi — ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. tesāhaṃ puṭṭho byākaromi —


박가와여, 스승에게서 배운바 권능 가진 자, 범천(梵天)에 의해 창조된 처음에 대한 앎을 선언하는 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 나는 그들에게 가서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그대 존자들이 스승에게서 배운바 권능 가진 자, 범천(梵天)에 의해 창조된 처음에 대한 앎을 선언한다는 것이 사실입니까?’라고. 그러면 이런 나의 질문을 받은 그들은 ‘예’라고 인정합니다. 그들에게 나는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그러면 그대 존자들은 어떻게 스승에게서 배운바 권능 가진 자, 범천(梵天)에 의해 창조된 처음에 대한 앎을 선언합니까?’라고. 나의 질문을 받은 그들은 설명하지 못합니다. 설명하지 못하는 그들은 나에게 질문합니다. 질문받은 나는 그들에게 설명합니다. ㅡ


38. ‘hoti kho so, āvuso, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko saṃvaṭṭati. saṃvaṭṭamāne loke yebhuyyena sattā ābhassarasaṃvattanikā honti. te tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.


‘도반들이여, 긴 세월이 지난 어느 때, 어느 곳에서 이 세상이 줄어드는[진화] 때가 있습니다. 줄어드는[진화] 세상에서 대부분의 중생들은 광음천으로 이끌립니다. 의성(意成)인 그들은 거기서 희열이 음식이고, 스스로 빛나고, 허공을 다니고, 깨끗한 존재로 오랫동안 긴 시간을 머뭅니다.


‘hoti kho so, āvuso, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena ayaṃ loko vivaṭṭati. vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ pātubhavati. atha kho aññataro satto āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjati. so tattha hoti manomayo pītibhakkho sayaṃpabho antalikkhacaro subhaṭṭhāyī, ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhati.


도반들이여, 긴 세월이 지난 어느 때, 어느 곳에서 이 세상이 자라나는[퇴보] 때가 있습니다. 자라나는[퇴보] 세상에 비어있는 범천(梵天)의 하늘 궁전이 나타납니다. 그때 어떤 중생이 수명의 부서짐 때문이거나 공덕의 부서짐 때문에 광음천(光音天)의 무리로부터 떨어져 비어있는 범천(梵天)의 하늘 궁전에 태어납니다. 그는 거기서 의성(意成)이고, 희열이 음식이고, 스스로 빛나고, 허공을 다니고, 깨끗한 존재로 오랫동안 긴 시간을 머뭅니다.


‘tassa tattha ekakassa dīgharattaṃ nivusitattā anabhirati paritassanā uppajjati — aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyunti. atha aññepi sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā ābhassarakāyā cavitvā brahmavimānaṃ upapajjanti tassa sattassa sahabyataṃ. tepi tattha honti manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.


거기서 오랫동안 혼자 머무는 그에게 싫증과 동요가 생깁니다. ㅡ ‘다른 중생들도 여기에 왔으면!’이라고. 그때 다른 중생들도 수명의 부서짐 때문이거나 공덕의 부서짐 때문에 광음천(光音天)의 무리로부터 떨어져 그 중생의 동료로 비어있는 범천(梵天)의 하늘 궁전에 태어납니다. 그들도 거기서 의성(意成)이고, 희열이 음식이고, 스스로 빛나고, 허공을 다니고, 깨끗한 존재로 오랫동안 긴 시간을 머뭅니다.


39. ‘tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṃ upapanno, tassa evaṃ hoti — ahamasmi brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ, mayā ime sattā nimmitā. taṃ kissa hetu? mamañhi pubbe etadahosi — aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyunti; iti mama ca manopaṇidhi. ime ca sattā itthattaṃ āgatāti.


그때, 도반들이여, 첫 번째로 태어난 그 중생에게 이런 생각이 듭니다. ㅡ ‘범천(梵天)인 나는 대범천(大梵天), 정복자, 정복당하지 않는 자, 모든 것을 보는 자, 지배자, 권능 가진 자, 창시자, 창조자, 으뜸 된 자, 신분을 부여하는 자, 주인, 과거와 미래의 것들의 아버지이다. 나에 의해 이 중생들은 창조되었다. 그 원인은 무엇인가? 나에게 먼저 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘다른 중생들도 여기에 왔으면!’이라고. 이렇게 나의 의(意)의 지향이 있었다. 그리고 이 중생들이 여기에 왔다.’라고. 


‘yepi te sattā pacchā upapannā, tesampi evaṃ hoti — ayaṃ kho bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ; iminā mayaṃ bhotā brahmunā nimmitā. taṃ kissa hetu? imañhi mayaṃ addasāma idha paṭhamaṃ upapannaṃ; mayaṃ panāmha pacchā upapannāti.


나중에 태어난 그 중생들에게도 이런 생각이 듭니다. ㅡ ‘참으로 범천(梵天)인 이 존자는 대범천(大梵天), 정복자, 정복당하지 않는 자, 모든 것을 보는 자, 지배자, 권능 가진 자, 창시자, 창조자, 으뜸 된 자, 신분을 부여하는 자, 주인, 과거와 미래의 것들의 아버지이다. 범천인 이 존자에 의해 우리는 창조되었다. 그 원인은 무엇인가? 우리는 여기에 먼저 존재하고 있는 이 존자를 보았다. 그리고 우리는 나중에 태어났다.’라고.


40. ‘tatrāvuso, yo so satto paṭhamaṃ upapanno, so dīghāyukataro ca hoti vaṇṇavantataro ca mahesakkhataro ca. ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaṇṇatarā ca appesakkhatarā ca.


거기서, 도반들이여, 먼저 태어난 그 중생은 수명이 더 길고, 용모가 더 뛰어나고, 더 큰 위력을 가졌습니다. 그리고 나중에 태어난 그 중생들은 수명이 더 짧고, 용모가 더 못하고, 더 작은 위력을 가졌습니다. 


‘ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati; tato paraṃ nānussarati.


도반들이여, 어떤 중생이 그 무리로부터 떨어져 지금 상태[금생(今生)]으로 오는 경우가 있습니다. 지금 상태로 온 자가 집으로부터 집 없는 곳으로 출가합니다. 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 자는 노력의 결과로, 정진의 결과로, 실천의 결과로, 불방일의 결과로, 바른 작의(作意)의 결과로 심(心)이 삼매를 닦을 때 그 이전의 존재상태[전생]을 기억하는 그런 심삼매(心三昧)를 얻습니다. 그것으로부터 다른 것[더 이전의 존재 상태]를 기억하지는 못합니다.


‘so evamāha — yo kho so bhavaṃ brahmā mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī issaro kattā nimmātā seṭṭho sajitā vasī pitā bhūtabhabyānaṃ, yena mayaṃ bhotā brahmunā nimmitā. so nicco dhuvo VAR sassato avipariṇāmadhammo sassatisamaṃ tatheva ṭhassati. ye pana mayaṃ ahumhā tena bhotā brahmunā nimmitā, te mayaṃ aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatā’ti. evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto issarakuttaṃ brahmakuttaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethāti. ‘te evamāhaṃsu — evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. “aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi. tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.


그는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘범천(梵天)인 그 존자는 대범천(大梵天), 정복자, 정복당하지 않는 자, 모든 것을 보는 자, 지배자, 권능 가진 자, 창시자, 창조자, 으뜸 된 자, 신분을 부여하는 자, 주인, 과거와 미래의 것들의 아버지이다. 범천인 그 존자에 의해 우리는 창조되었다. 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 존재인 그는 영원히 그렇게 서있다. 그러나 범천인 그 존자에 의해 창조된 우리는 무상(無常)하고, 안정되지 않고, 수명이 짧고, 죽어야 하는 존재이고, 지금 상태로 왔다.’라고. 


그대 존자들은 스승에게서 배운바 권능 가진 자, 범천(梵天)에 의해 창조된 처음에 대한 앎을 이렇게 선언하지 않습니까?’라고. 


그들은 이렇게 말합니다. ㅡ ‘도반 고따마여, 고따마 존자가 말한 것처럼 우리들은 그렇게 들었습니다.’라고. 


박가와여, 나는 처음에 대한 앎도 꿰뚫어 압니다. 그것을 꿰뚫어 압니다. 그것보다 더 뛰어난 것도 꿰뚫어 압니다. 그러나 꿰뚫어 아는 그것을 집착하지 않습니다. 집착하지 않을 때 개별적으로 꺼짐이 알려집니다. 실답게 아는 것에 의해 여래는 불행을 겪지 않습니다.


41. “santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi — ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. tyāhaṃ evaṃ vadāmi — ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti, tesāhaṃ puṭṭho byākaromi —


박가와여, 스승에게서 배운바, 놀이에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언하는 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 나는 그들에게 가서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그대 존자들이 스승에게서 배운바, 놀이에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언한다는 것이 사실입니까?’라고. 그러면 이런 나의 질문을 받은 그들은 ‘예’라고 인정합니다. 그들에게 나는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그러면 그대 존자들은 어떻게 스승에게서 배운바, 놀이에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언합니까?’라고. 나의 질문을 받은 그들은 설명하지 못합니다. 설명하지 못하는 그들은 나에게 질문합니다. 질문 받은 나는 그들에게 설명합니다. ㅡ


42. ‘santāvuso, khiḍḍāpadosikā nāma devā. te ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. tesaṃ ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati sammussati, satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti.


도반들이여, 놀이에 의한 결점이 가득한 신들이 있습니다. 그들은 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머뭅니다. 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머무는 그들에게 사띠는 잊어집니다. 사띠의 혼란 때문에 그 신들은 그 무리로부터 떨어집니다.


‘ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati, itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati; tato paraṃ nānussarati.


도반들이여, 어떤 중생이 그 무리로부터 떨어져 지금 상태로 오는 경우가 있습니다. 지금 상태로 온 자가 집으로부터 집 없는 곳으로 출가합니다. 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 자는 노력의 결과로, 정진의 결과로, 실천의 결과로, 불방일의 결과로, 바른 작의(作意)의 결과로 심(心)이 삼매를 닦을 때 그 이전의 존재상태[전생]을 기억하는 그런 심삼매(心三昧)를 얻습니다. 그것으로부터 다른 것을 기억하지는 못합니다.


‘so evamāha — ye kho te bhonto devā na khiḍḍāpadosikā te na ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharanti. tesaṃ nātivelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati na sammussati, satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. ye pana mayaṃ ahumhā khiḍḍāpadosikā te mayaṃ ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannā viharimhā, tesaṃ no ativelaṃ hassakhiḍḍāratidhammasamāpannānaṃ viharataṃ sati sammussati, satiyā sammosā evaṃ mayaṃ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatāti. evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto khiḍḍāpadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti. ‘te evamāhaṃsu — evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. “aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi ... pe ... yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.


그는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그 신 존자들은 놀이에 의한 결점이 가득하지 않다. 그들은 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머물지 않는다. 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머물지 않는 그들에게 사띠는 잊히지 않는다. 사띠가 혼란하지 않기 때문에 그 신들은 그 무리로부터 떨어지지 않는다. 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 존재인 그들은 영원히 그렇게 서있다. 그러나 놀이에 의한 결점이 가득한 우리는 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머문다. 장시간 우스꽝스러운 놀이에 집착하는 성질을 갖춰 머무는 우리에게 사띠는 잊힌다. 사띠의 혼란 때문에 이렇게 그 무리로부터 떨어진 우리는 무상(無常)하고, 안정되지 않고, 수명이 짧고, 죽어야 하는 존재이고, 지금 상태로 왔다.’라고. 


그대 존자들은 스승에게서 배운바, 놀이에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 이렇게 선언하지 않습니까?’라고. 


그들은 이렇게 말합니다. ㅡ ‘도반 고따마여, 고따마 존자가 말한 것처럼 우리들은 그렇게 들었습니다.’라고. 


박가와여, 나는 처음에 대한 앎도 꿰뚫어 압니다. 그것을 꿰뚫어 압니다. 그것보다 더 뛰어난 것도 꿰뚫어 압니다. 그러나 꿰뚫어 아는 그것을 집착하지 않습니다. 집착하지 않을 때 개별적으로 꺼짐이 알려집니다. 실답게 아는 것에 의해 여래는 불행을 겪지 않습니다.


43. “santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi — ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. tyāhaṃ evaṃ vadāmi — ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. tesāhaṃ puṭṭho byākaromi —


박가와여, 스승에게서 배운바, 의(意)에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언하는 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 나는 그들에게 가서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그대 존자들이 스승에게서 배운바, 의(意)에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언한다는 것이 사실입니까?’라고. 그러면 이런 나의 질문을 받은 그들은 ‘예’라고 인정합니다. 그들에게 나는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그러면 그대 존자들은 어떻게 스승에게서 배운바, 의(意)에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 선언합니까?’라고. 나의 질문을 받은 그들은 설명하지 못합니다. 설명하지 못하는 그들은 나에게 질문합니다. 질문받은 나는 그들에게 설명합니다. ㅡ


44. ‘santāvuso, manopadosikā nāma devā. te ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyanti. te ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsenti. te aññamaññaṃ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. te devā tamhā kāyā cavanti.


‘도반들이여, 의(意)에 의한 결점이 가득한 신들이 있습니다. 그들은 장시간 서로 간에 바라봅니다. 장시간 서로 간에 바라보는 그들에게 서로의 심(心)들은 불쾌해합니다. 그 서로 간에 불쾌해하는 심(心)들 때문에 몸들도 피로하고, 심(心)들도 피로합니다. 그 신들은 그 무리로부터 떨어집니다.


‘ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati, yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ pubbenivāsaṃ anussarati, tato paraṃ nānussarati.


도반들이여, 어떤 중생이 그 무리로부터 떨어져 지금 상태로 오는 경우가 있습니다. 지금 상태로 온 자가 집으로부터 집 없는 곳으로 출가합니다. 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 자는 노력의 결과로, 정진의 결과로, 실천의 결과로, 불방일의 결과로, 바른 작의(作意)의 결과로 심(心)이 삼매를 닦을 때 그 이전의 존재상태[전생]을 기억하는 그런 심삼매(心三昧)를 얻습니다. 그것으로부터 다른 것을 기억하지는 못합니다.


‘so evamāha — ye kho te bhonto devā na manopadosikā te nātivelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyanti. te nātivelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni nappadūsenti. te aññamaññaṃ appaduṭṭhacittā akilantakāyā akilantacittā. te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā sassatisamaṃ tatheva ṭhassanti. ye pana mayaṃ ahumhā manopadosikā, te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyimhā. te mayaṃ ativelaṃ aññamaññaṃ upanijjhāyantā aññamaññamhi cittāni padūsimhā. te mayaṃ aññamaññaṃ paduṭṭhacittā kilantakāyā kilantacittā. evaṃ mayaṃ tamhā kāyā cutā, aniccā addhuvā appāyukā cavanadhammā itthattaṃ āgatāti. evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto manopadosikaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti. ‘te evamāhaṃsu — evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ, yathevāyasmā gotamo āhā’ti. “aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi ... pe ... yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.


그는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그 신 존자들은 의(意)에 의한 결점이 가득하지 않다. 그들은 장시간 서로 간에 바라보지 않는다. 장시간 서로 간에 바라보지 않는 그들에게 서로의 심(心)들은 불쾌해하지 않는다. 그 서로 간에 불쾌해하지 않는 심(心)들 때문에 몸도 피로하지 않고, 심(心)도 피로하지 않다. 그 신들은 그 무리로부터 떨어지지 않는다. 상(常)하고, 안정되고, 영원하고, 변하지 않는 존재인 그들은 영원히 그렇게 서있다. 그러나 의(意)에 의한 결점이 가득한 우리는 장시간 서로 바라보았다. 장시간 서로 바라보는 우리에게 서로의 심(心)들은 불쾌해했다. 그런 우리는 서로 간에 불쾌해하는 심(心)들 때문에 몸들도 피로하고, 심(心)들도 피로하다. 이렇게 그 무리로부터 떨어진 우리는 무상(無常)하고, 안정되지 않고, 수명이 짧고, 죽어야 하는 존재이고, 지금 상태로 왔다.’라고. 


그대 존자들은 스승에게서 배운바, 의(意)에 의한 결점이 가득한 자라는 처음에 대한 앎을 이렇게 선언하지 않습니까?’라고. 


그들은 이렇게 말합니다. ㅡ ‘도반 고따마여, 고따마 존자가 말한 것처럼 우리들은 그렇게 들었습니다.’라고. 


박가와여, 나는 처음에 대한 앎도 꿰뚫어 압니다. 그것을 꿰뚫어 압니다. 그것보다 더 뛰어난 것도 꿰뚫어 압니다. 그러나 꿰뚫어 아는 그것을 집착하지 않습니다. 집착하지 않을 때 개별적으로 꺼짐이 알려집니다. 실답게 아는 것에 의해 여래는 불행을 겪지 않습니다.


45. “santi, bhaggava, eke samaṇabrāhmaṇā adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapenti. tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi — ‘saccaṃ kira tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te ca me evaṃ puṭṭhā ‘āmo’ti paṭijānanti. tyāhaṃ evaṃ vadāmi — ‘kathaṃvihitakaṃ pana tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaññeva paṭipucchanti. tesāhaṃ puṭṭho byākaromi —


박가와여, 스승에게서 배운바, 원인 없이 생겨남이라는 처음에 대한 앎을 선언하는 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 나는 그들에게 가서 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그대 존자들이 스승에게서 배운바, 원인 없이 생겨남이라는 처음에 대한 앎을 선언한다는 것이 사실입니까?’라고. 그러면 이런 나의 질문을 받은 그들은 ‘예’라고 인정합니다. 그들에게 나는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘그러면 그대 존자들은 어떻게 스승에게서 배운바, 원인 없이 생겨남이라는 처음에 대한 앎을 선언합니까?’라고. 나의 질문을 받은 그들은 설명하지 못합니다. 설명하지 못하는 그들은 나에게 질문합니다. 질문받은 나는 그들에게 설명합니다. ㅡ


46. ‘santāvuso, asaññasattā nāma devā. saññuppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti.


‘도반들이여, 상(想)없는 중생이라는 신들이 있습니다. 그리고 상(想)의 생기면 그 신들은 그 무리로부터 떨어집니다.


‘ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati. yaṃ aññataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaṃ āgacchati. itthattaṃ āgato samāno agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte taṃ saññuppādaṃ anussarati, tato paraṃ nānussarati.


도반들이여, 어떤 중생이 그 무리로부터 떨어져 지금 상태로 오는 경우가 있습니다. 지금 상태로 온 자가 집으로부터 집 없는 곳으로 출가합니다. 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 자는 노력의 결과로, 정진의 결과로, 실천의 결과로, 불방일의 결과로, 바른 작의(作意)의 결과로 심(心)이 삼매를 닦을 때 그 상(想)의 생김을 기억하는 그런 심삼매(心三昧)를 얻습니다. 그것으로부터 다른 것을 기억하지는 못합니다.


‘so evamāha — adhiccasamuppanno attā ca loko ca. taṃ kissa hetu? ahañhi pubbe nāhosiṃ, somhi etarahi ahutvā santatāya pariṇatoti. evaṃvihitakaṃ no tumhe āyasmanto adhiccasamuppannaṃ ācariyakaṃ aggaññaṃ paññapethā’ti? ‘te evamāhaṃsu — evaṃ kho no, āvuso gotama, sutaṃ yathevāyasmā gotamo āhā’ti. “aggaññañcāhaṃ, bhaggava, pajānāmi tañca pajānāmi, tato ca uttaritaraṃ pajānāmi, tañca pajānaṃ na parāmasāmi, aparāmasato ca me paccattaññeva nibbuti viditā. yadabhijānaṃ tathāgato no anayaṃ āpajjati.


그는 이렇게 말합니다. ㅡ ‘아(我)와 세상은 원인 없이 생겨난다. 그 원인은 무엇인가? 나는 예전에는 존재하지 않았다. 그런 나는 지금 존재하기 때문에 있는 상태로 전변(轉變)한 것이다.’라고. 


그대 존자들은 스승에게서 배운바, 원인 없이 생겨남이라는 처음에 대한 앎을 이렇게 선언하지 않습니까?’라고. 


그들은 이렇게 말합니다. ㅡ ‘도반 고따마여, 고따마 존자가 말한 것처럼 우리들은 그렇게 들었습니다.’라고. 


박가와여, 나는 처음에 대한 앎도 꿰뚫어 압니다. 그것을 꿰뚫어 압니다. 그것보다 더 뛰어난 것도 꿰뚫어 압니다. 그러나 꿰뚫어 아는 그것을 집착하지 않습니다. 집착하지 않을 때 개별적으로 꺼짐이 알려집니다. 실답게 아는 것에 의해 여래는 불행을 겪지 않습니다.


47. “evaṃvādiṃ kho maṃ, bhaggava, evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti — ‘viparīto samaṇo gotamo bhikkhavo ca. samaṇo gotamo evamāha — yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhantveva pajānātī’ti. na kho panāhaṃ, bhaggava, evaṃ vadāmi — ‘yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, sabbaṃ tasmiṃ samaye asubhantveva pajānātī’ti. evañca khvāhaṃ, bhaggava, vadāmi — ‘yasmiṃ samaye subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharati, subhantveva tasmiṃ samaye pajānātī’ti.


박가와여, 이렇게 말하고, 이렇게 설법하는 나를 어떤 사문-바라문들은 사실 아니고, 헛되고, 거짓말로, 사실과 다르게 비방한다. ㅡ ‘사문 고따마와 비구들은 틀렸다. 사문 고따마는 이렇게 말한다. ㅡ ‘정(淨)의 해탈을 성취하여 머물 때 모든 부정(不淨)을 꿰뚫어 안다.’라고. 그러나 박가와여, 나는 ’정(淨)의 해탈을 성취하여 머물 때 모든 부정(不淨)을 꿰뚫어 안다.’라고 말하지 않습니다. 박가와여, 참으로 나는 이렇게 말합니다. ㅡ ’정(淨)의 해탈을 성취하여 머물 때는 오직 정(淨)을 꿰뚫어 안다.’라고.”


“te ca, bhante, viparītā, ye bhagavantaṃ viparītato dahanti bhikkhavo ca. evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati. pahoti me bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ, yathā ahaṃ subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja vihareyyan”ti.


“대덕이시여, 그러면 세존과 비구들을 틀렸다고 받아들이는 그들이 틀렸습니다. 대덕이시여, 저는 세존에 대해 ‘세존께서는 나를 위해 내가 정(淨)의 해탈을 성취하여 머물 수 있는 법을 설하실 수 있다.’라는 분명함이 있습니다.”


48. “dukkaraṃ kho etaṃ, bhaggava, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ. iṅgha tvaṃ, bhaggava, yo ca te ayaṃ mayi pasādo, tameva tvaṃ sādhukamanurakkhā”ti. “sace taṃ, bhante, mayā dukkaraṃ aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrāyogena aññatrācariyakena subhaṃ vimokkhaṃ upasampajja viharituṃ. yo ca me ayaṃ, bhante, bhagavati pasādo, tamevāhaṃ sādhukamanurakkhissāmī”ti. idamavoca bhagavā. attamano bhaggavagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 


“박가와여, 다른 견해를 가진, 다른 믿음을 가진, 다른 경향을 가진, 다른 방법으로 정진하는, 다른 스승에게서 온 그대가 정(淨)의 해탈을 성취하여 머무는 것은 어렵습니다. 박가와여, 그대는 오십시오. 나에 대한 그대의 믿음을 그대는 잘 보호하십시오.” 


“대덕이시여, 만약 다른 견해를 가진, 다른 믿음을 가진, 다른 경향을 가진, 다른 방법으로 정진하는, 다른 스승에게서 온 제가 정(淨)의 해탈을 성취하여 머무는 것은 어렵다면, 대덕이시여, 세존에 대한 저의 믿음을 저는 잘 보호할 것입니다.”


세존은 이렇게 말했다. 박가와 곳따 유행승은 아주 기뻐서 세존의 말씀에 동의하였다. 

Comments

보인 2022.03.22 21:28
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close