니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 26.cakkavattisuttaṃ

26.cakkavattisuttaṃ

āyuvaṇṇādipariyānikathā (DN 26.6-전륜성왕 경, 수명과 용모 등의 감소에 대한 이야기)

1 124 2019.02.06 13:11
5 DN 26.6-전륜성왕 경, 수명과 용모 등의 감소에 대한 이야기cakkavattisuttaṃ, āyuvaṇṇādipariyānikathā.hwp (27.0K)   2019.02.06

3. cakkavattisuttaṃ, āyuvaṇṇādipariyānikathā (DN 26.6-전륜성왕 경, 수명과 용모 등의 감소에 대한 이야기)


91. “atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇakamahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājīvino sannipātetvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. tassa te ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākariṃsu. tesaṃ sutvā dhammikañhi kho rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahi, no ca kho adhanānaṃ dhanamanuppadāsi. adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. dāliddiye vepullaṃ gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tamenaṃ aggahesuṃ. gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ — ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca — ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘saccaṃ, devā’ti. ‘kiṃ kāraṇā’ti? ‘na hi, deva, jīvāmī’ti. atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi — ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikan’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.


비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 사적인 고문들과 의회 의원들과 재정담당자들과 재상들과 경호원들과 경비원들과 만뜨라로 생활하는 사람들을 소집한 뒤에 전륜성왕(轉輪聖王)의 의무에 대해 질문했다. 전륜성왕의 의무에 대해 질문 받은 그들은 설명했다. 그들의 설명을 들은 뒤에 법에 속한 것을 [설명 받은 대로] 지키고 감싸고 보호하였다. 그러나 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지는 않았다. 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 어떤 사람이, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌다. 그런 그를 붙잡았다. 붙잡은 뒤에 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 설명하였다. ㅡ ‘왕이시여, 이 사람은, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌습니다.’라고. 이렇게 말하자, 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘여봐라, 그대가 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가진 것이 사실인가?’라고. ‘사실입니다, 왕이시여.’ ‘무슨 이유인가?’ ‘왕이시여, 저는 생계를 유지할 수가 없었습니다.’ 그러자 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 재물을 나눠주었다. ㅡ ‘여봐라, 그대는 이 재물로 자신의 생계를 유지하고, 부모를 봉양하고, 아들딸을 부양하고, 생업에 종사하라. 삶을 향상케 하고 하늘로 이끌고 행복의 보(報)를 있게 하고 천상으로 이끄는 사문․바라문들에 대한 보시를 확고히 서게 하라.’라고. 비구들이여, ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 그 사람은 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 대답했다.


“aññataropi kho, bhikkhave, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tamenaṃ aggahesuṃ. gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ — ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca — ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘saccaṃ, devā’ti. ‘kiṃ kāraṇā’ti? ‘na hi, deva, jīvāmī’ti. atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi — ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanikan’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.


비구들이여, 다른 사람도 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌다. 그런 그를 붙잡았다. 붙잡은 뒤에 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 설명하였다. ㅡ ‘왕이시여, 이 사람은, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌습니다.’라고. 이렇게 말하자, 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘여봐라, 그대가 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가진 것이 사실인가?’라고. ‘사실입니다, 왕이시여.’ ‘무슨 이유인가?’ ‘왕이시여, 저는 생계를 유지할 수가 없었습니다.’ 그러자 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 재물을 나눠주었다. ㅡ ‘여봐라, 그대는 이 재물로 자신의 생계를 유지하고, 부모를 봉양하고, 아들딸을 부양하고, 생업에 종사하라. 삶을 향상케 하고 하늘로 이끌고 행복의 보(報)를 있게 하고 천상으로 이끄는 사문․바라문들에 대한 보시를 확고히 서게 하라.’라고. 비구들이여, ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 그 사람은 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 대답했다.


92. “assosuṃ kho, bhikkhave, manussā — ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, tesaṃ rājā dhanamanuppadetī’ti. sutvāna tesaṃ etadahosi — ‘yaṃnūna mayampi paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyāmā’ti. atha kho, bhikkhave, aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tamenaṃ aggahesuṃ. gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ — ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca — ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘saccaṃ, devā’ti. ‘kiṃ kāraṇā’ti? ‘na hi, deva, jīvāmī’ti. atha kho, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi — ‘sace kho ahaṃ yo yo paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissati, tassa tassa dhanamanuppadassāmi, evamidaṃ adinnādānaṃ pavaḍḍhissati. yaṃnūnāhaṃ imaṃ purisaṃ sunisedhaṃ nisedheyyaṃ, mūlaghaccaṃ kareyyaṃ, sīsamassa chindeyyan’ti. atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi — ‘tena hi, bhaṇe, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhetha, mūlaghaccaṃ karotha, sīsamassa chindathā’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, te purisā rañño khattiyassa muddhābhisittassa paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ, mūlaghaccaṃ akaṃsu, sīsamassa chindiṃsu.


비구들이여, 사람들이 들었다. ㅡ ‘존자들이여, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가지는 사람들에게 왕이 재물을 나누어준다.’라고. 듣고서 그들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘그렇다면 우리도, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가져야겠다.’라고. 그때, 비구들이여, 어떤 사람이 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌다. 그런 그를 붙잡았다. 붙잡은 뒤에 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 설명하였다. ㅡ ‘왕이시여, 이 사람은, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌습니다.’라고. 이렇게 말하자, 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘여봐라, 그대가 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가진 것이 사실인가?’라고. ‘사실입니다, 왕이시여.’ ‘무슨 이유인가?’ ‘왕이시여, 저는 생계를 유지할 수가 없었습니다.’ 그러자 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘만약 내가 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가질 각각의 사람에게 재물을 나누어 줄 것이라면, 이렇게 이 도둑질이 늘어날 것이다. 그렇다면 나는 이 사람을 잘 방지하기 위해 제약해야겠다. 뿌리를 근절해야겠다. 머리를 잘라야겠다.’라고. 그러자 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 사람들에게 명령했다. ㅡ ‘그렇다면, 내가 말하나니, 이 사람을 강한 줄로 손을 뒤로 묶고, 강한 밧줄로 묶은 채 머리를 깎고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌고 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 잘 방지하기 위해 제약하라. 뿌리를 근절하라. 머리를 잘라버려라.’라고. 비구들이여, 그 사람들은 ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 대답한 뒤 그 사람을 강한 줄로 손을 뒤로 묶고, 강한 밧줄로 묶은 채 머리를 깎고 요란한 북소리와 함께 전차에서 전차로, 사거리에서 사거리로 끌고 다니다가 남쪽 문으로 나간 뒤에 도시의 남쪽에서 잘 방지하기 위해 제약했다. 뿌리를 근절했다. 머리를 잘라버렸다.


93. “assosuṃ kho, bhikkhave, manussā — ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te rājā sunisedhaṃ nisedheti, mūlaghaccaṃ karoti, sīsāni tesaṃ chindatī’ti. sutvāna tesaṃ etadahosi — ‘yaṃnūna mayampi tiṇhāni satthāni kārāpessāma, tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissāma, te sunisedhaṃ nisedhessāma, mūlaghaccaṃ karissāma, sīsāni tesaṃ chindissāmā’ti. te tiṇhāni satthāni kārāpesuṃ, tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāmaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nigamaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nagaraghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, panthaduhanampi upakkamiṃsu kātuṃ. yesaṃ te adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te sunisedhaṃ nisedhenti, mūlaghaccaṃ karonti, sīsāni tesaṃ chindanti.


비구들이여, 사람들은 들었다. ㅡ ‘존자들이여, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가지는 사람들을 왕은 잘 방지하기 위해 제약하고, 뿌리를 근절하고, 머리를 잘라버립니다.’라고. 듣고서 그들에게 이런 생각이 떠올랐다. ㅡ ‘그렇다면 우리도, 날카로운 칼들을 만들어야겠다. 날카로운 칼들을 만든 뒤에, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가질 사람들에게, 그들을 잘 방지하기 위해 제약하고, 뿌리를 근절하고, 그들의 머리를 잘라버려야겠다.’라고. 그들은 날카로운 칼들을 만들었다. 날카로운 칼들을 만든 뒤에 마을을 공격하고 약탈했다. 번화가를 공격하고 약탈했다. 도시를 공격하고 약탈했다. 노상에서 공격하고 약탈했다. 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가지는 사람들에게, 그들을 잘 방지하기 위해 제약하고, 뿌리를 근절하고, 그들의 머리를 잘라버렸다.


94. “iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi, dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ asītivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


이렇게, 비구들이여, 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 도둑질이 가득해졌다. 도둑질이 가득해졌을 때 칼이 가득해졌다. 칼이 가득해졌을 때 생명을 해치는 것이 가득해졌다. 생명을 해치는 것이 가득해졌을 때 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 팔만 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 사만 년의 수명을 가지게 되었다.


“cattārīsavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tamenaṃ aggahesuṃ. gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ — ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca — ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘na hi, devā’ti sampajānamusā abhāsi.


비구들이여, 사람들이 사만 년의 수명을 가졌을 때, 어떤 사람이, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌다. 그런 그를 붙잡았다. 붙잡은 뒤에 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 설명하였다. ㅡ ‘왕이시여, 이 사람은, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌습니다.’라고. 이렇게 말하자, 비구들이여, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕은 그 사람에게 이렇게 말했다. ㅡ ‘여봐라, 그대가 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가진 것이 사실인가?’라고. ‘아닙니다, 왕이시여.’라고 그는 의도적인 거짓을 말하였다. 


95. “iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


이렇게, 비구들이여, 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 도둑질이 가득해졌다. 도둑질이 가득해졌을 때 칼이 가득해졌다. 칼이 가득해졌을 때 생명을 해치는 것이 가득해졌다. 생명을 해치는 것이 가득해졌을 때 거짓말이 가득해졌다. 거짓말이 가득해졌을 때, 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 사만 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 이만 년의 수명을 가지게 되었다.


“vīsativassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. tamenaṃ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa ārocesi — ‘itthannāmo, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti pesuññamakāsi.


비구들이여, 사람들이 이만 년의 수명을 가졌을 때, 어떤 사람이, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌다. 그런 그를 어떤 사람이 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕에게 알렸다. ㅡ ‘왕이시여, 이런저런 이름을 가진 사람이, 도둑질이라 불리는, 주어지지 않은 남들의 것을 가졌습니다.’라고 험담을 하였다.


96. “iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi, pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ dasavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


이렇게, 비구들이여, 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 도둑질이 가득해졌다. 도둑질이 가득해졌을 때 칼이 가득해졌다. 칼이 가득해졌을 때 생명을 해치는 것이 가득해졌다. 생명을 해치는 것이 가득해졌을 때 거짓말이 가득해졌다. 거짓말이 가득해졌을 때, 험담이 가득해졌다. 험담이 가득해졌을 때 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 이만 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 만 년의 수명을 가지게 되었다.


“dasavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. tattha ye te sattā dubbaṇṇā, te vaṇṇavante satte abhijjhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.


비구들이여, 사람들이 이만 년의 수명을 가졌을 때, 어떤 중생들은 좋은 용모를 가지고, 어떤 중생들은 나쁜 용모를 가지게 되었다. 그때 좋은 용모를 가진 중생들을 갈망하는 나쁜 용모를 가진 중생들은 남들의 아내들에게서 성관계를 하였다.


97. “iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. dāliddiye vepullaṃ gate ... pe ... kāmesumicchācāro vepullamagamāsi, kāmesumicchācāre vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ dasavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


이렇게, 비구들이여, 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 … 음행(淫行)에 대해 삿되게 행하는 것이 가득해졌다. 음행(淫行)에 대해 삿되게 행하는 것이 가득해졌을 때 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 만 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 오천 년의 수명을 가지게 되었다.


98. “pañcavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullamagamaṃsu — pharusāvācā samphappalāpo ca. dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasahassāyukā, appekacce dvevassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


비구들이여, 사람들이 오천 년의 수명을 가졌을 때, 거친 말과 쓸모없고 허튼 말의 두 가지 법들이 가득해졌다. 두 가지 법들이 가득해졌을 때, 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 오천 년의 수명을 가진 그 사람들의 어떤 자손들은 이천오백 년의 수명, 어떤 자손들은 이천 년의 수명을 가지게 되었다.


99. “aḍḍhateyyavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vassasahassāyukā puttā ahesuṃ.


비구들이여, 사람들이 이천오백 년의 수명을 가졌을 때, 간탐(慳貪)과 진에(瞋恚)가 가득해졌다. 간탐(慳貪)과 진에(瞋恚)가 가득해졌을 때, 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 이천오백 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 천 년의 수명을 가지게 되었다.


100. “vassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasatāyukā puttā ahesuṃ.


비구들이여, 사람들이 천 년의 수명을 가졌을 때, 삿된 견해가 가득해졌다. 삿된 견해가 가득해졌을 때, 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 천 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 오백 년의 수명을 가지게 되었다.


101. “pañcavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo dhammā vepullamagamaṃsu. adhammarāgo visamalobho micchādhammo. tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasatāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasatāyukā, appekacce dvevassasatāyukā puttā ahesuṃ.


비구들이여, 사람들이 오백 년의 수명을 가졌을 때, 비법(非法)을 유쾌해 함[탐(貪)], 잘못된 열망[탐(貪)], 삿된 법(法)의 세 가지 법들이 가득해졌다. 세 가지 법들이 가득해졌을 때, 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 오백 년의 수명을 가진 그 사람들의 어떤 자손들은 이백오십 년의 수명, 어떤 자손들은 이백 년의 수명을 가지게 되었다.


“aḍḍhateyyavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu ime dhammā vepullamagamaṃsu. amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā.


비구들이여, 사람들이 이백오십 년의 수명을 가졌을 때, 어머니에게 불경하고, 아버지에게 불경하고, 사문에게 불경하고, 바라문에게 불경하고, 집안의 어른에게 불경하는 이런 법들이 가득해졌다. 


102. “iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi. adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi. pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi. musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi. pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya kāmesumicchācāro vepullamagamāsi. kāmesumicchācāre vepullaṃ gate dve dhammā vepullamagamaṃsu, pharusā vācā samphappalāpo ca. dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṃsu, adhammarāgo visamalobho micchādhammo. tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu ime dhammā vepullamagamaṃsu, amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. imesu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā ahesuṃ. 


이렇게, 비구들이여, 가난한 자들을 위해 재물을 나눠주지 않았을 때 빈곤이 가득해졌다. 빈곤이 가득해졌을 때 도둑질이 가득해졌다. 도둑질이 가득해졌을 때 칼이 가득해졌다. 칼이 가득해졌을 때 생명을 해치는 것이 가득해졌다. 생명을 해치는 것이 가득해졌을 때 거짓말이 가득해졌다. 거짓말이 가득해졌을 때, 험담이 가득해졌다. 험담이 가득해졌을 때 음행(淫行)에 대해 삿되게 행하는 것이 가득해졌다. 음행(淫行)에 대해 삿되게 행하는 것이 가득해졌을 때 거친 말과 쓸모없고 허튼 말의 두 가지 법들이 가득해졌다. 두 가지 법들이 가득해졌을 때, 간탐(慳貪)과 진에(瞋恚)가 가득해졌다. 간탐(慳貪)과 진에(瞋恚)가 가득해졌을 때, 삿된 견해가 가득해졌다. 삿된 견해가 가득해졌을 때 비법(非法)을 유쾌해 함[탐(貪)], 잘못된 열망[탐(貪)], 삿된 법(法)의 세 가지 법들이 가득해졌다. 세 가지 법들이 가득해졌을 때 어머니에게 불경하고, 아버지에게 불경하고, 사문에게 불경하고, 바라문에게 불경하고, 집안의 어른에게 불경하는 이런 법들이 가득해졌다. 이런 법들이 가득해졌을 때 그 중생들의 수명도 줄어들고, 용모도 나빠졌다. 수명도 줄어들고 있고, 용모도 나빠지고 있는 이백오십 년의 수명을 가진 그 사람들의 자손들은 백 년의 수명을 가지게 되었다.

Comments

보인 2022.03.22 21:35
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close