니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]

34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]

aṭṭha dhammā (DN 34.9-여덟 가지 법)

aṭṭha 0 105 2020.12.06 10:51

● aṭṭha dhammā (DN 34.9-여덟 가지 법)


358. “aṭṭha dhammā bahukārā ... pe ... aṭṭha dhammā sacchikātabbā.


여덟 가지 법은 많은 것을 만들고, 여덟 가지 법은 닦아야 하고, 여덟 가지 법은 완전히 알아야 하고, 여덟 가지 법은 버려야 하고, 여덟 가지 법은 퇴보로 이끌고, 여덟 가지 법은 진보로 이끌고, 여덟 가지 법은 꿰뚫기 어렵고, 여덟 가지 법은 생기게 해야 하고, 여덟 가지 법은 실답게 알아야 하고, 여덟 가지 법은 실현해야 합니다.


(ka) “katame aṭṭha dhammā bahukārā? aṭṭha hetū aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti. katame aṭṭha? idhāvuso, bhikkhu satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. ayaṃ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya. paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


어떤 여덟 가지 법이 많은 것을 만듭니까? 「범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 이런 여덟 가지 원인과 여덟 가지 조건이 있다. 어떤 여덟 가지인가? 여기, 도반들이여, 비구는 스승이나 어떤 존중할 만한 동료수행자를 의지하여 머물고, 거기서 강한 히리와 옷땁빠 그리고 사랑과 존경이 확립된다. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 첫 번째 원인이고 첫 번째 조건이다.


“taṃ kho pana satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati — ‘idaṃ, bhante, kathaṃ? imassa ko attho’ti? tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. ayaṃ dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya, vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


그 스승이나 어떤 존중할 만한 동료수행자를 의지하여 머물고, 거기서 강한 히리와 옷땁빠 그리고 사랑과 존경이 확립된다. 그는 적절한 때에 그들에게 다가가서 '대덕이시여, 이것은 어떻게 됩니까? 이것의 뜻은 무엇입니까?'라고 물어보고 질문한다. 그에게 그 존자들은 드러나지 않은 것은 드러내고, 분명하지 않은 것은 분명히 해서 의문을 가진 여러 가지 법들에 대한 의문을 제거해준다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 두 번째 원인이고 두 번째 조건이다.


“taṃ kho pana dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti — kāyavūpakāsena ca cittavūpakāsena ca. ayaṃ tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


그 법을 배운 뒤 신(身)의 떠남과 심(心)의 떠남이라는 한 쌍의 떠남에 의해 성취하기 위해 노력한다. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 세 번째 원인이고 세 번째 조건이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. ayaṃ catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


다시, 도반들이여, 비구는 계(戒)를 중시한다. 계목(戒目)의 단속으로 단속하고, 행동의 영역을 갖추어 작은 결점에 대해서도 두려움을 보면서 머문다. 받아들인 뒤 학습 계목들 위에서 공부한다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 네 번째 원인이고 네 번째 조건이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. ayaṃ pañcamo hetu pañcamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


다시, 도반들이여, 비구는 많이 배우고, 배운 것을 명심하고, 배운 것을 쌓는다. 처음도 좋고 중간에도 좋고 끝도 좋은, 의미를 갖추고 표현을 갖춘 법들과 온전하게 완전하고 청정한 범행(梵行)을 선언하는 가르침을 많이 배우고 만족하고 말로써 실천하고 의(意)로써 이어 보고 견해로써 잘 꿰뚫는다. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 다섯 번째 원인이고 다섯 번째 조건이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


다시, 도반들이여, 비구는 불선법(不善法)들의 버림을 위해, 선법(善法)들의 성취를 위해 열심히 정진하면서 머문다. 선법들에 대해 열정적이고 책임을 포기하지 않는 강한 자이다. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 여섯 번째 원인이고 여섯 번째 조건이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato. cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.


다시, 도반들이여, 비구는 사띠를 가졌다. 최상의 사띠와 신중함을 갖추어 오래전에 행한 것에게도, 오래전에 말한 것에게도 다가가서 기억한다. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 일곱 번째 원인이고 일곱 번째 조건이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu, udayabbayānupassī viharati — ‘iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā iti saññāya samudayo iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā iti saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo; iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. ayaṃ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. ime aṭṭha dhammā bahukārā.


다시, 도반들이여, 비구는 오취온(五取蘊)에서 자라남과 줄어듦을 이어 보면서 머문다. ― ‘이렇게 색(色)이 있고, 이렇게 색(色)의 자라남이 있고, 이렇게 색(色)의 줄어듦이 있다. 이렇게 수(受)가 있고, 이렇게 수(受)의 자라남이 있고, 이렇게 수(受)의 줄어듦이 있다. 이렇게 상(想)이 있고, 이렇게 상(想)의 자라남이 있고, 이렇게 상(想)의 줄어듦이 있다. 이렇게 행(行)들이 있고, 이렇게 행(行)들의 자라남이 있고, 이렇게 행(行)들의 줄어듦이 있다 이렇게 식(識)이 있고, 이렇게 식(識)의 자라남이 있고, 이렇게 식(識)의 줄어듦이 있다.’라고. 이것이, 비구들이여, 범행(梵行)의 시작에 속하는 지혜에 대해서 얻지 못한 것은 얻게 하고, 얻은 것은 더 커짐-충만-닦음-완성으로 이끄는 여덟 번째 원인이고 여덟 번째 조건이다.」 이 여덟 가지 법이 많은 것을 만듭니다.


(kha) “katame aṭṭha dhammā bhāvetabbā? ariyo aṭṭhaṅgiko maggo seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.


어떤 여덟 가지 법을 닦아야 합니까? 팔정도(八正道) 즉 ― 「정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)」 이 여덟 가지 법을 닦아야 합니다.


(ga) “katame aṭṭha dhammā pariññeyyā? aṭṭha lokadhammā — lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṃsā ca, sukhañca, dukkhañca. ime aṭṭha dhammā pariññeyyā.


어떤 여덟 가지 법을 완전히 알아야 합니까? 여덟 가지 세상의 법 ― 「얻음과 잃음, 명성과 악명, 비난과 칭찬, 즐거움과 괴로움」 이 여덟 가지 법을 완전히 알아야 합니다.


(gha) “katame aṭṭha dhammā pahātabbā? aṭṭha micchattā — micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi. ime aṭṭha dhammā pahātabbā.


어떤 여덟 가지 법을 버려야 합니까? 여덟 가지 삿됨 ― 「삿된 견해, 삿된 사유, 삿된 말, 삿된 행위, 삿된 생활, 삿된 정진, 삿된 사띠, 삿된 삼매」 이 여덟 가지 법을 버려야 합니다.


(ṅa) “katame aṭṭha dhammā hānabhāgiyā? aṭṭha kusītavatthūni. idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti, tassa evaṃ hoti — ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.


어떤 여덟 가지 법이 퇴보로 이끕니까? 여덟 가지 게으름의 이유 ― 「여기, 도반들이여, 비구가 일을 해야 한다. 그에게 ‘나는 일을 해야 할 것이다. 그러면 일을 하는 나에게 몸이 피로해질 것이다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 첫 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati ... pe ... idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.


다시, 도반들이여, 비구가 일을 했다. 그에게 ‘나는 일을 했다. 일을 해서 몸이 피곤하니 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 비구들이여, 두 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. tassa evaṃ hoti — ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati ... pe ... idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.


다시, 도반들이여, 비구가 길을 가야 한다. 그에게 ‘나는 길을 가야 할 것이다. 그러면 길을 가는 나에게 몸이 피로해질 것이다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 세 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati ... pe ... idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 길을 갔다. 그에게 ‘나는 길을 갔다. 길을 가서 몸이 피곤하니 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 네 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti ... pe ... idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 탁발을 위해 마을이나 번화가를 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못한다. 그에게 ‘나는 탁발을 위해 마을이나 번화가를 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했다. 그런 나의 몸은 피곤하고, 준비되지 못했다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 다섯 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṃ maññe, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati ... pe ... idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 탁발을 위해 마을이나 번화가를 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻는다. 그에게 ‘나는 탁발을 위해 마을이나 번화가를 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었다. 그런 나의 몸은, 생각건대, 콩 무더기처럼 무겁고, 준비되지 못했다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 여섯 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaṃ hoti — ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati ... pe ... idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 작은 병에 걸린다. 그에게 ‘나는 누워줘야 하는 작은 병에 걸렸다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 도반들이여, 일곱 번째 게으름의 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānāvuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gilānāvuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā. tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti. so nipajjati ... pe ... idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu. ime aṭṭha dhammā hānabhāgiyā.


다시 도반들이여, 병에서 회복한 비구가 병에서 회복한 지 오래지 않았다. 그에게 ‘병에서 회복한 나는 병에서 회복한 지 오래지 않다. 그런 나의 몸은 힘이 없고, 준비되지 못했다. 나는 누워야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 눕는다. 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작하지 않는다. 이것이, 비구들이여, 여덟 번째 게으름의 이유이다.」 이 여덟 가지 법이 퇴보로 이끕니다.


(ca) “katame aṭṭha dhammā visesabhāgiyā? aṭṭha ārambhavatthūni. idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti, tassa evaṃ hoti — ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. so vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. idaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthu.


어떤 여덟 가지 법이 진보로 이끕니까? 여덟 가지 시작하는 이유 ― 「여기, 도반들이여, 비구가 일을 해야 한다. 그에게 ‘나는 일을 해야 할 것이다. 그러면 일을 하는 나는 부처님의 가르침을 사고하기가 쉽지 않을 것이다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 먼저 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 첫 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ dutiyaṃ ārambhavatthu.


다시, 도반들이여, 비구가 일을 했다. 그에게 ‘나는 일을 했다. 일하는 동안 나는 부처님의 가르침을 사고할 수 없었다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 두 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. tassa evaṃ hoti — ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ tatiyaṃ ārambhavatthu.


다시, 도반들이여, 비구가 길을 가야 한다. 그에게 ‘나는 길을 가야 할 것이다. 그러면 길을 가는 나는 부처님의 가르침을 사고하기가 쉽지 않을 것이다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 먼저 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 세 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ catutthaṃ ārambhavatthu.


다시, 도반들이여, 비구가 길을 갔다. 그에게 ‘나는 길을 갔다. 길을 가는 동안 나는 부처님의 가르침을 사고할 수 없었다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 네 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ pañcamaṃ ārambhavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 마을이나 번화가를 탁발을 위해 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못한다. 그에게 ‘나는 마을이나 번화가를 탁발을 위해 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻지 못했다. 그런 나의 몸은 가볍고, 준비되었다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 다섯 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ chaṭṭhaṃ ārambhavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 마을이나 번화가를 탁발을 위해 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻는다. 그에게 ‘나는 마을이나 번화가를 탁발을 위해 걸으면서 거칠거나 좋은 음식을 원하는 만큼 충분히 얻었다. 그런 나의 몸은 힘이 있고, 준비되었다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 여섯 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. tassa evaṃ hoti — ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi ... pe ... idaṃ sattamaṃ ārambhavatthu.


다시 도반들이여, 비구가 작은 병에 걸린다. 그에게 ‘나는 누워줘야 하는 작은 병에 걸렸다. 그런데 나의 병이 깊어질 수도 있다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 먼저 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 일곱 번째 시작하는 이유이다.


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. tassa evaṃ hoti — ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti. so vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. idaṃ aṭṭhamaṃ ārambhavatthu. ime aṭṭha dhammā visesabhāgiyā.


다시 도반들이여, 병에서 회복한 비구가 병에서 회복한 지 오래지 않았다. 그에게 ‘병에서 회복한 나는 병에서 회복한 지 오래지 않다. 그런데 나에게 병이 재발할 수도 있다. 나는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 먼저 노력을 시작해야겠다.’라는 생각이 든다. 그는 얻지 못한 것을 얻고, 성취하지 못한 것을 성취하고, 실현하지 못한 것을 실현하기 위해서 노력을 시작한다. 이것이, 도반들이여, 여덟 번째 시작하는 이유이다.」 이 여덟 가지 법이 진보로 이끕니다.


(cha) “katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā? aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


어떤 여덟 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여덟 가지 ― 「여기, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 지옥에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 첫 번째이다.


“puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 짐승 세상에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 두 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... pettivisayaṃ upapanno hoti. ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 아귀 세상에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 세 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 긴 수명을 가진 신(神)들의 무리에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 네 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 비구-비구니-남신자-여신자가 가지 않는 변방 지역에 태어났다. 그리고 그는 존재감 없는 낮은 신분이다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 다섯 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano — ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그러나 그는 삿된 견해를 가져서 바르게 보지 못한다. ― ‘보시(報施)도 없고 제사(祭祀)도 없고 봉헌(奉獻)도 없다. 선행(善行)과 악행(惡行)의 업(業)들에게 과(果)도 없고 보(報)도 없다. 이 세상도 없고 저세상도 없다. 어머니도 없고 아버지도 없다. 화생(化生) 하는 중생은 없다. 세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문·바라문들이 없다.’라고. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여섯 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그러나 그는 지혜가 없고, 어리석고, 바보여서, 잘 말해진 것과 잘못 말해진 것의 의미를 아는 것에 능숙하지 못하다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 일곱 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현하지 않는다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해지지 않는다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그리고 그는 지혜가 있고, 어리석지 않고, 바보가 아니어서, 잘 말해진 것과 잘못 말해진 것의 의미를 아는 것에 능숙하다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여덟 번째이다.」 이 여덟 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(ja) “katame aṭṭha dhammā uppādetabbā? aṭṭha mahāpurisavitakkā — appicchassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo mahicchassa. santuṭṭhassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa. pavivittassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa. āraddhavīriyassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo kusītassa. upaṭṭhitasatissāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa. samāhitassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo asamāhitassa. paññavato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassa. nippapañcassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo papañcārāmassāti ime aṭṭha dhammā uppādetabbā.


어떤 여덟 가지 법을 생기게 해야 합니까? 여덟 가지 대인(大人)의 생각 떠오름 ― 「이 법은 원하는 것이 적은 사람을 위한 것이다. 이 법은 원하는 것이 많은 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 만족한 사람을 위한 것이다. 이 법은 만족하지 않은 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 홀로 머무는 사람을 위한 것이다. 이 법은 함께 머무는 것을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 열심히 정진하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 게으른 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 사띠를 확립한 사람을 위한 것이다. 이 법은 사띠를 잊은 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 삼매를 닦는 사람을 위한 것이다. 이 법은 삼매를 닦지 않는 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 지혜를 가진 사람을 위한 것이다. 이 법은 지혜가 없는 사람을 위한 것이 아니다. 이 법은 희론 없음을 즐기고 희론 없음을 좋아하는 사람을 위한 것이다. 이 법은 희론을 즐기고 희론을 좋아하는 사람을 위한 것이 아니다.」 이 여덟 가지 법을 생기게 해야 합니다. 


(jha) “katame aṭṭha dhammā abhiññeyyā? aṭṭha abhibhāyatanāni — ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti — evaṃsaññī hoti. idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 여덟 가지 법을 실답게 알아야 합니까? 여덟 가지 정복의 경지[팔승처(八勝處)] ― 「어떤 자는 안으로 색상(色想)을 가지고서, 밖으로 제한된 좋은 색깔이나 나쁜 색깔을 가진 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 첫 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti — evaṃsaññī hoti. idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 색상(色想)을 가지고서, 밖으로 무량한 좋은 색깔이나 나쁜 색깔을 가진 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 두 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 제한된 좋은 색깔이나 나쁜 색깔을 가진 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 세 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 무량한 좋은 색깔이나 나쁜 색깔을 가진 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 네 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 푸르고 푸른 색깔이고 푸른 모습이고 푸른 광채를 지닌 색(色)들을 본다. 예를 들면, 아마 꽃은 푸르고 푸른 색깔이고 푸른 모습이고 푸른 광채를 지녔다. 예를 들면, 양면이 모두 부드러운 와라나시 옷감이 푸르고 푸른 색깔이고 푸른 모습이고 푸른 광채를 지녔다. 이처럼 어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 푸르고 푸른 색깔이고 푸른 모습이고 푸른 광채를 지닌 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 다섯 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 노랗고 노란 색깔이고 노란 모습이고 노란 광채를 지닌 색(色)들을 본다. 예를 들면, 깐니까라 꽃은 노랗고 노란 색깔이고 노란 모습이고 노란 광채를 지녔다. 예를 들면, 양면이 모두 부드러운 와라나시 옷감이 노랗고 노란 색깔이고 노란 모습이고 노란 광채를 지녔다. 이처럼 어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 노랗고 노란 색깔이고 노란 모습이고 노란 광채를 지닌 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 여섯 번째 정복의 경지이다. 


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 빨갛고 빨간 색깔이고 빨간 모습이고 빨간 광채를 지닌 색(色)들을 본다. 예를 들면, 월계꽃은 빨갛고 빨간 색깔이고 빨간 모습이고 빨간 광채를 지녔다. 예를 들면, 양면이 모두 부드러운 와라나시 옷감이 빨갛고 빨간 색깔이고 빨간 모습이고 빨간 광채를 지녔다. 이처럼 어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 빨갛고 빨간 색깔이고 빨간 모습이고 빨간 광채를 지닌 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 일곱 번째 정복의 경지이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. ime aṭṭha dhammā abhiññeyyā.


어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 희고 흰 색깔이고 흰 모습이고 흰 광채를 지닌 색(色)들을 본다. 예를 들면, 샛별은 희고 흰 색깔이고 흰 모습이고 흰 광채를 지녔다. 예를 들면, 양면이 모두 부드러운 와라나시 옷감이 희고 흰 색깔이고 흰 모습이고 흰 광채를 지녔다. 이처럼 어떤 자는 안으로 무색상(無色想)을 가지고서, 밖으로 희고 흰 색깔이고 흰 모습이고 흰 광채를 지닌 색(色)들을 본다. ‘이것들을 정복하면서 나는 알고 본다.’라는 이런 상(想)을 가진 자이다. 이것이 여덟 번째 정복의 경지이다.」 이 여덟 가지 법을 실답게 알아야 합니다.


(ña) “katame aṭṭha dhammā sacchikātabbā? aṭṭha vimokkhā — rūpī rūpāni passati. ayaṃ paṭhamo vimokkho.


어떤 여덟 가지 법을 실현해야 합니까? 여덟 가지 해탈[팔해탈(八解脫)] ― 「색계(色界)의 존재로서 물질을 본다. 이것이 첫 번째 해탈이다.


“ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati. ayaṃ dutiyo vimokkho.


안으로 무색상(無色想)을 가진[색상(色想)을 초월한] 자로서 밖으로 물질을 본다. 이것이 두 번째 해탈이다. 


“subhanteva adhimutto hoti. ayaṃ tatiyo vimokkho.


오직 깨끗함에 집중한다. 이것이 세 번째 해탈이다.


“sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ catuttho vimokkho.


색상(色想)을 완전히 넘어서고 저항의 상(想)을 내려놓고 다양함의 상(想)을 위해 작의하지 않고 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이 네 번째 해탈이다. 


“sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ pañcamo vimokkho.


공무변처를 완전히 넘어서고 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이 다섯 번째 해탈이다. 


“sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ chaṭṭho vimokkho.


식무변처를 완전히 넘어서고 ‘아무 것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머문다. 이것이 여섯 번째 해탈이다.


“sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ sattamo vimokkho.


무소유처를 완전히 넘어서고 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머문다. 이것이 일곱 번째 해탈이다.


“sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. ime aṭṭha dhammā sacchikātabbā.


비상비비상처를 완전히 넘어서고 상수멸(想受滅)을 성취하여 머문다. 이것이 여덟 번째 해탈이다.」 이 여덟 가지 법을 실현해야 합니다.


“iti ime asīti dhammā bhūtā tacchā tathā avitathā anaññathā sammā tathāgatena abhisambuddhā. 


이렇게 이런 여든 가지 법은 자연스럽고, 진실이고, 사실이고, 사실을 벗어나지 않고, 다른 방법으로 생겨나지 않는, 여래(如來)께서 바르게 깨달은 것입니다.


Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close