니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

디가 니까야

홈 > 디가 니까야 > 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]

34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]

7. 꿰뚫기 어려운 법

꿰뚫기 어려운 0 125 2020.12.06 11:43

7. 꿰뚫기 어려운 법


(cha) “katamo eko dhammo duppaṭivijjho? ānantariko cetosamādhi. ayaṃ eko dhammo duppaṭivijjho.


어떤 한 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 끊어지지 않는 심삼매(心三昧). 이 한 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame dve dhammā duppaṭivijjhā? yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṃ saṃkilesāya, yo ca hetu yo ca paccayo sattānaṃ visuddhiyā. ime dve dhammā duppaṭivijjhā.


어떤 두 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 중생의 오염을 위한 원인과 조건, 중생의 청정을 위한 원인과 조건. 이 두 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame tayo dhammā duppaṭivijjhā? tisso nissaraṇiyā dhātuyo — kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ arūpaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, nirodho tassa nissaraṇaṃ. ime tayo dhammā duppaṭivijjhā.


어떤 세 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 세 가지 해방(解放)되어야 하는 계(界) ― 욕(慾)에게 출리(出離)라는 해방, 색(色)에게 무색(無色)이라는 해방, 어떤 것이든 누적되고 유위(有爲)이고 연기(緣起)된 것에게 멸(滅)이라는 해방. 이 세 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame cattāro dhammā duppaṭivijjhā? cattāro samādhī — hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi. ime cattāro dhammā duppaṭivijjhā.


어떤 네 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 네 가지 삼매 ― 「퇴보로 이끄는 삼매, 안정으로 이끄는 삼매, 진보로 이끄는 삼매, 꿰뚫음으로 이끄는 삼매」 이 네 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame pañca dhammā duppaṭivijjhā? pañca nissaraṇiyā dhātuyo — idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi. ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. na so taṃ vedanaṃ vedeti. idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.


어떤 다섯 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 여섯 가지 해방되어야 하는 요소 ― 「여기, 도반들이여, 비구가 소유의 사유를 작의(作意)할 때 심(心)은 소유의 삶에 대해 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 출리(出離)를 작의할 때 심(心)은 출리에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. 그에게 그 심(心)은 잘 행해졌고 잘 수행되었고 잘 일어났고 잘 해탈했고 소유의 삶에 의한 묶임에서 잘 풀려났다. 소유의 사유의 조건으로부터 번뇌들이 생기는 자들에게 걱정과 열기가 있다. 그는 그것들에서 벗어났고, 그 느낌을 경험하지 않는다. 이것이 소유의 삶의 해방이라고 선언된 것이다. 


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. na so taṃ vedanaṃ vedeti. idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ.


다시, 도반들이여, 비구가 분노를 작의(作意)할 때 심(心)은 분노에 대해 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 분노 않음을 작의할 때 심(心)은 분노 않음에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. 그에게 그 심(心)은 잘 행해졌고 잘 수행되었고 잘 일어났고 잘 해탈했고 진에에 의한 묶임에서 잘 풀려났다. 분노의 조건으로부터 번뇌들이 생기는 자들에게 걱정과 열기가 있다. 그는 그것들에서 벗어났고, 그 느낌을 경험하지 않는다. 이것이 분노의 해방이라고 선언된 것이다. 


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. na so taṃ vedanaṃ vedeti. idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.


다시, 도반들이여, 비구가 폭력을 작의(作意)할 때 심(心)은 폭력에 대해 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 비폭력을 작의할 때 심(心)은 비폭력에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. 그에게 그 심(心)은 잘 행해졌고 잘 수행되었고 잘 일어났고 잘 해탈했고 폭력에 의한 묶임에서 잘 풀려났다. 폭력의 조건으로부터 번뇌들이 생기는 자들에게 걱정과 열기가 있다. 그는 그것들에서 벗어났고, 그 느낌을 경험하지 않는다. 이것이 폭력의 해방이라고 선언된 것이다. 


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. na so taṃ vedanaṃ vedeti. idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.


다시, 도반들이여, 비구가 색(色)들을 작의(作意)할 때 심(心)은 색(色)들에 대해 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 무색(無色)을 작의할 때 심(心)은 무색(無色)에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. 그에게 그 심(心)은 잘 행해졌고 잘 수행되었고 잘 일어났고 잘 해탈했고 색(色)들에 의한 묶임에서 잘 풀려났다. 색(色)의 조건으로부터 번뇌들이 생기는 자들에게 걱정과 열기가 있다. 그는 그것들에서 벗어났고, 그 느낌을 경험하지 않는다. 이것이 색(色)들의 해방이라고 선언된 것이다. 


“puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi. na so taṃ vedanaṃ vedeti. idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ. ime pañca dhammā duppaṭivijjhā.


다시, 도반들이여, 여기 비구가 유신(有身)을 작의(作意)할 때 심(心)은 유신(有身)에 대해 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 유신(有身)의 멸(滅)을 작의할 때 심(心)은 유신(有身)의 멸(滅)에 대해 다가가고 순일해지고 안정되고 해탈한다. 그에게 그 심(心)은 잘 행해졌고 잘 수행되었고 잘 일어났고 잘 해탈했고 유신(有身)에 의한 묶임에서 잘 풀려났다. 유신(有身)의 조건으로부터 번뇌들이 생기는 자들에게 걱정과 열기가 있다. 그는 그것들에서 벗어났고, 그 느낌을 경험하지 않는다. 이것이 유신(有身)의 해방이라고 선언된 것이다.」 이 다섯 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame cha dhammā duppaṭivijjhā? cha nissaraṇiyā dhātuyo — idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘mettā hi kho me, cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. so ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. aṭṭhānametaṃ āvuso anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettācetovimuttī’ti.


어떤 여섯 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 여섯 가지 해방되어야 하는 요소 ― 「여기, 도반들이여, 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 자심해탈(慈心解脫)이 있다. 그러나 나에게 분노는 심(心)을 소진(消盡)하여 머문다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. ― ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 자심해탈(慈心解脫)을 얻은 사람에게 분노가 심(心)을 소진(消盡)하여 머물 것이다.’라는 경우는 없습니다. 도반이여, 자심해탈(慈心解脫), 이것은 분노의 해방(解放)입니다.’라고.


“idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. so — ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi ... pe ... nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vihesāya, yadidaṃ karuṇācetovimuttī’ti.


다시, 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 비심해탈(悲心解脫)이 있다. 그러나 나에게 폭력은 심(心)을 소진(消盡)하여 머문다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. ― ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 비심해탈(悲心解脫)을 얻은 사람에게 폭력이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물 것이다.’라는 경우는 없습니다. 도반이여, 비심해탈(悲心解脫), 이것은 폭력의 해방(解放)입니다.’라고.


“idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā ... pe ... atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. so — ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca ... pe ... nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso aratiyā, yadidaṃ muditācetovimuttī’ti.


다시, 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 희심해탈(喜心解脫)이 있다. 그러나 나에게 불쾌는 심(心)을 소진(消盡)하여 머문다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. ― ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 희심해탈(喜心解脫)을 얻은 사람에게 불쾌가 심(心)을 소진(消盡)하여 머물 것이다.’라는 경우는 없습니다. 도반이여, 희심해탈(喜心解脫), 이것은 불쾌의 해방(解放)입니다.’라고.


“idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā ... pe ... atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. so — ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca ... pe ... nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’ti.


다시, 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 사심해탈(捨心解脫)이 있다. 그러나 나에게 탐(貪)은 심(心)을 소진(消盡)하여 머문다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. ― ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 사심해탈(捨心解脫)을 얻은 사람에게 탐(貪)이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물 것이다.’라는 경우는 없습니다. 도반이여, 사심해탈(捨心解脫), 이것은 탐(貪)의 해방(解放)입니다.’라고.


“idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā ... pe ... atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. so — ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca ... pe ... nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittā cetovimuttī’ti.


다시, 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 무상심해탈(無相心解脫)이 있다. 그러나 나에게 상(相)을 따르는 식(識)이 있다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. ― ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘닦고, 많이 행하고, 수레로 삼고, 토대로 삼고, 이어 머물고, 쌓고, 잘 떠맡은 무상심해탈(無相心解脫)을 얻은 사람에게 상(相)을 따르는 식(識)이 있을 것이다.’라는 경우는 없습니다. 도반이여, 무상심해탈(無相心解脫), 이것은 모든 상(相)의 해방(解放)입니다.’라고.


“idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya — ‘asmīti kho me vigataṃ, ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. so — ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato. atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa, yadidaṃ asmimānasamugghāṭo’ti. ime cha dhammā duppaṭivijjhā.


다시, 도반들이여, 여기 어떤 비구가 이렇게 말할 수도 있다. ― ‘나에게 ‘나는 있다.’가 제거되었고, ‘나는 이것이다.’라고 관찰하지 않는다. 그러나 나에게 의심과 불확실함의 화살이 심(心)을 소진(消盡)하여 머문다.’라고. 그에게 ‘그러지 마시오!’라고 말해야 한다. — ‘존자여, 그렇게 말하지 마시오. 세존을 중상하지 마시오. 세존을 거짓으로 비난하는 것은 옳지 않습니다. 세존께서는 이렇게 말하지 않습니다. 도반이여, ‘‘나는 있다.’가 제거된 곳에서 ‘나는 이것이다.’라고 관찰하지 않는 자에게 의심과 불확실함의 화살이 심(心)을 소진(消盡)하여 머물 것이다.’라는 것은 경우가 아니고, 여지가 없습니다. 이런 경우는 없습니다. 도반이여, ‘나는 있다’라는 자기화가 뿌리 뽑힘, 이것은 의심과 불확실함의 화살의 해방(解放)입니다.’라고.」 이 여섯 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.

 

(cha) “katame satta dhammā duppaṭivijjhā? satta sappurisadhammā — idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca. ime satta dhammā duppaṭivijjhā.


어떤 일곱 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 일곱 가지 고결한 사람의 법 ― 「여기, 도반들이여, 비구는 법을 알고, 의미를 알고, 자신을 알고, 정도를 알고, 때를 알고, 모임을 알고 인간을 안다.」 이 일곱 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā? aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya. idhāvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


어떤 여덟 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여덟 가지 ― 「여기, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 지옥에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 첫 번째이다.


“puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 짐승 세상에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 두 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... pettivisayaṃ upapanno hoti. ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된, 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 아귀 세상에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 세 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 긴 수명을 가진 신(神)들의 무리에 태어났다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 네 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 비구-비구니-남신자-여신자가 가지 않는 변방 지역에 태어났다. 그리고 그는 존재감 없는 낮은 신분이다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 다섯 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano — ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그러나 그는 삿된 견해를 가져서 바르게 보지 못한다. ― ‘보시(報施)도 없고 제사(祭祀)도 없고 봉헌(奉獻)도 없다. 선행(善行)과 악행(惡行)의 업(業)들에게 과(果)도 없고 보(報)도 없다. 이 세상도 없고 저세상도 없다. 어머니도 없고 아버지도 없다. 화생(化生) 하는 중생은 없다. 세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문·바라문들이 없다.’라고. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여섯 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현한다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해진다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그러나 그는 지혜가 없고, 어리석고, 바보여서, 잘 말해진 것과 잘못 말해진 것의 의미를 아는 것에 능숙하지 못하다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 일곱 번째이다.


“puna caparaṃ ... pe ... ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. ime aṭṭha dhammā duppaṭivijjhā.


다시, 도반들이여, 아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)-명행족(明行足)-선서(善逝)-세간해(世間解)-무상조어장부(無上調御丈夫)-천인사(天人師)-불(佛)-세존(世尊)인 여래(如來)가 세상에 출현하지 않는다. 그리고 선서(善逝)에 의해 선언된 가라앉음으로 완전한 꺼짐으로 깨달음으로 이끄는 법이 설해지지 않는다. 그런데 어떤 사람은 중심 지역에 태어났다. 그리고 그는 지혜가 있고, 어리석지 않고, 바보가 아니어서, 잘 말해진 것과 잘못 말해진 것의 의미를 아는 것에 능숙하다. 이것이, 도반들이여, 범행(梵行)을 실천하는 삶을 위한 기회가 아니고 때가 아닌 여덟 번째이다.」 이 여덟 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame nava dhammā duppaṭivijjhā? nava nānattā — dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ, vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca uppajjati saṅkappanānattaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ, chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ, pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ. ime nava dhammā duppaṭivijjhā.


어떤 아홉 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 아홉 가지 다양함 ― 「계(界)의 다양함을 연(緣)하여 촉(觸)의 다양함이 생기고, 촉(觸)의 다양함을 연(緣)하여 수(受)의 다양함이 생기고, 수(受)의 다양함을 연(緣)하여 상(想)의 다양함이 생기고, 상(想)의 다양함을 연(緣)하여 사유의 다양함이 생기고, 사유의 다양함을 연(緣)하여 관심의 다양함이 생기고, 관심이 다양함을 연(緣)하여 열기의 다양함이 생기고, 열기의 다양함을 연(緣)하여 조사의 다양함이 생기고, 조사의 다양함을 연(緣)하여 얻음의 다양함이 생긴다.」 이 아홉 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


(cha) “katame dasa dhammā duppaṭivijjhā? dasa ariyavāsā — idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.


어떤 열 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니까? 열 가지 성스러운 삶 ― 「여기, 도반들이여, 비구는 다섯으로 구성된 것을 제거한 자이고, 여섯으로 구성된 것을 갖춘 자이고, 한 가지 보호를 가진 자이고, 네 가지로 지지된 자이고, 치우친 진리를 버린 자이고, 집착된 추구를 끝낸 자이고, 사유가 평정한 자이고, 신행(身行)이 진정된 자이고, 잘 해탈된 심(心)을 가진 자이고, 지혜로 잘 해탈한 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 다섯으로 구성된 것을 제거한 자인가? 여기, 도반들이여, 비구에게 소유의 관심이 버려지고, 진에(瞋恚)가 버려지고, 해태-혼침이 버려지고, 들뜸-후회가 버려지고, 의심이 버려졌다. 이렇게, 도반들이여, 비구는 다섯으로 구성된 것을 제거한 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā... jivhāya rasaṃ sāyitvā... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā... manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 여섯으로 구성된 것을 갖춘 자인가? 여기, 도반들이여, 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 기쁘지도 슬프지도 않고 평정과 사띠와 삼빠자나를 가진 자로 머문다. 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 닿으면서 … 의(意)로 법(法)을 인식하면서 기쁘지도 슬프지도 않고 평정과 사띠와 삼빠자나를 가진 자로 머문다. 도반들이여, 이렇게 비구는 여섯으로 구성된 것을 갖춘 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu ekārakkho hoti? idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 한 가지 보호를 가진 자인가? 여기, 도반들이여, 비구는 사띠에 의해 보호된 심(心)을 갖춘 자이다. 도반들이여, 이렇게 비구는 한 가지 보호를 가진 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 네 가지로 지지된 자인가? 여기, 도반들이여, 비구는 숙고로부터 어떤 것을 수용하고, 숙고로부터 어떤 것을 참고, 숙고로부터 어떤 것을 피하고, 숙고로부터 어떤 것을 제거한다. 도반들이여, 이렇게 비구는 네 가지로 지지된 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 치우친 진리를 버린 자인가? 여기, 도반들이여, 비구에게 제각각의 사문-바라문들의 제각각의 치우친 진리들, 즉 ‘세상은 영원하다.’라거나, ‘세상은 영원하지 않다.’라거나, ‘세상은 끝이 있다.’라거나, ‘세상은 끝이 없다.’라거나, ‘그 생명이 그 몸이다.’라거나, ‘다른 생명과 다른 몸이다.’라거나, ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다.’라거나, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다.’라거나, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다.’라거나, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다.’라는 것들은 모두 제거되고, 없어지고, 포기되고, 토해지고, 내뿜어지고, 버려지고, 단념되었다. 도반들이여, 이렇게 비구는 치우친 진리를 버린 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 집착된 추구를 끝낸 자인가? 여기, 도반들이여, 비구에게 소유의 추구가 버려졌고, 존재의 추구가 버려졌고, 범행(梵行)의 추구가 진정되었다. 도반들이여, 이렇게 비구는 집착된 추구를 끝낸 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappā hoti? idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 사유가 휘저어지지 않은 자인가? 여기, 도반들이여, 비구에게 소유의 사유가 버려졌고, 분노의 사유가 버려졌고, 폭력의 사유가 버려졌다. 이렇게, 도반들이여, 비구는 사유가 휘저어지지 않은 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 신행(身行)이 진정된 자인가? 여기, 도반들이여, 비구는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 사라짐으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. 도반들이여, 이렇게 비구는 신행(身行)이 진정된 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.


도반들이여, 어떻게 비구는 잘 해탈된 심(心)을 가진 자인가? 여기, 도반들이여, 비구에게 탐(貪)으로부터 심(心)이 해탈했고, 진(嗔)으로부터 심(心)이 해탈했고, 치(癡)로부터 심(心)이 해탈했다. 도반들이여, 이렇게 비구는 잘 해탈된 심(心)을 가진 자이다.


“kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘doso me pahīno ... pe ... āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘moho me pahīno ... pe ... āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti. ime dasa dhammā duppaṭivijjhā.


도반들이여, 어떻게 비구는 지혜로 잘 해탈한 자인가? 여기, 도반들이여, 비구는 ‘나에게 탐(貪)은 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었다.’라고 분명히 안다. ‘나에게 진(嗔)은 버려지고 … 나에게 치(癡)는 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었다.’라고 분명히 안다. 도반들이여, 이렇게 비구는 지혜로 잘 해탈한 자이다.」 이 열 가지 법이 꿰뚫기 어렵습니다.


Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close