니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 1.mūlapariyāya

1.mūlapariyāya

1. mūlapariyāyasuttaṃ (MN 1-근본 법문 경)

4 745 2018.10.19 20:02
26 MN 1-근본 법문 경mūlapariyāyasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.07.30

1. mūlapariyāyavaggo, 1. mūlapariyāyasuttaṃ (MN 1-근본 법문 경)


1. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā ukkaṭṭhāyaṃ viharati subhagavane sālarājamūle. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 욱깟타에서 수바가 숲의 큰 살라 나무 아래 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. — “그대들에게 모든 법[가르침]의 근본이 되는 법문을 설할 것이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 말할 것이다.”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


2. “idha, bhikkhave, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto — pathaviṃ pathavito sañjānāti; pathaviṃ pathavito saññatvā pathaviṃ maññati, pathaviyā maññati, pathavito maññati, pathaviṃ meti maññati, pathaviṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


비구들이여, 여기 성스러운 사람을 만나지 못하고, 성스러운 법에 대해 능숙하지 못하고, 성스러운 법에서 훈련되지 못하고, 고결한 사람을 만나지 못하고, 고결한 법에 대해 능숙하지 못하고, 고결한 법에서 훈련되지 못한 배우지 못한 범부(凡夫)는 땅을 땅으로부터(땅이라는 속성/한계 위에서) 1)상(想)한다. 땅을 땅으로부터 상(想)하면서 땅을 2)생각한다. ①땅에서 생각하고[이것이 나의 아(我)], ②땅과 비교하여(땅을 기준으로) 생각하고[이것이 나], ③땅을 ‘나의 것’이라고 생각한다. 땅을 3)기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“āpaṃ āpato sañjānāti; āpaṃ āpato saññatvā āpaṃ maññati, āpasmiṃ maññati, āpato maññati, āpaṃ meti maññati, āpaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


물을 물로부터 상(想)한다. 물을 물로부터 상(想)하면서 물을 생각한다. 물에서 생각하고, 물과 비교하여 생각하고, 물을 '나의 것'이라고 생각한다. 물을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“tejaṃ tejato sañjānāti; tejaṃ tejato saññatvā tejaṃ maññati, tejasmiṃ maññati, tejato maññati, tejaṃ meti maññati, tejaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


불을 불로부터 상(想)한다. 불을 불로부터 상(想)하면서 불을 생각한다. 불에서 생각하고, 불과 비교하여 생각하고, 불을 '나의 것'이라고 생각한다. 불을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“vāyaṃ vāyato sañjānāti; vāyaṃ vāyato saññatvā vāyaṃ maññati, vāyasmiṃ maññati, vāyato maññati, vāyaṃ meti maññati, vāyaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


바람을 바람으로부터 상(想)한다. 바람을 바람으로부터 상(想)하면서 바람을 생각한다. 바람에서 생각하고, 바람과 비교하여 생각하고, 바람을 '나의 것'이라고 생각한다. 바람을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


3. “bhūte bhūtato sañjānāti; bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati, bhūtesu maññati, bhūtato maññati, bhūte meti maññati, bhūte abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


활성존재들을 활성존재로부터 상(想)한다. 활성존재들을 활성존재로부터 상(想)하면서 활성존재들을 생각한다. 활성존재들에서 생각하고, 활성존재와 비교하여 생각하고, 활성존재들을 '나의 것'이라고 생각한다. 활성존재들을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“deve devato sañjānāti; deve devato saññatvā deve maññati, devesu maññati, devato maññati, deve meti maññati, deve abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


신들을 신으로부터 상(想)한다. 신들을 신으로부터 상(想)하면서 신들을 생각한다. 신들에서 생각하고, 신과 비교하여 생각하고, 신들을 '나의 것'이라고 생각한다. 신들을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“pajāpatiṃ pajāpatito sañjānāti; pajāpatiṃ pajāpatito saññatvā pajāpatiṃ maññati, pajāpatismiṃ maññati, pajāpatito maññati, pajāpatiṃ meti maññati, pajāpatiṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


창조주를 창조주로부터 상(想)한다. 창조주를 창조주로부터 상(想)하면서 창조주를 생각한다. 창조주에서 생각하고, 창조주와 비교하여 생각하고, 창조주를 '나의 것'이라고 생각한다. 창조주를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“brahmaṃ brahmato sañjānāti; brahmaṃ brahmato saññatvā brahmaṃ maññati, brahmasmiṃ maññati, brahmato maññati, brahmaṃ meti maññati, brahmaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


범천(梵天)을 범천으로부터 상(想)한다. 범천을 범천으로부터 상(想)하면서 범천을 생각한다. 범천에서 생각하고, 범천과 비교하여 생각하고, 범천을 '나의 것'이라고 생각한다. 범천을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“ābhassare ābhassarato sañjānāti; ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati, ābhassaresu maññati, ābhassarato maññati, ābhassare meti maññati, ābhassare abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


광음천(光音天)들을 광음천으로부터 상(想)한다. 광음천들을 광음천으로부터 상(想)하면서 광음천들을 생각한다. 광음천들에서 생각하고, 광음천과 비교하여 생각하고, 광음천들을 '나의 것'이라고 생각한다. 광음천들을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“subhakiṇhe subhakiṇhato sañjānāti; subhakiṇhe subhakiṇhato saññatvā subhakiṇhe maññati, subhakiṇhesu maññati, subhakiṇhato maññati, subhakiṇhe meti maññati, subhakiṇhe abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


변정천(遍淨天)들을 변정천으로부터 상(想)한다. 변정천들을 변정천으로부터 상(想)하면서 변정천들을 생각한다. 변정천들에서 생각하고, 변정천과 비교하여 생각하고, 변정천들을 '나의 것'이라고 생각한다. 변정천들을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“vehapphale vehapphalato sañjānāti; vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale maññati, vehapphalesu maññati, vehapphalato maññati, vehapphale meti maññati, vehapphale abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


광과천(廣果天)들을 광과천으로부터 상(想)한다. 광과천들을 광과천으로부터 상(想)하면서 광과천들을 생각한다. 광과천들에서 생각하고, 광과천과 비교하여 생각하고, 광과천들을 '나의 것'이라고 생각한다. 광과천들을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“abhibhuṃ abhibhūto sañjānāti; abhibhuṃ abhibhūto saññatvā abhibhuṃ maññati, abhibhusmiṃ maññati, abhibhūto maññati, abhibhuṃ meti maññati, abhibhuṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


승자천(勝者天)[무상유정천(無想有情天)]을 승자천으로부터 상(想)한다. 승자천을 승자천으로부터 상(想)하면서 승자천들을 생각한다. 승자천에서 생각하고, 승자천과 비교하여 생각하고, 승자천을 '나의 것'이라고 생각한다. 승자천을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


4. “ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato sañjānāti; ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṃ maññati, ākāsānañcāyatanasmiṃ maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatanaṃ meti maññati, ākāsānañcāyatanaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


공무변처(空無邊處)를 공무변처로부터 상(想)한다. 공무변처를 공무변처로부터 상(想)하면서 공무변처를 생각한다. 공무변처에서 생각하고, 공무변처와 비교하여 생각하고, 공무변처를 '나의 것'이라고 생각한다. 공무변처를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato sañjānāti; viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaṃ maññati, viññāṇañcāyatanasmiṃ maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatanaṃ meti maññati, viññāṇañcāyatanaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


식무변처(識無邊處)를 식무변처로부터 상(想)한다. 식무변처를 식무변처로부터 상(想)하면서 식무변처를 생각한다. 식무변처에서 생각하고, 식무변처와 비교하여 생각하고, 식무변처를 '나의 것'이라고 생각한다. 식무변처를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato sañjānāti; ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato saññatvā ākiñcaññāyatanaṃ maññati, ākiñcaññāyatanasmiṃ maññati, ākiñcaññāyatanato maññati, ākiñcaññāyatanaṃ meti maññati, ākiñcaññāyatanaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


무소유처(無所有處)를 무소유처로부터 상(想)한다. 무소유처를 무소유처로부터 상(想)하면서 무소유처를 생각한다. 무소유처에서 생각하고, 무소유처와 비교하여 생각하고, 무소유처를 '나의 것'이라고 생각한다. 무소유처를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti; nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ maññati, nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ maññati, nevasaññānāsaññāyatanato maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṃ meti maññati, nevasaññānāsaññāyatanaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


비상비비상처(非想非非想處)를 비상비비상처로부터 상(想)한다. 비상비비상처를 비상비비상처로부터 상(想)하면서 비상비비상처를 생각한다. 비상비비상처에서 생각하고, 비상비비상처와 비교하여 생각하고, 비상비비상처를 '나의 것'이라고 생각한다. 비상비비상처를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


5. “diṭṭhaṃ diṭṭhato sañjānāti; diṭṭhaṃ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṃ maññati, diṭṭhasmiṃ maññati, diṭṭhato maññati, diṭṭhaṃ meti maññati, diṭṭhaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


본 것을 본 것으로부터 상(想)한다. 본 것을 본 것으로부터 상(想)하면서 본 것을 생각한다. 본 것에서 생각하고, 본 것과 비교하여 생각하고, 본 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 본 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“sutaṃ sutato sañjānāti; sutaṃ sutato saññatvā sutaṃ maññati, sutasmiṃ maññati, sutato maññati, sutaṃ meti maññati, sutaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


들은 것을 들은 것으로부터 상(想)한다. 들은 것을 들은 것으로부터 상(想)하면서 들은 것을 생각한다. 들은 것에서 생각하고, 들은 것과 비교하여 생각하고, 들은 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 들은 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“mutaṃ mutato sañjānāti; mutaṃ mutato saññatvā mutaṃ maññati, mutasmiṃ maññati, mutato maññati, mutaṃ meti maññati, mutaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


닿아 안 것을 닿아 안 것으로부터 상(想)한다. 닿아 안 것을 닿아 안 것으로부터 상(想)하면서 닿아 안 것을 생각한다. 닿아 안 것에서 생각하고, 닿아 안 것과 비교하여 생각하고, 닿아 안 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 닿아 안 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“viññātaṃ viññātato sañjānāti; viññātaṃ viññātato saññatvā viññātaṃ maññati, viññātasmiṃ maññati, viññātato maññati, viññātaṃ meti maññati, viññātaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


인식된 것을 인식된 것으로부터 상(想)한다. 인식된 것을 인식된 것으로부터 상(想)하면서 인식된 것을 생각한다. 인식된 것에서 생각하고, 인식된 것과 비교하여 생각하고, 인식된 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 인식된 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


6. “ekattaṃ ekattato sañjānāti; ekattaṃ ekattato saññatvā ekattaṃ maññati, ekattasmiṃ maññati, ekattato maññati, ekattaṃ meti maññati, ekattaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


단일한 것을 단일한 것으로부터 상(想)한다. 단일한 것을 단일한 것으로부터 상(想)하면서 단일한 것을 생각한다. 단일한 것에서 생각하고, 단일한 것과 비교하여 생각하고, 단일한 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 단일한 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다. 


“nānattaṃ nānattato sañjānāti; nānattaṃ nānattato saññatvā nānattaṃ maññati, nānattasmiṃ maññati, nānattato maññati, nānattaṃ meti maññati, nānattaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


다양한 것을 다양한 것으로부터 상(想)한다. 다양한 것을 다양한 것으로부터 상(想)하면서 다양한 것을 생각한다. 다양한 것에서 생각하고, 다양한 것과 비교하여 생각하고, 다양한 것을 '나의 것'이라고 생각한다. 다양한 것을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“sabbaṃ sabbato sañjānāti; sabbaṃ sabbato saññatvā sabbaṃ maññati, sabbasmiṃ maññati, sabbato maññati, sabbaṃ meti maññati, sabbaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


일체(一切)를 일체로부터 상(想)한다. 일체를 일체로부터 상(想)하면서 일체를 생각한다. 일체에서 생각하고, 일체와 비교하여 생각하고, 일체를 '나의 것'이라고 생각한다. 일체를 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


“nibbānaṃ nibbānato sañjānāti; nibbānaṃ nibbānato saññatvā nibbānaṃ maññati, nibbānasmiṃ maññati, nibbānato maññati, nibbānaṃ meti maññati, nibbānaṃ abhinandati. taṃ kissa hetu? ‘apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


열반(涅槃)을 열반으로부터 상(想)한다. 열반을 열반으로부터 상(想)하면서 열반을 생각한다. 열반에서 생각하고, 열반과 비교하여 생각하고, 열반을 '나의 것'이라고 생각한다. 열반을 기뻐한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알지 못함’이라고 나는 말한다.


♦ puthujjanavasena paṭhamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

범부(凡夫)의 제어에 의한 첫 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


7. “yopi so, bhikkhave, bhikkhu sekkho appattamānaso anuttaraṃ yogakkhemaṃ patthayamāno viharati, sopi pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ mā maññi, pathaviyā mā maññi, pathavito mā maññi, pathaviṃ meti mā maññi, pathaviṃ mābhinandi. taṃ kissa hetu? ‘pariññeyyaṃ tassā’ti vadāmi.


비구들이여, 의(意)가 달성되지 않았고, 위없는 유가안온(瑜伽安穩)을 바라며 머무는 유학(有學)인 비구도 땅을 땅으로부터 1)실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 2)생각하지 않아야 한다. ①땅에서 생각하지 않아야 하고, ②땅과 비교하여 생각하지 않아야 하고, ③땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않아야 한다. 3)땅을 기뻐하지 않아야 한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그에게 완전히 알려져야 함’이라고 나는 말한다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ mā maññi, nibbānasmiṃ mā maññi, nibbānato mā maññi, nibbānaṃ meti mā maññi, nibbānaṃ mābhinandi. taṃ kissa hetu? ‘pariññeyyaṃ tassā’ti vadāmi.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않아야 한다. 열반에서 생각하지 않아야 하고, 열반과 비교하여 생각하지 않아야 하고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않아야 한다. 열반을 기뻐하지 않아야 한다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그에게 완전히 알려져야 함’이라고 나는 말한다.


♦ sekkhavasena dutiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

유학(有學)의 제어에 의한 두 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


8. “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, sopi pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘pariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


비구들이여, 번뇌가 다했고 삶을 완성했으며 해야 할 바를 했고 짐을 내려놓았으며 최고의 선(善)을 성취했고 존재의 족쇄를 완전히 부수었으며 바른 무위의 앎으로 해탈한 아라한인 비구도 땅을 땅으로부터 1)실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 2)생각하지 않는다. ①땅에서 생각하지 않고, ②땅과 비교하여 생각하지 않고, ③땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 3)땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알았음’이라고 나는 말한다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘pariññātaṃ tassā’ti vadāmi.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘그는 완전히 알았음’이라고 나는 말한다.


♦ khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

번뇌 다한 자의 제어에 의한 세 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


9. “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, sopi pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā rāgassa, vītarāgattā.


비구들이여, 번뇌가 다했고 삶을 완성했으며 해야 할 바를 했고 짐을 내려놓았으며 최고의 선(善)을 성취했고 존재의 족쇄를 완전히 부수었으며 바른 무위의 앎으로 해탈한 아라한인 비구도 땅을 땅으로부터 실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 생각하지 않는다. 땅에서 생각하지 않고, 땅과 비교하여 생각하지 않고, 땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 탐(貪)의 부서짐, 탐(貪)에서 벗어남 때문이다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā rāgassa, vītarāgattā.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 탐(貪)의 부서짐, 탐(貪)에서 벗어남 때문이다.


♦ khīṇāsavavasena catutthanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

번뇌 다한 자의 제어에 의한 네 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


10. “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, sopi pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā dosassa, vītadosattā.


비구들이여, 번뇌가 다했고 삶을 완성했으며 해야 할 바를 했고 짐을 내려놓았으며 최고의 선(善)을 성취했고 존재의 족쇄를 완전히 부수었으며 바른 무위의 앎으로 해탈한 아라한인 비구도 땅을 땅으로부터 실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 생각하지 않는다. 땅에서 생각하지 않고, 땅과 비교하여 생각하지 않고, 땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 진(嗔)의 부서짐, 진(嗔)에서 벗어남 때문이다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā dosassa, vītadosattā.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 진(嗔)의 부서짐, 진(嗔)에서 벗어남 때문이다.


♦ khīṇāsavavasena pañcamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

번뇌 다한 자의 제어에 의한 다섯 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


11. “yopi so, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, sopi pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā mohassa, vītamohattā.


비구들이여, 번뇌가 다했고 삶을 완성했으며 해야 할 바를 했고 짐을 내려놓았으며 최고의 선(善)을 성취했고 존재의 족쇄를 완전히 부수었으며 바른 무위의 앎으로 해탈한 아라한인 비구도 땅을 땅으로부터 실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 생각하지 않는다. 땅에서 생각하지 않고, 땅과 비교하여 생각하지 않고, 땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 치(癡)의 부서짐, 치(癡)에서 벗어남 때문이다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? khayā mohassa, vītamohattā.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? 치(癡)의 부서짐, 치(癡)에서 벗어남 때문이다.


♦ khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

번뇌 다한 자의 제어에 의한 여섯 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


12. “tathāgatopi, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘pariññātantaṃ(*) tathāgatassā’ti vadāmi.(**)


(*) pariññātanta ― pariññāt-anta

(**) PTS ― 'Pariññātaɱ Tathāgatassā' ti vadāmi


비구들이여, 여래(如來)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)도 땅을 땅으로부터 실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 생각하지 않는다. 땅에서 생각하지 않고, 땅과 비교하여 생각하지 않고, 땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘여래는 끝을 완전히 알았음’이라고 나는 말한다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ ... ākiñcaññāyatanaṃ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘pariññātantaṃ tathāgatassā’ti vadāmi.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘여래는 끝을 완전히 알았음’이라고 나는 말한다.


♦ tathāgatavasena sattamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

여래(如來)의 제어에 의한 일곱 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


13. “tathāgatopi, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho pathaviṃ pathavito abhijānāti; pathaviṃ pathavito abhiññāya pathaviṃ na maññati, pathaviyā na maññati, pathavito na maññati, pathaviṃ meti na maññati, pathaviṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘nandī dukkhassa mūlan’ti — iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. tasmātiha, bhikkhave, ‘tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti vadāmi.


비구들이여, 여래(如來)-아라한(阿羅漢)-정등각(正等覺)도 땅을 땅으로부터 실답게 안다. 땅을 땅으로부터 실답게 알면서 땅을 생각하지 않는다. 땅에서 생각하지 않고, 땅과 비교하여 생각하지 않고, 땅을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 땅을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘소망(所望)은 괴로움의 뿌리다.’라고 안 뒤에 ‘유(有)로부터 생(生)이 있고, 활성존재에게 노사(老死)가 있다.’라고 안다. 그러므로 비구들이여, ‘모든 점에서 여래는 애(愛)들의 부서짐, 이탐(離貪), 소멸(消滅), 포기, 놓음으로부터 위없는 바른 깨달음을 깨달았다.’라고 나는 말한다.


“āpaṃ ... pe ... tejaṃ... vāyaṃ... bhūte... deve... pajāpatiṃ... brahmaṃ... ābhassare... subhakiṇhe... vehapphale... abhibhuṃ... ākāsānañcāyatanaṃ... viññāṇañcāyatanaṃ... ākiñcaññāyatanaṃ... nevasaññānāsaññāyatanaṃ... diṭṭhaṃ... sutaṃ... mutaṃ... viññātaṃ... ekattaṃ... nānattaṃ... sabbaṃ... nibbānaṃ nibbānato abhijānāti; nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati, nibbānasmiṃ na maññati, nibbānato na maññati, nibbānaṃ meti na maññati, nibbānaṃ nābhinandati. taṃ kissa hetu? ‘nandī dukkhassa mūlan’ti — iti viditvā ‘bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇan’ti. tasmātiha, bhikkhave, ‘tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti vadāmī”ti.


물을 … 불을 … 바람을 … 활성존재들을 … 신들을 … 창조주를 … 범천(梵天)을 … 광음천(光音天)들을 … 변정천(遍淨天)들을 … 광과천(廣果天)들을 … 승자천(勝者天)을 … 공무변처(空無邊處)를 … 식무변처(識無邊處)를 … 무소유처(無所有處)를 … 비상비비상처(非想非非想處)를 … 본 것을 … 들은 것을 … 닿아 안 것을 … 인식한 것을 … 단일한 것을 … 다양한 것을 … 일체(一切)를 … 열반(涅槃)을 열반으로부터 실답게 안다. 열반을 열반으로부터 실답게 알면서 열반을 생각하지 않는다. 열반에서 생각하지 않고, 열반과 비교하여 생각하지 않고, 열반을 '나의 것'이라고 생각하지 않는다. 열반을 기뻐하지 않는다. 그것의 원인은 무엇인가? ‘소망(所望)은 괴로움의 뿌리다.’라고 안 뒤에 ‘유(有)로부터 생(生)이 있고, 활성존재에게 노사(老死)가 있다.’라고 안다. 그러므로 비구들이여, ‘모든 점에서 여래는 애(愛)들의 부서짐, 이탐(離貪), 소멸(消滅), 포기, 놓음으로부터 위없는 바른 깨달음을 깨달았다.’라고 나는 말한다.


♦ tathāgatavasena aṭṭhamanayabhūmiparicchedo niṭṭhito. 

여래(如來)의 제어에 의한 여덟 번째 방법의 영역의 장이 끝났다.


idamavoca bhagavā. na te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 세존의 말을 기뻐하지 않았다.

Comments

보인 2020.10.16 06:47
감사합니다.
청화 2022.11.24 18:12
댓글내용 확인
2022.11.24 19:22
수정했어요, 법우님. 고맙습니다.
대원행 05.29 21:36
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy08_02nn&wr_id=1336 참조 (아침독송(250528) ― (SN 38.3-법을 설파한 자에 대한 질문 경), (SN 12.16-법을 설하는 자 경) & (SN 6.15-완전한 열반 경)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close