니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 3.dhammadāyāda

3.dhammadāyāda

[법의 후계자] 3. dhammadāyādasutta(MN3)[법(法)의 후계자 경]

2 286 2018.03.02 13:57
13 MN 3-법法의 후계자 경dhammadāyādasutta.hwp (96.0K)   2024.08.16

1. mūlapariyāyavaggo, 3. dhammadāyādasuttaṃ (MN 3-법(法)의 후계자 경)


29. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 세존은 “비구들이여”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―

  

“dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā. atthi me tumhesu anukampā — ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’ti. tumhe ca me, bhikkhave, āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā, tumhepi tena ādiyā bhaveyyātha — ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti; ahampi tena ādiyo bhaveyyaṃ — ‘āmisadāyādā satthusāvakā viharanti, no dhammadāyādā’ti. tumhe ca me, bhikkhave, dhammadāyādā bhaveyyātha, no āmisadāyādā, tumhepi tena na ādiyā bhaveyyātha — ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti; ahampi tena na ādiyo bhaveyyaṃ — ‘dhammadāyādā satthusāvakā viharanti, no āmisadāyādā’ti. tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. atthi me tumhesu anukampā — ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’ti.


“비구들이여, 나에게 법(法)의 후계자가 되어라. 재물의 후계자가 되지 말라. 나는 그대들에 대한 연민이 있다. ― ‘어떻게 나의 제자들이 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자가 될 수 있을까?’라고. 비구들이여, 그대들이 나의 법의 후계자가 아니라 재물의 후계자가 된다면, 그대들도 그것으로 인해 ‘스승의 제자들은 법의 후계자가 아니라 재물의 후계자로 머문다.’라고 알려질 것이고 나도 그것으로 인해 ‘스승의 제자들은 법의 후계자가 아니라 재물의 후계자로 머문다.’라고 알려질 것이다. 그러나 비구들이여, 그대들이 나에게 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자가 된다면, 그대들도 그것으로 인해 ‘스승의 제자들은 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자로 머문다.’라고 알려질 것이고 나도 그것으로 인해 ‘스승의 제자들은 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자로 머문다.’라고 알려질 것이다. 그러므로 비구들이여, 그대들은 나에게 법(法)의 후계자가 되어라. 재물의 후계자가 되지 말라. 나는 그대들에 대한 연민이 있다. ― ‘어떻게 나의 제자들이 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자가 될 수 있을까?’라고.


30. “idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; siyā ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. atha dve bhikkhū āgaccheyyuṃ jighacchādubbalya- paretā. tyāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ — ‘ahaṃ khomhi, bhikkhave, bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi ca me ayaṃ piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. sace ākaṅkhatha, bhuñjatha, no ce tumhe bhuñjissatha, idānāhaṃ appaharite vā chaḍḍessāmi, appāṇake vā udake opilāpessāmī’ti. tatrekassa bhikkhuno evamassa — ‘bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. sace mayaṃ na bhuñjissāma, idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati’. vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā — ‘dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’ti. āmisaññataraṃ kho panetaṃ, yadidaṃ piṇḍapāto. yaṃnūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā imināva jighacchādubbalyena evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyan”ti. so taṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya. atha dutiyassa bhikkhuno evamassa — ‘bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho; atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍanīyadhammo. sace mayaṃ na bhuñjissāma, idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati, appāṇake vā udake opilāpessati. yaṃnūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyan’ti. so taṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya. kiñcāpi so, bhikkhave, bhikkhu taṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinodetvā evaṃ taṃ rattindivaṃ vītināmeyya, atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṃsataro ca. taṃ kissa hetu? tañhi tassa, bhikkhave, bhikkhuno dīgharattaṃ appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya subharatāya vīriyārambhāya saṃvattissati. tasmātiha me, bhikkhave, dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. atthi me tumhesu anukampā — ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’”ti.


여기, 비구들이여, 나는 초대받아서 배부르고 식사를 끝냈고 만족하고 원하는 만큼 충분히 먹었고, 그러고도 남아서 버려야 하는 탁발 음식이 나에게 있다고 하자. 그때 배고픔과 무력함에 시달리는 두 명의 비구가 올 것이다. 그들에게 내가 이렇게 말할 것이다. ― ‘비구들이여, 나는 초대되어서 배부르고 식사를 끝냈고 만족하고 원하는 만큼 충분히 먹었는데, 그러고도 남아서 버려야 하는 탁발 음식이 나에게 있다. 만약에 원한다면 먹어라. 만약에 그대들이 먹지 않는다면 나는 이것을 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 담글 것이다.’라고. 거기서 어떤 비구에게 이런 생각이 들 것이다. ― ‘세존께서는 초대받아서 배부르고 식사를 끝냈고 만족하고 원하는 만큼 충분히 드셨는데, 그러고도 남아서 버려야 하는 탁발 음식이 세존께 있다. 만약에 우리가 먹지 않으면 이제 세존께서는 이것을 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 담글 것이다. 그런데 세존께서는 이렇게 말씀하셨다. ― ‘비구들이여, 나에게 법(法)의 후계자가 되어라. 재물의 후계자가 되지 말라.’라고. 그런데 이 탁발 음식도 재물의 하나이다. 참으로 나는 이 탁발 음식을 먹지 않고 배고픔과 무력함으로 이 밤과 낮을 지내야겠다.’라고. 그는 그 탁발 음식을 먹지 않고 배고픔과 무력함으로 그 밤과 낮을 지낼 것이다. 그런데 두 번째 비구에게 이런 생각이 들 것이다. ― ‘세존께서는 초대받아서 배부르고 식사를 끝냈고 만족하고 원하는 만큼 충분히 드셨는데, 그러고도 남아서 버려야 하는 탁발 음식이 세존께 있다. 만약에 우리가 먹지 않으면 이제 세존께서는 이것을 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 담글 것이다. 참으로 나는 이 탁발 음식을 먹고 배고픔과 무력함을 제거한 뒤에 이 밤과 낮을 지내야겠다.’라고. 그는 그 탁발 음식을 먹고 배고픔과 무력함을 제거한 뒤에 그 밤과 낮을 지낼 것이다. 비구들이여, 비록 그 비구가 그 탁발 음식을 먹고 배고픔과 무력함을 제거한 뒤에 그 밤과 낮을 지낸다 해도 나에게는 첫 번째 비구가 더 훌륭하고 더 칭찬할만하다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 그것은 그 비구를 위해 오랫동안 만족으로, 행복으로, 벗어남의 실천으로, 유지하기 쉬움으로, 열심히 정진함으로 이끌 것이다. 그러므로 비구들이여, 그대들은 나에게 법(法)의 후계자가 되어라. 재물의 후계자가 되지 말라. 나는 그대들에 대한 연민이 있다. ― ‘어떻게 나의 제자들이 재물의 후계자가 아니라 법의 후계자가 될 수 있을까?’라고.


idamavoca bhagavā. idaṃ vatvāna sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.


세존은 이렇게 말했다. 이렇게 말한 뒤에 선서(善逝)는 자리에서 일어나 거처로 들어갔다.


31. tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi — “āvuso bhikkhave”ti. “āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. āyasmā sāriputto etadavoca —


• ‘āvuso bhikkhave’의 용례 ― 사리뿟따, 마하목갈라나, 마하깟사빠, 아난다, 마하깟짜나, 마하쭌다.


거기서, 세존이 떠난 지 얼마 되지 않았을 때, 사리뿟따 존자가 ‘도반 비구들이여.’라고 비구들에게 말했다. “도반이여.”라고 그 비구들은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. ―


“kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti, kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī”ti? “dūratopi kho mayaṃ, āvuso, āgacchāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ. sādhu vatāyasmantaṃyeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “tena hāvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. āyasmā sāriputto etadavoca —


“도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 얼마만큼 떨침을 이어서 공부하지 않습니까? 또한, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 얼마만큼 떨침을 이어서 공부합니까?” “도반이여, 이 말씀의 의미를 알기 위해 저희는 멀리서라도 사리뿟따 존자의 곁으로 와야 합니다. 이 말씀의 의미를 분명히 해주신다면 참으로 사리뿟따 존자께 감사할 것입니다. 사리뿟따 존자께 듣고서 비구들은 이해할 것입니다.” “도반들이여, 그렇다면 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 도반이여.”라고 그 비구들은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. ―


“kittāvatā nu kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti? idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti, yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahanti, bāhulikā ca honti, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā. tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. ‘satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantī’ti — iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti — iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘bāhulikā ca, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā’ti — iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. tatrāvuso, majjhimā bhikkhū ... pe ... navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. ‘satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantī’ti — iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme nappajahantī’ti — iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. ‘bāhulikā ca honti, sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā’ti — iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. navā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti. ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti.


“도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 얼마만큼 떨침을 이어서 공부하지 않습니까? 여기, 도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 떨침을 이어서 공부하지 않습니다. 스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버리지 않습니다. 풍족하게 살고, 해이하고, 들어갈 때는 앞서고, 여읨에서는 짐을 내려놓습니다. 


※ viveka: detachment; seclusion. (m.) - ‘떨침’, 

   paviveka: solitude; seclusion; retirement. (m.) - ‘여읨’ 


도반들이여, 거기서 장로 비구들은 세 가지 이유로 경멸받습니다. ‘스승이 홀로 머무실 때 제자들이 떨침을 이어서 공부하지 않는다.’라는 첫 번째 이유로 장로 비구들은 경멸받습니다. ‘스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버리지 않는다.’라는 두 번째 이유로 장로 비구들은 경멸받습니다. ‘풍족하게 살고, 해이하고, 들어갈 때는 앞서고, 여읨에서는 짐을 내려놓는다.’라는 세 번째 이유로 장로 비구들은 경멸받습니다. 거기서, 도반들이여, 중진 비구들은 … 신진 비구들은 세 가지 이유로 경멸받습니다. ‘스승이 홀로 머무실 때 제자들이 떨침을 이어서 공부하지 않는다.’라는 첫 번째 이유로 신진 비구들은 경멸받습니다. ‘스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버리지 않는다.’라는 두 번째 이유로 신진 비구들은 경멸받습니다. ‘풍족하게 살고, 해이하고, 들어갈 때는 앞서고, 여읨에서는 짐을 내려놓는다.’라는 세 번째 이유로 신진 비구들은 경멸받습니다. 도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 참으로 이만큼 떨침을 이어서 공부하지 않습니다.


32. “kittāvatā ca, panāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti? idhāvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti — yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahanti; na ca bāhulikā honti, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā. tatrāvuso, therā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti. ‘satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti — iminā paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. ‘yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti — iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. ‘na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā’ti — iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. therā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti. tatrāvuso, majjhimā bhikkhū ... pe ... navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti. ‘satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī’ti — iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. ‘yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha te ca dhamme pajahantī’ti — iminā dutiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. ‘na ca bāhulikā, na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā’ti — iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. navā, āvuso, bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti. ettāvatā kho, āvuso, satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.


“또한, 도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 얼마만큼 떨침을 이어서 공부합니까? 여기, 도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 떨침을 이어서 공부합니다. 스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버립니다. 풍족하게 살지 않고, 해이하지 않으며, 들어갈 때는 짐을 내려놓고, 여읨에서는 앞서갑니다. 도반들이여, 거기서 장로 비구들은 세 가지 이유로 칭찬받습니다. ‘스승이 홀로 머무실 때 제자들이 떨침을 이어서 공부한다.’라는 첫 번째 이유로 장로 비구들은 칭찬받습니다. ‘스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버린다.’라는 두 번째 이유로 장로 비구들은 칭찬받습니다. ‘풍족하게 살지 않고, 해이하지 않으며, 들어갈 때는 짐을 내려놓고, 여읨에서는 앞서간다.’라는 세 번째 이유로 장로 비구들은 칭찬받습니다. 거기서, 도반들이여, 중진 비구들은 … 신진 비구들은 세 가지 이유로 칭찬받습니다. ‘스승이 홀로 머무실 때 제자들이 떨침을 이어서 공부한다.’라는 첫 번째 이유로 신진 비구들은 칭찬받습니다. ‘스승이 버려야 한다고 말한 법들을 버린다.’라는 두 번째 이유로 신진 비구들은 칭찬받습니다. ‘풍족하게 살지 않고, 해이하지 않으며, 들어갈 때는 짐을 내려놓고, 여읨에서는 앞서간다.’라는 세 번째 이유로 신진 비구들은 칭찬받습니다. 도반들이여, 스승이 홀로 머무실 때 제자들은 참으로 이만큼 떨침을 이어서 공부합니다.


33. “tatrāvuso, lobho ca pāpako doso ca pāpako. lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. katamā ca sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. ayaṃ kho sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.


도반들이여, 거기서 망(望)도 악(惡)이고 진(嗔)도 악입니다. 망을 버리기 위해, 진을 버리기 위해 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도(中道)가 있습니다. 도반들이여, 그러면 무엇이 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도입니까? 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 도입니다. 도반들이여, 이것이 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도(中道)입니다.


“tatrāvuso, kodho ca pāpako upanāho ca pāpako ... pe ... makkho ca pāpako paḷāso ca pāpako, issā ca pāpikā maccherañca pāpakaṃ, māyā ca pāpikā sāṭheyyañca pāpakaṃ, thambho ca pāpako sārambho ca pāpako, māno ca pāpako atimāno ca pāpako, mado ca pāpako pamādo ca pāpako. madassa ca pahānāya pamādassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. katamā ca sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. ayaṃ kho sā, āvuso, majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī”ti.


도반들이여, 거기서 화도 악이고 원한도 악입니다. … 위선도 악이고 악의도 악입니다. … 질투도 악이고 인색도 악입니다. … 사기도 악이고 교활도 악입니다. … 고집도 악이고 격분도 악입니다. … 자기화도 악이고 오만도 악입니다. … 잠김도 악이고 방일도 악입니다. 잠김을 버리기 위해, 방일을 버리기 위해 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도(中道)가 있습니다. 도반들이여, 그러면 무엇이 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도입니까? 오직 이것, 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)의 여덟 요소로 구성된 성스러운 도입니다. 도반들이여, 이것이 눈을 만들고 앎을 만들고 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끄는 중도(中道)입니다.


• 벗어남의 실천을 행해야 하는 법들(sallekho karaṇīyo - (MN 8-벗어남의 실천 경)) 또는 모나게 하는 법(dhammo dovacassakaraṇo - (MN 15-미루어 생각함 경))에 속하는 것 ― 화-원한-위선-악의-질투-인색-사기-교활-고집(thambho/thaddho)-오만


idamavocāyasmā sāriputto. attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.


사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 사리뿟따 존자의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2020.10.28 07:44
감사합니다.
대원행 2023.01.25 22:35
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy07_01&wr_id=91&&#c_153 참조 (스승께서 버려야 한다고 하신 것들 = 심(心)의 오염원(cittassa upakkilesā)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close