니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 4.bhayabherava

4.bhayabherava

bhayabheravasuttaṃ (MN 4-두려움과 무시무시함 경)

3 346 2019.02.12 10:32
14 MN 4-두려움과 무시무시함 경bhayabheravasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.18

1. mūlapariyāyavaggo, 4. bhayabheravasuttaṃ (MN 4-두려움과 무시무시함 경)


34. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “yeme, bho gotama, kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, bhavaṃ tesaṃ gotamo pubbaṅgamo, bhavaṃ tesaṃ gotamo bahukāro, bhavaṃ tesaṃ gotamo samādapetā; bhoto ca pana gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatī”ti. “evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa! ye te, brāhmaṇa, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, ahaṃ tesaṃ pubbaṅgamo, ahaṃ tesaṃ bahukāro, ahaṃ tesaṃ samādapetā; mama ca pana sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatī”ti. “durabhisambhavāni hi kho, bho gotama, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno”ti. “evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa! durabhisambhavāni hi kho, brāhmaṇa, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 자눗소니 바라문이 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 자눗소니 바라문은 세존에게 이렇게 말했다. ― “고따마 존자시여, 고따마 존자께서는 고따마 존자에 대한 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 이 좋은 가문의 아들들의 선봉에 있고, 고따마 존자께서는 그들에게 도움이 되고, 고따마 존자께서는 그들을 이끌고, 그 사람들은 고따마 존자에게서 보이는 것을 뒤따릅니다.”라고. “그것은 그렇습니다, 바라문이여. 그것은 그렇습니다, 바라문이여. 바라문이여, 나는 나에 대한 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 그 좋은 가문의 아들들의 선봉에 있고, 나는 그들에게 도움이 되고, 나는 그들을 이끌고, 그 사람들은 나에게서 보이는 것을 뒤따릅니다.” “고따마 존자시여, 깊은 숲속 외딴 거처는 극복하기 어렵습니다. 여읨은 행하기 어렵습니다. 홀로 있으면서 즐겁기는 어렵습니다. 생각건대, 삼매를 얻지 못한 비구에게 숲은 의(意)를 빼앗습니다.” “그것은 그렇습니다, 바라문이여. 그것은 그렇습니다, 바라문이여. 바라문이여, 깊은 숲속 외딴 거처는 극복하기 어렵습니다. 여읨은 행하기 어렵습니다. 홀로 있으면서 즐겁기는 어렵습니다. 생각건대, 삼매를 얻지 못한 비구에게 숲은 의(意)를 빼앗습니다.


35. “mayhampi kho, brāhmaṇa, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi — ‘durabhisambhavāni hi kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno’ti. tassa mayhaṃ brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhakāyakammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ aparisuddhakāyakammanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhakāyakammantohamasmi. ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, parisuddhakāyakammataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 깨달음 이전, 깨닫지 못한 보살이었던 나에게도 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘깊은 숲속 외딴 거처는 극복하기 어렵다. 여읨은 행하기 어렵다. 홀로 있으면서 즐겁기는 어렵다. 생각건대, 삼매를 얻지 못한 비구에게 숲은 의(意)를 빼앗는다.’라고. 바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘몸의 업이 청정하지 못한 채 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 몸의 업이 청정하지 못한 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 몸의 업이 청정하지 못한 채 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 몸의 업이 청정하다. 나는 몸의 업이 청정하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 몸의 업이 청정한 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다. 


36. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā ... pe ... aparisuddhamanokammantā ... pe ... aparisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ aparisuddhājīvo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhājīvohamasmi. ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, parisuddhājīvataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

  

바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘말의 업이 청정하지 못한 채 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 … 의(意)의 업이 청정하지 못한 채 … 생활이 청정하지 못한 채 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 생활이 청정하지 못한 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 생활이 청정하지 못한 채 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 생활이 청정하다. 나는 생활이 청정하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 생활이 청정한 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다. 


37. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, abhijjhālukāmesutibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; anabhijjhālūhamasmi. ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, anabhijjhālutaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘간탐하고 소유의 대상들에 대해 매우 친밀하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 간탐하고 소유의 대상들에 대해 매우 친밀한 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 간탐하고 소유의 대상들에 대해 매우 친밀하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 간탐하고 소유의 대상들에 대해 매우 친밀하지 않다. 나는 간탐하지 않으면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 간탐하지 않는 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


38. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, byāpannacittapaduṭṭhamanasaṅkappasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; mettacittohamasmi. ye hi vo ariyā mettacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, mettacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘거슬린 심(心)을 가지고 거친 의(意)의 사유를 하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 거슬린 심(心)을 가지고 거친 의(意)의 사유를 하는 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 거슬린 심(心)을 가지고 거친 의(意)의 사유를 하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 자심(慈心)을 가졌다. 나는 자심을 가지고 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 자심을 가진 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


39. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, thīnamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ thīnamiddhapariyuṭṭhito araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatathīnamiddhohamasmi. ye hi vo ariyā vigatathīnamiddhā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, vigatathīnamiddhataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘해태-혼침에 사로잡혀서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 해태-혼침에 사로잡힌 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 해태-혼침에 사로잡혀서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 해태-혼침에서 벗어났다. 나는 해태-혼침에서 벗어나서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 해태-혼침에서 벗어난 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


40. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, uddhatāvūpasantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ uddhato avūpasantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vūpasantacittohamasmi. ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, vūpasantacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘들뜨고 가라앉지 않은 심(心)으로 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 들뜨고 가라앉지 않은 심(心)의 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 들뜨고 가라앉지 않은 심(心)으로 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나의 심(心)은 가라앉았다. 나는 가라앉은 심(心)으로 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 심(心)이 가라앉은 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


41. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kaṅkhivicikicchisandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; tiṇṇavicikicchohamasmi. ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, tiṇṇavicikicchataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘불확실함과 의심을 가지고 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 불확실함과 의심의 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 불확실함과 의심을 가지고 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 의심을 건넜다. 나는 의심을 건너고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 의심을 건넌 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


42. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṃsakā paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, attukkaṃsanaparavambhanasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ attukkaṃsako paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; anattukkaṃsako aparavambhīhamasmi. ye hi vo ariyā anattukkaṃsakā aparavambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, anattukkaṃsakataṃ aparavambhitaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘자기를 칭찬하고 남을 얕보면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 자기를 칭찬하고 남을 얕보는 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 자기를 칭찬하고 남을 얕보면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 나를 칭찬하지 않고, 남을 얕보지 않는다. 나는 자기를 칭찬하지 않고, 남을 얕보지 않으면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 나를 칭찬하지 않고, 남을 얕보지 않는 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.



43. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīrukajātikā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, chambhibhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ chambhī bhīrukajātiko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatalomahaṃsohamasmi. ye hi vo ariyā vigatalomahaṃsā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, vigatalomahaṃsataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘무서워하고 두려움에 떨어져서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 무서워하고 두려움에 떨어진 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 무서워하고 두려움에 떨어져서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 소름 끼치는 것에서 벗어났다. 나는 소름 끼치는 것에서 벗어나서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 소름 끼치는 것에서 벗어난 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


44. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, lābhasakkārasilokanikāmana sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; appicchohamasmi. ye hi vo ariyā appicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, appicchataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘얻음과 존경과 명성을 갈망하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 얻음과 존경과 명성을 갈망하는 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 얻음과 존경과 명성을 갈망하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 원하는 것이 적다. 나는 원하는 것이 적으면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 원하는 것이 적은 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


45. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kusītahīnavīriyasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ kusīto hīnavīriyo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; āraddhavīriyohamasmi. ye hi vo ariyā āraddhavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, āraddhavīriyataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘게으르고 정진하지 않으면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 게으르고 정진하지 않는 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 게으르고 정진하지 않으면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 열심히 정진한다. 나는 열심히 정진하면서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 열심히 전진하는 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


46. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassatī asampajānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, muṭṭhassatiasampajānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ muṭṭhassati asampajāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; upaṭṭhitassatihamasmi. ye hi vo ariyā upaṭṭhitassatī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, upaṭṭhitassatitaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘사띠를 잊고 바른 앎을 가지지 않고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 사띠를 잊고 바른 앎을 가지지 않은 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 사띠를 잊고 바른 앎을 가지지 않고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 사띠를 확립했다. 나는 사띠를 확립하고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 사띠를 확립한 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


47. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ asamāhito vibbhantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; samādhisampannohamasmi. ye hi vo ariyā samādhisampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, samādhisampadaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘삼매를 닦지 않고 산만한 심(心)을 가지고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 삼매를 닦지 않고 산만한 심(心)을 가진 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 삼매를 닦지 않고 산만한 심(心)을 가지고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 삼매를 증득했다. 나는 삼매를 증득하고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 삼매를 증득한 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.


48. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā eḷamūgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, duppaññaeḷamūgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. na kho panāhaṃ duppañño eḷamūgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; paññāsampannohamasmi. ye hi vo ariyā paññāsampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. etamahaṃ, brāhmaṇa, paññāsampadaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘지혜가 없고 멍청하게 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 사문-바라문 존자들은 누구든지 참으로 지혜가 없고 멍청한 결점을 원인으로 유익하지 못한 두려움과 무시무시함을 불러온다. 그러나 나는 지혜가 없고 멍청하게 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하지 않는다. 나는 지혜를 증득했다. 나는 지혜를 증득하고서 깊은 숲속 외딴 거처를 수용하는 성스러운 자들 가운데 하나다.’라고. 바라문이여, 이렇게 지혜를 증득한 나를 보면서 나는 더욱 숲에 머묾을 위한 확신을 가졌습니다.

(soḷasapariyāyaṃ niṭṭhitaṃ. 열여섯 과정이 끝났다.)


49. “tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā — cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa — tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni salomahaṃsāni tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṃ appeva nāmāhaṃ bhayabheravaṃ passeyyan’ti. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, aparena samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā — cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa — tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni salomahaṃsāni tathārūpesu senāsanesu viharāmi. tattha ca me, brāhmaṇa, viharato mago vā āgacchati, moro vā kaṭṭhaṃ pāteti, vāto vā paṇṇakasaṭaṃ ereti; tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi — ‘etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatī’ti. tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi — ‘kiṃ nu kho ahaṃ aññadatthu bhayapaṭikaṅkhī viharāmi? yaṃnūnāhaṃ yathābhūtaṃ yathābhūtassa me taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, tathābhūtaṃ tathābhūtova taṃ bhayabheravaṃ paṭivineyyan’ti. tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, caṅkamantassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva tiṭṭhāmi na nisīdāmi na nipajjāmi, yāva caṅkamantova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, ṭhitassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva caṅkamāmi na nisīdāmi na nipajjāmi. yāva ṭhitova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, nisinnassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva nipajjāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nisinnova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, nipannassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva nisīdāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nipannova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi.


바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘그렇다면 나는 특별하다고 알려진 보름의 열네 번째 날과 열다섯 번째 날과 여덟 번째 날의 밤에 사원의 탑이나, 숲의 탑이나, 나무 아래의 탑이나, 무섭고 소름 끼치는 거처에 머물면서 두려움과 무시무시함을 보는 것이 좋겠다.’라고. 그런 나는, 바라문이여, 나중에 특별하다고 알려진 보름의 열네 번째 날과 열다섯 번째 날과 여덟 번째 날의 밤에 사원의 탑이나, 숲의 탑이나, 나무 아래의 탑이나, 무섭고 소름 끼치는 거처에 머물렀습니다. 바라문이여, 거기에 내가 머물 때, 네발짐승이 오고, 공작이 나무토막을 던지고, 바람이 잎사귀와 쓰레기를 흩날렸습니다. 바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘이것이 그 두려움과 무시무시함이 오는 것이 아닐까?’라고. 바라문이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. ― ‘왜 나는 이렇게 두려움을 바라면서 머무는가? 어떤 상태로 있든 있는 그대로의 나에게 그 두려움과 무시무시함이 오고, 그런 상태로 있는 그대로 그 두려움과 무시무시함을 물리칠 것이다.’라고. 바라문이여, 그런 내가 걷고 있을 때, 그 두려움과 무시무시함이 왔습니다. 바라문이여, 그런 나는 걸으면서 그 두려움과 무시무시함을 물리쳤습니다. 서지도 않고, 앉지도 않고, 눕지도 않았습니다. 바라문이여, 그런 내가 서 있을 때, 그 두려움과 무시무시함이 왔습니다. 바라문이여, 그런 나는 서 있으면서 그 두려움과 무시무시함을 물리쳤습니다. 걷지도 않고, 앉지도 않고, 눕지도 않았습니다. 바라문이여, 그런 내가 앉아있을 때, 그 두려움과 무시무시함이 왔습니다. 바라문이여, 그런 나는 앉아있으면서 그 두려움과 무시무시함을 물리쳤습니다. 눕지도 않고, 앉지도 않고, 걷지도 않았습니다. 바라문이여, 그런 내가 누워 있을 때, 그 두려움과 무시무시함이 왔습니다. 바라문이여, 그런 나는 누워 있으면서 그 두려움과 무시무시함을 물리쳤습니다. 앉지도 않고, 서지도 않고, 걷지도 않았습니다. 


50. “santi kho pana, brāhmaṇa, eke samaṇabrāhmaṇā rattiṃyeva samānaṃ divāti sañjānanti, divāyeva samānaṃ rattīti sañjānanti. idamahaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sammohavihārasmiṃ vadāmi. ahaṃ kho pana, brāhmaṇa, rattiṃyeva samānaṃ rattīti sañjānāmi, divāyeva samānaṃ divāti sañjānāmi. yaṃ kho taṃ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya — ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti, mameva taṃ sammā vadamāno vadeyya — ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānan’ti.


바라문이여, 밤을 낮이라고 상(想)하고, 낮을 밤이라고 상(想)하는 어떤 사문-바라문이 있습니다. 이런 그 사문-바라문들의 혼란스러운 머묾에 대해 나는 말합니다. 그리고 바라문이여, 나는 밤을 밤이라고 상(想)하고, 낮을 낮이라고 상(想)합니다. 바라문이여, ‘많은 사람의 이익을 위하여, 많은 사람의 행복을 위하여, 세상을 연민하기 위하여, 신과 인간의 이익과 행복을 위하여 혼란스럽지 않은 법을 갖춘 존재가 세상에 나타났다.’라고 바르게 말하는 자가 말한다면, 그것은 나에 대한 것입니다.

 

51. “āraddhaṃ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṃ ahosi asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. so kho ahaṃ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ; yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.


바라문이여, 나는 게으르지 않고 열심히 노력했습니다. 사띠는 확립되어 잊히지 않았고, 몸은 진정되어 흔들리지 않았고, 심(心)은 집중되어 삼매에 들었습니다. 바라문이여, 그런 나는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선을 성취하여 머물렀습니다. 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제2선을 성취하여 머물렀습니다. 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제3선을 성취하여 머물렀습니다. 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제4선을 성취하여 머물렀습니다.

 

52. “so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe — ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.


 

나는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 이전의 존재 상태에 대한 기억의 앎[전생의 기억의 앎]으로 심(心)을 기울게 했습니다. 나는 여러 이전의 존재상태[전생]을 기억했습니다. 즉 ― 한 번의 생, 두 번의 생, 세 번의 생, 네 번의 생, 다섯 번의 생, 열 번의 생, 스무 번의 생, 서른 번의 생, 마흔 번의 생, 쉰 번의 생, 백 번의 생, 천 번의 생, 십만 번의 생, 세계가 자라나는[퇴보] 여러 겁, 세계가 줄어드는[진화] 여러 겁, 세계가 자라나고 줄어드는 여러 겁을 기억했습니다. ― ‘이러이러한 곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 이러이러한 곳에 태어났다. 그곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 여기에 태어났다.’라고. 이처럼 상태와 함께, 상세한 설명과 함께 여러 이전의 존재 상태[전생]을 기억했습니다. 바라문이여, 이것이 밤의 초삼분(初三分)에 나에게 얻어진 첫 번째 명(明)입니다. 방일하지 않고(不放逸) 노력하고 굳세게 머무는 자에게 무명(無明)이 부서지고 명(明)이 생긴 것입니다. 어둠이 부서지고 빛이 생긴 것입니다.

 

53. “so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi — ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
 

나는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 죽고 다시 태어남의 앎으로 심(心)을 기울게 했습니다. 나는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 중생들이 죽고 태어나고, 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳[선처(善處)]에 가고 나쁜 곳[악처(惡處)]에 가는 것을 보았습니다. 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 알았습니다. ― ‘이들은 몸으로 나쁜 삶을 살고 말로 나쁜 삶을 살고 의(意)로 나쁜 삶을 살고, 성자들을 비방하고, 삿된 견해를 가졌고, 사견업(邪見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 이들은 몸으로 좋은 삶을 살고 말로 좋은 삶을 살고 의(意)로 좋은 삶을 살고, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 지니고, 정견업(正見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.’라고. 이렇게 나는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들이 죽고 태어나는 것을 보았습니다. 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳에 가고 나쁜 곳에 가는 등 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 알았습니다. 바라문이여, 이것이 밤의 중삼분(中三分)에 나에게 얻어진 두 번째 명(明)입니다. 방일하지 않고(不放逸) 노력하고 굳세게 머무는 자에게 무명(無明)이 부서지고 명(明)이 생긴 것입니다. 어둠이 부서지고 빛이 생긴 것입니다. 

Comments

보인 2020.11.05 15:58
감사합니다.
대원행 2022.04.25 21:49
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=25&&page=2&#c_82 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 2 - (27-32)[명(明)과 연결되는 사마타와 위빳사나)
대원행 2023.03.05 00:00
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_08&wr_id=3 참조 (법구경 강의 21. 다양한 품, 게송(294-301)[바라문의 은유 & 6가지 깨어있음(고따마의 제자들)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close