니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 5.anaṅgaṇa

5.anaṅgaṇa

anaṅgaṇasuttaṃ (MN 5)[때 없음 경]

1 206 2018.05.04 19:44
12 MN 5-때 없음 경anaṅgaṇasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.07.28
1. mūlapariyāyavaggo, 5. anaṅgaṇasuttaṃ (MN 5-때 없음 경)

• aṅgaṇa[때 – 구(垢)]: 1. an open space; a court yard; 2. impurity of mind. (nt.)

57. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi — “āvuso, bhikkhave”ti. “āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. āyasmā sāriputto etadavoca —

이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 사리뿟따 존자는 “도반, 비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “도반이여.”라고 그 비구들은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. ―

“cattārome, āvuso, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. katame cattāro? idhāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. idha panāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. idhāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. idha panāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyati. tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti.

“도반들이여, 세상에 존재하고 있는 이런 네 가지 사람이 있습니다. 무엇이 넷입니까? 여기, 도반들이여, 어떤 사람은 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못합니다. 다시 도반들이여, 여기 어떤 사람은 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 압니다. 다시 도반들이여, 여기 어떤 사람은 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못합니다. 다시 도반들이여, 여기 어떤 사람은 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 압니다. 

도반들이여, 거기서 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 사람이 때가 있는 두 사람 가운데 저열한 사람이라고 불립니다. 도반들이여, 거기서 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 사람이 때가 있는 두 사람 가운데 뛰어난 사람이라고 불립니다. 

도반들이여, 거기서 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 사람이 때가 없는 두 사람 가운데 저열한 사람이라고 불립니다. 도반들이여, 거기서 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 사람이 때가 없는 두 사람 가운데 뛰어난 사람이라고 불립니다.”

evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca —

이렇게 말하자 마하목갈라나 존자가 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ―

“ko nu kho, āvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati? ko panāvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti?

“도반 사리뿟따여, 무슨 원인 무슨 조건 때문에 때가 있는 두 사람 가운데 한 사람은 저열한 사람이라고 불리고 한 사람은 뛰어난 사람이라고 불립니까? 도반 사리뿟따여, 무슨 원인 무슨 조건 때문에 때가 없는 두 사람 가운데 한 사람은 저열한 사람이라고 불리고 한 사람은 뛰어난 사람이라고 불립니까?”

“tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — na chandaṃ janessati na vāyamissati na vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ na ca pariyodapeyyuṃ, rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ. evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena saṃkiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti? “evamāvuso”ti. “evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — na chandaṃ janessati na vāyamissati na vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

“거기서, 도반이여, 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘그 때를 버리기 위해 관심을 생기게 하지 않고 노력하지 않고 힘을 다하지 않을 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 있는 그는 때 있는 자, 오염된 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’ 예를 들면, 도반이여, 시장이나 철공소에서 가져온, 먼지나 녹에 덮여 있는 청동 그릇을 주인들이 사용하지도 않고 닦지도 않고 먼지 속에 놓아둘 것입니다. 도반이여, 이런 청동 그릇은 나중에 더 더러워지고 녹슬지 않겠습니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “이처럼, 도반이여, 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘그 때를 버리기 위해 관심을 생기게 하지 않고 노력하지 않고 힘을 다하지 않을 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 있는 그는 때 있는 자, 오염된 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’


“tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — chandaṃ janessati vāyamissati vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṃ rajāpathe nikkhipeyyuṃ. evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti? “evamāvuso”ti. “evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — chandaṃ janessati vāyamissati vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

거기서, 도반이여, 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘그 때를 버리기 위해 관심을 생기게 하고 노력하고 힘을 다할 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 없는 그는 때 없는 자, 오염되지 않은 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’ 예를 들면, 도반이여, 시장이나 철공소에서 가져온, 먼지나 녹에 덮여 있는 청동 그릇을 주인들이 사용하고 닦고 먼지 속에 놓아두지 않을 것입니다. 도반이여, 이런 청동 그릇은 나중에 더 깨끗해지고 청결해지지 않겠습니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “이처럼, 도반이여, 때가 있으면서 ‘나의 안에 때가 있다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘그 때를 버리기 위해 관심을 생기게 하고 노력하고 힘을 다할 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 없는 그는 때 없는 자, 오염되지 않은 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’
 
“tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — subhanimittaṃ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ anuddhaṃsessati; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ na ca pariyodapeyyuṃ, rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ. evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena saṃkiliṭṭhatarā assa malaggahitā”ti? “evamāvuso”ti. “evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — subhanimittaṃ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ anuddhaṃsessati;so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacittokālaṃkarissati.

도반이여, 거기서 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘정상(淨相)을 작의(作意)할 것이다. 정상(淨相)을 작의(作意)하기 때문에 탐(貪)이 그의 심(心)을 더럽힐 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 있는 그는 때 있는 자, 오염된 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’ 예를 들면, 도반이여, 시장이나 철공소에서 가져온, 깨끗하고 청결한 청동 그릇을 주인들이 사용하지도 않고 닦지도 않고 먼지 속에 놓아둘 것입니다. 도반이여, 이런 청동 그릇은 나중에 더 더러워지고 녹슬지 않겠습니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “이처럼, 도반이여, 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 알지 못하는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘정상(淨相)을 작의(作意)할 것이다. 정상(淨相)을 작의(作意)하기 때문에 탐(貪)이 그의 심(心)을 더럽힐 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 있는 그는 때 있는 자, 오염된 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’

“tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — subhanimittaṃ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṃ rajāpathe nikkhipeyyuṃ. evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā”ti? “evamāvuso”ti. “evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ — subhanimittaṃ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

도반이여, 거기서 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘정상(淨相)을 작의(作意)하지 않을 것이다. 정상(淨相)을 작의(作意)하지 않기 때문에 탐(貪)이 그의 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 없는 그는 때 없는 자, 오염되지 않은 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’ 예를 들면, 도반이여, 시장이나 철공소에서 가져온, 깨끗하고 청결한 청동 그릇을 주인들이 사용하고 닦고 먼지 속에 놓아두지 않을 것입니다. 도반이여, 이런 청동 그릇은 나중에 더 깨끗해지고 청결해지지 않겠습니까?” “그렇습니다, 도반이여.” “이처럼, 도반이여, 때가 없으면서 ‘나의 안에 때가 없다.’라고 있는 그대로 분명히 아는 그 사람에게 이런 것이 예상됩니다. ― ‘정상(淨相)을 작의(作意)하지 않을 것이다. 정상(淨相)을 작의(作意)하지 않기 때문에 탐(貪)이 그의 심(心)을 더럽히지 않을 것이다. 탐(貪)과 진(嗔)과 치(癡)가 없는 그는 때 없는 자, 오염되지 않은 심(心)을 가진 자로 죽을 것이다.’ 

“ayaṃ kho, āvuso moggallāna, hetu ayaṃ paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati. ayaṃ panāvuso moggallāna, hetu ayaṃ paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī”ti.

도반 목갈라나여, 이런 원인 이런 조건 때문에 때가 있는 두 사람 가운데 한 사람은 저열한 사람이라고 불리고 한 사람은 뛰어난 사람이라고 불립니다. 도반 목갈라나여, 이런 원인 이런 조건 때문에 때가 없는 두 사람 가운데 한 사람은 저열한 사람이라고 불리고 한 사람은 뛰어난 사람이라고 불립니다.”

“aṅgaṇaṃ aṅgaṇanti, āvuso, vuccati. kissa nu kho etaṃ, āvuso, adhivacanaṃ yadidaṃ aṅgaṇan”ti? “pāpakānaṃ kho etaṃ, āvuso, akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ, yadidaṃ aṅgaṇan”ti.

“도반이여, 때, 때라고 불립니다. 무엇을 위해 때라는 이 말이 있습니까?” “도반이여, 악(惡)하고 불선(不善)[무익(無益)]한 것인 원함에 속한 것들을 위해 때라는 이 말을 사용합니다.” 

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, na ca maṃ bhikkhū jāneyyuṃ āpattiṃ āpanno’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū jāneyyuṃ — ‘āpattiṃ āpanno’ti. ‘jānanti maṃ bhikkhū āpattiṃ āpanno’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘내가 계를 범하더라도 계를 범했다는 것을 비구들이 알지 못하기를.’이라고. 그러나 도반이여, 비구들이 ‘계를 범했다.’라고 그 비구를 알게 되는 경우가 있습니다. ‘비구들이 계를 범했다고 나를 안다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, anuraho maṃ bhikkhū codeyyuṃ, no saṅghamajjhe’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṃ, no anuraho. ‘saṅghamajjhe maṃ bhikkhū codenti, no anuraho’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘내가 계를 범하더라도 비구들이 상가 가운데가 아니라 비공개로 나를 비난하기를.’이라고. 그러나 도반이여, 비구들이 비공개가 아니라 상가 가운데서 그 비구를 비난하는 경우가 있습니다. ‘비구들이 비공개가 아니라 상가 가운데서 나를 비난했다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, sappaṭipuggalo maṃ codeyya, no appaṭipuggalo’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo. ‘appaṭipuggalo maṃ codeti, no sappaṭipuggalo’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘내가 계를 범하더라도 동등하지 않은 사람이 아니라 동등한 사람이 나를 비난하기를.’이라고. 그러나 도반이여, 동등한 사람이 아니라 동등하지 않은 사람이 그 비구를 비난하는 경우가 있습니다. ‘동등한 사람이 아니라 동등하지 않은 사람이 나를 비난했다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na taṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. ‘aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, na maṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 스승께서 오직 나에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하시기를. 스승께서 다른 비구들에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하지 않으시기를.’이라고. 그러나 도반이여, 스승께서 그 비구에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하지 않고, 다른 비구에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하는 경우가 있습니다. ‘스승께서 다른 비구에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하고, 나에게 거듭 질문을 하신 뒤에 비구들에게 법을 설하지 않으셨다.’라고 이렇게 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyun’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ. ‘aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya pavisanti, na maṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya pavisantī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 비구들이 나를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어가고, 다른 비구를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어가지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 비구들이 나를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어가지 않고, 다른 비구를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어가는 경우가 있습니다. ‘비구들이 나를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어가지 않고, 다른 비구를 거듭 앞세우고 마을로 탁발을 위해 들어갔다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. ‘añño bhikkhu labhati bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, nāhaṃ labhāmi bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻고, 다른 비구가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻지 않고, 다른 비구가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻는 경우가 있습니다. ‘내가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻지 않고, 다른 비구가 식당에서 최고의 자리와 최고의 음료와 최고의 음식을 얻는다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaṃ, na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya. ‘añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodati, nāhaṃ bhattagge bhuttāvī anumodāmī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 식당에서 식사한 후에 축원을 하고 다른 비구가 식당에서 식사한 후에 축원을 하지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구가 식당에서 식사한 후에 축원을 하지 않고 다른 비구가 식당에서 식사한 후에 축원을 하는 경우가 있습니다. ‘내가 식당에서 식사한 후에 축원을 하지 않고 다른 비구가 식당에서 식사한 후에 축원을 한다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. ‘añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, nāhaṃ ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desemī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 사원에 간 비구들에게 법을 설하고, 다른 비구가 사원에 간 비구들에게 법을 설하지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구가 사원에 간 비구들에게 법을 설하지 않고, 다른 비구가 사원에 간 비구들에게 법을 설하는 경우가 있습니다. ‘내가 사원에 간 비구들에게 법을 설하지 않고, 다른 비구가 사원에 간 비구들에게 법을 설한다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ... pe ... upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ ... pe ... upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya. ‘añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseti, nāhaṃ ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ desemī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 사원에 간 비구니들에게 법을 설하고 … 남신자들에게 법을 설하고 … 여신자들에게 법을 설하고 다른 비구가 사원에 간 여신자들에게 법을 설하지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구가 사원에 간 여신자들에게 법을 설하지 않고, 다른 비구가 사원에 간 여신자들에게 법을 설하는 경우가 있습니다. ‘내가 사원에 간 여신자들에게 법을 설하지 않고, 다른 비구가 사원에 간 여신자들에게 법을 설한다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyun’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ. ‘aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, na maṃ bhikkhū sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjentī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 나를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하고, 다른 비구를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않고, 다른 비구를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하는 경우가 있습니다. ‘나를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않고, 다른 비구를 비구들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배한다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata mameva bhikkhuniyo ... pe ... upāsakā ... pe ... upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyun’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ. ‘aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, na maṃ upāsikā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjentī’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 나를 비구니들이 … 남신자들이 … 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하고 다른 비구를 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구를 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않고 다른 비구를 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하는 경우가 있습니다. ‘나를 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배하지 않고 다른 비구를 여신자들이 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배한다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānan’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānaṃ. ‘añño bhikkhu lābhī paṇītānaṃ cīvarānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ cīvarānan’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 좋은 가사를 얻고 다른 비구가 좋은 가사를 얻지 않기를.’이라고. 그러나 도반이여, 그 비구는 좋은 가사를 얻지 않고 다른 비구가 좋은 가사를 얻는 경우가 있습니다. ‘내가 좋은 가사를 얻지 않고 다른 비구가 좋은 가사를 얻었다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya — ‘aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ ... pe ... paṇītānaṃ senāsanānaṃ ... pe ... paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti. ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. ‘añño bhikkhu lābhī paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānan’ti — iti so kupito hoti appatīto. yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo — ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

도반이여, 여기 어떤 비구에게 이런 원함이 생기는 경우가 있습니다. ― ‘참으로 내가 좋은 음식을 얻고 … 좋은 거처를 … 병의 조건으로부터 약품을 얻고 다른 비구가 병의 조건으로부터 약품을 얻지 않기를.’이라고. 도반이여, 그러나 그 비구는 병의 조건으로부터 약품을 얻지 않고 다른 비구가 병의 조건으로부터 약품을 얻는 경우가 있습니다. ‘내가 병의 조건으로부터 약품을 얻지 않고 다른 비구가 병의 조건으로부터 약품을 얻었다.’라고 그는 화를 내고 불쾌해합니다. 도반이여, 화내는 것과 불쾌해하는 것 ― 이 두 가지 모두 때입니다.

“imesaṃ kho etaṃ, āvuso, pāpakānaṃ akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ, yadidaṃ aṅgaṇan”ti.

도반이여, 참으로 이런 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들을 위해 때라는 이 말을 사용합니다.

“yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṃsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjenti. taṃ kissa hetu? te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. tamenaṃ sāmikā ahikuṇapaṃ vā kukkurakuṇapaṃ vā manussakuṇapaṃ vā racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṃ paṭipajjeyyuṃ. tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya — ‘ambho, kimevidaṃ harīyati jaññajaññaṃ viyā’ti? tamenaṃ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. tassa sahadassanena amanāpatā ca saṇṭhaheyya, pāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, jegucchatā ca saṇṭhaheyya; jighacchitānampi na bhottukamyatā assa, pageva suhitānaṃ. evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṃsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjenti. taṃ kissa hetu? te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca.

도반이여, 누구든지 어떤 비구에게 버려지지 않은 이런 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들이 보이거나 들리면, 그가  비록 숲속에 머무는 자이거나, 외딴 거처에 머무는 자이거나, 탁발 음식만을 수용하는 자이거나, 순서대로 탁발하는 자이거나, 분소의를 입는 자이거나, 거친 옷을 입는 자이더라도 동료 수행자들은 그를 존경하지 않고 중히 여기지 않고 우러르지 않고 예배하지 않습니다. 그 원인은 무엇입니까? 참으로 그 존자에게 버려지지 않은 그 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들이 보이거나 들리기 때문입니다.
 
예를 들어 시장이나 철공소에서 가져온 깨끗하고 청결한 청동 그릇이 있습니다. 주인이 그 안에다 뱀의 시체나 개의 시체나 사람의 시체를 담아서 다른 청동 그릇으로 덮은 뒤에 시장으로 가져올 것입니다. 사람이 그것을 보고서 이렇게 말할 것입니다. ― '여보시오, 그대가 가져온 귀중하게 보이는 그것은 무엇입니까?'라고. 그는 일어나서 열어서 보게 할 것입니다. 그 사람에게 그것을 보았기 때문에 불쾌함이 생기고 혐오가 생기고 경멸이 생겨서 배고픈 사람들에게도 식욕이 달아날 것인데 배부른 사람들에게야 말해 무엇 하겠습니까?

이처럼, 도반이여, 누구든지 어떤 비구에게 버려지지 않은 이런 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들이 보이거나 들리면  비록 그가 숲속에 머무는 자이거나, 외딴 거처에 머무는 자이거나, 탁발 음식만을 수용하는 자이거나, 순서대로 탁발하는 자이거나, 분소의를 입는 자이거나, 거친 옷을 입는 자이더라도 동료 수행자들은 그를 존경하지 않고 중히 여기지 않고 우러르지 않고 예배하지 않습니다. 그 원인은 무엇입니까? 참으로 그 존자에게 버려지지 않은 그 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들이 보이거나 들리기 때문입니다.

“yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti. taṃ kissa hetu? te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca. seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. tamenaṃ sāmikā sālīnaṃ odanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṃ paṭipajjeyyuṃ. tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya — ‘ambho, kimevidaṃ harīyati jaññajaññaṃ viyā’ti? tamenaṃ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. tassa saha dassanena manāpatā ca saṇṭhaheyya, appāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, ajegucchatā ca saṇṭhaheyya; suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaṃ. evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti. taṃ kissa hetu? te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cā”ti.

도반이여, 누구든지 어떤 비구에게 이런 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들의 버림이 보이거나 들리면,  비록 그가 마을에 머무는 자이거나 공양청에 응하는 자이거나 장자들이 보시한 가사를 입는 자이더라도 동료 수행자들은 그를 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배합니다. 그 원인은 무엇입니까? 참으로 그 존자에게 그 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들의 버림이 보이거나 들리기 때문입니다.
 
예를 들어 시장이나 철공소에서 가져온 깨끗하고 청결한 청동 그릇이 있습니다. 주인이 그 안에다 좋은 쌀로 지은 밥과 검은 낱알로 지은 밥과 여러 가지 수프와 여러 가지 카레를 담아서 다른 청동 그릇으로 덮은 뒤에 시장으로 가져올 것입니다. 사람이 그것을 보고서 이렇게 말할 것입니다. ― '여보시오, 그대가 가져온 귀중하게 보이는 그것은 무엇입니까?'라고. 그는 일어나서 열어서 보게 할 것입니다. 그 사람에게 그것을 보았기 때문에 유쾌함이 생기고 혐오하지 않음이 생기고 경멸하지 않음이 생겨서 배부른 사람들에게도 식욕이 일어날 것인데 배고픈 사람들에게야 말해 무엇 하겠습니까?

이처럼, 도반이여, 누구든지 어떤 비구에게 이런 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들의 버림이 보이거나 들리면  비록 그가 마을에 머무는 자이거나 공양청에 응하는 자이거나 장자들이 보시한 가사를 입는 자이더라도 동료 수행자들은 그를 존경하고 중히 여기고 우러르고 예배합니다. 그 원인은 무엇입니까? 참으로 그 존자에게 그 악(惡)하고 불선(不善)한 것인 원함에 속한 것들의 버림이 보이거나 들리기 때문입니다.”

evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “upamā maṃ, āvuso sāriputta, paṭibhātī”ti. “paṭibhātu taṃ, āvuso moggallānā”ti. “ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ rājagahe viharāmi giribbaje. atha khvāhaṃ, āvuso, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. tena kho pana samayena samīti yānakāraputto rathassa nemiṃ tacchati. tamenaṃ paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti. atha kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — ‘aho vatāyaṃ samīti yānakāraputto imissā nemiyā imañca vaṅkaṃ imañca jimhaṃ imañca dosaṃ taccheyya, evāyaṃ nemi apagatavaṅkā apagatajimhā apagatadosā suddhā assa sāre patiṭṭhitā’ti. yathā yathā kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakko hoti, tathā tathā samīti yānakāraputto tassā nemiyā tañca vaṅkaṃ tañca jimhaṃ tañca dosaṃ tacchati. atha kho, āvuso, paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṃ nicchāresi — ‘hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchatī’ti.

이렇게 말했을 때, 마하목갈라나 존자가 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ― "도반 사리뿟따여, 나에게도 비유가 떠올랐습니다." "도반 목갈라나여, 그것을 말해 보십시오." 

"한때, 도반이여, 나는 라자가하에서 기립바자에 머물렀습니다. 그 무렵 나는 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 라자가하로 갔습니다. 그때 수레공 사미띠가 수레의 바퀴 테를 다듬고 있었습니다. 그리고 이전에 수레공이었던 빤두뿟따라는 아지와까 신자가 있었습니다. 도반이여, 그때 전에 수레공이었던 빤두뿟따 아지와까 신자에게 이런 생각이 일어났습니다. ― '이 수레공 사미띠는 이 바퀴 테의 이 굽음, 이 휨, 이 결함을 다듬을 것이다. 이렇게 이 바퀴는 굽음의 제거, 휨의 제거, 결함의 제거로 인해 온전해질 것이고 훌륭하게 장착될 것이다.' 

도반이여, 전에 수레공이었던 빤두뿟따 아지와까 신자의 생각처럼 그렇게 수레공 사미띠는 그 수레 테로부터 그 굽음, 그 휨, 그 결함을 다듬었습니다. 그러자 도반이여, 전에 수레공이었던 빤두뿟따 아지와까 신자는 기뻐하며 기뻐하는 말을 했습니다. ― '생각건대, 마음으로 마음을 알고서 다듬었다.'라고.

“evameva kho, āvuso, ye te puggalā assaddhā, jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā, indriyesu aguttadvārā, bhojane amattaññuno, jāgariyaṃ ananuyuttā, sāmaññe anapekkhavanto, sikkhāya na tibbagāravā, bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tesaṃ āyasmā sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchati.

이처럼, 도반이여, 믿음이 아니라 생계를 목적으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 믿음이 없는 사람들은 교활하고 속이고 사기치고 들뜨고 오만하고 촐랑대고 수다스럽고 함부로 말합니다. 기능들에서 문을 단속하지 않고, 음식에 대해 적당한 양을 모르고, 깨어있음을 닦지 않습니다. 사문에 대한 추구가 없고, 공부의 꿰뚫음을 존중하지 않고, 풍족하게 살고, 해이하고, 들어갈 때는 앞서고, 여읨에서는 짐을 내려놓고, 게으르고 노력하지 않고 ,사띠를 잊고, 삼빠자나 하지 않고, 삼매를 닦지 못해서 산란한 심(心) 때문에 지혜가 없고 멍청이입니다. 사리뿟따 존자는 이들을 위해 이런 법문으로, 생각건대, 마음으로 마음을 알고서 바로잡았습니다. 

“ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca — ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti. seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃnhāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapeyya, evameva kho, āvuso, ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca — ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti. itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsū”ti. 

그러나 집에서 집 없는 곳으로 출가한 믿음이 있는 좋은 가문의 아들들은 교활하지 않고 속이지 않고 사기 치지 않고 들뜨지 않고 오만하지 않고 촐랑대지 않고 수다스럽지 않고 함부로 말하지 않습니다. 기능들에서 문을 단속하고, 음식에 대해 적당한 양을 알고, 깨어있음을 닦습니다. 사문에 대한 추구가 있고, 공부의 꿰뚫음을 존중하고, 풍족하게 살지 않고 해이하지 않고, 들어갈 때는 짐을 내려놓고, 여읨에서는 앞서가고, 열심히 노력하고 스스로 정진하고 사띠를 확립하고, 삼빠자나 하고, 삼매를 닦아서 집중된 심(心) 때문에 지혜가 있고 멍청이가 아닙니다. 그들은 사리뿟따 존자의 이런 법문을 듣고서, 생각건대 마시고 먹는 듯이, 말로 그리고 의(意)로 ‘존자여, 참으로 훌륭합니다. 동료 수행자들은 무익(無益)에서 일어나서 유익(有益)에 확고히 서게 됩니다.’라고 할 것입니다. 도반이여, 예를 들면 장식을 좋아하는 여인이나 남자나 소년이나 젊은이가 머리를 씻었는데 수련 화환이나 재스민 화환이나 장미 화환을 얻으면 두 손으로 받아서 몸의 최상의 부위인 머리에 놓을 것입니다. 이처럼, 도반이여, 집에서 집 없는 곳으로 출가한 믿음이 있는 좋은 가문의 아들들은 교활하지 않고 속이지 않고 사기 치지 않고 들뜨지 않고 오만하지 않고 촐랑대지 않고 수다스럽지 않고 함부로 말하지 않습니다. 기능들에서 문을 단속하고, 음식에 대해 적당한 양을 알고, 깨어있음을 닦습니다. 사문에 대한 추구가 있고, 공부의 꿰뚫음을 존중하고, 풍족하게 살지 않고 해이하지 않고, 들어갈 때는 짐을 내려놓고, 여읨에서는 앞서가고, 열심히 노력하고 스스로 정진하고 사띠를 확립하고, 삼빠자나 하고, 삼매를 닦아서 집중된 심(心) 때문에 지혜가 있고 멍청이가 아닙니다. 그들은 사리뿟따 존자의 이런 법문을 듣고서, 생각건대 마시고 먹는 듯이, 말로 그리고 의(意)로 ‘존자여, 참으로 훌륭합니다. 동료 수행자들은 무익(無益)에서 일어나서 유익(有益)에 확고히 서게 됩니다.’라고 할 것입니다.”

이렇게 두 큰 용들은 서로 간의 훌륭한 대화를 함께 기뻐했다.

Comments

보인 2020.11.17 23:19
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close