니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 11.cūḷasīhanāda

11.cūḷasīhanāda

cūḷasīhanādasuttaṃ (MN 11-사자후의 작은 경)

8 360 2018.09.06 23:33
16 MN 11-사자후의 작은 경cūḷasīhanādasuttaṃ.hwp (96.0K)   2024.08.28

2. sīhanādavaggo, 1. cūḷasīhanādasuttaṃ (MN 11-사자후의 작은 경)


139. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


“idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. evametaṃ, bhikkhave, sammā sīhanādaṃ nadatha.


“비구들이여, 오직 여기에 사문이 있다. 여기에 두 번째 사문이 있고, 여기에 세 번째 사문이 있고, 여기에 네 번째 사문이 있다. 다른 교설들은 무위(無爲)의 앎을 가진 사문들에 의해 공(空)하다. 이렇게, 비구들이여, 이 바른 사자후를 토하라.”


140. “ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ — ‘ko panāyasmantānaṃ assāso, kiṃ balaṃ, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha — idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti? evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā — ‘atthi kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema — idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehīti. katame cattāro? atthi kho no, āvuso, satthari pasādo, atthi dhamme pasādo, atthi sīlesu paripūrakāritā; sahadhammikā kho pana piyā manāpā — gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. ime kho no, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema — idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo; suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’ti.


비구들이여, 외도 유행승들이 이렇게 말하는 경우가 있을 것이다. — ‘그대 존자들에게 어떤 위안과 어떤 힘이 있기에 그것에 의해서 그대 존자들은 이렇게 말합니까? — ‘오직 여기에 사문이 있다. 여기에 두 번째 사문이 있고, 여기에 세 번째 사문이 있고, 여기에 네 번째 사문이 있다. 다른 교설들은 무위의 앎을 가진 사문들에 의해 공하다. 이렇게, 비구들이여, 이 바른 사자후를 토하라.’라고.’ 비구들이여, 이렇게 말하는 외도 유행승들에게 이렇게 말해야 한다. — ‘도반들이여, 그분, 아는 자, 보는 자, 아라한-정등각에 의해 선언된 네 가지 법이 있습니다. 그 법을 스스로 보고 있는 우리는 이렇게 말합니다. ― ‘오직 여기에 사문이 있다. 여기에 두 번째 사문이 있고, 여기에 세 번째 사문이 있고, 여기에 네 번째 사문이 있다. 다른 교설들은 무위의 앎을 가진 사문들에 의해 공하다.’라고. 어떤 네 가지입니까? 도반들이여, 스승에 대한 믿음이 있고, 법에 대한 믿음이 있고, 계들에 대한 완성이 있고, 재가자와 출가자로 구성된 좋아하고 마음에 드는 동료수행자들이 있습니다. 도반들이여, 이것이 그분, 아는 자, 보는 자, 세존-아라한-정등각에 의해 선언된 네 가지 법들입니다. 그 법을 스스로 보고 있는 우리는 이렇게 말합니다. ― ‘오직 여기에 사문이 있다. 여기에 두 번째 사문이 있고, 여기에 세 번째 사문이 있고, 여기에 네 번째 사문이 있다. 다른 교설들은 무위의 앎을 가진 사문들에 의해 공하다.’라고.


141. “ṭhānaṃ kho panetaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ — ‘amhākampi kho, āvuso, atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā, amhākampi atthi dhamme pasādo yo amhākaṃ dhammo, mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni, amhākampi sahadhammikā piyā manāpā — gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. idha no, āvuso, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcā’ti?


비구들이여, 외도 유행승들이 이렇게 말하는 경우가 있을 것이다. — ‘도반이여, 우리도 우리의 스승에 대한 믿음이 있고, 우리의 법에 대한 믿음이 있고, 우리의 계들에 대한 완성이 있고, 재가자와 출가자로 구성된 좋아하고 마음에 드는 동료수행자들이 있습니다. 도반이여, 여기 그대들과 우리 사이에 어떤 차이, 어떤 특별함, 어떤 다름이 있습니까?’라고.


“evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā — ‘kiṃ panāvuso, ekā niṭṭhā, udāhu puthu niṭṭhā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘ekāvuso, niṭṭhā, na puthu niṭṭhā’ti.


• niṭṭhā: the end; conclusion; perfection. (f.)

• puthu: separated; individual; far and wide; separately. (ind.)


비구들이여, 이렇게 말하는 외도 유행승들에게 이렇게 말해야 한다. — ‘도반들이여, 완전한 경지는 하나입니까? 아니면, 완전한 경지는 제각각입니까?’라고. 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 하나입니다. 완전한 경지는 제각각이지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā sarāgassa udāhu vītarāgassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘vītarāgassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sarāgassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 탐(貪)이 있는 자에게 있습니까? 아니면, 탐이 없는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 탐이 없는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 탐이 있는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā sadosassa udāhu vītadosassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘vītadosassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sadosassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 진(嗔)이 있는 자에게 있습니까? 아니면, 진이 없는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 진이 없는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 진이 있는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā samohassa udāhu vītamohassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘vītamohassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā samohassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 치(癡)가 있는 자에게 있습니까? 아니면, 치가 없는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 치가 없는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 치가 있는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā sataṇhassa udāhu vītataṇhassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘vītataṇhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 애(愛)가 있는 자에게 있습니까? 아니면, 애가 없는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 애가 없는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 애가 있는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā saupādānassa udāhu anupādānassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘anupādānassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā saupādānassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 취(取)가 있는 자에게 있습니까? 아니면, 취가 없는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 취가 없는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 취가 있는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā viddasuno udāhu aviddasuno’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘viddasuno, āvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā aviddasuno’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 현명한 자에게 있습니까? 아니면, 현명하지 못한 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 현명한 자에게 있습니다. 완전한 경지는 현명하지 못한 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassa udāhu ananuruddhāppaṭiviruddhassā’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘ananuruddhāppaṭiviruddhassāvuso, sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhappaṭiviruddhassā’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 순응하고 저항하는 자에게 있습니까? 아니면, 순응하지 않고 저항하지 않는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 순응하지 않고 저항하지 않는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 순응하고 저항하는 자에게 있지 않습니다.’라고.


“‘sā panāvuso, niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino udāhu nippapañcārāmassa nippapañcaratino’ti? sammā byākaramānā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ byākareyyuṃ — ‘nippapañcārāmassāvuso, sā niṭṭhā nippapañcaratino, na sā niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino’ti.


‘도반이여, 그 완전한 경지는 희론을 기뻐하고 희론을 좋아하는 자에게 있습니까? 아니면, 희론 않음을 기뻐하고 희론 않음을 좋아하는 자에게 있습니까?’ 비구들이여, 바르게 설명하는 외도 유행승이라면 이렇게 말할 것이다. — ‘도반이여, 완전한 경지는 희론 않음을 기뻐하고 희론 않음을 좋아하는 자에게 있습니다. 완전한 경지는 희론을 기뻐하고 희론을 좋아하는 자에게 있지 않습니다.’라고.


142. “dvemā, bhikkhave, diṭṭhiyo — bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṃ allīnā bhavadiṭṭhiṃ upagatā bhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavadiṭṭhiṃ allīnā vibhavadiṭṭhiṃ upagatā vibhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, ‘te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te anuruddhappaṭiviruddhā te papañcārāmā papañcaratino; te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, ‘te vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te ananuruddhāppaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino; te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi; parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi.


비구들이여, 존재(有)의 견해와 존재에서 벗어남의 견해 — 이런 두 가지 견해가 있다. 


비구들이여, 존재의 견해를 고수하고, 존재의 견해로 가까이 가고, 존재의 견해에 묶인 사문이나 바라문은 누구든지 존재에서 벗어남의 견해에 대해 저항하는 자이다. 비구들이여, 존재에서 벗어남의 견해를 고수하고, 존재에서 벗어남의 견해로 가까이 가고, 존재에서 벗어남의 견해에 묶인 사문이나 바라문은 누구든지 존재의 견해에 대해 저항하는 자이다. 


비구들이여, 이 두 가지 견해의 자라남-줄어듦-매력-위험-해방을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 사문이나 바라문은 누구든지 ‘탐이 있는 자이고, 진이 있는 자이고, 치가 있는 자이고, 애가 있는 자이고, 취가 있는 자이고, 현명하지 못한 자이고, 순응하고 저항하는 자이고, 희론을 기뻐하고 희론을 좋아하는 자이다. 그들은 생(生)과 노(老)와 사(死) 그리고 수비고우뇌(愁悲苦憂惱)로부터 완전히 벗어나지 못한다. 고(苦)의 영역에서 완전히 벗어나지 못한다.’라고 나는 말한다.


비구들이여, 이 두 가지 견해의 자라남-줄어듦-매력-위험-해방을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 사문이나 바라문은 누구든지 ‘탐이 없는 자이고, 진이 없는 자이고, 치가 없는 자이고, 애가 없는 자이고, 취가 없는 자이고, 현명한 자이고, 순응하지 않고 저항하지 않는 자이고, 희론 않음을 기뻐하고 희론 않음을 좋아하는 자이다. 그들은 생과 노와 사 그리고 수비고우뇌로부터 완전히 벗어난다. 고의 영역에서 완전히 벗어난다.’라고 나는 말한다.


143. “cattārimāni, bhikkhave, upādānāni. katamāni cattāri? kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ. santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. taṃ kissa hetu? imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, na diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.


비구들이여, 이런 네 가지 취(取-집착)가 있다. 어떤 넷인가? 욕취(慾取-소유의 집착), 견취(見取-견해의 집착), 계금취(戒禁取-계와 관행의 집착), 아어취(我語取-나의 주장에 대한 집착)이다. 비구들이여, 어떤 사문-바라문들은 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언한다. 그들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언한다. 견취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 계금취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 그 원인은 무엇인가? 그 사문-바라문 존자들은 이런 세 가지 경우에 대해 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그로 인해 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언하는 그 사문-바라문 존자들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언한다. 견취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 계금취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 


“santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. taṃ kissa hetu? imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.


비구들이여, 어떤 사문-바라문들은 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언한다. 그들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언하고, 견취의 완전한 지혜를 선언한다. 계금취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 그 원인은 무엇인가? 그 사문-바라문 존자들은 이런 두 가지 경우에 대해 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그로 인해 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언하는 그 사문-바라문 존자들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언하고, 견취의 완전한 지혜를 선언한다. 계금취의 완전한 지혜를 선언하지 못하고, 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 


“santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā. te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti. taṃ kissa hetu? imañhi te bhonto samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbupādānapariññāvādā paṭijānamānā; te na sammā sabbupādānapariññaṃ paññapenti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapenti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapenti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapenti, na attavādupādānassa pariññaṃ paññapenti.


비구들이여, 어떤 사문-바라문들은 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언한다. 그들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언하고, 견취의 완전한 지혜를 선언하고, 계금취의 완전한 지혜를 선언한다. 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 그 원인은 무엇인가? 그 사문-바라문 존자들은 이런 한 가지 경우에 대해 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그로 인해 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언하는 그 사문-바라문 존자들은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언하지 못한다. — 욕취의 완전한 지혜를 선언하고, 견취의 완전한 지혜를 선언하고, 계금취의 완전한 지혜를 선언한다. 아어취의 완전한 지혜를 선언하지 못한다. 


“evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so na sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so na sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā na sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā na sammaggatā akkhāyati. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite.


비구들이여, 이런 법과 율에서 스승에 대한 믿음이 있는 자를 바르게 간 자라고 선언하지 않는다. 법에 대한 믿음이 있는 자를 바르게 간 자라고 선언하지 않는다. 계들에 대한 완성이 있는 자를 바르게 간 자라고 선언하지 않는다. 동료수행자들을 좋아하고 마음에들어 하는 자를 바르게 간 자라고 선언하지 않는다. 그 원인은 무엇인가? 이렇게, 비구들이여, 잘못 선언되고 구원으로 이끌지 않고 가라앉음을 이끌지 않고 정등각에 의해 선언되지 않은, 잘못 설해진 법과 율에 그가 있다.


144. “tathāgato ca kho, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho sabbupādānapariññāvādo paṭijānamāno sammā sabbupādānapariññaṃ paññapeti — kāmupādānassa pariññaṃ paññapeti, diṭṭhupādānassa pariññaṃ paññapeti, sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññapeti, attavādupādānassa pariññaṃ paññapeti. evarūpe kho, bhikkhave, dhammavinaye yo satthari pasādo so sammaggato akkhāyati; yo dhamme pasādo so sammaggato akkhāyati; yā sīlesu paripūrakāritā sā sammaggatā akkhāyati; yā sahadhammikesu piyamanāpatā sā sammaggatā akkhāyati. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.


비구들이여, 모든 취에 대한 완전한 지혜를 말한다고 공언하는 여래-아라한-정등각은 바르게 모든 취에 대한 완전한 지혜를 선언한다.— 욕취의 완전한 지혜를 선언하고, 견취의 완전한 지혜를 선언하고, 계금취의 완전한 지혜를 선언하고, 아어취의 완전한 지혜를 선언한다. 비구들이여, 이런 법과 율에서 스승에 대한 믿음이 있는 자는 바르게 간 자라고 선언된다. 법에 대한 믿음이 있는 자는 바르게 간 자라고 선언된다. 계들에 대한 완성이 있는 자는 바르게 간 자라고 선언된다. 동료수행자들에 대해 좋아하고 마음에 들어 하는 자는 바르게 간 자라고 선언된다. 그 원인은 무엇인가? 이렇게, 비구들이여, 잘 선언되고 구원으로 이끌고 가라앉음을 이끌고 정등각에 의해 선언된, 잘 설해진 법과 율에 그가 있다.


145. “ime ca, bhikkhave, cattāro upādānā. kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. taṇhā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? taṇhā vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. vedanā cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassapabhavā. phasso cāyaṃ, bhikkhave, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo? phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. saḷāyatanañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ. nāmarūpañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. viññāṇañcidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ? viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ. saṅkhārā cime, bhikkhave, kiṃnidānā kiṃsamudayā kiṃjātikā kiṃpabhavā? saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.


그러면 비구들이여, 이런 네 가지 취(取)는 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 이런 네 가지 취는 애(愛)가 인연이고, 애 때문에 자라나며, 애에서 생기고, 애가 기원이다. 비구들이여, 이 애는 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 애는 수(受)가 인연이고, 수 때문에 자라나며, 수에서 생기고, 수가 기원이다. 비구들이여, 이 수는 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 수는 촉(觸)이 인연이고, 촉 때문에 자라나며, 촉에서 생기고, 촉이 기원이다. 비구들이여, 이 촉은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 촉은 육입(六入)이 인연이고, 육입 때문에 자라나며, 육입에서 생기고, 육입이 기원이다. 비구들이여, 이 육입은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 육입은 명색(名色)이 인연이고, 명색 때문에 자라나며, 명색에서 생기고, 명색이 기원이다. 비구들이여, 이 명색은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 명색은 식(識)이 인연이고, 식 때문에 자라나며, 식에서 생기고, 식이 기원이다. 비구들이여, 이 식은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 식은 행(行)들이 인연이고, 행들 때문에 자라나며, 행들에서 생기고, 행들이 기원이다. 비구들이여, 이 행들은 무엇이 인연이고, 무엇 때문에 자라나며, 무엇에서 생기고, 무엇이 기원인가? 행들은 무명(無明)이 인연이고, 무명 때문에 자라나며, 무명에서 생기고, 무명이 기원이다. 


“yato ca kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva kāmupādānaṃ upādiyati, na diṭṭhupādānaṃ upādiyati, na sīlabbatupādānaṃ upādiyati, na attavādupādānaṃ upādiyati. anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī”ti.


비구들이여, 비구에게 무명(無明)이 버려지고 명(明)이 생길 때, 그는 무명이 바래고 명이 생겼기 때문에 욕취를 집착하지 않고, 견취를 집착하지 않고, 계금취를 집착하지 않고, 아어취를 집착하지 않는다. 집착하지 않으면 동요하지 않고, 동요하지 않으면 개별적으로 완전히 꺼진다. '태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 안다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 

Comments

보인 2021.01.06 15:34
감사합니다.
대원행 2022.04.19 20:09
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_05_07&wr_id=2 참조
대원행 2022.08.26 23:45
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_07_05&wr_id=5 참조 [스승의 가르침을 따르는 공부 & 일종식과 참회]
대원행 2023.02.16 21:42
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_05&wr_id=10 참조 (법구경 강의(230215) ― 18. 더러움 품, 게송(254-255)[밖에는 사문이 없다 - 희론과 동요 없는 부처님]
대원행 2023.03.09 20:43
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=61 참조 (나는 불교를 믿는다(230307) - 제2장 부처님[여래의 출현 이유 ~ 분별설자]
대원행 2023.05.26 23:05
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_03&wr_id=32 참조 ( (진리)사자후의 작은 경(MN11) - 진리는 하나다 & 불교만이 진리다(해피스님의 경전해설 181226)
대원행 2023.07.13 22:01
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=91 참조 (나는 불교를 믿는다 - 제2장 부처님[교단의 확장 - 부처로서의 45년 - 마지막 직계제자]
대원행 2024.08.12 20:52
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_09&wr_id=115 참조 (해피스님과의 대화(서울 240810) ― 입출식념경 예비과정2)[識-心-愛의 정체 & 相-心相 & 心行=想-受]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close