홈
> 맛지마 니까야 > 12.mahāsīhanāda
3.(155-160) 고행 등 삿된 실천으로는 깨닫지 못했음 ㅡ '성스러운 지혜를 성취하지 못했다.'
155. “abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā — tapassī sudaṃ homi paramatapassī, lūkho sudaṃ homi paramalūkho, jegucchī sudaṃ homi paramajegucchī, pavivitto sudaṃ homi paramapavivitto. tatrāssu me idaṃ, sāriputta, tapassitāya hoti — acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, na ehibhaddantiko na tiṭṭhabhaddantiko; nābhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyāmi. so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāmi, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāmi, na eḷakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivāmi; so ekāgāriko vā homi ekālopiko, dvāgāriko vā homi dvālopiko ... pe ... sattāgāriko vā homi sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpemi, dvīhipi dattīhi yāpemi ... pe ... sattahipi dattīhi yāpemi; ekāhikampi āhāraṃ āhāremi, dvīhikampi āhāraṃ āhāremi ... pe ... sattāhikampi āhāraṃ āhāremi; iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharāmi.
또한, 사리뿟따여, 나는 네 가지 요소를 갖춘 범행(梵行)을 실천한 것을 기억한다. — 나는 고행자, 극단적인 고행자였다. 나는 힘들게 사는 자, 극단적으로 힘들게 사는 자였다. 나는 혐오하는 자, 극단적으로 혐오하는 자였다. 나는 여의는 자, 극단적으로 여의는 자였다. 사리뿟따여, 그때 나는 이런 고행을 했다. — 나는 품행에 얽매이지 않았고, 음식을 받은 뒤에 핥아먹었고, ‘오시오!’라는 초대를 받지 않았고, ‘서시오!’라는 초대를 받지 않았고, 주어지지 않은 것과 배당되지 않은 것과 초대되지 않은 것을 받지 않았다. 나는 항아리의 가장자리로부터 받지 않고, 그릇의 가장자리로부터 받지 않고, 중간에 문지방이 있는 것, 중간에 몽둥이가 있는 것, 중간에 절굿공이가 있는 것, 두 사람이 먹고 있는 것, 임신부의 것, 젖을 먹이는 여자의 것, 남자에게 안긴 여자의 것을 받지 않고 모여 있는 곳에서 받지 않고, 개가 대기하고 있는 곳에서 받지 않고, 파리 떼가 득실거리는 곳에서 받지 않고, 어류를 받지 않고, 고기를 받지 않고, 술과 발효주와 발효하여 끓인 것을 마시지 않았다. 나는 한 집에서 한 입의 음식을, 두 집에서 두 입의 음식을 … 일곱 집에서 일곱 입의 음식을 받아먹었다. 작은 그릇 한 개의 음식으로 삶을 유지하고, 작은 그릇 두 개의 음식으로 삶을 유지하고, … 작은 그릇 일곱 개의 음식으로 삶을 유지했다. 하루에 한 번 음식을 먹고, 이틀에 한 번 음식을 먹고, … 이레에 한 번 음식을 먹었다. — 이처럼 보름에 한 번 음식을 먹는 방법으로 음식을 먹는 것을 실천하며 머물렀다.
“so sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi, daddulabhakkho vā homi, haṭabhakkho vā homi, kaṇabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā homi, piññākabhakkho vā homi, tiṇabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi, vanamūlaphalāhāro yāpemi pavattaphalabhojī.
나는 야채를 먹기도 하고, 수수를 먹기도 하고, 생쌀을 먹기도 하고, 부드러운 뼈를 먹기도 하고, 수초를 먹기도 하고, 왕겨를 먹기도 하고, 뜨물을 먹기도 하고, 참깨가루를 먹기도 하고, 풀을 먹기도 하고, 쇠똥을 먹기도 하고, 나무뿌리와 열매를 음식으로 삶을 유지하고, 떨어진 열매를 먹고 삶을 유지했다.
“so sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, chavadussānipi dhāremi, paṃsukūlānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi, ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi dhāremi, vākacīrampi dhāremi, phalakacīrampi dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vāḷakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi; kesamassulocakopi homi kesamassulocanānuyogamanuyutto; ubbhaṭṭhakopi homi āsanapaṭikkhitto; ukkuṭikopi homi ukkuṭikappadhānamanuyutto; kaṇṭakāpassayikopi homi kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappemi; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharāmi — iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. idaṃsu me, sāriputta, tapassitāya hoti.
나는 삼베옷도 입고, 삼베와 다른 원료를 섞어 짠 거친 옷도 입고, 수의도 입고, 분소의도 입고, 나무껍질을 엮은 옷도 입고, 치타 가죽옷도 입고, 치타 가죽 망토도 입고, 꾸사 풀 옷도 입고, 나무껍질 옷도 입고, 나무의 편편한 조각으로 만든 옷도 입고, 머리카락으로 만든 담요도 입고, 뱀 껍질로 만든 담요도 입고, 올빼미 깃털로 만든 옷도 입었다.
머리카락과 턱수염을 뽑는 수행을 실천하는 자여서 머리카락과 턱수염도 뽑고, 앉는 것을 거부하는 자여서 똑바로 서기도 하고, 쪼그려 앉는 정진을 실천하는 자여서 쪼그려 앉기도 하고, 가시에 기대는 자여서 가시로 된 침대를 사용했다. 저녁에 세 번 물에 들어가는 수행을 실천하면서 머물렀다. — 이처럼 다양한 방법으로 몸을 괴롭히는 고행을 실천하며 머물렀다. 참으로, 사리뿟따여, 나는 이런 고행을 했다.
156. “tatrāssu me idaṃ, sāriputta, lūkhasmiṃ hoti — nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti papaṭikajātaṃ. seyyathāpi, sāriputta, tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti papaṭikajāto, evamevāssu me, sāriputta, nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti papaṭikajātaṃ. tassa mayhaṃ, sāriputta, na evaṃ hoti — ‘aho vatāhaṃ imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimajjeyyaṃ, aññe vā pana me imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimajjeyyun’ti. evampi me, sāriputta, na hoti. idaṃsu me, sāriputta, lūkhasmiṃ hoti.
사리뿟따여, 그때 나는 이렇게 힘들게 살았다. — 여러 해 동안 몸에 진흙 먼지가 쌓이고 마른 껍질이 생겼다. 예를 들면, 사리뿟따여, 띤두까 나무 그루터기는 여러 해 동안 마른 껍질이 생겨서 쌓인다. 이처럼, 사리뿟따여, 나에게 여러 해 동안 몸에 진흙 먼지가 쌓이고 마른 껍질이 생겼다. 그런 나에게, 사리뿟따여, ‘참으로 나는 손으로 이 진흙 먼지를 털어야겠다. 아니면 다른 사람들이 나에게 있는 이 진흙 먼지를 털어주었으면!’이라는 생각이 들지 않았다. 사리뿟따여, 나에게 이런 생각도 들지 않았다. 사리뿟따여, 나는 이렇게 힘들게 살았다.
“tatrāssu me idaṃ, sāriputta, jegucchismiṃ hoti — so kho ahaṃ, sāriputta, satova abhikkamāmi, satova paṭikkamāmi, yāva udakabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti — ‘māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādesin’ti. idaṃsu me, sāriputta, jegucchismiṃ hoti.
사리뿟따여, 그때 나는 이렇게 혐오했다. — 사리뿟따여, 나는 사띠하면서 나아가고, 사띠하면서 물러났다. ‘나는 [걷는 동안에] 울퉁불퉁한 곳에 있는 작은 생명에 대해서도 해치지 않으리라.’라고 하면서 한 방울의 물조차도 나는 연민하였다. 참으로, 사리뿟따여, 나는 이렇게 [해치는 행위를] 혐오했다.
“tatrāssu me idaṃ, sāriputta, pavivittasmiṃ hoti — so kho ahaṃ, sāriputta, aññataraṃ araññāyatanaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. yadā passāmi gopālakaṃ vā pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā vanakammikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatāmi. taṃ kissa hetu? mā maṃ te addasaṃsu ahañca mā te addasanti. seyyathāpi, sāriputta, āraññako mago manusse disvā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatati, evameva kho ahaṃ, sāriputta, yadā passāmi gopālakaṃ vā pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā vanakammikaṃ vā vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ saṃpatāmi. taṃ kissa hetu? mā maṃ te addasaṃsu ahañca mā te addasanti. idaṃsu me, sāriputta, pavivittasmiṃ hoti.
사리뿟따여, 그때 나는 이렇게 여의었다. — 사리뿟따여, 나는 숲의 영역에 들어가서 머물렀다. 소 치는 사람이나 가축 기르는 사람이나 풀을 나르는 사람이나 나무꾼이나 숲에서 일하는 사람을 보았을 때는 숲에서 숲으로, 밀림에서 밀림으로, 골짜기에서 골짜기로, 능선에서 능선으로 깊이 들어갔다. 그 원인은 무엇인가? 그들이 나를 보지 못하고, 내가 그들을 보지 못한다. 예를 들면, 사리뿟따여, 숲에 사는 사슴은 사람들을 보면 숲에서 숲으로, 밀림에서 밀림으로, 골짜기에서 골짜기로, 능선에서 능선으로 깊이 들어간다. 이처럼, 사리뿟따여, 나는 소 치는 사람이나 가축 기르는 사람이나 풀을 나르는 사람이나 나무꾼이나 숲에서 일하는 사람을 보았을 때는 숲에서 숲으로, 밀림에서 밀림으로, 골짜기에서 골짜기로, 능선에서 능선으로 깊이 들어갔다. 그 원인은 무엇인가? 그들이 나를 보지 못하고, 내가 그들을 보지 못한다. 참으로, 사리뿟따여, 나는 이렇게 여의었다.
“so kho ahaṃ, sāriputta, ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālakā, tattha catukkuṇḍiko upasaṅkamitvā yāni tāni vacchakānaṃ taruṇakānaṃ dhenupakānaṃ gomayāni tāni sudaṃ āhāremi. yāvakīvañca me, sāriputta, sakaṃ muttakarīsaṃ apariyādinnaṃ hoti, sakaṃyeva sudaṃ muttakarīsaṃ āhāremi. idaṃsu me, sāriputta, mahāvikaṭabhojanasmiṃ hoti.
사리뿟따여, 그런 나는 소가 떠나고 소치는 사람이 떠난 외양간에 사지를 굽히고 들어간 뒤에 젖을 빠는 어린 송아지들의 똥을 먹었다. 얼마만큼이든 나 자신의 오줌과 똥이 소진되지 않는 한 자신의 오줌과 똥을 먹었다. 참으로, 사리뿟따여, 나는 이렇게 아주 더러운 것을 먹었다.
157. “so kho ahaṃ, sāriputta, aññataraṃ bhiṃsanakaṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. tatrāssudaṃ, sāriputta, bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti — yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati, yebhuyyena lomāni haṃsanti. so kho ahaṃ, sāriputta, yā tā rattiyo sītā hemantikā antaraṭṭhakā himapātasamayā tathārūpāsu rattīsu rattiṃ abbhokāse viharāmi, divā vanasaṇḍe; gimhānaṃ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi, rattiṃ vanasaṇḍe. apissu maṃ, sāriputta, ayaṃ anacchariyagāthā paṭibhāsi pubbe assutapubbā —
사리뿟따여, 그런 나는 어떤 두려운 깊은 숲에 들어가 머물렀다. 사리뿟따여, 거기 두려운 깊은 숲은 두려움을 만든다. — 누구든지 탐을 떠나지 못한 자가 깊은 숲에 들어가면 대부분 몸의 털이 곤두선다. 사리뿟따여, 나는 눈이 내리는 차가운 겨울의 8일간의 밤 동안에는 밤을 열린 곳에서 머물고, 낮을 깊은 숲속에서 머물렀다. 여름의 마지막 달에는 낮을 열린 곳에서 머물고, 밤을 깊은 숲속에서 머물렀다. 그런 나에게, 사리뿟따여, 이전에 들어보지 못한 게송이 자연스럽게 떠올랐다.
“sotatto sosinno ceva, eko bhiṃsanake vane.naggo na caggimāsīno, esanāpasuto munī”ti.두려운 숲에서 그는 뜨겁기도 하고 차갑기도 하다.벗었고, 불 가까이에 앉지도 못했지만, 성자는 추구에 전념한다.
“so kho ahaṃ, sāriputta, susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. apissu maṃ, sāriputta, gāmaṇḍalā upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi, omuttentipi, paṃsukenapi okiranti, kaṇṇasotesupi salākaṃ pavesenti. na kho panāhaṃ, sāriputta, abhijānāmi tesu pāpakaṃ cittaṃ uppādetā. idaṃsu me, sāriputta, upekkhāvihārasmiṃ hoti.
사리뿟따여, 그런 나는 시체의 뼈로 무덤가에 침대를 만들었다. 사리뿟따여, 소치는 사람들이 내게 와서 침을 뱉고, 오줌을 누고, 오물을 던지고, 귀에 풀잎을 집어넣었다. 그러나 사리뿟따여, 그것에 대해 악한 심을 일으킨 것을 나는 기억하지 못한다. 참으로, 사리뿟따여, 나는 이렇게 평정하게 머물렀다.
158. “santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘āhārena suddhī’ti. te evamāhaṃsu — ‘kolehi yāpemā’ti. te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi khādanti, kolodakampi pivanti — anekavihitampi kolavikatiṃ paribhuñjanti. abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ āhāritā. siyā kho pana te, sāriputta, evamassa — ‘mahā nūna tena samayena kolo ahosī’ti. na kho panetaṃ, sāriputta, evaṃ daṭṭhabbaṃ. tadāpi etaparamoyeva kolo ahosi seyyathāpi etarahi. tassa mayhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma tittakālābuāmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, ‘udaracchaviṃ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī’ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, ‘vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. tassa mayhaṃ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya.
사리뿟따여, ‘음식에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 그는 ‘대추로 유지해야겠다.’라고 말한다. 그들은 대추를 먹고, 대추가루를 먹고, 대추즙을 마시고, 여러 가지 대추로 만든 것을 먹는다. 사리뿟따여, 나는 한 개의 대추를 음식으로 먹었던 것을 기억한다. 사리뿟따여, 그대는 ‘참으로 그때는 큰 대추가 있었다.’라고 생각할 수도 있다. 그러나 사리뿟따여, 그렇게 보지 않아야 한다. 그때도 큰 대추는, 예를 들면, 지금의 대추 열매만 했다. 사리뿟따여, 한 개의 대추를 음식으로 먹는 나에게 몸은 극도로 여위어 갔다. 예를 들면, 아시띠까 나무의 마디거나 깔라 풀의 마디가 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 사지는 그렇게 되었다. 예를 들면, 낙타의 발이 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 엉덩이는 그렇게 되었다. 예를 들면 구슬을 엮어놓은 사슬이 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 구부정한 척추는 그렇게 되었다. 예를 들면, 오래된 집의 서까래들은 부서지게 되는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 갈비뼈는 그렇게 되었다. 예를 들면, 깊은 우물에는 물에 비친 별이 깊게 있는 것처럼 보이는데, 이처럼 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 동공 안에서 눈동자의 빛은 깊게 있는 것처럼 보였다. 예를 들면, 쓴 호리병 박이 익기 전에 떨어져 바람과 햇빛에 닿으면 시드는데, 이처럼 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 머리 피부는 갈라지고 움츠러들었다. 사리뿟따여, 그런 내가 ‘뱃가죽을 만져야겠다.’라고 하면 등뼈를 잡았고, ‘등뼈를 만져야겠다.’라고 하면 뱃가죽을 잡았다. 사리뿟따여, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 뱃가죽은 등뼈에 붙어버렸다. 사리뿟따여, 그런 내가 ‘똥이나 오줌을 누어야겠다.’라고 하면, 그 적은 음식의 섭취 때문에 얼굴을 아래로 하며 넘어졌다. 사리뿟따여, 그런 내가 이 몸을 편안히 하기 위해 손으로 몸을 여기저기 두드렸다. 사리뿟따여, 그런 나에게 그 적은 음식의 섭취 때문에 손으로 몸을 여기저기 두드릴 때 뿌리에서 냄새가 나는 털들이 몸에서 떨어졌다.
159. “santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘āhārena suddhī’ti. te evamāhaṃsu — ‘muggehi yāpema ... pe ... tilehi yāpema ... pe ... taṇḍulehi yāpemā’ti. te taṇḍulampi khādanti, taṇḍulacuṇṇampi khādanti, taṇḍulodakampi pivanti — anekavihitampi taṇḍulavikatiṃ paribhuñjanti. abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhāritā. siyā kho pana te, sāriputta, evamassa — ‘mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosī’ti. na kho panetaṃ, sāriputta, evaṃ daṭṭhabbaṃ. tadāpi etaparamoyeva taṇḍulo ahosi, seyyathāpi etarahi. tassa mayhaṃ, sāriputta, ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, ‘udaracchaviṃ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī’ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi. yāvassu me, sāriputta, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, ‘vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, sāriputta, tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. tassa mayhaṃ, sāriputta, pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā patanti tāyevappāhāratāya.
사리뿟따여, ‘음식에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 그는 ‘청녹두로 유지해야겠다.’ … ‘참깨로 유지해야겠다.’ … ‘쌀 낱알로 유지해야겠다.’라고 말한다. 그들은 쌀 낱알을 먹고, 쌀 낱알 가루를 먹고, 쌀 낱알 즙을 마시고, 여러 가지 쌀 낱알로 만든 것을 먹는다. 사리뿟따여, 나는 한 개의 쌀 낱알을 음식으로 먹었던 것을 기억한다. 사리뿟따여, 그대는 ‘참으로 그때는 큰 쌀 낱알이 있었다.’라고 생각할 수도 있다. 그러나 사리뿟따여, 그렇게 보지 않아야 한다. 그때도 큰 쌀 낱알은, 예를 들면, 지금의 쌀 낱알만 했다. 사리뿟따여, 한 개의 쌀 낱알을 음식으로 먹는 나에게 몸은 극도로 여위어 갔다. 예를 들면, 아시띠까 나무의 마디거나 깔라 풀의 마디가 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 사지는 그렇게 되었다. 예를 들면, 낙타의 발이 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 엉덩이는 그렇게 되었다. 예를 들면 구슬을 엮어놓은 사슬이 있는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 구부정한 척추는 그렇게 되었다. 예를 들면, 오래된 집의 서까래들은 부서지게 되는데, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 갈비뼈는 그렇게 되었다. 예를 들면, 깊은 우물에는 물에 비친 별이 깊게 있는 것처럼 보이는데, 이처럼 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 동공 안에서 눈동자의 빛은 깊게 있는 것처럼 보였다. 예를 들면, 쓴 호리병 박이 익기 전에 떨어져 바람과 햇빛에 닿으면 시드는데, 이처럼 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 머리 피부는 갈라지고 움츠러들었다. 사리뿟따여, 그런 내가 ‘뱃가죽을 만져야겠다.’라고 하면 등뼈를 잡았고, ‘등뼈를 만져야겠다.’라고 하면 뱃가죽을 잡았다. 사리뿟따여, 그 적은 음식의 섭취 때문에 나의 뱃가죽은 등뼈에 붙어버렸다. 사리뿟따여, 그런 내가 ‘똥이나 오줌을 누어야겠다.’라고 하면, 그 적은 음식의 섭취 때문에 얼굴을 아래로 하며 넘어졌다. 사리뿟따여, 그런 내가 이 몸을 편안히 하기 위해 손으로 몸을 여기저기 두드렸다. 사리뿟따여, 그런 나에게 그 적은 음식의 섭취 때문에 손으로 몸을 여기저기 두드릴 때 뿌리에서 냄새가 나는 털들이 몸에서 떨어졌다.
“tāyapi kho ahaṃ, sāriputta, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamaṃ uttariṃ manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. taṃ kissa hetu? imissāyeva ariyāya paññāya anadhigamā, yāyaṃ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.
사리뿟따여, 그런 행위에 의해서도, 그런 실천에 의해서도, 그런 하기 어려운 삶에 의해서도 나는 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 얻지 못했다. 그 원인은 무엇인가? 이 성스러운 지혜를 성취하지 못했다. 성스러운 구원으로 이끄는 성스러운 지혜를 얻으면, 그것을 실천하는 자를 바르게 괴로움의 부서짐으로 이끈다.
160. “santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘saṃsārena suddhī’ti. na kho pana so, sāriputta, saṃsāro sulabharūpo yo mayā asaṃsaritapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve saṃsareyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.
사리뿟따여, ‘윤회에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 이 오랜 세월 동안, 정거천(淨居天)을 제외하고서, 내가 이전에 윤회하지 않았던 윤회의 자리는 찾기 어렵다. 그러나 사리뿟따여, 내가 정거천에 윤회했다면 이 세상에 다시 오지 못했을 것이다.
“santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘upapattiyā suddhī’ti. na kho pana sā, sāriputta, upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve upapajjeyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.
사리뿟따여, ‘재생에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 이 오랜 세월 동안, 정거천을 제외하고서, 내가 이전에 재생하지 않았던 재생은 찾기 어렵다. 그러나 사리뿟따여, 내가 정거천에 재생했다면 이 세상에 다시 오지 못했을 것이다.
“santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘āvāsena suddhī’ti. na kho pana so, sāriputta, āvāso sulabharūpo yo mayā anāvuṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. suddhāvāse cāhaṃ, sāriputta, deve āvaseyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.
사리뿟따여, ‘거주(에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 이 오랜 세월 동안, 정거천을 제외하고서, 내가 이전에 거주하지 않았던 거주처는 찾기 어렵다. 그러나 사리뿟따여, 내가 정거천에 거주했다면 이 세상에 다시 오지 못했을 것이다.
“santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘yaññena suddhī’ti. na kho pana so, sāriputta, yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.
사리뿟따여, ‘제사에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 이 오랜 세월 동안, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕이거나 막대한 부를 가진 바라문이 되어, 내가 이전에 지내지 않은 제사는 찾기 어렵다.
“santi kho pana, sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘aggiparicariyāya suddhī’ti. na kho pana so, sāriputta, aggi sulabharūpo yo mayā apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññā vā satā khattiyena muddhāvasittena brāhmaṇena vā mahāsālena.
사리뿟따여, ‘불을 섬김에 의해 청정해진다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있다. 이 오랜 세월 동안, 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕이거나 막대한 부를 가진 바라문이 되어, 내가 이전에 섬기지 않은 불은 찾기 어렵다.
Comments
보인
2021.01.20 13:40
감사합니다.
대원행
2023.04.27 21:01
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_06&wr_id=68 참조 (나는 불교를 믿는다 제2장 - 부처님[깨달음 2)소유의 비유 & 고행])
대원행
2024.04.07 20:27
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=267 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4-(63~65)[불교의 효 - 운반되듯 놓임 - 모습-소리-거친 삶-법으로 재어보고 믿음]