니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 24.rathavinīta

24.rathavinīta

3. opammavaggo, 4. rathavinītasuttaṃ (MN 24-훈련된 마차 경)

1 131 2020.08.09 11:55
5 MN 24-훈련된 마차 경rathavinītasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.08

3. opammavaggo, 4. rathavinītasuttaṃ (MN 24-훈련된 마차 경)


252. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaṃ vassaṃvuṭṭhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 기르는 곳에 머물렀다. 그때 자띠부마에 사는 많은 비구가 자띠부마에서 안거를 마친 뒤 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구들에게 세존은 이렇게 말했다. — 


“ko nu kho, bhikkhave, jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito — ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnan’”ti? “puṇṇo nāma, bhante, āyasmā mantāṇiputto jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito — ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca santuṭṭho ... pe ... ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnan’”ti.


“비구들이여, 자띠부마에 있는, 자띠부마에 사는 비구들 가운데 누가 동료수행자들에게서 ‘자기도 원하는 바가 적으면서 비구들에게도 원하는 바 적으라고 말해주고, 자기도 만족하면서 비구들에게도 만족하라고 말해주고, 자기도 여의면서 비구들에게도 여의라고 말해주고, 자기도 교제하지 않으면서 비구들에게도 교제하지 말라고 말해주고, 자기도 열심히 노력하면서 비구들에게도 열심히 노력하라고 말해주고, 자기도 계(戒)를 갖추면서 비구들에게도 계(戒)를 갖추라고 말해주고, 자기도 삼매를 갖추면서 비구들에게도 삼매를 갖추라고 말해주고, 자기도 지혜를 갖추면서 비구들에게도 지혜를 갖추라고 말해주고, 자기도 해탈(解脫)을 증득하면서 비구들에게도 해탈을 증득하라고 말해주고, 자기도 해탈지견(解脫知見)을 증득하면서 비구들에게도 해탈지견을 증득하라고 말해주는, 동료수행자들을 위해 이끌어주고 일깨워주고 가르치고 격려하고 분발하게 하고 기쁘게 하는 자이다.’라고 존경받는가?”라고.


“대덕이시여, 뿐나 만따니뿟따라는 존자가, 자띠부마에 있는, 자띠부마에 사는 비구들 가운데 동료수행자들에게서 ‘자기도 원하는 바가 적으면서 비구들에게도 원하는 바 적으라고 말해주고, 자기도 만족하면서 … 동료수행자들을 위해 이끌어주고 일깨워주고 가르치고 격려하고 분발하게 하고 기쁘게 하는 자이다.’라고 존경받습니다.”


253. tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti. atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi — “lābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, suladdhalābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī satthu sammukhā anumassa anumassa vaṇṇaṃ bhāsanti, tañca satthā abbhanumodati. appeva nāma mayampi kadāci karahaci āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti.


그때 사리뿟따 존자가 세존의 가까이에 앉아있었다. 그리고 사리뿟따 존자에게 ‘뿐나 만따니뿟따 존자에게 이득이 있다. 뿐나 만따니뿟따 존자에게 이득이 잘 얻어졌다. 현명한 동료수행자들이 조목조목 스승의 곁에서 칭찬을 말하는 그에 대해 스승께서는 크게 기뻐하신다. 우리도 언제 시간이 되어 뿐나 만따니뿟따 존자를 만날 수 있으면 좋겠다. 누구라도 우정의 대화를 할 수 있으면 좋겠다.’라는 생각이 떠올랐다. 


254. atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. assosi kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto — “bhagavā kira sāvatthiṃ anuppatto; sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme”ti.


그때 세존은 라자가하에서 있을 만큼 머문 뒤에 사왓티로 유행을 떠났다. 차례로 돌아다니다가 사왓티에 도착했다. 세존은 거기 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 뿐나 만따니뿟따 존자는 “세존께서 사왓티에 도착하셨다. 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머무신다.”라고 들었다.


255. atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya.


그러자 뿐나 만따니뿟따 존자는 거처를 정리한 뒤에 발우와 가사를 지니고서 사왓티로 유행을 떠났다. 차례로 돌아다니다가 사왓티에 있는 제따와나의 아나타삔디까 사원에 있는 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 뿐나 만따니뿟따 존자에게 세존은 법의 말씀으로 가르치고 격려하고 분발하게 하고 기쁘게 했다. 세존의 법의 말씀으로 가르침을 받고 격려되고 분발하고 기뻐한 뿐나 만따니뿟따 존자는 세존의 말씀을 기뻐하고 감사한 뒤에 자리에서 일어나 세존에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤에 낮 동안의 머묾을 위해 장님들의 숲으로 갔다.


256. atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “yassa kho tvaṃ, āvuso sāriputta, puṇṇassa nāma bhikkhuno mantāṇiputtassa abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi, so bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ tena pakkanto divāvihārāyā”ti.


그때 어떤 비구가 사리뿟따 존자에게 왔다. 와서는 사리뿟따 존자에게 “도반 사리뿟따여, 존자께서 뿐나 만따니뿟따 비구를 자주 칭찬하셨는데, 세존의 법의 말씀으로 가르침을 받고 격려되고 분발하고 기뻐한 그가 세존의 말씀을 기뻐하고 감사한 뒤에 자리에서 일어나 세존에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤에 낮 동안의 머묾을 위해 장님들의 숲으로 갔습니다.”


atha kho āyasmā sāriputto taramānarūpo nisīdanaṃ ādāya āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānulokī. atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. āyasmāpi kho sāriputto andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.


그러자 사리뿟따 존자는 좌구를 가지고 출발하여 뿐나 만따니뿟따 존자를 머리를 바라보면서 바짝 붙어서 따라갔다. 뿐나 만따니뿟따 존자는 장님들의 숲으로 들어가서 어떤 나무 아래 낮 동안의 머묾을 위해서 앉았다. 사리뿟따 존자도 장님들의 숲으로 들어가서 어떤 나무 아래 낮 동안의 머묾을 위해서 앉았다. 


atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā puṇṇo mantāṇiputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca —


저녁에 홀로 머묾에서 나온 사리뿟따 존자는 뿐나 만따니뿟따 존자에게 갔다. 가서는 뿐나 만따니뿟따 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사리뿟따 존자는 뿐나 만따니뿟따 존자에게 이렇게 말했다. —


257. “bhagavati no, āvuso, brahmacariyaṃ vussatī”ti? “evamāvuso”ti.


“도반이여, 우리는 세존에게서 범행(梵行)의 삶을 삽니까?” “그렇습니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 계(戒)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, cittavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 심(心)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 견해의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 의심을 넘어선 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 길과 길 아님에 대한 지(知)와 견(見)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 실천에 대한 지(知)와 견(見)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 지(知)와 견(見)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“‘kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘kiṃ panāvuso, cittavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṃ ... pe ... kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ ... pe ... maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ ... pe ... paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ ... pe ... kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ āvuso’ti vadesi. kimatthaṃ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti? “anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti.


“‘도반이여, 계(戒)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?’라고 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. ‘그러면 도반이여, 심(心)의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?’라고 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. ‘도반이여, 견해의 청정을 목적으로 … 의심을 넘어선 청정을 목적으로 … 길과 길 아님에 대한 지(知)와 견(見)의 청정을 목적으로 … 실천에 대한 지와 견의 청정을 목적으로 … ‘도반이여, 지와 견의 청정을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?’라고 이렇게 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. 그러면 도반이여, 무엇을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니까?”


“도반이여, 집착 없는 완전한 열반을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니다.”


“kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 계의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 심의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 견해의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 의심을 넘어선 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 길과 길 아님에 대한 지와 견의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 실천에 대한 지와 견의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“도반이여, 지와 견의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“kiṃ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan”ti? “no hidaṃ, āvuso”.


“그러면 도반이여, 이 법들의 밖에 집착 없는 완전한 열반이 있습니까?” “아닙니다, 도반이여.”


“‘kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘kiṃ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbānan’ti ... pe ... kaṅkhāvitaraṇavisuddhi... maggāmaggañāṇadassanavisuddhi... paṭipadāñāṇadassanavisuddhi... ‘kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘kiṃ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbānan’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. yathākathaṃ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 


“‘도반이여, 계의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?’라고 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. ‘그러면 도반이여, 심의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?’라고 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. ‘도반이여, 견해의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까? … 의심을 넘어선 청정 … 길과 길 아님에 대한 지와 견의 청정 … 실천에 대한 지와 견의 청정 … ‘도반이여, 지와 견의 청정이 집착 없는 완전한 열반입니까?’라고 이렇게 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. ‘그러면 도반이여, 이 법들의 밖에 집착 없는 완전한 열반이 있습니까?’라고 이렇게 질문받고서 ‘아닙니다, 도반이여.’라고 말합니다. 그러면 도반이여, 이 말씀의 의미를 어떻게 보아야 합니까?”


258. “sīlavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. cittavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. diṭṭhivisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. maggāmaggañāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. ñāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. aññatra ce, āvuso, imehi dhammehi anupādāparinibbānaṃ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. puthujjano hi, āvuso, aññatra imehi dhammehi. tena hāvuso, upamaṃ te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.


“만약, 도반이여, 세존께서 계의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 심의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 견해의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 의심을 넘어선 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 길과 길 아님에 대한 지와 견의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 실천에 대한 지와 견의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 지와 견의 청정을 집착 없는 완전한 열반이라고 말씀하셨다면, 집착이 있는 상태에 대해 집착 없는 완전한 열반이 선언될 수 있습니다. 만약, 도반이여, 세존께서 이 법들의 밖에 집착 없는 완전한 열반이 있을 수 있다고 말씀하셨다면, 범부(凡夫)가 완전히 열반할 수 있을 것입니다. 참으로, 도반이여, 범부는 이 법들의 밖입니다. 참으로, 도반이여, 그러니 그대에게 비유를 말하겠습니다. 비유에 의해서도 어떤 현명한 사람들은 말의 의미를 압니다.


259. “seyyathāpi, āvuso, rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajjeyya. tassa antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyuṃ. atha kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya, paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. sattamena rathavinītena sāketaṃ anupāpuṇeyya antepuradvāraṃ. tamenaṃ antepuradvāragataṃ samānaṃ mittāmaccā ñātisālohitā evaṃ puccheyyuṃ — ‘iminā tvaṃ, mahārāja, rathavinītena sāvatthiyā sāketaṃ anuppatto antepuradvāran’ti? kathaṃ byākaramāno nu kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti?


예를 들면, 도반이여, 사왓티에 사는 꼬살라의 왕 빠세나디에게 사께따에 무언가 바삐 할 일이 생길 것입니다. 그는 사왓티와 사께따 사이에 일곱의 훈련된 마차를 준비시킬 것입니다. 그리고 도반이여, 꼬살라의 왕 빠세나디는 사왓티에서 출발하여 도시의 끝에 있는 문에서 첫 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 첫 번째 훈련된 마차로 두 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 첫 번째 훈련된 마차에서 내려 두 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 두 번째 훈련된 마차로 세 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 두 번째 훈련된 마차에서 내려 세 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 세 번째 훈련된 마차로 네 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 세 번째 훈련된 마차에서 내려 네 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 네 번째 훈련된 마차로 다섯 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 네 번째 훈련된 마차에서 내려 다섯 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 다섯 번째 훈련된 마차로 여섯 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 다섯 번째 훈련된 마차에서 내려 여섯 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 여섯 번째 훈련된 마차로 일곱 번째 훈련된 마차에 도착할 것이고, 여섯 번째 훈련된 마차에서 내려 일곱 번째 훈련된 마차에 오를 것입니다. 일곱 번째 훈련된 마차로 사께따의 도시의 끝에 있는 문에 도착할 것입니다. 그렇게 도시의 끝에 있는 문에 도착한 그에게 친구들과 주변 사람들과 친척들과 일가들이 ‘대왕이여, 왕께서는 이 훈련된 마차로 사왓티에서 사께따의 도시의 끝에 있는 문에 도착하셨습니까?’라고 물을 것입니다. 도반이여, 꼬살라의 왕 빠세나디가 어떻게 말하는 것이 바르게 말하는 것입니까?”


“evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya — ‘idha me sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajji. tassa me antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapesuṃ. atha khvāhaṃ sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. sattamena rathavinītena sāketaṃ anuppatto antepuradvāran’ti. evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā”ti.


“도반이여, 꼬살라의 왕 빠세나디가 바르게 말한다면 ‘여기, 사왓티에 사는 나에게 사께따에 무언가 바삐 할 일이 생겼다. 나는 사왓티와 사께따 사이에 일곱의 훈련된 마차를 준비시켰다. 그리고 나는 사왓티에서 출발하여 도시의 끝에 있는 문에서 첫 번째 훈련된 마차에 올랐다. 첫 번째 훈련된 마차로 두 번째 훈련된 마차에 도착했고, 첫 번째 훈련된 마차에서 내려 두 번째 훈련된 마차에 올랐다. 두 번째 훈련된 마차로 세 번째 훈련된 마차에 도착했고, 두 번째 훈련된 마차에서 내려 세 번째 훈련된 마차에 올랐다. 세 번째 훈련된 마차로 네 번째 훈련된 마차에 도착했고, 세 번째 훈련된 마차에서 내려 네 번째 훈련된 마차에 올랐다. 네 번째 훈련된 마차로 다섯 번째 훈련된 마차에 도착했고, 네 번째 훈련된 마차에서 내려 다섯 번째 훈련된 마차에 올랐다. 다섯 번째 훈련된 마차로 여섯 번째 훈련된 마차에 도착했고, 다섯 번째 훈련된 마차에서 내려 여섯 번째 훈련된 마차에 올랐다. 여섯 번째 훈련된 마차로 일곱 번째 훈련된 마차에 도착했고, 여섯 번째 훈련된 마차에서 내려 일곱 번째 훈련된 마차에 올랐다. 일곱 번째 훈련된 마차로 사께따의 도시의 끝에 있는 문에 도착했다.’라고 말할 것입니다. 참으로, 도반이여, 꼬살라의 왕 빠세나디가 바르게 말한다면 이렇게 말할 것입니다.”


“evameva kho, āvuso, sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā. anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī”ti.


“이처럼, 도반이여, 계의 청정은 심의 청정까지의 목표에 미치고, 심의 청정은 견해의 청정까지의 목표에 미치고, 견해의 청정은 의심을 넘어선 청정까지의 목표에 미치고, 의심을 넘어선 청정은 길과 길 아님에 대한 지와 견의 청정까지의 목표에 미치고, 길과 길 아님에 대한 지와 견의 청정은 실천에 대한 지와 견의 청정까지의 목표에 미치고, 실천에 대한 지와 견의 청정은 지와 견의 청정까지의 목표에 미치고, 지와 견의 청정은 집착 없는 완전한 열반의 목적에 미칩니다. 도반이여, 집착 없는 완전한 열반을 목적으로 세존에게서 범행의 삶을 삽니다.” 

 

260. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca — “konāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī”ti? “puṇṇoti kho me, āvuso, nāmaṃ; mantāṇiputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī”ti. “acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa byākatā. lābhā sabrahmacārīnaṃ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 뿐나 만따니뿟따 존자에게 “도반은 누구십니까? 그리고 동료수행자들은 존자를 누구라고 알고 있습니까?”라고 말했다. “도반이여, 나의 이름은 뿐나라고 합니다. 그리고 동료수행자들은 나를 만따니뿟따라고 알고 있습니다.” “도반이여, 참으로 놀랍습니다. 도반이여, 참으로 신기합니다. 스승의 가르침을 완전히 이해한 잘 배운 제자인 뿐나 만따니뿟따 존자께서 심오한 주제에 대한 심오한 질문을 조목조목 설명하셨습니다. 뿐나 만따니뿟따 존자를 만나고, 공경할 기회를 얻는 것은 동료수행자들에게 이득이고, 큰 이득이 잘 얻어진 것입니다. 뿐나 만따니뿟따 존자를 만나고, 섬기기 위해 동료수행자들이 방석을 머리에 얹고 모셔야 한다 해도 그것은 그들에게 이득이고 큰 이득입니다. 뿐나 만따니뿟따 존자를 만나고, 섬길 기회를 얻는 것은 우리에게도 이득이고, 큰 이득입니다.”


evaṃ vutte, āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī”ti? “upatissoti kho me, āvuso, nāmaṃ; sāriputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī”ti. “satthukappena vata kira, bho, sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimha — ‘āyasmā sāriputto’ti. sace hi mayaṃ jāneyyāma ‘āyasmā sāriputto’ti, ettakampi no nappaṭibhāseyya. acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa pucchitā. lābhā sabrahmacārīnaṃ suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ sāriputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā”ti.


이렇게 말했을 때, 뿐나 만따니뿟따 존자가 사리뿟따 존자에게 “도반은 누구십니까? 그리고 동료수행자들은 존자를 누구라고 알고 있습니까?”라고 말했다. “도반이여, 나의 이름은 우빠띳사라고 합니다. 그리고 동료수행자들은 나를 사리뿟따라고 알고 있습니다.” “참으로, 존자여, 작은 스승과 함께 말하면서도 우리는 사리뿟따 존자라고 몰랐습니다. 만약 우리가 사리뿟따 존자라고 알았다면 우리는 이렇게나 많이 말하지 않았을 것입니다. 도반이여, 참으로 놀랍습니다. 도반이여, 참으로 신기합니다. 스승의 가르침을 완전히 이해한 잘 배운 제자인 사리뿟따 존자께서 심오한 주제에 대한 심오한 질문을 조목조목 질문하셨습니다. 사리뿟따 존자를 만나고, 섬길 기회를 얻는 것은 동료수행자들에게 이득이고, 큰 이득이 잘 얻어진 것입니다. 사리뿟따 존자를 만나고, 섬기기 위해 동료수행자들이 방석을 머리에 얹고 모셔야 한다 해도 그것은 그들에게 이득이고 큰 이득입니다. 사리뿟따 존자를 만나고, 섬길 기회를 얻는 것은 우리에게도 이득이고, 큰 이득입니다.”


itiha te ubhopi mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti. 


참으로 이렇게 두 큰 용은 서로서로 잘 말한 것에 대해 감사하였다.

Comments

보인 2021.04.28 07:24
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close