니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 25.nivāpa

25.nivāpa

3. opammavaggo, 5. nivāpasuttaṃ (MN 25-미끼 경)

2 96 2021.05.09 08:46
6 MN 25-미끼 경nivāpasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.08

3. opammavaggo, 5. nivāpasuttaṃ (MN 25-미끼 경)


261. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“na, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ — ‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṃ dīghamaddhānaṃ yāpentū’ti. evañca kho, bhikkhave, nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ — ‘imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti, anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjissanti, mattā samānā pamādaṃ āpajjissanti, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiṃ nivāpe’ti.


사슴 사냥꾼은 ‘내가 놓은 이 미끼를 먹은 사슴 무리가 오랜 수명과 멋진 모습을 가지고 길고 오랜 시간을 살기를!’이라며 사슴 무리에게 미끼를 놓지 않는다. 비구들이여, 사슴 사냥꾼은 ‘사슴 무리가 내가 놓은 이 미끼에 유인되어 정신없이 먹을 것이다. 유인되어 정신없이 먹는 사슴들은 주의를 놓칠 것이다. 주의를 놓친 사슴들은 방일할 것이다. 방일해진 사슴들을 이 미끼를 놓은 곳에서 원하는 대로 할 수 있을 것이다.’라며 사슴 무리에게 미끼를 놓는다.


262. “tatra, bhikkhave, paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. evañhi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.


그때, 비구들이여, 첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되어 정신없이 먹었다. 거기서 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게, 비구들이여, 그 첫 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다.


263. “tatra, bhikkhave, dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.


그때, 비구들이여, 두 번째 사슴 무리는 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되어 정신없이 먹었다. 거기서 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게 그 첫 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들을 삼갔다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물렀다. 풀과 물이 소진된 여름의 마지막 달에 그들의 몸은 극심하게 여위었다. 몸이 극심하게 여윈 그들에게 힘과 기력이 쇠진했다. 힘과 기력이 쇠진했을 때, 사슴 사냥꾼이 놓은 그 미끼를 향해 가서 그들은 거기로 유인되어 정신없이 먹었다. 거기로 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게, 비구들이여, 그 두 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다.


264. “tatra, bhikkhave, tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ — ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti. te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. balavīriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.


그때, 비구들이여, 세 번째 사슴 무리는 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼를 … 이렇게 그 첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 두 번째 사슴 무리도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼를 … 이렇게 그 첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들을 삼갔다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물렀다. 풀과 물이 소진된 여름의 마지막 달에 그들의 몸은 극심하게 여위었다. 몸이 극심하게 여윈 그들에게 힘과 기력이 쇠진했다. 힘과 기력이 쇠진했을 때, 사슴 사냥꾼이 놓은 그 미끼를 향해 가서 그들은 거기로 유인되어 정신없이 먹었다. 거기로 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게 그 두 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼 가까이에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼이 원하는 대로 할 수 있게 되지 않을 것이다.’라고. 거기서 그들은 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼 가까이에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않았다. 거기서 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 없게 되었다.


“tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi — ‘saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā; imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. yaṃnūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma — appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. addasaṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu. evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.


그때, 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘이 세 번째 사슴 무리는 참으로 교활하고 사기꾼이다. 이 세 번째 사슴 무리는 참으로 신통력이 있고 이상한 존재들이다. 참으로 놓아둔 이 미끼를 먹는데, 그들이 오는 곳과 가는 곳을 모른다. 우리는 이 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러싸야겠다. 만약 세 번째 사슴 무리의 거처를 보게 된다면 거기서 그들을 잡을 수 있을 것이다.’라고. 그들은 이런저런 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러쌌다. 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼의 무리는 세 번째 사슴 무리의 거처를 보았고, 거기서 그들을 잡았다. 이렇게, 비구들이여, 그 세 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 


265. “tatra, bhikkhave, catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā migajātā ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ ‘ye kho te paṭhamā migajātā ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu ... pe ... evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yepi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ ‘ye kho te paṭhamā migajātā ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ ‘ye kho te paṭhamā migajātā ... pe ... evañhi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu ... pe ... evañhi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.


그때, 비구들이여, 네 번째 사슴 무리는 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼를 … 이렇게 그 첫 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 두 번째 사슴 무리도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사슴 무리는 … 이렇게 그 첫 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들을 삼갔다. … 이렇게 그 두 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 세 번째 사슴 무리도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사슴 무리는 … 이렇게 그 첫 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 소굴로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들을 삼갔다. … 이렇게 그 두 번째 사슴의 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼 가까이에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼이 원하는 대로 할 수 있게 되지 않을 것이다.’라고. 거기서 그들은 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼 가까이에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않았다. 거기서 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 없게 되었다. 



“tatra nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi — ‘saṭhāssunāmime tatiyā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime tatiyā migajātā parajanā, imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. yaṃnūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīti daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma, yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīti daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. addasaṃsu kho nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ agamaṃsu. evañhi te tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe’ti. te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.


그때, 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘이 세 번째 사슴 무리는 참으로 교활하고 사기꾼이다. 이 세 번째 사슴 무리는 참으로 신통력이 있고 이상한 존재들이다. 참으로 놓아둔 이 미끼를 먹는데, 그들이 오는 곳과 가는 곳을 모른다. 우리는 이 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러싸야겠다. 만약 세 번째 사슴 무리의 거처를 보게 된다면 거기서 그들을 잡을 수 있을 것이다.’라고. 그들은 이런저런 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러쌌다. 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼의 무리는 세 번째 사슴 무리의 거처를 보았고, 거기서 그들을 잡았다. 이렇게, 비구들이여, 그 세 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리가 가지 않는 곳에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼이 원하는 대로 할 수 없게 될 것이다.’라고. 그들은 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리가 가지 않는 곳에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 사슴 사냥꾼이 놓은 이런저런 미끼에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않았다. 거기서 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 그 미끼가 놓인 곳에서 사슴 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 없게 되었다.


“tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi — ‘saṭhāssunāmime catutthā migajātā ketabino, iddhimantāssunāmime catutthā migajātā parajanā. imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti, na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. yaṃnūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appeva nāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyun’ti. te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. neva kho, bhikkhave, addasaṃsu nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ, yattha te gāhaṃ gaccheyyuṃ. tatra, bhikkhave, nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi — ‘sace kho mayaṃ catutthe migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭissanti. evaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ sabbaso migajātā parimuñcissanti. yaṃnūna mayaṃ catutthe migajāte ajjhupekkheyyāmā’ti. ajjhupekkhiṃsu kho, bhikkhave, nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe migajāte. evañhi te, bhikkhave, catutthā migajātā parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.


그때, 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘이 네 번째 사슴 무리는 참으로 교활하고 사기꾼이다. 이 네 번째 사슴 무리는 참으로 신통력이 있고 이상한 존재들이다. 참으로 놓아둔 이 미끼를 먹는데, 그들이 오는 곳과 가는 곳을 모른다. 우리는 이 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러싸야겠다. 만약 네 번째 사슴 무리의 거처를 보게 된다면 거기서 그들을 잡을 수 있을 것이다.’라고. 그들은 이런저런 놓아둔 미끼를 막대로 받친 큰 그물로 전체 영역을 넓게 둘러쌌다. 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼의 무리는 거기서 그들을 잡을 수 있는 네 번째 사슴 무리의 거처를 보지 못했다. 그때, 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘만약 우리가 네 번째 사슴 무리를 공격한다면 공격받은 그들은 다른 무리에게 알릴 것이고, 알림을 받은 그들은 다른 무리에게 알릴 것이다. 이렇게 모든 사슴 무리가 놓아둔 이 미끼에서 벗어날 것이다. 우리는 네 번째 사슴 무리를 무시해야겠다.’라고. 비구들이여, 사슴 사냥꾼과 사슴 사냥꾼 무리는 네 번째 사슴 무리를 무시했다. 이렇게, 비구들이여, 참으로 네 번째 사슴 무리는 사슴 사냥꾼의 번영을 위한 위력에서 벗어났다. 


266. “upamā kho me ayaṃ, bhikkhave, katā atthassa viññāpanāya. ayaṃ cevettha attho — nivāpoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. nevāpikoti kho, bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. nevāpikaparisāti kho, bhikkhave, māraparisāyetaṃ adhivacanaṃ. migajātāti kho, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇānametaṃ adhivacanaṃ.


비구들이여, 이 비유는 의미를 알려주기 위해서 내가 만든 것이다. 그리고 여기서 이것이 의미다. ― 미끼라는 것은, 비구들이여, 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 말한다. 사슴 사냥꾼이란, 비구들이여, 마라 빠삐만뜨를 말한다. 사슴 사냥꾼의 무리란, 비구들이여, 마라의 무리를 말한다. 사슴 무리란, 비구들이여, 사문-바라문들을 말한다.


267. “tatra, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. evañhi te, bhikkhave, paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. seyyathāpi te, bhikkhave, paṭhamā migajātā tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.


그때, 비구들이여, 첫 번째 사문-바라문들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되어 정신없이 먹었다. 거기서 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게, 비구들이여, 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 예를 들면, 비구들이여, 이런 비유에서 그 첫 번째 사슴 무리는 이 첫 번째 사문-바라문들을 나는 말한다.


268. “tatra, bhikkhave, dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmāti. te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī.


그때, 비구들이여, 두 번째 사문-바라문들은 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사문-바라문들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 유인되어 정신없이 먹었다. 유인되어 정신없이 먹는 그들은 거기서 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물러야겠다.’라고. ( … ) 그들은 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 것들을 삼갔다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물렀다. 거기서 그들은 야채를 먹기도 하고, 수수를 먹기도 하고, 벼를 먹기도 하고, 벼 종류를 먹기도 하고, 수초를 먹기도 하고, 쌀가루를 먹기도 하고, 밥찌꺼기를 먹기도 하고, 깻가루를 먹기도 하고, 풀을 먹기도 하고, 소똥을 먹기도 하고, 나무뿌리와 열매를 음식으로, 떨어진 열매를 먹으면서 살았다. 


“tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse, tiṇodakasaṅkhaye, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi. balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi. cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. evañhi te, bhikkhave, dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. seyyathāpi te, bhikkhave, dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.


풀과 물이 소진된 여름의 마지막 달에 그들의 몸은 극심하게 여위었다. 몸이 극심하게 여윈 그들에게 힘과 기력이 쇠진했다. 힘과 기력이 쇠진했을 때 심해탈(心解脫)을 유지하지 못했다. 심해탈이 유지되지 못할 때 마라가 놓은 그 미끼, 세상의 물질적인 것들을 향해 갔다. 그들은 거기서 유인되어 정신없이 먹었다. 거기서 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게, 비구들이여, 그 두 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 예를 들면, 비구들이여, 이런 비유에서 그 두 번째 사슴 무리는 이 두 번째 사문-바라문들을 나는 말한다.


269. “tatra, bhikkhave, tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu. bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihariṃsu. te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ ... pe ... pavattaphalabhojī. tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balavīriyaṃ parihāyi, balavīriye parihīne cetovimutti parihāyi, cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu, mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise”ti.


그때, 비구들이여, 세 번째 사문-바라문들은 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사문-바라문들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 … 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 두 번째 사문-바라문들도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사문-바라문들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 … 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼갔다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물렀다. 거기서 그들은 야채를 먹기도 하고 … 떨어진 열매를 먹으면서 살았다. 풀과 물이 소진된 여름의 마지막 달에 그들의 몸은 극심하게 여위었다. 몸이 극심하게 여윈 그들에게 힘과 기력이 쇠진했다. 힘과 기력이 쇠진했을 때 심해탈을 유지하지 못했다. 심해탈이 유지되지 못할 때 마라가 놓은 그 미끼, 세상의 물질적인 것들을 향해 갔다. 그들은 거기서 유인되어 정신없이 먹었다. 거기서 유인되어 정신없이 먹는 그들은 주의를 놓쳤다. 주의를 놓친 그들은 방일했다. 방일한 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 있게 되었다. 이렇게 그 두 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들 가까이에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라가 원하는 대로 할 수 없게 될 것이다.’라고. 


“te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ — sassato loko itipi, asassato loko itipi; antavā loko itipi, anantavā loko itipi; taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi; hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi. evañhi te, bhikkhave, tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. seyyathāpi te, bhikkhave, tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.


거기서 그들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들 가까이에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않았다. 거기서 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 없게 되었다. 하지만 그들은 ‘세상은 영원하다.’라고도, ‘세상은 영원하지 않다.’라고도, ‘세상은 끝이 있다.’라고도, ‘세상은 끝이 없다.’라고도, ‘그 생명이 그 몸이다.’라고도, ‘다른 생명과 다른 몸이다.’라고도, ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다.’라고도, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다.’라고도, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다.’라고도, ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다.’라고도 하는 견해를 가졌다. 이렇게, 비구들이여, 그 세 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 예를 들면, 비구들이여, 이런 비유에서 그 세 번째 사슴 무리는 이 세 번째 사문-바라문들을 나는 말한다.


270. “tatra, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ — ‘ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu ... pe .... evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yepi te tatiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ ye kho te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā ... pe .... evañhi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogāhetvā vihareyyāmā’ti. te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu ... pe .... evañhi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.


그때, 비구들이여, 네 번째 사문-바라문들은 이렇게 생각했다. ― ‘첫 번째 사문-바라문들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 … 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 두 번째 사문-바라문들도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사문-바라문들은 … 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼갔다. … 이렇게 그 두 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 세 번째 사문-바라문들도 이렇게 생각했다. ― 첫 번째 사문-바라문들은 … 이렇게 그 첫 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼가야겠다. 두려움을 수반하는 음식을 삼가고 숲에 있는 거처로 들어가서 머물러야겠다.’라고. 그들은 모든 미끼 음식들, 세상의 물질적인 이런저런 것들을 삼갔다. … 이렇게 그 두 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들 가까이에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라가 원하는 대로 할 수 없게 될 것이다.’라고. 


“te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu. appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. api ca kho evaṃdiṭṭhikā ahesuṃ sassato loko itipi ... pe ... neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā itipi. evañhi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. yaṃnūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappeyāma. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā na pamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmiseti.


그들은 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들 가까이에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않았다. 거기서 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 없게 되었다. 하지만 그들은 ‘세상은 영원하다.’라고도 … ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다.’라고도 하는 견해를 가졌다. 이렇게 그 세 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어나지 못했다. 우리는 마라와 마라의 무리가 가지 않는 곳에 거처를 만들어야겠다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않고 정신없이 먹지 않을 것이다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않으면 주의를 놓치지 않을 것이다. 주의를 놓치지 않으면 방일하지 않을 것이다. 방일하지 않으면 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라가 원하는 대로 할 수 없게 될 것이다.’라고. 


“te yattha agati mārassa ca māraparisāya ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu. tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu, amattā samānā na pamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. evañhi te, bhikkhave, catutthā samaṇabrāhmaṇā parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. seyyathāpi te, bhikkhave, catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.


그들은 마라와 마라의 무리가 가지 않는 곳에 거처를 만들었다. 거기에 거처를 만든 뒤 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에 유인되지 않았고, 정신없이 먹지 않았다. 유인되지 않고 정신없이 먹지 않은 그들은 주의를 놓치지 않았다. 주의를 놓치지 않은 그들은 방일하지 않았다. 방일하지 않은 그들을 마라가 놓은 이런저런 미끼, 세상의 물질적인 이런저런 것들에서 마라는 원하는 대로 할 수 없게 되었다. 이렇게, 비구들이여, 그 네 번째 사문-바라문들은 마라의 번영을 위한 위력에서 벗어났다. 예를 들면, 비구들이여, 이런 비유에서 그 네 번째 사슴 무리는 이 네 번째 사문-바라문들을 나는 말한다.


271. “kathañca, bhikkhave, agati mārassa ca māraparisāya ca? idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.


어떻게, 비구들이여, 마라와 마라의 무리가 가지 않는 곳이 있는가? 여기, 비구들이여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상(想)이 줄어들고, 다양한 상(想)을 작의(作意)하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.


다시, 비구들이여, 비구는 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.


“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato tiṇṇo loke visattikan”ti.


다시, 비구들이여, 비구는 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸(想受滅)을 성취하여 머문다. 그리고 지혜로써 보아서 번뇌들이 다한다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 부쉈기 때문에 빠삐만뜨가 볼 수 없는 곳으로 갔고, 세상에 대한 강한 붙잡음을 건넜다.’라고 불린다.


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2021.05.12 06:57
감사합니다.
대원행 2024.01.29 21:36
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=247 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.78-바람 경)[마라의 지배력에서 벗어나는 삶]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close