니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 26.pāsarāsi

26.pāsarāsi

pāsarāsisuttaṃ (MN 26-덫 경) 272-280. [PTS ㅡ ariyapariyesanāsuttaṃ(성스러운 …

3 328 2019.05.10 08:38
11 MN 26-덫 경pāsarāsisuttaṃ.hwp (79.0K)   2025.05.21

3. opammavaggo, 6. pāsarāsisuttaṃ (MN 26-덫 경)

; PTS ㅡ ariyapariyesanāsuttaṃ(성스러운 구함 경)


272. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ — “cirassutā no, āvuso ānanda, bhagavato sammukhā dhammī kathā. sādhu mayaṃ, āvuso ānanda, labheyyāma bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ savanāyā”ti. “tena hāyasmanto yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatha; appeva nāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ savanāyā”ti. “evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 사왓티로 들어갔다. 그때 많은 비구가 아난다 존자에게 왔다. 와서는 아난다 존자에게 “도반 아난다여, 세존의 앞에서 법문을 들은 지 오래되었습니다. 도반 아난다여, 저희가 세존의 앞에서 법문을 들을 수 있게 해주시면 고맙겠습니다.”라고 말했다. “그렇다면 존자들은 람마까 바라문의 토굴로 오십시오. 세존의 앞에서 법문을 들을 수 있을 것입니다.” “알겠습니다, 도반이여.”라고 그 비구들은 아난다 존자에게 대답했다.


atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “āyāmānanda, yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.


사왓티에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤에 오후에 탁발에서 돌아온 세존은 아난다 존자에게 “아난다여, 낮 동안의 머묾을 위해 동쪽 사원의 녹자모 저택으로 가자.”라고 말했다. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다. 세존은 아난다 존자와 함께 낮 동안의 머묾을 위해 동쪽 사원의 녹자모 저택으로 갔다. 거기서 저녁에 홀로 머묾에서 나온 세존은 아난다 존자에게 “아난다여, 몸을 씻기 위해 뿝바꼿타까로 가자.”라고 말했다. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 아난다 존자는 세존에게 대답했다.


273. atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “ayaṃ, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo avidūre. ramaṇīyo, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo; pāsādiko, bhante, rammakassa brāhmaṇassa assamo. sādhu, bhante, bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā”ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.


세존은 아난다 존자와 함께 몸을 씻기 위해 뿝바꼿타까로 갔다. 뿝바꼿타까에서 몸을 씻고 나와서 가사 하나만 입고 몸을 동쪽을 향하여 서 있었다. 그때 아난다 존자가 세존에게 “대덕이시여, 람마까 바라문의 토굴이 멀지 않습니다. 대덕이시여, 람마까 바라문의 토굴은 마음에 들고, 대덕이시여, 람마까 바라문의 토굴은 편안합니다. 대덕이시여, 세존께서 연민을 일으켜 람마까 바라문의 토굴로 가시면 좋겠습니다.”라고 말했다. 세존은 침묵으로 동의했다.


atha kho bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkami. tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū rammakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya sannisinnā honti. atha kho bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṃ āgamayamāno. atha kho bhagavā kathāpariyosānaṃ viditvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. vivariṃsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṃ. atha kho bhagavā rammakassa brāhmaṇassa assamaṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “kāyanuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā? kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? “bhagavantameva kho no, bhante, ārabbha dhammī kathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. “sādhu, bhikkhave! etaṃ kho, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ — dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo”.


그래서 세존은 람마까 바라문의 토굴로 갔다. 그때 많은 비구가 법담을 나누며 람마까 바라문의 토굴에 모여 있었다. 세존은 이야기가 끝나기를 기다리며 문밖에 서 있었다. 그리고 세존은 이야기가 끝난 줄 안 뒤에 기침을 하고서 가로대를 두드렸다. 그 비구들은 세존에게 문을 열어주었다. 세존은 람마까 바라문의 토굴에 들어가서 준비된 자리에 앉았다. 앉아서 세존은 그 비구들에게 “비구들이여, 무슨 이야기를 위해 지금 여기에 함께 모여 앉았는가? 그대들 간에 끝내지 못한 이야기는 무엇인가?”라고 말했다. “대덕이시여, 저희가 세존에 대한 법담을 끝내지 못했는데 세존께서 오셨습니다.” “훌륭하다, 비구들이여! 그대들이 법담을 위해 함께 모인 것은, 비구들이여, 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 그대 좋은 가문의 아들들에게 마땅한 일이다. 비구들이여, 그대들이 함께 모이면 두 가지 할 일이 있으니, 법담(法談)이거나 성스러운 침묵이다.


274. “dvemā, bhikkhave, pariyesanā — ariyā ca pariyesanā, anariyā ca pariyesanā.


비구들이여, 성스러운 구함과 성스럽지 못한 구함이라는 두 가지 구함이 있다.


“katamā ca, bhikkhave, anariyā pariyesanā? idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhammaṃyeva pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesati, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṃyeva pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhammaṃyeva pariyesati, attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati.


그러면 비구들이여, 무엇이 성스럽지 못한 구함인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 자신이 태어나는 존재이면서 오직 태어나는 것을 구하고, 자신이 늙는 존재이면서 오직 늙는 것을 구하고, 자신이 병드는 존재이면서 오직 병드는 것을 구하고, 자신이 죽는 존재이면서 오직 죽는 것을 구하고, 자신이 슬픈 존재이면서 오직 슬픈 것을 구하고, 자신이 오염되는 존재이면서 오직 오염되는 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, jātidhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, jātidhammaṃ, dāsidāsaṃ jātidhammaṃ, ajeḷakaṃ jātidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jātidhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ jātidhammaṃ, jātarūparajataṃ jātidhammaṃ. jātidhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesati.


비구들이여, 무엇을 태어나는 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 태어나는 것이고, 남녀 하인이 태어나는 것이고, 염소와 양이 태어나는 것이고, 닭과 돼지가 태어나는 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 태어나는 것이고, 금과 은이 태어나는 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 태어나는 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 태어나는 존재이면서 태어나는 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, jarādhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, jarādhammaṃ, dāsidāsaṃ jarādhammaṃ, ajeḷakaṃ jarādhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jarādhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ jarādhammaṃ, jātarūparajataṃ jarādhammaṃ. jarādhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jarādhammo samāno jarādhammaṃyeva pariyesati.


비구들이여, 무엇을 늙는 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 늙는 것이고, 남녀 하인이 늙는 것이고, 염소와 양이 늙는 것이고, 닭과 돼지가 늙는 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 늙는 것이고, 금과 은이 늙는 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 늙는 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 늙는 존재이면서 늙는 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, byādhidhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, byādhidhammaṃ, dāsidāsaṃ byādhidhammaṃ, ajeḷakaṃ byādhidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ byādhidhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ byādhidhammaṃ. byādhidhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesati.


비구들이여, 무엇을 병드는 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 병드는 것이고, 남녀 하인이 병드는 것이고, 염소와 양이 병드는 것이고, 닭과 돼지가 병드는 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 병드는 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 병드는 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 병드는 존재이면서 병드는 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, maraṇadhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, maraṇadhammaṃ, dāsidāsaṃ maraṇadhammaṃ, ajeḷakaṃ maraṇadhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ maraṇadhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ maraṇadhammaṃ. maraṇadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṃyeva pariyesati.


비구들이여, 무엇을 죽는 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 죽는 것이고, 남녀 하인이 죽는 것이고, 염소와 양이 죽는 것이고, 닭과 돼지가 죽는 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 죽는 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 죽는 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 죽는 존재이면서 죽는 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, sokadhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, sokadhammaṃ, dāsidāsaṃ sokadhammaṃ, ajeḷakaṃ sokadhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ sokadhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ sokadhammaṃ. sokadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā sokadhammo samāno sokadhammaṃyeva pariyesati.


비구들이여, 무엇을 슬픈 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 슬픈 것이고, 남녀 하인이 슬픈 것이고, 염소와 양이 슬픈 것이고, 닭과 돼지가 슬픈 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 슬픈 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 슬픈 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 슬픈 존재이면서 슬픈 것을 구한다.


“kiñca, bhikkhave, saṃkilesadhammaṃ vadetha? puttabhariyaṃ, bhikkhave, saṃkilesadhammaṃ, dāsidāsaṃ saṃkilesadhammaṃ, ajeḷakaṃ saṃkilesadhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ saṃkilesadhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ saṃkilesadhammaṃ, jātarūparajataṃ saṃkilesadhammaṃ. saṃkilesadhammā hete, bhikkhave, upadhayo. etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati. ayaṃ, bhikkhave, anariyā pariyesanā.


비구들이여, 무엇을 오염되는 것이라고 말해야 하는가? 비구들이여, 자식과 아내가 오염되는 것이고, 남녀 하인이 오염되는 것이고, 염소와 양이 오염되는 것이고, 닭과 돼지가 오염되는 것이고, 코끼리와 소와 말과 당나귀가 오염되는 것이고, 금과 은이 오염되는 것이다. 비구들이여, 이런 재생의 조건들이 오염되는 것들이다. 여기에 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 자신이 오염되는 존재이면서 오염되는 것을 구한다. 이것이, 비구들이여, 성스럽지 못한 구함이다.


275. “katamā ca, bhikkhave, ariyā pariyesanā? idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati. ayaṃ, bhikkhave, ariyā pariyesanā.


그러면 비구들이여, 무엇이 성스러운 구함인가? 여기, 비구들이여, 어떤 사람은 자신이 태어나는 존재이면서 태어나는 것에서 위험을 보아서 태어남이 없는 위없는 유가안온(瑜伽安穩)인 열반을 구하고, 자신이 늙는 존재이면서 늙는 것에서 위험을 보아서 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신이 병드는 존재이면서 병드는 것에서 위험을 보아서 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신이 죽는 존재이면서 죽는 것에서 위험을 보아서 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신이 슬픈 존재이면서 슬픈 것에서 위험을 보아서 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신이 오염되는 존재이면서 오염되는 것에서 위험을 보아서 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구한다. 이것이, 비구들이여, 성스러운 구함이다.


• 성스럽지 못한 구함(anariyā pariyesanā) ― 재생의 조건(upadhi)을 구하는 것

• 성스러운 구함(ariyā pariyesanā) ― 열반(涅槃)을 구하는 것


276. “ahampi sudaṃ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhammaṃyeva pariyesāmi, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesāmi, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṃyeva pariyesāmi, attanā sokadhammo samāno sokadhammaṃyeva pariyesāmi, attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesāmi. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kiṃ nu kho ahaṃ attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno ... pe ... byādhidhammo samāno... maraṇadhammo samāno... sokadhammo samāno... attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesāmi? yaṃnūnāhaṃ attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyan’ti.


나도, 비구들이여, 깨달음 이전, 깨닫지 못한 보살이었을 때, 자신이 태어나는 존재이면서 오직 태어나는 것을 구하고, 자신이 늙는 존재이면서 오직 늙는 것을 구하고, 자신이 병드는 존재이면서 오직 병드는 것을 구하고, 자신이 죽는 존재이면서 오직 죽는 것을 구하고, 자신이 슬픈 존재이면서 오직 슬픈 것을 구하고, 자신이 오염되는 존재이면서 오직 오염되는 것을 구했다. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘왜 나는 자신이 태어나는 존재이면서 오직 태어나는 것을 구하고, 자신이 늙는 존재이면서 … 자신이 병드는 존재이면서 … 자신이 죽는 존재이면서 … 자신이 슬픈 존재이면서 … 자신이 오염되는 존재이면서 오직 오염되는 것을 구하는가? 나는 자신은 태어나는 존재지만 태어나는 것에서 위험을 보아서 태어남이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신은 늙는 존재지만 늙는 것에서 위험을 보아서 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신은 병드는 존재지만 병드는 것에서 위험을 보아서 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신은 죽는 존재지만 죽는 것에서 위험을 보아서 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신은 슬픈 존재지만 슬픈 것에서 위험을 보아서 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하고, 자신은 오염되는 존재지만 오염되는 것에서 위험을 보아서 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구해야겠다.’라고.


277. “so kho ahaṃ, bhikkhave, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso, bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. so evaṃ pabbajito samāno kiṃ kusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ — ‘icchāmahaṃ, āvuso kālāma, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritun’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, āḷāro kālāmo maṃ etadavoca — ‘viharatāyasmā; tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. so kho ahaṃ, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī’ti.


비구들이여, 그런 나는 나중에 원치 않아 얼굴이 눈물에 젖은 어머니와 아버지가 슬피 울고 있는데도 불구하고, 검은 머리의 소년이고 상서로운 젊음을 갖춘 초년기의 젊은 나이에 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가했다. 이렇게 무엇이 유익(有益)[선(善)]인지를 구하여 출가한 나는 위없이 평화롭고 고귀한 경지를 찾아 알라라 깔라마에게 갔다. 가서는 알라라 깔라마에게 ‘도반 깔라마여, 나는 이 법(法)과 율(律)에서 범행(梵行)을 실천하고자 합니다.’라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 알라라 깔라마는 나에게 ‘존자는 머무시오. 지혜로운 자라면 오래지 않아 자기 스승에게서 온 것을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 수 있는 이런 법이 있소.’라고 말했다. 오래지 않아, 비구들이여, 나는 빠르게 그 법을 완전히 익혔다. 비구들이여, 나는 바로 그만큼 자신의 입을 열고 자신의 말을 통해 앎과 확실함을 말했다. ‘나는 알고 본다.’라고 공언했고, 다른 사람들도 인정했다. 비구들이여, 그런 내게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘알라라 깔라마는 이 법을 단지 믿음만으로 ‘스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다.'라고 선언하는 것이 아니다. 참으로 알라라 깔라마는 이 법을 알고 보면서 머문다.’


“atha khvāhaṃ, bhikkhave, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ — ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? evaṃ vutte, bhikkhave, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhaṃpatthi sati; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā, mayhaṃpatthi paññā. yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.


비구들이여, 나는 알라라 깔라마에게 갔다. 가서 알라라 깔라마에게 “도반 깔라마시여, 얼마만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다고 선언하십니까?”라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 알라라 깔라마는 무소유처(無所有處)를 선언했다. 비구들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — '알라라 깔라마에게만 믿음이 있는 것이 아니다. 나에게도 믿음이 있다. 알라라 깔라마에게만 정진이 있는 것이 아니다. 나에게도 정진이 있다. 알라라 깔라마에게만 사띠가 있는 것이 아니다. 나에게도 사띠가 있다. 알라라 깔라마에게만 삼매가 있는 것이 아니다. 나에게도 삼매가 있다. 알라라 깔라마에게만 지혜가 있는 것이 아니다. 나에게도 지혜가 있다. 참으로 나는 알라라 깔라마가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다고 선언하는 그 법을 실현하기 위해 노력하리라.'라고. 오래지 않아, 비구들이여, 그런 나는 빠르게 그 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물렀다.


“atha khvāhaṃ, bhikkhave, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ — ‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘ettāvatā kho ahaṃ, āvuso, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi, yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ, yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ. ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā’ti. iti kho, bhikkhave, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno (attano) antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.


비구들이여, 나는 알라라 깔라마에게 갔다. 가서는 알라라 깔라마에게 ‘도반 깔라마시여, 당신은 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취했다고 선언하십니까?’라고 말했다. ‘도반이여, 나는 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취했다고 선언합니다.’ ‘도반이시여, 나도 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다.’ ‘도반이여, 우리가 존자와 같은 동료 수행자를 보는 것은 참으로 이득이고 참으로 큰 이득입니다. 이렇게 내가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 선언한 법을 그대가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다. 그대가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머무는 법을 나는 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 선언합니다. 이렇게 내가 아는 법을 그대가 알고, 그대가 아는 법을 내가 압니다. 이렇게 그대는 나와 같고, 나는 그대와 같소. 오시오, 도반이여, 이제 둘이 함께 이 무리를 이끕시다.’ 비구들이여, 참으로 이렇게 나의 스승이었던 알라라 깔라마는 제자인 나를 자신과 동등한 위치에 놓고 나를 존중했다. 비구들이여, 그런 나에게 ‘이 법은 염오로 이탐으로 소멸로 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끌지 못한다. 단지 무소유처(無所有處)에 태어남을 위해 이끌 뿐이다.’라는 생각이 떠올랐다. 그런 나는, 비구들이여, 그 법에 만족하지 못하고 그 법으로부터 염오하여 떠났다.


278. “so kho ahaṃ, bhikkhave, kiṃ kusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ — ‘icchāmahaṃ, āvuso, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritun’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, udako rāmaputto maṃ etadavoca — ‘viharatāyasmā; tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. so kho ahaṃ, bhikkhave, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī’ti.


비구들이여, 그렇게 무엇이 유익인지를 구하는 나는 위없이 평화롭고 고귀한 경지를 찾아 웃다까 라마뿟따에게 갔다. 가서는 웃다까 라마뿟따에게 ‘도반이여, 나는 이 법과 율에서 범행을 실천하고자 합니다.’라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 웃다까 라마뿟따는 나에게 ‘존자는 머무시오. 지혜로운 자라면 오래지 않아 자기 스승에게서 온 것을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 수 있는 이런 법이 있소.’라고 말했다. 오래지 않아, 비구들이여, 나는 빠르게 그 법을 완전히 익혔다. 비구들이여, 나는 바로 그만큼 자신의 입을 열고 자신의 말을 통해 앎과 확실함을 말했다. ‘나는 알고 본다.’라고 공언했고, 다른 사람들도 인정했다. 비구들이여, 그런 내게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘라마는 이 법을 단지 믿음만으로 ‘스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다.'라고 선언하는 것이 아니다. 참으로 라마는 이 법을 알고 보면서 머문다.’ 


“atha khvāhaṃ, bhikkhave, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ — ‘kittāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? evaṃ vutte, bhikkhave, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhaṃpatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi, na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhaṃpatthi paññā. yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyan’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.


비구들이여, 나는 웃다까 라마뿟따에게 갔다. 가서 웃다까 라마뿟따에게 “도반이시여, 라마는 얼마만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다고 선언하십니까?”라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 웃다까 라마뿟따는 비상비비상처(非想非非想處)를 선언했다. 비구들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — '라마에게만 믿음이 있는 것이 아니다. 나에게도 믿음이 있다. 라마에게만 정진이 있는 것이 아니다. … 사띠가 … 삼매가 … 지혜가 있는 것이 아니다. 나에게도 지혜가 있다. 참으로 나는 라마가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머문다고 선언하는 그 법을 실현하기 위해 노력하리라.'라고. 오래지 않아, 비구들이여, 그런 나는 빠르게 그 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물렀다.


“atha khvāhaṃ, bhikkhave, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ — ‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi, yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi, taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi. iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ, yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi. ehi dāni, āvuso, tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā’ti. iti kho, bhikkhave, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.


비구들이여, 나는 웃다까 라마뿟따에게 갔다. 가서는 웃다까 라마뿟따에게 ‘도반이시여, 라마는 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취했다고 선언하십니까?’라고 말했다. ‘도반이여, 라마는 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취했다고 선언합니다.’ ‘도반이시여, 나도 이만큼 이 법을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다.’ ‘도반이여, 우리가 존자와 같은 동료 수행자를 보는 것은 참으로 이득이고 참으로 큰 이득입니다. 이렇게 라마가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 선언한 법을 그대가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머뭅니다. 그대가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머무는 법을 라마는 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 선언합니다. 이렇게 라마가 아는 법을 그대가 알고, 그대가 아는 법을 라마가 압니다. 이렇게 그대는 라마와 같고, 라마는 그대와 같소. 오시오, 도반이여, 이제 둘이 함께 이 무리를 이끕시다.’ 비구들이여, 참으로 이렇게 웃다까 라마뿟따는 나를 동등한 동료 수행자로 삼고, 스승의 자리에 나를 앉히고 나를 귀히 여기고 존중했다. 비구들이여, 그런 나에게 ‘이 법은 염오로 이탐으로 소멸로 가라앉음으로 실다운 지혜로 깨달음으로 열반으로 이끌지 못한다. 단지 비상비비상처에 태어남을 위해 이끌 뿐이다.’라는 생각이 떠올랐다. 그런 나는, 비구들이여, 그 법에 만족하지 못하고 그 법으로부터 염오하여 떠났다.


279. “so kho ahaṃ, bhikkhave, kiṃ kusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ, pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, nadiñca sandantiṃ setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. so kho ahaṃ, bhikkhave, tattheva nisīdiṃ — alamidaṃ padhānāyāti.


비구들이여, 그렇게 무엇이 유익인지를 구하는 나는 위없이 평화롭고 고귀한 경지를 찾아 마가다에서 차례로 유행하면서 우루웰라의 장군촌에 이르렀다. 그곳에서 마음에 드는 땅과 만족스런 숲과 투명하게 흐르는 강과 튼튼한 강둑과 주변 일대의 마음에 드는 탁발할 수 있는 마을을 보았다. 비구들이여, 그런 내게 이런 생각이 들었다. — ‘오! 마음에 드는 땅과 만족스런 숲과 투명하게 흐르는 강과 튼튼한 강둑과 주변 일대의 마음에 드는 탁발할 수 있는 마을이 있다. 참으로 이곳은 정진을 원하는 좋은 가문의 아들들이 정진하기에 충분하다.’라고. 그런 나는, 비구들이여, ‘이곳은 정진하기에 충분하다.’라고 하면서 거기에 앉았다.


280. “so kho ahaṃ, bhikkhave, attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ, attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi — ‘akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti.


그런 나는, 비구들이여, 자신이 태어나는 존재이면서 태어나는 것에서 위험을 본 뒤에 태어남이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 태어남이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신이 늙는 존재이면서 늙는 것에서 위험을 본 뒤에 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신이 병드는 존재이면서 병드는 것에서 위험을 본 뒤에 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신이 죽는 존재이면서 죽는 것에서 위험을 본 뒤에 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신이 슬픈 존재이면서 슬픈 것에서 위험을 본 뒤에 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신이 오염되는 존재이면서 오염되는 것에서 위험을 본 뒤에 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 나에게 ‘나의 해탈은 흔들리지 않는다. 이것이 태어남의 끝이다. 이제 다시 존재로 이끌리지 않는다.’라는 앎과 봄이 생겼다. 

 

[답글로 이어집니다]

Comments

보인 2019.10.11 05:40
감사합니다.
대원행 2023.02.22 21:23
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_06&wr_id=6 참조 (법구경 강의 19. 진리 안에 서 있는 자 품, 게송(266-269)[비구-성자(muni)의 이유]
대원행 03.21 21:13
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_10&wr_id=8 참조 (윤회 책 강의 250318) (제1부 제1장) Ⅰ.윤회는 무엇입니까?[심의식의 동질성 위에서의 차별성 & 부처님은 윤회 없음을 직접 부정함]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close