니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 26.pāsarāsi

26.pāsarāsi

281. '내가 성취한 이 법은 ~ '부터

2 117 2021.05.14 19:57
281. “tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ — idappaccayatā paṭiccasamuppādo. idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ — sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. apissu maṃ, bhikkhave, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā —

그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘‘내가 성취한 이 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평화롭고, 숭고하고, takka[애(愛)의 형성 과정]의 영역을 넘어섰고, 독창적이고, 현자에게만 경험될 수 있다. 그러나 존재들은 잡기를 즐기고 잡기를 좋아하고 잡기를 기뻐한다. 잡기를 즐기고 잡기를 좋아하고 잡기를 기뻐하는 사람들은 이런 토대 즉 여기에서의 조건성인 연기(緣起)를 보기 어렵다. 또한, 이런 토대 즉 모든 행(行)을 그침이고, 모든 재생의 조건을 놓음이고, 애(愛)의 부서짐이고, 바램이고, 소멸인 열반(涅槃)을 보기 어렵다. 그러니 내가 이 법을 설한다 해도 저들이 알지 못한다면 그것은 나를 피곤하게 하고 나를 짜증 나게 할 것이다.’라고. 그때 나에게 이전에 들어보지 못한 게송이 자연스럽게 떠올랐다. —

‘kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ.
rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho.
‘paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ.
rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ti.

‘나에게 어렵게 얻어진 법을 설하는 것이 이제 필요할까?
탐(貪)과 진(嗔)에 시달리는 자들에게 이 법은 잘 깨달아지지 않는다.
흐름을 거스르고, 독창적이고, 심오하고, 보기 어렵고, 미세한 법을
어둠의 무더기에 덮이고, 탐(貪)에 물든 자들은 보지 못한다.’라고.

282. “itiha me, bhikkhave, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya. atha kho, bhikkhave, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi — ‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā’ti. atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati — seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva — brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca — ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. bhavissanti dhammassa aññātāro’ti. idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca —

이렇게 숙고할 때, 비구들이여, 나의 심(心)은 법을 설함이 아니라 무관심으로 기울었다. 그때, 비구들이여, 나의 심(心)으로부터 심(心)의 온전한 생각을 안 뒤에 사함빠띠 범천에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘어떤 경우에도 여래-‧아라한-정등각의 심(心)이 법을 설함이 아니라 무관심으로 기운다면 세상은 참으로 타락할 것이고, 세상은 참으로 파괴될 것이다.'라고. 그러자 사함빠띠 범천은 — 예를 들면 힘센 사람이 접은 팔을 펴거나 편 팔을 접을 것이다. 이렇게 — 범천의 세상에서 사라져 내 앞에 나타났다. 그때 사함빠띠 범천은 한쪽 어깨가 드러나게 윗 가사를 입고, 오른쪽 무릎을 땅에 대고, 합장하여 나에게 인사한 뒤에 나에게 이렇게 말했다. — "대덕이시여, 세존께서는 법을 설하십시오. 선서께서는 법을 설하십시오. 태어날 때부터 더러움이 적은 중생들이 있습니다. 그들은 법을 듣지 않으면 쇠퇴할 것입니다. 법을 이해하는 자들이 있을 것입니다.’라고. 사함빠띠 범천은, 비구들이여, 이렇게 말했다. 이렇게 말하고 다시 이렇게 말했다. —

‘pāturahosi magadhesu pubbe,
dhammo asuddho samalehi cintito.
apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ,
suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

‘sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,
yathāpi passe janataṃ samantato.
tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,
pāsādamāruyha samantacakkhu.

‘sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko,
avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.
uṭṭhehi vīra, vijitasaṅgāma,
satthavāha aṇaṇa, vicara loke.

desassu bhagavā dhammaṃ,
aññātāro bhavissantī’ti.

“예전에 마가다에 오염된 생각 때문에 청정하지 못한 법이 나타났지만, 
그대들은 이제 때 없는 분이 깨달은 불사의 문을 여는 법을 들으십시오!

산봉우리에 준비된 바위 위에서 사방의 사람들을 보는 것처럼,
현자시여, 모든 것을 보는 분이시여, 그와 같이 법으로 만든 궁전에 올라
슬픔을 떠난 분께서는 슬픔에 빠져있고 태어남과 늙음에 압도된 저들을 살피십시오.

일어서십시오. 영웅이여, 승리자여, 대상(隊商)을 이끄는 분이여, 빚 없는 분이여, 
세상으로 나아가십시오. 세존께서는 법을 설하십시오. 아는 사람들이 있을 것입니다.”

283. “atha kho ahaṃ, bhikkhave, brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ. addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakaṃ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva kho ahaṃ, bhikkhave, buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasaṃ satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. atha khvāhaṃ, bhikkhave, brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsiṃ —

그때, 비구들이여, 나는 범천의 요청을 알고서 중생에 대한 연민으로 부처의 눈[불안(佛眼)]으로 세상을 살펴보았다. 부처의 눈으로 세상을 살펴보던 나는 더러움이 적은 자들, 더러움이 많은 자들, 기능이 예리한 자들, 기능이 둔한 자들, 기질이 좋은 자들, 기질이 나쁜 자들, 가르치기 쉬운 자들, 가르치기 어려운 자들, 저세상의 결함에 대해 두려움을 보며 지내는 어떤 자들, 저세상의 결함에 대해 두려움을 보지 않고 지내는 어떤 자들 등 중생들을 보았다. 예를 들면, 청련이나 홍련이나 백련이 있다. 어떤 청련이나 홍련이나 백련은 물속에서 생겨나 물속에서 성장하고 물에 잠겨 그 속에서만 자란다. 어떤 청련이나 홍련이나 백련은 물속에서 생겨나 물속에서 성장하고 물에 잠겨 물의 바깥 면에 선다. 어떤 청련이나 홍련이나 백련은 물속에서 생겨나 물속에서 성장하여 물 위로 올라와 서서 물에 의해 얼룩지지 않는다. 이처럼, 비구들이여, 부처의 눈으로 세상을 살펴본 나는 더러움이 적은 자들, 더러움이 많은 자들, 기능이 예리한 자들, 기능이 둔한 자들, 기질이 좋은 자들, 기질이 나쁜 자들, 가르치기 쉬운 자들, 가르치기 어려운 자들, 저세상의 결함에 대해 두려움을 보며 지내는 어떤 자들, 저세상의 결함에 대해 두려움을 보지 않고 지내는 어떤 자들 등 중생들을 보았다. 그때 나는, 비구들이여, 사함빠띠 범천에게 게송으로 대답했다. —

‘apārutā tesaṃ amatassa dvārā,
ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ.
vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ,
dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’ti.

“그들에게 불사(不死)의 문은 열렸다. 귀를 가진 자들은 믿음을 버려라. 

범천이여, 폭력의 상(想)에 대해 잘 연습되지 않은 나는 사람들에게 뛰어난 법을 말하지 않았다.”


“atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

그러자 비구들이여, 사함빠띠 범천은 '나는 세존에 의해 법이 설해지도록 기회를 만들었다.'라며 나에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤 거기에서 사라졌다.

284. “tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. yaṃnūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti. atha kho maṃ, bhikkhave, devatā upasaṅkamitvā etadavoca — ‘sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo’ti. ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi — ‘sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’ti. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo. sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti.

그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘누구에게 제일 먼저 법을 설할까? 누가 이 법을 빠르게 알까?’라고. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘알라라 깔라마는 현자이고 배운 자이고 총명한 자이고 오랫동안 태어날 때부터 더러움이 적은 자다. 나는 알라라 깔라마에게 제일 먼저 법을 설해야겠다. 그는 이 법을 빠르게 알 것이다.’라고. 그러자 비구들이여, 신이 내게 와서 ‘대덕이시여, 알라라 깔라마는 칠 일 전에 죽었습니다.’라고 말했다. 그러자 비구들이여, 내게도 ‘알라라 깔라마는 칠 일 전에 죽었다.’라는 지(知)와 견(見)이 생겼다. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — '알라라 깔라마는 크게 잃었다. 그가 이 법을 들었다면 빠르게 알았을 것이다.’라고.

“tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘ayaṃ kho udako rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. yaṃnūnāhaṃ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti. atha kho maṃ, bhikkhave, devatā upasaṅkamitvā etadavoca — ‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto’ti. ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi — ‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’ti. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘mahājāniyo kho udako rāmaputto. sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti.

그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘누구에게 제일 먼저 법을 설할까? 누가 이 법을 빠르게 알까?’라고. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘웃다까 라마뿟따는 현자이고 배운 자이고 총명한 자이고 오랫동안 태어날 때부터 더러움이 적은 자이다. 나는 웃다까 라마뿟따에게 제일 먼저 법을 설해야겠다. 그는 이 법을 빠르게 알 것이다.’라고. 그러자 비구들이여, 신이 내게 와서 이렇게 말했다. — ‘대덕이시여, 웃다까 라마뿟따는 어제저녁에 죽었습니다.’라고. 그러자 비구들이여, 내게도 ‘웃다까 라마뿟따는 어제저녁에 죽었다.’라는 지(知)와 견(見)이 생겼다. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘웃다까 라마뿟따는 크게 잃었다. 그가 이 법을 들었다면 빠르게 알았을 것이다.’라고.

“tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū, ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu. yaṃnūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyan’ti. tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi — ‘kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti? addasaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye. atha khvāhaṃ, bhikkhave, uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkamiṃ.

그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘누구에게 제일 먼저 법을 설할까? 누가 이 법을 빠르게 알까?’라고. 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘굳세게 정진하던 나를 돌봐 주던 함께하는 다섯 비구는 나에게 많은 도움을 주었다. 나는 함께하는 다섯 비구에게 제일 먼저 법을 설해야겠다.’ 그런 나에게, 비구들이여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘함께하는 다섯 비구는 지금 어디에 머물고 있을까?’ 비구들이여, 나는 인간을 넘어선 청정한 하늘 눈[천안(天眼)]으로 함께하는 다섯 비구가 바라나시에서 이시빠따나의 녹야원에 머물고 있는 것을 보았다. 비구들이여, 나는 우루웰라에서 있을 만큼 머문 뒤에 바라나시로 유행을 떠났다. 

285. “addasā kho maṃ, bhikkhave, upako ājīvako antarā var ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggappaṭipannaṃ. disvāna maṃ etadavoca — ‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto! kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’ti? evaṃ vutte, ahaṃ, bhikkhave, upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsiṃ —

비구들이여, 아지와까인 우빠까가 가야와 보리수(菩提樹)의 사이에 큰길을 가고 있는 나를 보았다. 보고서 나에게 ‘도반이여, 그대의 기능은 아주 맑습니다. 피부색은 청정하고 순결합니다. 도반이여, 그대는 누구에 의지해 출가했습니까? 그대의 스승은 누구입니까? 그대는 누구의 법을 따릅니까?’라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 나는 아지와까인 우빠까에게 게송으로 말했다. —

‘sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,
sabbesu dhammesu anūpalitto.
sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto,
sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.
‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati.
sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.
‘ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro.
ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto.
‘dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ.
andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhin’ti.

나는 모든 것을 정복했고, 모든 것을 아는 사람입니다
모든 것에서 흠이 없으며, 모든 것에서 떠났고, 애(愛)의 부서짐에 의해 해탈했습니다. 
스스로 실답게 알았는데 누구를 스승이라고 말할 수 있겠습니까?

‘나에게는 스승도 없고 나와 같은 이도 없으며
신(神)을 포함하는 세상에 나에게 비할 사람이 없습니다.
참으로 나는 세상에 있는 아라한이고, 나는 위없는 스승이며
나는 유일한 정등각(正等覺)이고, 고요한 자이고, 꺼진 자입니다.

나는 법륜(法輪)을 굴리기 위해 까시로 갑니다.
나는 눈먼 자들의 세상에서 불사(不死)의 북을 울릴 것입니다.”

‘yathā kho tvaṃ, āvuso, paṭijānāsi arahasi anantajino’ti.

“도반이여, 그처럼 그대는 무한한 승리자라고 동의하고 인정합니다.”

‘mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ.
jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’ti.

"번뇌의 부서짐이 성취된 나 같은 사람들이 진정한 승리자입니다.
악한 법들은 나에게 정복되었습니다. 그래서 우빠까여, 나는 승리자입니다."

“evaṃ vutte, bhikkhave, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.

이렇게 말했을 때, 비구들이여, 아지와까인 우빠까는 "그럴 것입니다, 도반이여."라고 말한 뒤에 머리를 흔들면서 다른 길로 떠났다.

286. “atha khvāhaṃ, bhikkhave, anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ. addasaṃsu kho maṃ, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū dūrato āgacchantaṃ. disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ — ‘ayaṃ kho, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. so neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo; nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ. api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ, sace ākaṅkhissati nisīdissatī’ti. yathā yathā kho ahaṃ, bhikkhave, upasaṅkamiṃ tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ. appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ, appekacce āsanaṃ paññapesuṃ, appekacce pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ. api ca kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti.

비구들이여, 나는 점차로 유행하면서 바라나시에 있는 이시빠따나의 녹야원으로 함께하는 다섯 비구에게 갔다. 비구들이여, 함께하는 다섯 비구는 멀리서 오고 있는 나를 보았다. 보고는 서로 간에 의견을 맞추었다. — ‘도반들이여, 저기 풍족하게 사는 자, 노력을 포기하고 풍족한 삶으로 되돌아간 사문 고따마가 오고 있습니다. 그에게 인사를 해서는 안 되고, 일어서서 맞이해서도 안 되고, 발우와 가사를 받아주어서도 안 됩니다. 만약 원한다면, 그는 앉을 수는 있을 것입니다.’라고. 비구들이여, 내가 점점 함께하는 다섯 비구에게 가까이 가자 함께하는 다섯 비구는 그들 스스로 동의한 의견을 지킬 수 없었다. 어떤 사람은 마중 나와서 발우와 가사를 받았고, 어떤 사람은 자리를 마련하였고, 어떤 사람은 발 씻을 물을 가져왔다. 그러나 그들은 나에게 이름과 ‘도반이여’라는 말을 썼다. 

“evaṃ vutte, ahaṃ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ — ‘mā, bhikkhave, tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha. arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. evaṃ vutte, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ — ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? evaṃ vutte, ahaṃ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ — ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. dutiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ — ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti? dutiyampi kho ahaṃ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ — ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko ... pe ... upasampajja viharissathā’ti. tatiyampi kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ — ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ, kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesan’ti?

이렇게 말했을 때, 비구들이여, 나는 함께하는 다섯 비구에게 이렇게 말했다. — ‘비구들이여, 그대들은 여래(如來)에게 이름과 ‘도반이여’라는 말을 쓰지 말라, 비구들이여, 여래는 아라한(阿羅漢)이고, 정등각(正等覺)이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사(不死)가 성취되었다. 나는 가르친다. 나는 법을 설한다. 가르친 대로 실천하면 그대들은 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 바르게 집에서 집 없는 곳으로 출가하는 목적인 그 위없는 범행(梵行)의 완성을 지금‧여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 이렇게 말하자 함께하는 다섯 비구는 나에게 이렇게 말했다. — ‘도반 고따마여, 그대는 그런 행동과 그런 실천과 그런 행하기 어려운 것을 행함[고행(苦行)]으로도 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 성취하지 못했습니다. 지금 풍족하게 살고, 노력을 포기했고, 풍족한 삶으로 되돌아간 그대가 어떻게 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 성취하겠습니까?’라고. 이렇게 말했을 때, 비구들이여, 나는 함께하는 다섯 비구에게 이렇게 말했다. — ‘비구들이여, 여래는 풍족하게 사는 자가 아니다. 노력을 포기하지 않았고, 풍족한 삶으로 되돌아가지 않았다. 비구들이여, 여래는 아라한이고, 정등각이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사가 성취되었다. 나는 가르친다. 나는 법을 설한다. 가르친 대로 실천하면 그대들은 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 바르게 집에서 집 없는 곳으로 출가하는 목적인 그 위없는 범행의 완성을 지금‧여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 두 번째도 함께하는 다섯 비구는 나에게 이렇게 말했다. — ‘도반 고따마여, 그대는 그런 행동과 그런 실천과 그런 행하기 어려운 것을 행함으로도 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 성취하지 못했습니다. 지금 풍족하게 살고, 노력을 포기했고, 풍족한 삶으로 되돌아간 그대가 어떻게 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 성취하겠습니까?’라고. 비구들이여, 두 번째도 나는 함께하는 다섯 비구에게 이렇게 말했다. — ‘비구들이여, 여래는 풍족하게 사는 자가 아니다. 노력을 포기하지 않았고, 풍족한 삶으로 되돌아가지 않았다. 비구들이여, 여래는 아라한이고, 정등각이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사가 성취되었다. 나는 가르친다. 나는 법을 설한다. 가르친 대로 실천하면 그대들은 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 바르게 집에서 집 없는 곳으로 출가하는 목적인 그 위없는 범행의 완성을 지금‧여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.’라고. 비구들이여, 세 번째도 함께하는 다섯 비구는 나에게 이렇게 말했다. — ‘도반 고따마여, 그대는 그런 행동과 그런 실천과 그런 행하기 어려운 것을 행함으로도 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 성취하지 못했습니다. 지금 풍족하게 살고, 노력을 포기했고, 풍족한 삶으로 되돌아간 그대가 어떻게 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 성취하겠습니까?’라고.

“evaṃ vutte, ahaṃ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ — ‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṃ pabhāvitametan’ti? ‘no hetaṃ, bhante’. ‘arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. odahatha, bhikkhave, sotaṃ, amatamadhigataṃ, ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.

이렇게 말했을 때, 비구들이여, 나는 함께하는 다섯 비구에게 이렇게 말했다. — ‘비구들이여, 그대들은 지금 이전에 이런 개발된 모습을 나에게서 본 적이 있는가?’라고. ‘아닙니다, 대덕이시여.’ ‘비구들이여, 여래는 아라한이고, 정등각이다. 비구들이여, 귀를 기울여라. 불사가 성취되었다. 나는 가르친다. 나는 법을 설한다. 가르친 대로 실천하면 그대들은 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 바르게 집에서 집 없는 곳으로 출가하는 목적인 그 위없는 범행의 완성을 지금‧여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물 것이다.’라고.

“asakkhiṃ kho ahaṃ, bhikkhave, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. dvepi sudaṃ, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema. tayopi sudaṃ, bhikkhave, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti. yaṃ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema. atha kho, bhikkhave, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu, attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu, attanā byādhidhammā samānā ... pe ... attanā maraṇadhammā samānā... attanā sokadhammā samānā... attanā saṃkilesadhammā samānā saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. ñāṇañca pana nesaṃ dassanaṃ udapādi — ‘akuppā no vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti.

비구들이여, 나는 함께하는 다섯 비구를 설득할 수 있었다. 비구들이여, 나는 두 명의 비구를 가르치고, 세 명의 비구는 탁발했다. 세 명의 비구가 탁발하여 가져온 것으로 여섯 명이 먹었다. 나는 세 명의 비구를 가르치고, 두 명의 비구는 탁발했다. 두 명의 비구가 탁발하여 가져온 것으로 여섯 명이 먹었다. 

비구들이여, 나에게 이렇게 가르침을 받고 이렇게 도움을 받은 함께하는 다섯 비구는, 자신들이 태어나는 존재이면서 태어나는 것에서 위험을 본 뒤에 태어남이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 태어남이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신들이 늙는 존재이면서 늙는 것에서 위험을 본 뒤에 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 늙음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신들이 병드는 존재이면서 병드는 것에서 위험을 본 뒤에 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 병이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신들이 죽는 존재이면서 죽는 것에서 위험을 본 뒤에 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 죽음이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신들이 슬픈 존재이면서 슬픈 것에서 위험을 본 뒤에 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 슬픔이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 자신들이 오염되는 존재이면서 오염되는 것에서 위험을 본 뒤에 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 구하여 오염이 없는 위없는 유가안온인 열반을 성취했다. 그들에게 ‘나의 해탈은 흔들리지 않는다. 이것이 태어남의 끝이다. 이제 다시 존재로 이끌리지 않는다.’라는 앎과 봄이 생겼다.

287. “pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā ... pe ... ghānaviññeyyā gandhā... jivhāviññeyyā rasā... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā — ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. ‘seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago baddho pāsarāsiṃ adhisayeyya. so evamassa veditabbo — anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. āgacchante ca pana ludde yena kāmaṃ na pakkamissatī’ti. evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā — ‘anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’. ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā — ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.

비구들이여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이 있다. 무엇이 다섯인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 안(眼)으로 인식되는 색(色)들, … 이(耳)로 인식되는 성(聲)들, … 비(鼻)로 인식되는 향(香)들, … 설(舌)로 인식되는 미(味)들, … 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 신(身)으로 인식되는 촉(觸)들이다. 비구들이여, 이것이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이다. 비구들이여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 즐기는, 위험을 보지 못하고 벗어남의 지혜가 없는 어떤 사문들이나 바라문들은 누구든지 ‘불행에 처했고, 고통에 처했고, 빠삐만뜨는 원하는 대로 할 수 있다.’라고 알아야 한다. 예를 들면, 비구들이여, 숲에 사는 사슴이 덫에 걸려서 누워있을 것이다. 그는 ‘불행에 처했고, 고통에 처했고, 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 있다.’라고 알아야 한다. 그리고 그는 사냥꾼이 올 때 원하는 대로 가지 못한다. 이처럼, 비구들이여, 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 욕심내고, 푹 빠지고, 묶여있기 때문에 위험을 보지 못하고 벗어남의 지혜가 없이 즐기는 어떤 사문들이나 바라문들은 누구든지 ‘불행에 처했고, 고통에 처했고, 빠삐만뜨는 원하는 대로 할 수 있다.’라고 알아야 한다. 비구들이여, 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 욕심내지 않고, 푹 빠지지 않고, 묶여있지 않기 때문에 위험을 보고 벗어남의 지혜를 가지고 즐기는 어떤 사문들이나 바라문들은 누구든지 ‘불행에 처하지 않았고, 고통에 처하지 않았고, 빠삐만뜨는 원하는 대로 할 수 없다.’라고 알아야 한다. 

“seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago abaddho pāsarāsiṃ adhisayeyya. so evamassa veditabbo — ‘na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa. āgacchante ca pana ludde yena kāmaṃ pakkamissatī’ti. evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhopannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā — ‘na anayamāpannā na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato’.

예를 들면, 비구들이여, 숲에 사는 사슴이 덫에 걸리지 않고 누워있을 것이다. 그는 ‘불행에 처하지 않았고, 고통에 처하지 않았고, 사냥꾼은 원하는 대로 할 수 없다.’라고 알아야 한다. 그리고 그는 사냥꾼이 올 때 원하는 대로 간다. 이처럼, 비구들이여, 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것을 욕심내지 않고, 푹 빠지지 않고, 묶여있지 않기 때문에 위험을 보고 벗어남의 지혜를 가지고 즐기는 어떤 사문들이나 바라문들은 누구든지 ‘불행에 처하지 않았고, 고통에 처하지 않았고, 빠삐만뜨는 원하는 대로 할 수 없다.’라고 알아야 한다. 

“seyyathāpi, bhikkhave, āraññako mago araññe pavane caramāno vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. taṃ kissa hetu? anāpāthagato, bhikkhave, luddassa. evameva kho, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ, vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

예를 들면, 비구들이여, 큰 숲에서 돌아다니는 사슴은 걸림 없이 가고 걸림 없이 서고 걸림 없이 앉고 걸림 없이 눕는다. 그것의 원인은 무엇인가? 사냥꾼을 피했다. 이처럼, 비구들이여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시 비구들이여, 비구는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상(想)이 줄어들고, 다양한 상(想)을 작의(作意)하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave ... pe ... pāpimato.

다시, 비구들이여, 비구는 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머문다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다.’라고 불린다.

“puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu andhamakāsi māraṃ apadaṃ, vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato. tiṇṇo loke visattikaṃ vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ kappeti. taṃ kissa hetu? anāpāthagato, bhikkhave, pāpimato”ti.

다시, 비구들이여, 비구는 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸(想受滅)을 성취하여 머문다. 그리고 지혜로써 보아 번뇌들이 다한다. 이것이, 비구들이여, ‘비구는 마라를 눈이 멀고, 발이 없게 만들었다. 마라의 눈을 파괴한 뒤에 빠삐만뜨가 없는 곳으로 갔다. 세상에 대한 강한 붙잡음을 건넜다. 그는 걸림 없이 가고 걸림 없이 서고 걸림 없이 앉고 걸림 없이 눕는다.’라고 불린다. 그 원인은 무엇인가? 빠삐만뜨를 피했다.

idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

pāsarāsisuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. 여섯 번째 덫 경이 끝났다.

Comments

대원행 2024.01.29 21:36
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=247 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 1.78-바람 경)[마라의 지배력에서 벗어나는 삶]
대원행 2024.05.04 22:47
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_03&wr_id=68 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 3.17-불방일 경)[(방일-불방일)1)금생과 내생의 이익을 위한 것, 2)현상과 사실의 영역의 분기점(법의 드러남)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close