니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 29.mahāsāropama

29.mahāsāropama

9. mahāsāropamasuttaṃ (MN 29-심재(心材) 비유의 큰 경)

3 88 2021.07.01 11:45
6 MN 29-심재 비유의 큰 경mahāsāropamasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.09

3. opammavaggo, 9. mahāsāropamasuttaṃ (MN 29-심재(心材) 비유의 큰 경)


307. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi —


이렇게 나는 들었다. ― 데와닷따가 떠나고 오래되지 않은 어떤 때에 세존은 라자가하에서 독수리봉 산에 머물렀다. 그때 세존은 데와닷따와 관련하여 비구들에게 말했다. ―


“idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti paraṃ vambheti — ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. so tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati.


“여기, 비구들이여, ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다.


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ, sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya — ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ, sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti. evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. so tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sākhāpalāsaṃ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṃ āpādi.


예를 들면, 비구들이여, 심재(心材)를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 지나치고, 바깥 껍질을 지나치고, 가지와 잎사귀를 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갈 것이다. 눈 있는 사람이 그것을 보고 이렇게 말할 것이다. — ‘참으로 이 사람은 심재를 모르고, 심재를 둘러싼 부분을 모르고, 껍질을 모르고, 바깥 껍질을 모르고, 가지와 잎사귀를 모른다. 그래서 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 이 사람은 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 지나치고, 바깥 껍질을 지나치고, 가지와 잎사귀를 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행하지 못할 것이다.’라고. 이처럼, 비구들이여, 여기 ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 비구들이여, 이런 비구는 범행의 가지를 얻었다고 불린다. 그것으로 멈추었다.


308. “idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati. appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. so tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati.


여기, 비구들이여, ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계(戒)의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 계(戒)의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ, papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya — ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ, papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno; yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.


예를 들면, 비구들이여, 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 지나치고, 바깥 껍질을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갈 것이다. 눈 있는 사람이 그것을 보고 이렇게 말할 것이다. — ‘참으로 이 사람은 심재를 모르고, 심재를 둘러싼 부분을 모르고, 껍질을 모르고, 바깥 껍질을 모른다. 그래서 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 이 사람은 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 지나치고, 바깥 껍질을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행하지 못할 것이다.’라고. 


“evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati. appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. so tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu papaṭikaṃ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṃ āpādi.


이처럼, 비구들이여, 여기 ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계(戒)의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계(戒)를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 비구들이여, 이런 비구는 범행의 바깥 껍질을 얻었다고 불린다. 그것으로 멈추었다.


309. “idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati. appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. so tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati.


여기, 비구들이여, ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심(心)을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.


예를 들면, 비구들이여, 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갈 것이다. 눈 있는 사람이 그것을 보고 이렇게 말할 것이다. — ‘참으로 이 사람은 심재를 모르고, 심재를 둘러싼 부분을 모르고, 껍질을 모른다. 그래서 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 이 사람은 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 지나치고, 껍질을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행하지 못할 것이다.’라고. 


“evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā”ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. so tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu tacaṃ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṃ āpādi.


이처럼, 비구들이여, 여기 ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 비구들이여, 이런 비구는 범행의 껍질을 얻었다고 불린다. 그것으로 멈추었다.


310. “idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati. appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. so tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi. ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantī’ti. so tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati.


여기, 비구들이여, ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 지(知)와 견(見)을 얻는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 ‘나는 알고 보면서 머문다. 그러나 이 비구들은 알지 못하고 보지 못하면서 머문다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 지와 견의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti maññamāno. tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya — ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ na aññāsi phegguṃ na aññāsi tacaṃ na aññāsi papaṭikaṃ na aññāsi sākhāpalāsaṃ. tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti maññamāno. yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti. evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. so tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. so tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti — ‘ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantī’ti. so tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati, pamatto samāno dukkhaṃ viharati. ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu phegguṃ aggahesi brahmacariyassa; tena ca vosānaṃ āpādi.


예를 들면, 비구들이여, 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갈 것이다. 눈 있는 사람이 그것을 보고 이렇게 말할 것이다. — ‘참으로 이 사람은 심재를 모르고, 심재를 둘러싼 부분을 모른다. 그래서 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 이 사람은 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 지나치고, 심재를 둘러싼 부분을 잘라 손에 들고서 심재라고 생각하면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행하지 못할 것이다.’라고. 


이처럼, 비구들이여, 여기 ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 지와 견을 얻는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 즐거워하고, 완성되었다고 생각한다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 ‘나는 알고 보면서 머문다. 그러나 이 비구들은 알지 못하고 보지 못하면서 머문다.’라고 자신을 칭찬하고 남을 업신여긴다. 그는 그 지와 견의 구족 때문에 취하고 방일하고 방일에 젖는다. 방일한 자는 괴롭게 머문다. 비구들이여, 이런 비구는 범행의 심재를 둘러싼 부분을 얻었다고 불린다. 그것으로 멈추었다.


311. “idha pana, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. so tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkhaṃ ārādheti. aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.


여기, 비구들이여, ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 지와 견을 얻는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 지와 견의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 일시적이지 않은 해탈을 얻는다. 비구들이여, 그 비구가 일시적이지 않은 해탈에서 퇴보할 것이라는 경우는 없고, 여지가 없다.


“seyyathāpi, bhikkhave, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya ‘sāran’ti jānamāno. tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya — ‘aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ, aññāsi phegguṃ, aññāsi tacaṃ, aññāsi papaṭikaṃ, aññāsi sākhāpalāsaṃ. tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno. yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissatī’ti.


예를 들면, 비구들이여, 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 잘라 손에 들고서 심재라고 알면서 지나갈 것이다. 눈 있는 사람이 그것을 보고 이렇게 말할 것이다. — ‘참으로 이 사람은 심재를 알고, 심재를 둘러싼 부분을 알고, 껍질을 알고, 바깥 껍질을 알고, 가지와 잎사귀를 안다. 그래서 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 사람이 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 잘라 손에 들고서 심재라고 알면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행할 것이다.’라고. 


“evameva kho, bhikkhave, idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. so tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. so tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati na pamādaṃ āpajjati, appamatto samāno asamayavimokkhaṃ ārādheti. aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.


이처럼, 비구들이여, 여기 ‘나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 좋은 가문의 아들이 있다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 ‘나에게는 얻음과 존경과 명성이 있다. 그러나 이 비구들은 알려지지 않았고, 위력이 없다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 얻음과 존경과 명성 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 계의 구족을 얻는다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 계의 구족 때문에 그는 ‘계를 중시하는 나에게는 유익한 법이 있다. 그러나 계를 경시하는 이 비구들에게는 악한 법이 있다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 계의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 삼매의 구족을 얻는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 ‘삼매를 닦는 나는 집중된 심을 가졌다. 그러나 삼매를 닦지 않는 이 비구들은 방황하는 심을 가졌다.’라고 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 삼매의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 지와 견을 얻는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 즐거워한다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않는다. 그 지와 견의 구족 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않는다. 그는 그 지와 견의 구족 때문에 취하지 않고 방일하지 않고 방일에 젖지 않는다. 불방일한 자는 일시적이지 않은 해탈을 얻는다. 비구들이여, 그 비구가 일시적이지 않은 해탈에서 퇴보할 것이라는 경우는 없고, 여지가 없다.


“iti kho, bhikkhave, nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na sīlasampadānisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ. yā ca kho ayaṃ, bhikkhave, akuppā cetovimutti — etadatthamidaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ etaṃ pariyosānan”ti.


이렇게, 비구들이여, 이 범행은 얻음과 존경과 명성을 이익으로 하지 않고, 계의 구족을 이익으로 하지 않고, 삼매의 구족을 이익으로 하지 않고, 지와 견을 이익으로 하지 않는다. 비구들이여, 부동(不動)의 심해탈(心解脫)이 있다. 비구들이여, 이 범행은 이것이 목적이고, 이것이 정수고, 이것이 완결이다.”라고.


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

대원행 2022.04.25 14:27
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_03_09&wr_id=2&&#c_4 참조 (수업동영상 : 경의 위력-스승의 오류-데와닷따)
대원행 2022.09.08 22:33
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_02_01&wr_id=9 참조 (법구경 강의― 1. 쌍 품, 게송(9-12)[사실과 괴리된-부합하는 삶 ― 길듦과 사유]
보인 2023.10.31 21:06
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close