홈
> 맛지마 니까야 > 30.cūḷasāropama
322. + 323.~ 무엇이 지(知)와 견(見)보다 더 높고 더 뛰어난 법들입니까?
322. “idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti — ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. so tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. so tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. so sīlasampadaṃ ārādheti. so tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. so samādhisampadaṃ ārādheti. so tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. so ñāṇadassanaṃ ārādheti. so tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. so tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
다시 바라문이여, 여기 나는 태어남과 늙음과 죽음과 슬픔과 비탄과 고통과 고뇌와 절망에 떨어진다. 괴로움에 떨어지고, 괴로움에 시달린다. 이 전체 괴로움 무더기의 끝맺음이 알려지게 된다면!’이라면서 믿음으로 집에서 집 없는 곳으로 출가한 어떤 사람이 있습니다. 이렇게 출가한 그가 얻음과 존경과 명성을 얻습니다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 즐거워하지 않고, 완성되었다고 생각하지 않습니다. 그 얻음과 존경과 명성 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않습니다. 그는 얻음과 존경과 명성보다 더 높고 더 뛰어난 다른 법들의 실현을 위해 관심을 생기게 하고, 노력하고, 게을러지지 않고, 무기력해지지 않습니다. 그는 계의 구족을 얻습니다. 그 계의 구족 때문에 그는 즐거워합니다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않습니다. 그 계의 구족 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않습니다. 그는 계의 구족보다 더 높고 더 뛰어난 다른 법들의 실현을 위해 관심을 생기게 하고, 노력하고, 게으르지 않고, 무기력해지지 않습니다. 그는 삼매의 구족을 얻습니다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 즐거워합니다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않습니다. 그 삼매의 구족 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않습니다. 그는 삼매의 구족보다 더 높고 더 뛰어난 다른 법들의 실현을 위해 관심을 생기게 하고, 노력하고, 게으르지 않고, 무기력해지지 않습니다. 그는 지와 견을 얻습니다. 그 지와 견 때문에 그는 즐거워합니다. 그러나 완성되었다고 생각하지 않습니다. 그 지와 견 때문에 그는 자신을 칭찬하지 않고 남을 업신여기지 않습니다. 그는 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 다른 법들의 실현을 위해 관심을 생기게 하고, 노력하고, 게으르지 않고, 무기력해지지 않습니다.
323. “katame ca, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca? idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
그러면 바라문이여, 무엇이 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법들입니까? 여기, 바라문이여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제삼선(第三禪)을 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 완전하게 색상(色想)을 넘어서고, 저항의 상(想)이 줄어들고, 다양한 상(想)을 작의(作意)하지 않음으로부터 ‘무한한 공간’이라는 공무변처(空無邊處)를 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 공무변처를 완전히 넘어서서 ‘무한한 식(識)’이라는 식무변처(識無邊處)를 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 식무변처를 완전히 넘어서서 ‘아무것도 없다.’라는 무소유처(無所有處)를 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
다시 바라문이여, 비구는 무소유처를 완전히 넘어서서 비상비비상처(非想非非想處)를 성취하여 머뭅니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다.
“puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. ime kho, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.
다시 바라문이여, 비구는 비상비비상처를 완전히 넘어서서 상수멸(想受滅)을 성취하여 머뭅니다. 그리고 지혜로써 보아 번뇌들이 다합니다. 이것도, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법입니다. 이것들이, 바라문이여, 지와 견보다 더 높고 더 뛰어난 법들입니다.
324. “seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraṃyeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāran’ti jānamāno. yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissati. tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
‘예를 들면, 바라문이여, 심재를 바라고 심재를 구하고 심재를 찾아다니는 이 사람은 심재를 가지고 서 있는 큰 나무의 심재를 잘라 손에 들고서 심재라고 알면서 지나갔다. 그렇다면 그 사람은 심재를 가지고 해야 하는 일의 목적을 실행할 것이다.’라는 그 비유를, 바라문이여, 나는 이 사람에 대해 말했습니다.
“iti kho, brāhmaṇa, nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na sīlasampadānisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ. yā ca kho ayaṃ, brāhmaṇa, akuppā cetovimutti — etadatthamidaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ etaṃ pariyosānan”ti.
이렇게, 바라문이여, 이 범행은 얻음과 존경과 명성을 이익으로 하지 않고, 계의 구족을 이익으로 하지 않고, 삼매의 구족을 이익으로 하지 않고, 지와 견을 이익으로 하지 않습니다. 바라문이여, 부동(不動)의 심해탈(心解脫)이 있습니다. 비구들이여, 이 범행은 이것이 목적이고, 이것이 정수고, 이것이 완결입니다.”
evaṃ vutte, piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.
이렇게 말했을 때, 삥갈라꼿차 바라문은 세존에게 이렇게 말했다. — "정말 기쁩니다, 고따마 존자시여. 정말 기쁩니다, 고따마 존자시여! 예를 들면, 고따마 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 그와 같이, 고따마 존자에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 저는 의지처인 고따마 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오."
Comments
대원행
2022.04.24 20:59
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_03_10 참조 (심재 비유의 작은 경 관련 페이지)