니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 32.mahāgosiṅga

32.mahāgosiṅga

2. mahāgosiṅgasuttaṃ (MN 32-고싱가 큰 경)

1 96 2021.07.29 08:00
3 MN 32-고싱가 큰 경mahāgosiṅgasuttaṃ.hwp (224.0K)   2025.03.24

4. mahāyamakavaggo, 2. mahāgosiṅgasuttaṃ (MN 32-고싱가 큰 경)


332. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ — āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca mahāmoggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena, aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ. atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca — “āyāmāvuso, kassapa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “evamāvuso”ti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi. atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya. addasā kho āyasmā ānando āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammassavanāya. disvāna yenāyasmā revato tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca — “upasaṅkamantā kho amū, āvuso revata, sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammassavanāya. āyāmāvuso revata, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammassavanāyā”ti. “evamāvuso”ti kho āyasmā revato āyasmato ānandassa paccassosi. atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammassavanāya.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사리뿟따 존자, 마하목갈라나 존자, 마하깟사빠 존자, 아누룻다 존자, 레와따 존자, 아난다 존자와 다른 잘 알려진 장로 제자들 등 잘 알려진 장로 제자들과 함께 고싱가살라 수풀 지역에 머물렀다. 그때 저녁에 홀로 머묾에서 나온 마하목갈라나 존자가 마하깟사빠 존자에게 왔다. 와서는 마하깟사빠 존자에게 “오십시오, 도반 깟사빠여, 우리는 법을 들으러 사리뿟따 존자에게 갑시다.”라고 말했다. “그럽시다, 도반이여.”라고 마하깟사빠 존자는 마하목갈라나 존자에게 대답했다. 그리고 마하목갈라나 존자와 마하깟사빠 존자와 아누룻다 존자는 법을 듣기 위해 사리뿟따 존자에게 갔다. 아난다 존자가 법을 듣기 위해 사리뿟따 존자에게 가는 마하목갈라나 존자와 마하깟사빠 존자와 아누룻다 존자를 보았다. 보고서 레와따 존자에게 갔다. 가서는 레와따 존자에게 “도반 레와따여, 이러이러한 고결한 사람들이 법을 듣기 위해 사리뿟따 존자에게 가고 있습니다. 오십시오, 도반 레와따여, 우리도 법을 듣기 위해 사리뿟따 존자에게 갑시다.”라고 말했다. “그럽시다, 도반이여.”라고 레와따 존자는 아난다 존자에게 대답했다. 아난다 존자와 레와따 존자도 법을 듣기 위해 사리뿟따 존자에게 갔다.


333. addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “etu kho āyasmā ānando! svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa! ramaṇīyaṃ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti? “idhāvuso sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. so catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāya. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


사리뿟따 존자가 멀리서 오고 있는 레와따 존자와 아난다 존자를 보았다. 보고서 아난다 존자에게 “오십시오, 아난다 존자여! 세존의 곁에서 세존을 시중드는 아난다 존자를 환영합니다. 도반 아난다여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 아난다여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?”라고 말했다. “여기, 도반 사리뿟따여, 많이 배우고 배운 것을 명심하고 배운 것을 쌓는 비구가 있습니다. 처음도 좋고 중간에도 좋고 끝도 좋은, 의미를 갖추고 표현을 갖춘 법들과 온전하게 완전하고 청정한 범행(梵行)을 선언하는 가르침들을 많이 듣고 만족하고 말에 의해 익숙해지고 의(意)로써 이어보고 견해로써 잘 꿰뚫습니다. 그리고 그는 그 무리에게 잠재성향을 뿌리 뽑기 위해 잘 말해진 문구(文句)로써 끊임없이 법을 설합니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


334. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso revata, āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma — ‘ramaṇīyaṃ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 레와따 존자에게 “도반 레와따여, 아난다 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 레와따여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 레와따여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 레와따 존자에게 묻습니다.”라고 말했다. “여기, 도반 사리뿟따여, 홀로 머묾을 즐기고 홀로 머묾을 좋아하고, 내적인 심(心)의 사마타를 수행하고 선(禪)을 멀리하지 않고, 위빳사나를 닦으면서 더욱 빈집에 머무는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


335. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso anuruddha, āyasmatā revatena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ anuruddhaṃ pucchāma — ‘ramaṇīyaṃ, āvuso anuruddha, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ volokeyya; evameva kho, āvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 아누룻다 존자에게 “도반 아누룻다여, 레와따 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 아누룻다여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 아누룻다여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 아누룻다 존자에게 묻습니다.”라고 말했다. “여기, 도반 사리뿟따여, 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 천(千)의 세상을 세심히 살피는 비구가 있습니다. 예를 들면, 도반 사리뿟따여, 눈이 있는 사람이 건물의 높은 곳에 오르면 천의 바퀴 테를 볼 수 있습니다. 이처럼, 도반 사리뿟따여, 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 천(千)의 세상을 세심히 살피는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


336. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso kassapa, āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma — ‘ramaṇīyaṃ, āvuso kassapa, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo hoti vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 마하깟사빠 존자에게 “도반 깟사빠여, 아누룻다 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 깟사빠여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 깟사빠여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 깟사빠 존자에게 묻습니다.”라고 말했다. “여기, 도반 사리뿟따여, 자신도 숲에 머물면서 숲에 머무는 것을 칭찬하고, 자신도 탁발을 하면서 탁발하는 것을 칭찬하고, 자신도 분소의를 입으면서 분소의 입는 것을 칭찬하고, 자신도 삼의(三衣)만을 수용하면서 삼의 만을 수용하는 것을 칭찬하고, 자신도 원하는 것이 적으면서 원하는 것이 적은 것을 칭찬하고, 자신도 만족하면서 만족하는 것을 칭찬하고, 자신도 여의면서 여의는 것을 칭찬했고, 자신도 교제하지 않으면서 교제하지 않는 것을 칭찬했고, 자신도 열심히 노력하면서 열심히 노력하는 것을 칭찬하고, 자신도 계(戒)를 갖추면서 계를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 삼매를 갖추면서 삼매를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 지혜를 갖추면서 지혜를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈을 갖추면서 해탈을 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈지견(解脫知見)을 갖추면서 해탈지견을 갖추는 것을 칭찬하는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


337. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma — ‘ramaṇīyaṃ, āvuso moggallāna, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti, te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathā pavattinī hoti. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 마하목갈라나 존자에게 “도반 목갈라나여, 마하깟사빠 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 목갈라나여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 목갈라나여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 마하목갈라나 존자에게 묻습니다.”라고 말했다. “여기, 도반 사리뿟따여, 두 명의 비구가 법에 대한 이야기를 합니다. 그들은 서로 질문을 하고, 질문받은 사람은 서로의 질문에 대답하고, 끝이 없습니다. 그들에게 법의 대화는 계속됩니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


338. atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma — ‘ramaṇīyaṃ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti? “idhāvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa. so yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


그때 마하목갈라나 존자가 사리뿟따 존자에게 “도반 사리뿟따여, 우리는 모두 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 사리뿟따여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 사리뿟따여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 사리뿟따 존자에게 묻습니다.”라고 말했다. “여기, 도반 목갈라나여, 비구가 심(心)을 지배합니다. 비구가 심(心)에 의해 지배되지 않습니다. 그는 오전에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 오전을 머물고, 낮에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 낮을 머물고, 저녁에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 저녁을 머뭅니다. 예를 들면, 도반 목갈라나여, 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 색깔의 옷들이 옷장에 가득 차 있습니다. 그가 오전에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 오전에 입을 것이고, 낮에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 낮에 입을 것이고, 저녁에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 저녁에 입을 것입니다. 이처럼, 도반 목갈라나여, 비구가 심(心)을 지배합니다. 비구가 심(心)에 의해 지배되지 않습니다. 그는 오전에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 오전을 머물고, 낮에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 낮을 머물고, 저녁에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 저녁을 머뭅니다. 도반 목갈라나여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.”


339. atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca — “byākataṃ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma. yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā”ti. “evamāvuso”ti kho te āyasmanto āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “addasaṃ kho ahaṃ, bhante, āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova āgacchante. disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocaṃ — ‘etu kho āyasmā ānando! svāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa! ramaṇīyaṃ, āvuso ānanda, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti; kathaṃrūpena, āvuso ānanda, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? evaṃ vutte, bhante, āyasmā ānando maṃ etadavoca — ‘idhāvuso, sāriputta, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo ... pe ... anusayasamugghātāya. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, sāriputta! yathā taṃ ānandova sammā byākaramāno byākareyya. ānando hi, sāriputta, bahussuto sutadharo sutasannicayo. ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā, vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. so catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi anuppabandhehi anusayasamugghātāyā”ti.


그리고 사리뿟따 존자는 그 존자들에게 “도반들이여, 우리는 모두 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 오십시오, 도반들이여, 우리는 세존에게 갑시다. 가서는 이것의 의미를 세존에게 여쭙시다. 세존께서 우리에게 설명하시는 대로 그것을 명심합시다.”라고 말했다. “그럽시다, 도반이여.”라고 그 존자들은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 그래서 그 존자들은 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사리뿟따 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 저는 멀리서 오고 있는 레와따 존자와 아난다 존자를 보았습니다. 보고서 아난다 존자에게 ‘오십시오, 아난다 존자여! 세존의 곁에서 세존을 시중드는 아난다 존자를 환영합니다. 도반 아난다여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 아난다여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 말했습니다. 이렇게 말했을 때, 아난다 존자는 저에게 ‘여기, 도반 사리뿟따여, 많이 배우고 배운 것을 명심하고 … 잠재성향을 뿌리 뽑기 위해 잘 말해진 문구(文句)로써 끊임없이 법을 설합니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고 말했습니다.”라고. “훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여! 아난다가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 사리뿟따여, 아난다는 많이 배우고 배운 것을 명심하고 배운 것을 쌓는 비구다. 처음도 좋고 중간에도 좋고 끝도 좋은, 의미를 갖추고 표현을 갖춘 법들과 온전하게 완전하고 청정한 범행(梵行)을 선언하는 가르침들을 많이 듣고 만족하고 말에 의해 익숙해지고 의(意)로써 이어보고 견해로써 잘 꿰뚫는다. 그리고 그는 그 무리에게 잠재성향을 뿌리 뽑기 위해 잘 말해진 문구(文句)로써 끊임없이 법을 설한다.”


340. “evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ revataṃ etadavocaṃ — ‘byākataṃ kho, āvuso revata āyasmatā ānandena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pucchāma — ramaṇīyaṃ, āvuso revata, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. kathaṃrūpena, āvuso revata, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? evaṃ vutte, bhante, āyasmā revato maṃ etadavoca — ‘idhāvuso sāriputta bhikkhu paṭisallānārāmo hoti paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, sāriputta! yathā taṃ revatova sammā byākaramāno byākareyya. revato hi, sāriputta, paṭisallānārāmo paṭisallānarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānan”ti.


“이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 저는 레와따 존자에게 ‘도반 레와따여, 아난다 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 레와따여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 레와따여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 레와따 존자에게 묻습니다.’라고 말했습니다. 이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 레와따 존자는 저에게 ‘여기, 도반 사리뿟따여, 홀로 머묾을 즐기고 홀로 머묾을 좋아하고, 내적인 심(心)의 사마타를 수행하고 선(禪)을 외면하지 않고, 위빳사나를 갖추고, 빈집에 자주 머무는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고 말했습니다.” “훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여! 레와따가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 사리뿟따여, 레와따는 홀로 머묾을 즐기고 홀로 머묾을 좋아하고, 내적인 심(心)의 사마타를 수행하고 선(禪)을 멀리하지 않고, 위빳사나를 닦으면서 더욱 빈집에 머문다.” 


341. “evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocaṃ — ‘byākataṃ kho āvuso anuruddha āyasmatā revatena ... pe ... kathaṃrūpena, āvuso anuruddha, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti. evaṃ vutte, bhante, āyasmā anuruddho maṃ etadavoca — ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketi. seyyathāpi, āvuso sāriputta, cakkhumā puriso ... pe ... evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṃ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya. anuruddho hi, sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ voloketī”ti.


“이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 저는 아누룻다 존자에게 ‘도반 아누룻다여, 레와따 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 아누룻다여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 아누룻다여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 아누룻다 존자에게 묻습니다.’라고 말했습니다. 이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 아누룻다 존자는 저에게 ‘여기, 도반 사리뿟따여, 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 천(千)의 세상을 세심히 살피는 비구가 있습니다. 예를 들면, 도반 사리뿟따여, 눈이 있는 사람이 건물의 높은 곳에 오르면 천의 바퀴 테를 볼 수 있습니다. 이처럼, 도반 사리뿟따여, 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 천(千)의 세상을 세심히 살피는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고 말했습니다.” “훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여! 아누룻다가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 사리뿟따여, 아누룻다는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 천(千)의 세상을 세심히 살핀다.” 


342. “evaṃ vutte, ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocaṃ — ‘byākataṃ kho, āvuso kassapa āyasmatā anuruddhena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahākassapaṃ pucchāma ... pe ... kathaṃ rūpena kho, āvuso kassapa, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? evaṃ vutte bhante, āyasmā mahākassapo maṃ etadavoca — ‘idhāvuso sāriputta, bhikkhu attanā ca āraññiko hoti āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko hoti ... pe ... attanā ca paṃsukūliko hoti ... pe ... attanā ca tecīvariko hoti ... pe ... attanā ca appiccho hoti ... pe ... attanā ca santuṭṭho hoti ... pe ... attanā ca pavivitto hoti ... pe ... attanā ca asaṃsaṭṭho hoti ... pe ... attanā ca āraddhavīriyo hoti ... pe ... attanā ca sīlasampanno hoti ... pe ... attanā ca samādhisampanno hoti ... pe ... attanā ca paññāsampanno hoti... attanā ca vimuttisampanno hoti... attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, sāriputta! yathā taṃ kassapova sammā byākaramāno byākareyya. kassapo hi, sāriputta, attanā ca āraññiko āraññikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca paṃsukūliko paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, attanā ca appiccho appicchatāya ca vaṇṇavādī, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, attanā ca pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhassa ca vaṇṇavādī, attanā ca sīlasampanno sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī”ti.


“이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 저는 마하깟사빠 존자에게 ‘도반 깟사빠여, 아누룻다 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 깟사빠여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 깟사빠여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 마하깟사빠 존자에게 묻습니다.’라고 말했습니다. 이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 마하깟사빠 존자는 저에게 ‘여기, 도반 사리뿟따여, 자신도 숲에 머물면서 숲에 머무는 것을 칭찬하고, 자신도 탁발을 하면서 탁발하는 것을 칭찬하고, 자신도 분소의를 입으면서 분소의 입는 것을 칭찬하고, 자신도 삼의(三衣)만을 수용하면서 삼의를 수용하는 것을 칭찬하고, 자신도 원하는 것이 적으면서 원하는 것이 적은 것을 칭찬하고, 자신도 만족하면서 만족하는 것을 칭찬하고, 자신도 열심히 노력하면서 열심히 노력하는 것을 칭찬하고, 자신도 계(戒)를 갖추면서 계를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 삼매를 갖추면서 삼매를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 지혜를 갖추면서 지혜를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈을 갖추면서 해탈을 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈지견(解脫知見)을 갖추면서 해탈지견을 갖추는 것을 칭찬하는 비구가 있습니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고 말했습니다.” “훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여! 깟사빠가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 사리뿟따여, 깟사빠는 자신도 숲에 머물면서 숲에 머무는 것을 칭찬하고, 자신도 탁발을 하면서 탁발하는 것을 칭찬하고, 자신도 분소의를 입으면서 분소의 입는 것을 칭찬하고, 자신도 삼의(三衣)만을 수용하면서 삼의를 수용하는 것을 칭찬하고, 자신도 원하는 것이 적으면서 원하는 것이 적은 것을 칭찬하고, 자신도 만족하면서 만족하는 것을 칭찬하고, 자신도 여의면서 여의는 것을 칭찬했고, 자신도 교제하지 않으면서 교제하지 않는 것을 칭찬했고, 자신도 열심히 노력하면서 열심히 노력하는 것을 칭찬하고, 자신도 계(戒)를 갖추면서 계를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 삼매를 갖추면서 삼매를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 지혜를 갖추면서 지혜를 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈을 갖추면서 해탈을 갖추는 것을 칭찬하고, 자신도 해탈지견(解脫知見)을 갖추면서 해탈지견을 갖추는 것을 칭찬한다.” 


343. “evaṃ vutte, ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavocaṃ — ‘byākataṃ kho, āvuso moggallāna, āyasmatā mahākassapena yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma ... pe ... kathaṃrūpena, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? evaṃ vutte, bhante, āyasmā mahāmoggallāno maṃ etadavoca — ‘idhāvuso sāriputta, dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti. te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti, no ca saṃsādenti, dhammī ca nesaṃ kathā pavattinī hoti. evarūpena kho, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, sāriputta, yathā taṃ moggallānova sammā byākaramāno byākareyya. moggallāno hi, sāriputta, dhammakathiko”ti.


“이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 저는 마하목갈라나 존자에게 ‘도반 목갈라나여, 마하깟사빠 존자는 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 목갈라나여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 목갈라나여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 마하목갈라나 존자에게 묻습니다.’라고 말했습니다. 이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 마하목갈라나 존자는 저에게 ‘여기, 도반 사리뿟따여, 두 명의 비구가 법에 대한 이야기를 합니다. 그들은 서로 질문을 하고, 질문받은 사람은 서로의 질문에 대답하고, 끝이 없습니다. 그들에게 법의 대화는 계속됩니다. 도반 사리뿟따여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고 말했습니다.” “훌륭하고 훌륭하다, 사리뿟따여! 목갈라나가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 사리뿟따여, 목갈라나는 법을 설하는 자이다.” 


344. evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca — “atha khvāhaṃ, bhante, āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocaṃ — ‘byākataṃ kho, āvuso sāriputta, amhehi sabbeheva yathāsakaṃ paṭibhānaṃ. tattha dāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma — ramaṇīyaṃ, āvuso sāriputta, gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbaphāliphullā sālā, dibbā, maññe, gandhā sampavanti. kathaṃrūpena, āvuso sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’ti? evaṃ vutte, bhante, āyasmā sāriputto maṃ etadavoca — ‘idhāvuso, moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. seyyathāpi, āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa. so yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbaṇhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ pubbaṇhasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhanhikasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ majjhanhikasamayaṃ pārupeyya; yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ, taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya. evameva kho, āvuso moggallāna, bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. evarūpena kho, āvuso moggallāna, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā’”ti. “sādhu sādhu, moggallāna! yathā taṃ sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya. sāriputto hi, moggallāna, cittaṃ vasaṃ vatteti no ca sāriputto cittassa vasena vattati. so yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbaṇhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā pubbaṇhasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhanhikasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā majjhanhikasamayaṃ viharati; yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharatī”ti.


이렇게 말했을 때, 마하목갈라나 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “그때 저는, 대덕이시여, 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했습니다. ― ‘도반 사리뿟따여, 우리는 모두 자신의 이해를 이렇게 설명했습니다. 여기서 이제 우리는 ‘도반 사리뿟따여, 고싱가살라 숲의 달이 빛나는 밤은 아름답습니다. 살라 나무는 꽃이 활짝 피고, 생각건대 하늘의 향기가 풍깁니다. 도반 사리뿟따여, 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니까?’라고 사리뿟따 존자에게 묻습니다.’라고. 이렇게 말했을 때, 대덕이시여, 사리뿟따 존자는 저에게 이렇게 말했습니다. ― ‘여기, 도반 목갈라나여, 비구가 심(心)을 지배합니다. 비구가 심(心)에 의해 지배되지 않습니다. 그는 오전에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 오전을 머물고, 낮에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 낮을 머물고, 저녁에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 저녁을 머뭅니다. 예를 들면, 도반 목갈라나여, 왕이나 왕의 대신에게 여러 가지 색깔의 옷들이 옷장에 가득 차 있습니다. 그가 오전에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 오전에 입을 것이고, 낮에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 낮에 입을 것이고, 저녁에 입을 한 벌의 옷을 원하면 그 한 벌의 옷을 저녁에 입을 것입니다. 이처럼, 도반 목갈라나여, 비구가 심(心)을 지배합니다. 비구가 심(心)에 의해 지배되지 않습니다. 그는 오전에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 오전을 머물고, 낮에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 낮을 머물고, 저녁에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 저녁을 머뭅니다. 도반 목갈라나여, 이런 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 합니다.’라고.” “훌륭하고 훌륭하다, 목갈라나여! 사리뿟따가 바르게 말하는 자로서 그것을 말했듯이, 목갈라나여, 사리뿟따는 심(心)을 지배한다. 사리뿟따가 심(心)에 의해 지배되지 않는다. 그는 오전에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 오전을 머물고, 낮에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 낮을 머물고, 저녁에 머물기를 원하는 머묾의 증득으로 저녁을 머문다.”


345. evaṃ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “kassa nu kho, bhante, subhāsitan”ti? “sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsitaṃ pariyāyena. api ca mamapi suṇātha yathārūpena bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyya. idha, sāriputta, bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā — ‘na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’ti. evarūpena kho, sāriputta, bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā”ti.


이렇게 말했을 때, 사리뿟따 존자가 세존에게 “대덕이시여, 누가 잘 말했습니까?”라고 말했다. “사리뿟따여, 그대들 모두가 방법에 따라 잘 말했다. 하지만 어떤 비구가 고싱가살라 숲을 빛나게 하는지 나의 얘기도 들어보라. 여기, 사리뿟따여, 오후에 탁발을 마치고 돌아온 비구가 ‘내가 집착하지 않아서 번뇌로부터 심(心)이 해탈하지 않는 한, 이 교차한 다리를 풀지 않을 것이다.’라며 다리를 교차하고, 몸을 곧게 뻗치고, 콧구멍 주위에 사띠를 준비한 채 앉아 있다. 이런 비구가, 사리뿟따여, 고싱가살라 숲을 빛나게 한다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.


세존은 이렇게 말했다. 그 존자들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.


 mahāgosiṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

두 번째 고싱가 큰 경이 끝났다.

Comments

대원행 2022.04.24 20:51
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_02&wr_id=2 참조 (여섯 큰 제자와 부처님 & 아비담마)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close