니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 33.mahāgopālaka

33.mahāgopālaka

3. mahāgopālakasuttaṃ (MN 33-소 치는 사람 큰 경)

1 85 2021.08.05 10:09
4 MN 33-소 치는 사람 큰 경mahāgopālakasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.13

4. mahāyamakavaggo, 3. mahāgopālakasuttaṃ (MN 33-소 치는 사람 큰 경)[gopālasuttaṃ (AN 11.17-소치는 사람 경)]


346. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ. katamehi ekādasahi? idha, bhikkhave, gopālako na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ hāretā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti anavasesadohī ca hoti. ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti. imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ. evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. katamehi ekādasahi? idha, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti, na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ hāretā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī ca hoti. ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.


“비구들이여, 열한 가지 요소를 갖춘 소치는 사람은 소 떼를 돌보고 늘릴 수 없다. 어떤 열한 가지인가? 여기, 비구들이여, 소치는 사람이 ①물질을 모르고, ②특징에 능숙하지 못하고, ③파리 알을 제거하지 못하고, ④상처를 덮지 못하고, ⑤연기를 피우지 못하고, ⑥건널 자리를 모르고, ⑦마실 것을 모르고, ⑧길을 모르고, ⑨영역에 능숙하지 못하고, ⑩남기지 않고 우유를 짠다. ⑪소들의 아버지요 소 떼를 이끄는 황소를 위해 더 헌신하지 않는다. 비구들이여, 이런 열한 가지 요소를 갖춘 소치는 사람은 소 떼를 관리하고 늘릴 수 없다. 이처럼, 비구들이여, 열한 가지 요소를 갖춘 비구는 이 법(法)과 율(律)에서 자라나고 늘어나고 충만하게 될 수 없다. 어떤 열한 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구가 ①물질을 모르고, ②특징에 능숙하지 못하고, ③파리 알을 제거하지 못하고, ④상처를 덮지 못하고, ⑤연기를 피우지 못하고, ⑥건널 자리를 모르고, ⑦마실 것을 모르고, ⑧길을 모르고, ⑨영역에 능숙하지 못하고, ⑩남기지 않고 우유를 짠다. ⑪상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참(古參)인 장로 비구들을 위해 더 헌신하지 않는다. 


347. “kathañca, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na rūpaññū hoti.


그러면 비구들이여, 어떻게 비구는 물질을 모르는가? 여기, 비구들이여, 비구는 어떤 것이든 모든 색(色-물질)은 사대(四大-네 가지 큰 존재)와 사대조색(四大造色-사대가 결합한 것)이라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 물질을 모른다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ‘kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.


그러면 비구들이여, 어떻게 비구는 특징에 능숙하지 못한가? 여기, 비구들이여, 비구는 ‘업(業)의 특징 때문에 어리석은 자가 되고, 업의 특징 때문에 현명한 자가 된다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 특징에 능숙하지 못하다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṃ hāretā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāvaṃ gameti. uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... pe ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... pe ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti, nappajahati na vinodeti na byantī karoti na anabhāvaṃ gameti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na āsāṭikaṃ hāretā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 파리 알을 제거하지 못하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 떠오른 소유의 생각을 허락하고 버리지 않고 제거하지 않고 끝내지 않고 없애지 않는다. 떠오른 분노의 생각을 … 떠오른 폭력의 생각을 … 거듭 생겨나는 악한 불선법을 허락하고 버리지 않고 제거하지 않고 끝내지 않고 없애지 않는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 파리 알을 제거하지 못한다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... pe ... jivhāya rasaṃ sāyitvā ... pe ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... pe ... manasā dhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 상처를 덮지 못하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 상(相)을 붙잡고 뒤따르는 수(受)를 붙잡는다. 안근(眼根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 불만과 악한 불선법들이 흘러들어 올 것인데, 그것의 단속을 위해 실천하지 않는다. 안근을 보호하지 않고, 안근에서 단속하지 않는다. 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 닿으면서 … 의(意)로 법(法)을 인식하면서 상을 붙잡고 뒤따르는 수를 붙잡는다. 의근(意根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 불만과 악한 불선법들이 흘러들어 올 것인데, 그것의 단속을 위해 실천하지 않는다. 의근을 보호하지 않고, 의근에서 단속하지 않는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 상처를 덮지 못한다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desetā hoti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 연기를 피우지 못하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 배운 대로 이해한 대로 법을 상세하게 남에게 설하지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 연기를 피우지 못한다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na titthaṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na paripucchati, na paripañhati — ‘idaṃ, bhante, kathaṃ? imassa ko attho’ti? tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na titthaṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 건널 자리를 모르는가? 여기, 비구들이여, 비구는 많이 배웠고, 가르침을 계승하고, 법(法)을 명심하고, 율(律)을 명심하고, 논모(論母)를 명심하는 비구들을 적당한 때에 찾아가서 ‘대덕이시여, 어떻게 이것이 있습니까? 이것의 의미는 무엇입니까?’라고 질문하지 않고, 묻지 않는다. 그에게 그 존자들은 드러나지 않은 것을 드러내지 않고, 분명하지 않은 것을 분명하게 하지 않고, 여러 가지 불확실한 법들에 대해 불확실을 제거해 주지 않는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 건널 자리를 모른다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na pītaṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na pītaṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 마실 것을 모르는가? 여기, 비구들이여, 비구는 여래가 선언한 법과 율이 설해질 때 의미에 대한 앎을 얻지 못하고, 법에 대한 앎을 얻지 못하고, 법에 수반되는 환희를 얻지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 마실 것을 모른다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na vīthiṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 길을 모르는가? 여기, 비구들이여, 비구는 여덟 요소로 구성된 성스러운 길을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 길을 모른다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu na gocarakusalo hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 영역에 능숙하지 못한가? 여기, 비구들이여, 비구는 사념처(四念處)를 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 영역에 능숙하지 못하다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti? idha, bhikkhave, bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi, tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti paṭiggahaṇāya. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu anavasesadohī hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 남기지 않고 우유를 짜는가? 여기, 비구들이여, 비구는 믿음을 가진 장자들이 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 가져가라고 비구를 초청한다. 그때 비구는 수용하기 위한 적당량을 모른다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 남기지 않고 우유를 짠다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들을 위해 더 헌신하지 않는가? 여기, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들에 대해 함께할 때나 혼자 있을 때나 몸으로 자애롭게 행위 하지 않고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 말로 자애롭게 행위 하지 않고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 의(意)로 자애롭게 행위 하지 않는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들을 위해 더 헌신하지 않는다.


“imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.


비구들이여, 이런 열한 가지 요소를 갖춘 비구는 이 법(法)과 율(律)에서 자라나고 늘어나고 충만하게 될 수 없다.


348. “ekādasahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ. katamehi ekādasahi? idha, bhikkhave, gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ hāretā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti. ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti. imehi kho, bhikkhave, ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātiṃ kātuṃ. evameva kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. katamehi ekādasahi? idha, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ hāretā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī ca hoti. ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.


비구들이여, 열한 가지 요소를 갖춘 소치는 사람은 소 떼를 돌보고 늘릴 수 있다. 어떤 열한 가지인가? 여기, 비구들이여, 소치는 사람이 ①물질을 알고, ②특징에 능숙하고, ③파리 알을 제거하고, ④상처를 덮고, ⑤연기를 피우고, ⑥건널 자리를 알고, ⑦마실 것을 알고, ⑧길을 알고, ⑨영역에 능숙하고, ⑩남겨 놓고 우유를 짠다. ⑪소들의 아버지요 소 떼를 이끄는 황소를 위해 더 헌신한다. 비구들이여, 이런 열한 가지 요소를 갖춘 소치는 사람은 소 떼를 관리하고 늘릴 수 있다. 이처럼, 비구들이여, 열한 가지 요소를 갖춘 비구는 이 법과 율에서 자라나고 늘어나고 충만하게 될 수 있다. 어떤 열한 가지인가? 여기, 비구들이여, 비구가 ①물질을 알고, ②특징에 능숙하고, ③파리 알을 제거하고, ④상처를 덮고, ⑤연기를 피우고, ⑥건널 자리를 알고, ⑦마실 것을 알고, ⑧길을 알고, ⑨영역에 능숙하고, ⑩남겨 놓고 우유를 짠다. ⑪상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들을 위해 더 헌신한다. 


349. “kathañca, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ sabbaṃ rūpaṃ ‘cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpan’ti yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rūpaññū hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 물질을 아는가? 여기, 비구들이여, 비구는 어떤 것이든 모든 색(色-물질)은 사대(四大-네 가지 큰 존재)와 사대조색(四大造色-사대가 결합한 것)이라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 물질을 안다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍitoti yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 특징에 능숙한가? 여기, 비구들이여, 비구는 ‘업의 특징 때문에 어리석은 자가 되고, 업의 특징 때문에 현명한 자가 된다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 특징에 능숙하다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṃ hāretā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gameti. uppannaṃ byāpādavitakkaṃ ... pe ... uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ ... pe ... uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti, pajahati vinodeti byantī karoti anabhāvaṃ gameti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu āsāṭikaṃ hāretā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 파리 알을 제거하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 떠오른 소유의 생각을 허락하지 않고 버리고 제거하고 끝내고 없앤다. 떠오른 분노의 생각을 … 떠오른 폭력의 생각을 … 거듭 생겨나는 악한 불선법들을 허락하지 않고 버리고 제거하고 끝내고 없앤다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 파리 알을 제거한다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. sotena saddaṃ sutvā ... pe ... ghānena gandhaṃ ghāyitvā ... pe ... jivhāya rasaṃ sāyitvā ... pe ... kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā ... pe ... manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 상처를 덮는가? 여기, 비구들이여, 비구는 안(眼)으로 색(色)을 보면서 상(相)을 붙잡지 않고 뒤따르는 수(受)를 붙잡지 않는다. 안근(眼根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 불만과 악한 불선법들이 흘러들어 올 것이기 때문에 그것의 단속을 위해 실천한다. 안근을 보호하고, 안근에서 단속한다. 이(耳)로 성(聲)을 들으면서 … 비(鼻)로 향(香)을 맡으면서 … 설(舌)로 미(味)를 맛보면서 … 신(身)으로 촉(觸)을 닿으면서 … 의(意)로 법(法)을 인식하면서 상을 붙잡지 않고 뒤따르는 수를 붙잡지 않는다. 의근(意根)을 단속하지 않고 머물면 간탐과 불만과 악한 불선법들이 흘러들어 올 것이기 때문에 그것의 단속을 위해 실천한다. 의근을 보호하고, 의근에서 단속한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 상처를 덮는다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 연기를 피우는가? 여기, 비구들이여, 비구는 배운 대로 이해한 대로 법을 상세하게 남에게 설한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 연기를 피운다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu titthaṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhati — ‘idaṃ, bhante, kathaṃ? imassa ko attho’ti? tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānī karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu titthaṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 건널 자리를 아는가? 여기, 비구들이여, 비구는 많이 배웠고, 가르침을 계승하고, 법을 명심하고, 율을 명심하고, 논모를 명심하는 비구들을 적당한 때에 찾아가서 ‘대덕이시여, 어떻게 이것이 있습니까? 이것의 의미는 무엇입니까?’라고 질문하고, 묻는다. 그에게 그 존자들은 드러나지 않은 것을 드러내고, 분명하지 않은 것을 분명하게 하고, 여러 가지 불확실한 법들에 대해 불확실을 제거해 준다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 건널 자리를 안다.


“kathañca bhikkhave, bhikkhu pītaṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pītaṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 마실 것을 아는가? 여기, 비구들이여, 비구는 여래가 선언한 법과 율이 설해질 때 의미에 대한 앎을 얻고, 법에 대한 앎을 얻고, 법에 수반되는 환희를 얻는다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 마실 것을 안다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu vīthiṃ jānāti? idha, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vīthiṃ jānāti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 길을 아는가? 여기, 비구들이여, 비구는 여덟 요소로 구성된 성스러운 길을 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 길을 안다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gocarakusalo hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 영역에 능숙한가? 여기, 비구들이여, 비구는 사념처를 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 영역에 능숙하다.


“kathañca bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti? idha, bhikkhave, bhikkhuṃ saddhā gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi. tatra bhikkhu mattaṃ jānāti paṭiggahaṇāya. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sāvasesadohī hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 남겨 놓고 우유를 짜는가? 여기, 비구들이여, 비구는 믿음을 가진 장자들이 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품을 가져가라고 비구를 초청한다. 그때 비구는 수용하기 위한 적당량을 안다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 남겨 놓고 우유를 짠다.


“kathañca, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti? idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca; mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvi ceva raho ca. evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.


어떻게, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들을 위해 더 헌신하는가? 여기, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들에 대해 함께할 때나 혼자 있을 때나 몸으로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 말로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 의(意)로 자애롭게 행위 한다. 이렇게, 비구들이여, 비구는 상가의 아버지요 상가를 이끄는, 출가한 지 오래되어 고참인 장로 비구들을 위해 더 헌신한다.


“imehi kho, bhikkhave, ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitun”ti.


비구들이여, 이런 열한 가지 요소를 갖춘 비구는 이 법과 율에서 자라나고 늘어나고 충만하게 될 수 있다.


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.


mahāgopālakasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

세 번째 소치는 사람 큰 경이 끝났다.

Comments

대원행 2022.04.23 16:03
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_03&wr_id=2&&#c_5 참조 (충만을 위한 9요소 & 물질을 보는 자세)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close