홈
> 맛지마 니까야 > 36.mahāsaccaka
mahāsaccakasuttaṃ (MN 36-삿짜까 긴 경) - 377. 고행 과정부터
377. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. tassa mayhaṃ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘참으로 나는 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심(心)을 억제하고 억압하고 태워야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심(心)을 억제하고 억압하고 태워버렸습니다. 악기웻사나여, 내가 그렇게 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심(心)을 억제하고 억압하고 태워버리자 양쪽 겨드랑이에서 땀이 흘렀습니다. 악기웻사나여, 마치 힘센 사람이 허약한 사람을 머리를 쥐거나 몸통을 붙잡고서 억제하고 억압하고 눌러버리듯이 나는 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심(心)을 억제하고 억압하고 태워버렸습니다. 내가 그렇게 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심(心)을 억제하고 억압하고 태워버리자 양쪽 겨드랑이에서 땀이 흘렀습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
378. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.'라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었습니다. 악기웻사나여, 그렇게 내가 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 귀로부터 바람이 나오면서 엄청난 소리가 났습니다. 예를 들면, 대장간의 바람을 불고 있는 풀무의 엄청난 소리가 있습니다. 이처럼, 악기웻사나여, 내가 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 귀로부터 바람이 나오면서 엄청난 소리가 났습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
“tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었습니다. 악기웻사나여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 머리를 흔들었습니다. 예를 들면, 악기웻사나여, 힘센 사람이 예리한 칼로 머리를 쪼갤 것입니다. 이처럼, 악기웻사나여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 머리를 흔들었습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
“tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었습니다. 악기웻사나여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 머리에 심한 두통이 있었습니다. 예를 들면, 악기웻사나여, 힘센 사람이 강한 가죽끈으로 머리를 감아쥘 것입니다. 이처럼, 악기웻사나여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 머리에 심한 두통이 있었습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
“tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. seyyathāpi, aggivessana, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었습니다. 악기웻사나여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 배를 휘저었습니다. 예를 들면, 악기웻사나여, 능숙한 백정이나 백정의 제자가 날카로운 소 잡는 칼로 배를 가를 것입니다. 이처럼, 악기웻사나여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 배를 휘저었습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
“tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. seyyathāpi, aggivessana, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. apissu maṃ, aggivessana, devatā disvā evamāhaṃsu — ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. ekaccā devatā evamāhaṃsu — ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṅkarotī’ti. ekaccā devatā evamāhaṃsu — ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, napi kālaṅkaroti, arahaṃ samaṇo gotamo, vihārotveva so arahato evarūpo hotī’ti.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었습니다. 악기웻사나여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 몸에서 엄청난 열이 났습니다. 예를 들면, 악기웻사나여, 두 명의 힘센 사람이 약한 사람을 양팔을 잡고서 숯불 구덩이에서 그대로 태울 것이고 뜨겁게 할 것입니다. 이처럼, 악기웻사나여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 몸에서 엄청난 열이 났습니다. 악기웻사나여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었습니다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 괴로운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다. 악기웻사나여, 그런 나를 보고서 신들은 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 죽었다.’라고. 어떤 신들은 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 죽지 않았다. 그렇지만 그는 죽는다.’라고. 어떤 신들은 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 죽지 않았고, 죽지 않는다. 사문 고따마는 아라한이다. 아라한의 삶은 이런 것이다.’라고.
379. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti. atha kho maṃ, aggivessana, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ — ‘mā kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. sace kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāressāma, tāya tvaṃ yāpessasī’ti. tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṃ paṭijāneyyaṃ, imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ, tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mamassa musā’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 완전하게 단식을 실천해야겠다.’라고. 그러자 악기웻사나여, 신들이 나에게 와서 이렇게 말했습니다. — ‘존자여, 그대는 완전한 단식을 실천하지 마십시오. 존자여, 만약 그대가 완전한 단식을 실천한다면 그런 그대에게 우리가 하늘의 자량(資糧)을 피부의 모공들을 통해 넣어드리겠습니다. 그것으로 인해 그대를 유지케 할 것입니다.’라고. 악기웻사나여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘만약 내가 완전한 단식을 실천하면 이 신들이 나에게 하늘의 자량(資糧)을 피부의 모공들을 통해 넣어줄 것이고 그것으로 인해 나는 유지될 수 있을 것이다. 그것은 나에게 거짓이다.’라고. 악기웻사나여, 그런 나는 그 신들을 거절했습니다. ‘필요 없소.’라고 나는 말했습니다.
380. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsaṃ. tassa mayhaṃ, aggivessana, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsaṃ, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma jarasālāya gopāṇasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량(資糧)을 먹어야겠다.’라고. 악기웻사나여, 그런 나는 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량을 먹었습니다. 악기웻사나여, 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량을 먹는 나의 몸은 극도로 여위어 갔습니다. 예를 들면, 아시띠까 나무의 마디거나 깔라 풀의 마디가 있습니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 사지는 그렇게 되었습니다. 예를 들면, 낙타의 발이 있습니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 엉덩이는 그렇게 되었습니다. 예를 들면 구슬을 엮어놓은 사슬이 있습니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 구부정한 척추는 그렇게 되었습니다. 예를 들면, 오래된 집의 서까래들은 부서지게 됩니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 갈비뼈는 그렇게 되었습니다. 예를 들면, 깊은 우물에는 물에 비친 별이 깊게 있는 것처럼 보입니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 동공 안에서 눈동자의 빛은 깊게 있는 것처럼 보였습니다. 예를 들면, 쓴 호리병 박이 익기 전에 떨어져 바람과 햇빛에 닿으면 시듭니다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 머리 피부는 갈라지고 움츠러들었습니다.
“so kho ahaṃ, aggivessana, udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, aggivessana, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, aggivessana, vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, aggivessana, imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. tassa mayhaṃ, aggivessana, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. apissu maṃ, aggivessana, manussā disvā evamāhaṃsu — ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti. ekacce manussā evamāhaṃsu — ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. ekacce manussā evamāhaṃsu — ‘na kāḷo samaṇo gotamo, napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. yāvassu me, aggivessana, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya.
그런 내가, 악기웻사나여, ‘뱃가죽을 만져야겠다.’라고 하면 등뼈를 잡았고, ‘등뼈를 만져야겠다.’라고 하면 뱃가죽을 잡았습니다. 악기웻사나여, 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 뱃가죽은 등뼈에 붙어버렸습니다. 그런 내가, 악기웻사나여, ‘똥이나 오줌을 누어야겠다.’라고 하면, 그 적은 자량의 섭취 때문에 얼굴을 아래로 하며 넘어졌습니다. 그런 내가, 악기웻사나여, 이 몸을 편안히 하기 위해 손으로 몸을 여기저기 두드렸습니다. 악기웻사나여, 그런 나에게 그 적은 자량의 섭취 때문에 손으로 몸을 여기저기 두드릴 때 뿌리에서 냄새가 나는 털들이 몸에서 떨어졌습니다. 악기웻사나여, 사람들은 그런 나를 보고 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 검다.’라고. 어떤 사람들은 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 검지 않다. 사문 고따마는 노랗다.’라고. 어떤 사람들은 이렇게 말했습니다. — ‘사문 고따마는 검지도 않고 노랗지도 않다. 사문 고따마는 황금빛 피부다.’라고. 악기웻사나여, 그런 적은 음식 때문에 나에게 피부색은 청정하고 순결하였지만 파괴되어 갔습니다.
381. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṃsu, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti? tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘abhijānāmi kho panāhaṃ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā. siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti? tassa mayhaṃ, aggivessana, satānusāri viññāṇaṃ ahosi — ‘eseva maggo bodhāyā’ti. tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘과거의 어떤 사문들이나 바라문들이 경험했던 고행에 의해 야기되는 괴롭고 예리하고 거칠고 심한 느낌 중에서 이것이 가장 혹독한 것이어서 이것을 넘어서는 것은 이제 없다. 미래의 어떤 사문들이나 바라문들이 경험할 고행에 의해 야기되는 괴롭고 예리하고 거칠고 심한 느낌 중에서 이것이 가장 혹독한 것이어서 이것을 넘어서는 것은 이제 없다. 현재의 어떤 사문들이나 바라문들이 경험하는 고행에 의해 야기되는 괴롭고 예리하고 거칠고 심한 느낌 중에서 이것이 가장 혹독한 것이어서 이것을 넘어서는 것은 이제 없다. 그러나 나는 이 심한, 행하기 어려운 것을 행하면서도 인간을 넘어선 법인 성자들에게 적합한 차별적 지(知)와 견(見)을 얻지 못했다. 참으로 깨달음을 위한 다른 길이 있을까?’라고. 그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘그런데 나는 아버지의 삭까 족의 행사에서 시원한 잠부 나무 그늘에 앉아있을 때 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머물렀던 것을 기억한다. 참으로 이것이 깨달음을 위한 길일까?’라고. 그런 나에게. 왕자여, 사띠를 따르는(사띠가 기억하는) 식(識)이 있었습니다. — ‘오직 이것이 깨달음을 위한 길이다.’라고. 그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘그런데 나는 왜 소유의 삶과 다른 곳, 불선법(不善法)들과 다른 곳에 있는 행복을 두려워하는가?’라고. 그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘나는 소유의 삶과 다른 곳, 불선법(不善法)들과 다른 곳에 있는 행복을 두려워하지 않는다.’라고."
382. “tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi — ‘na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena, yaṃnūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanakummāsan’ti. so kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ. tena kho pana maṃ, aggivessana, samayena pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti — ‘yaṃ kho samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati, taṃ no ārocessatī’ti. yato kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ, atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu — ‘bāhulliko samaṇo gotamo, padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti.
그런 나에게, 악기웻사나여, 이런 생각이 떠올랐습니다. — ‘이렇게 극도로 여윈 몸을 가지고 그런 행복을 얻기는 쉽지 않다. 나는 덩어리진 음식, 쌀밥과 응유를 먹어야겠다.’라고. 그런 나는, 악기웻사나여, 덩어리진 음식, 쌀밥과 응유를 먹었습니다. 그때, 악기웻사나여, 나에게 ‘사문 고따마는 법을 증득할 것이다. 그 법을 우리에게 말해줄 것이다.’라면서 함께하는 다섯 비구가 있었습니다. 악기웻사나여, 내가 덩어리진 음식, 쌀밥과 응유를 먹었을 때, 그 함께하는 다섯 비구는 나에게 ‘사문 고따마는 풍족하게 사는 자이다. 노력을 포기하고, 풍족한 삶으로 되돌아갔다.’라고 염오하고 떠나갔습니다.
383. “so kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā, balaṃ gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ, sato ca sampajāno. sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti — ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
그런 나는, 악기웻사나여, 덩어리진 음식을 먹고서 힘을 얻은 뒤에 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법(不善法)들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선(初禪)을 성취하여 머물렀습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다. 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선(第二禪)을 성취하여 머물렀습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다. 기쁨의 바램으로부터 평정하게 머물고, 사띠와 바른 앎을 가지고 몸으로 즐거움을 경험하면서, 성인들이 '평정을 가진 자, 사띠를 가진 자, 즐거움에 머무는 자[사념락주(捨念樂住)].'라고 말하는 제3선을 성취하여 머물렀습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다. 즐거움의 버림과 괴로움의 버림으로부터, 이미 만족과 불만들의 줄어듦으로부터, 괴로움도 즐거움도 없고 평정과 청정한 사띠[사념청정(捨念淸淨)]의 제사선(第四禪)을 성취하여 머물렀습니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
384. “so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. so anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ — ekampi jātiṃ ... pe ... iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
나는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 이전의 존재 상태에 대한 기억의 앎[전생의 기억의 앎]으로 심(心)을 기울게 했습니다. 나는 여러 이전의 존재 상태[전생]를 기억했습니다. 즉 — 한 번의 생, 두 번의 생, 세 번의 생, 네 번의 생, 다섯 번의 생, 열 번의 생, 스무 번의 생, 서른 번의 생, 마흔 번의 생, 쉰 번의 생, 백 번의 생, 천 번의 생, 십만 번의 생, 세계가 자라나는[퇴보] 여러 겁, 세계가 줄어드는[진화] 여러 겁, 세계가 자라나고 줄어드는 여러 겁을 기억했습니다. — ‘이러이러한 곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 이러이러한 곳에 태어났다. 그곳에서 나는 이런 이름이었고, 이런 종족이었고, 이런 용모였고, 이런 음식을 먹었고, 행복과 괴로움을 이렇게 경험했고, 수명의 한계는 이러했다. 나는 거기에서 죽어 여기에 태어났다.’라고. 이처럼 상태와 함께, 상세한 설명과 함께 여러 이전의 존재 상태[전생]를 기억했습니다. 악기웻사나여, 이것이 밤의 초삼분(初三分)에 나에게 얻어진 첫 번째 명(明)입니다. 방일하지 않고 노력하고 굳세게 머무는 자에게 무명(無明)이 부서지고 명(明)이 생긴 것입니다. 어둠이 부서지고 빛이 생긴 것입니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
85. “so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. so dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi ... pe ... ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
나는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 죽고 다시 태어남의 앎으로 심(心)을 기울게 했습니다. 나는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈[천안(天眼)]으로 중생들이 죽고 태어나고, 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳[선처(善處)]에 가고 나쁜 곳[악처(惡處)]에 가는 것을 보았습니다. 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 알았습니다. — ‘이들은 신(身)으로 나쁜 삶을 살고 구(口)로 나쁜 삶을 살고 의(意)로 나쁜 삶을 살고, 성자들을 비방하고, 삿된 견해를 가졌고, 사견업(邪見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌받는 상태, 지옥에 태어났다. 그러나 이들은 신(身)으로 좋은 삶을 살고 구(口)로 좋은 삶을 살고 의(意)로 좋은 삶을 살고, 성자들을 비방하지 않고, 바른 견해를 지니고, 정견업(正見業)을 지었다. 이들은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어났다.’라고. 이처럼 나는 청정하고 인간을 넘어선 신성한 눈으로 중생들이 죽고 태어나고, 저열하고 뛰어나고, 잘생기고 못생기고, 좋은 곳에 가고 나쁜 곳에 가는 것을 보았습니다. 업에 따라서 가는 중생들을 분명히 알았습니다. 악기웻사나여, 이것이 밤의 중삼분(中三分)에 나에게 얻어진 두 번째 명(明)입니다. 방일하지 않고 노력하고 굳세게 머무는 자에게 무명(無明)이 부서지고 명(明)이 생긴 것입니다. 어둠이 부서지고 빛이 생긴 것입니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
386. “so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. so ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ. ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
나는 이렇게 심(心)이 삼매를 닦고, 청정하고 아주 깨끗하고 침착하고 오염원이 없고 유연하고 준비되고 안정되고 흔들림 없음에 도달했을 때, 번뇌들의 부서짐의 앎으로 심(心)을 기울게 했습니다. 나는 ‘이것이 고(苦)다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 고집(苦集)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 고멸(苦滅)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 고멸(苦滅)로 이끄는 실천이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았습니다. ‘이것이 번뇌[루(漏)]다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 번뇌의 집(集)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 번뇌의 멸(滅)이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았고, ‘이것이 번뇌의 멸(滅)로 이끄는 실천이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알았습니다. 내가 이렇게 알고 이렇게 볼 때 소유의 번뇌[욕루(慾漏)]들로부터도 심(心)이 해탈했고, 존재의 번뇌[유루(有漏)]들로부터도 심(心)이 해탈했고, 무명(無明)의 번뇌[무명루(無明漏)]들로부터도 심(心)이 해탈했습니다. ‘해탈했을 때 나는 해탈했다’라는 앎이 있었습니다. '태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.'라고 분명히 알았습니다. 악기웻사나여, 이것이 밤의 후삼분(後三分)에 나에게 얻어진 세 번째 명(明)입니다. 방일하지 않고 노력하고 굳세게 머무는 자에게 무명(無明)이 부서지고 명(明)이 생긴 것입니다. 어둠이 부서지고 빛이 생긴 것입니다. 그럼에도 불구하고, 악기웻사나여, 생겨난 즐거운 느낌은 나의 심(心)을 소진하여 머물지 않았습니다.
387. “abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā. apissu maṃ ekameko evaṃ maññati — ‘mamevārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetī’ti. ‘na kho panetaṃ, aggivessana, evaṃ daṭṭhabbaṃ; yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṃ dhammaṃ deseti. so kho ahaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne, tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’”ti.
악기웻사나여, 나는 수백의 무리에게 법을 설한 것을 기억합니다. 그러고 나면 그들은 제각기 ‘사문 고따마는 오직 나를 위해 법을 설한다.’라고 나에 대해 생각합니다. 그러나 악기웻사나여, 그것을 이렇게 보지 않아야 합니다. 가르침을 위해 필요한 만큼 여래는 다른 사람들에게 법을 설합니다. 악기웻사나여, 그런 나는 그 대화를 끝냈을 때, 그것에 의해 항상 적절히 머무는 이전의 삼매의 상(相)에서 심(心)은 안으로 진정되고 가라앉고 집중되고 삼매에 듭니다.”
“okappaniyametaṃ bhoto gotamassa yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. abhijānāti kho pana bhavaṃ gotamo divā supitā”ti? “abhijānāmahaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā”ti. “etaṃ kho, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiṃ vadantī”ti? “na kho, aggivessana, ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā. api ca, aggivessana, yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bho”ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —
“아라한-정등각의 말씀이기 때문에 고따마 존자의 그 말씀은 믿을 수 있습니다. 그런데 고따마 존자는 낮에 잠잔 것을 기억하십니까?” “악기웻사나여, 여름의 마지막 달에 오후에 탁발에서 돌아온 나는 네 겹으로 접은 큰 가사를 준비한 뒤에 오른쪽 옆구리로 염(念)-정지(正知)하면서 잠을 잤던 것을 기억합니다.” “고따마 존자시여, 어떤 사문-바라문들은 혼란한 머묾 위에 이것이 있다고 말합니다.” “악기웻사나여, 이런 방법으로 혼란한 자와 혼란하지 않은 자가 되는 것이 아닙니다. 악기웻사나여, 혼란한 자와 혼란하지 않은 자가 되는 것에 대해 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 존자시여.”라고 니간타의 후예 삿짜까는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―
388. “yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā appahīnā, tamahaṃ ‘sammūḷho’ti vadāmi. āsavānañhi, aggivessana, appahānā sammūḷho hoti. yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā, tamahaṃ ‘asammūḷho’ti vadāmi. āsavānañhi, aggivessana, pahānā asammūḷho hoti.
“악기웻사나여, 오염원이고 미래에 태어나고 늙고 죽어야 하는 존재로 다시 이끌고 두렵고 보(報)가 괴로움인 번뇌들을 버리지 못한 자를 나는 혼란한 사람이라고 부릅니다. 악기웻사나여, 오염원이고 미래에 태어나고 늙고 죽어야 하는 존재로 다시 이끌고 두렵고 보(報)가 괴로움인 번뇌들을 버린 자를 나는 혼란하지 않은 사람이라고 부릅니다. 악기웻사나여, 번뇌들을 버리면 혼란하지 않기 때문입니다.
“tathāgatassa kho, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. seyyathāpi, aggivessana, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho, aggivessana, tathāgatassa ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā”ti.
악기웻사나여, 여래에게 오염원이고 미래에 태어나고 늙고 죽어야 하는 존재로 다시 이끌고 두렵고 보(報)가 괴로움인 번뇌들은 버려지고, 뿌리 뽑히고, 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고, 존재하지 않게 되고, 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 예를 들면, 악기웻사나여, 윗부분이 잘린 야자수는 다시 자라지 못합니다. 이처럼, 악기웻사나여, 여래에게 오염원이고 미래에 태어나고 늙고 죽어야 하는 존재로 다시 이끌고 두렵고 보(報)가 괴로움인 번뇌들은 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다.”
389. evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! yāvañcidaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. abhijānāmahaṃ, bho gotama, pūraṇaṃ kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. abhijānāmahaṃ, bho gotama, makkhaliṃ gosālaṃ ... pe ... ajitaṃ kesakambalaṃ... pakudhaṃ kaccāyanaṃ... sañjayaṃ belaṭṭhaputtaṃ... nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma. bahukiccā mayaṃ, bahukaraṇīyā”ti. “yassadāni tvaṃ, aggivessana, kālaṃ maññasī”ti.
이렇게 말했을 때, 니간타의 후예 삿짜까는 세존에게 이렇게 말했다. ― “고따마 존자시여, 참으로 놀랍습니다. 고따마 존자시여, 참으로 신기합니다. 이렇게 거듭 모욕된 말을 듣고 공격적인 방법으로 말하는 것을 대응하는 고따마 존자에게, 그분 아라한-정등각이기 때문에, 피부색은 맑고, 얼굴빛은 밝습니다. 고따마 존자시여, 저는 토론에 의해 토론에 응했던 뿌라나 까사빠를 실답게 압니다. 그런데 저의 토론에 의해 토론에 응한 그는 다른 말에 의해 다른 말을 대처하고, 주제 밖의 이야기에 의해 이야기를 떨쳐버리고, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러내었습니다. 그러나 이렇게 거듭 모욕된 말을 듣고 공격적인 방법으로 말하는 것을 대응하는 고따마 존자에게, 그분 아라한-정등각이기 때문에, 피부색은 맑고, 얼굴빛은 밝습니다. 고따마 존자시여, 저는 … 막칼리 고살라를 실답게 압니다. … 아지따 께사깜발리를 … 빡꾸다 깟짜야나를 … 산자야 벨랏타뿟따를 … 토론에 의해 토론에 응했던 니간타 나따뿟따를 실답게 압니다. 그런데 저의 토론에 의해 토론에 응한 그는 다른 말에 의해 다른 말을 대처하고, 주제 밖의 이야기에 의해 이야기를 떨쳐버리고, 성급함과 진(嗔)과 의혹을 드러내었습니다. 그러나 이렇게 거듭 모욕된 말을 듣고 공격적인 방법으로 말하는 것을 대응하는 고따마 존자에게, 그분 아라한-정등각이기 때문에, 피부색은 맑고, 얼굴빛은 밝습니다. 이제, 고따마 존자시여, 저희는 돌아가겠습니다. 저희는 바쁘고 해야 할 일이 많습니다.” “악기웻사나여, 그대가 돌아가기에 적당한 때를 생각하십시오.”
atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
그러자 니간타의 후예 삿짜까는 세존의 말씀을 기뻐하고, 감사한 뒤에 자리에서 일어나 돌아갔다.
mahāsaccakasuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ. 여섯 번째 삿짜까 큰 경이 끝났다.
Comments
대원행
2022.04.23 15:20
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_06&wr_id=8&c_10 참조 (동영상 : 삿짜까 큰 경 - 몸을 닦음-마음을 닦음)
대원행
2022.04.23 15:23
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_06 참조 (MN 36. 삿짜까 큰 경 관련 페이지)
대원행
2022.04.24 20:33
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_09_05 참조 (MN 85. 보디왕자 경 관련 페이지)