니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 46.mahādhammasamādāna

46.mahādhammasamādāna

mahādhammasamādānasuttaṃ (MN 46-법의 수용의 큰 경)

0 203 2018.06.13 20:31
11 MN 46-법의 수용의 큰 경mahādhammasamādānasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.20

5. cūḷayamakavaggo, 6. mahādhammasamādānasuttaṃ (MN 46-법의 수용의 큰 경)


473. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “yebhuyyena, bhikkhave, sattā evaṃkāmā evaṃchandā evaṃadhippāyā — ‘aho vata aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyeyyuṃ, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyun’ti. tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃkāmānaṃ evaṃchandānaṃ evaṃadhippāyānaṃ aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. tatra tumhe, bhikkhave, kaṃ hetuṃ paccethā”ti? “bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṃnettikā, bhagavaṃpaṭisaraṇā. sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho; bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. “tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ― “비구들이여, 대부분 중생은 이런 소유의 사유들과 이런 관심과 이런 의도를 가졌다. ― ‘참으로 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들기를! 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어나기를!’이라고. 비구들이여, 이런 소유의 사유들과 이런 관심과 이런 의도를 가진 그 중생들에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 거기서, 비구들이여, 그대들은 그 원인이 무엇이라고 생각하는가?”라고. “대덕이시여, 참으로 법들은 세존을 뿌리로 하고, 세존을 도관(導管)으로 하고, 세존을 의지합니다. 대덕이시여, 이 말씀의 의미를 세존께서 분명히 해주시면 참으로 감사하겠습니다. 비구들은 세존에게서 듣고서 받아들일 것입니다.” “비구들이여, 그렇다면 듣고 잘 사고(思考)하라. 나는 설하겠다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


474. “idha, bhikkhave, assutavā puthujjano, ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto, sevitabbe dhamme na jānāti asevitabbe dhamme na jānāti, bhajitabbe dhamme na jānāti abhajitabbe dhamme na jānāti. so sevitabbe dhamme ajānanto asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto, asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati bhajitabbe dhamme na bhajati. tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato, abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ aviddasuno.


비구들이여, 여기 성스러운 사람을 만나지 못하고, 성스러운 법에 대해 능숙하지 못하고, 성스러운 법에서 훈련되지 못하고, 고결한 사람을 만나지 못하고, 고결한 법에 대해 능숙하지 못하고, 고결한 법에서 훈련되지 못한 배우지 못한 범부는 실천해야 하는 법들을 알지 못하고, 실천하지 않아야 하는 법들을 알지 못한다. 가까이해야 하는 법들을 알지 못하고 가까이하지 않아야 하는 법들을 알지 못한다. 실천해야 하는 법들을 알지 못하고, 실천하지 않아야 하는 법들을 알지 못하고, 가까이해야 하는 법들을 알지 못하고, 가까이하지 않아야 하는 법들을 알지 못하는 그는 실천하지 않아야 하는 법들을 실천하고, 실천해야 하는 법들을 실천하지 않는다. 가까이하지 않아야 하는 법들을 가까이하고, 가까이해야 하는 법들을 가까이하지 않는다. 실천하지 않아야 하는 법들을 실천하고, 실천해야 하는 법들을 실천하지 않으며, 가까이하지 않아야 하는 법들을 가까이하고, 가까이해야 하는 법들을 가까이하지 않는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 참으로 바보에게 있는 것처럼 이렇게 이것이 있다.


“sutavā ca kho, bhikkhave, ariyasāvako, ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto, sevitabbe dhamme jānāti asevitabbe dhamme jānāti, bhajitabbe dhamme jānāti abhajitabbe dhamme jānāti. so sevitabbe dhamme jānanto asevitabbe dhamme jānanto, bhajitabbe dhamme jānanto abhajitabbe dhamme jānanto, asevitabbe dhamme na sevati sevitabbe dhamme sevati, abhajitabbe dhamme na bhajati bhajitabbe dhamme bhajati. tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ viddasuno.


비구들이여, 여기 성스러운 사람을 만나고, 성스러운 법에 대해 능숙하고, 성스러운 법에서 훈련되고, 고결한 사람을 만나고, 고결한 법에 대해 능숙하고, 고결한 법에서 훈련된 잘 배운 성스러운 제자는 실천해야 하는 법들을 알고, 실천하지 않아야 하는 법들을 안다. 가까이해야 하는 법들을 알고 가까이하지 않아야 하는 법들을 안다. 실천해야 하는 법들을 알고, 실천하지 않아야 하는 법들을 안다. 가까이해야 하는 법들을 알고 가까이하지 않아야 하는 법들을 아는 그는 실천하지 않아야 하는 법들을 실천하지 않고, 실천해야 하는 법들을 실천한다. 가까이하지 않아야 하는 법들을 가까이하지 않고, 가까이해야 하는 법들을 가까이한다. 실천하지 않아야 하는 법들을 실천하지 않고, 실천해야 하는 법들을 실천하며, 가까이하지 않아야 하는 법들을 가까이하지 않고, 가까이해야 하는 법들을 가까이하는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어난다. 그 원인은 무엇인가? 비구들이여, 참으로 현명한 사람에게 있는 것처럼 이렇게 이것은 있다.


475. “cattārimāni, bhikkhave, dhammasamādānāni. katamāni cattāri? atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ; atthi, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.


비구들이여, 이런 네 가지 법의 수용이 있다. 무엇이 넷인가? 비구들이여, 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보(報)가 따르는 법의 수용이 있다. 비구들이여, 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용이 있다. 비구들이여, 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용이 있다. 비구들이여, 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용이 있다.


476. “tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ, taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti. taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ appajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. tassa taṃ sevato, taṃ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ aviddasuno.


거기서, 비구들이여, 무명(無明)이 스민 어리석은 자는 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 무명이 스민 어리석은 자는 그것을 실천하고, 그것을 피하지 않는다. 그것을 실천하고 그것을 피하지 않는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 바보같이 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākan’ti. taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ appajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. tassa taṃ sevato, taṃ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ aviddasuno.


거기서, 비구들이여, 무명이 스민 어리석은 자는 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 무명이 스민 어리석은 자는 그것을 실천하고, 그것을 피하지 않는다. 그것을 실천하고 그것을 피하지 않는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 바보같이 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākan’ti. taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ appajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. tassa taṃ asevato, taṃ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ aviddasuno.


거기서, 비구들이여, 무명이 스민 어리석은 자는 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 무명이 스민 어리석은 자는 그것을 실천하지 않고, 그것을 피한다. 그것을 실천하지 않고 그것을 피하는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 바보같이 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ, taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti. taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ appajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. tassa taṃ asevato, taṃ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ aviddasuno.


거기서, 비구들이여, 무명이 스민 어리석은 자는 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못한다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 알지 못하는 무명이 스민 어리석은 자는 그것을 실천하지 않고, 그것을 피한다. 그것을 실천하지 않고 그것을 피하는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 늘어나고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 줄어든다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 바보같이 그는 법을 획득했다.


477. “tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākan’ti. taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. tassa taṃ asevato, taṃ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ viddasuno.


거기서, 비구들이여, 명이 생긴 현명한 자는 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 명이 생긴 현명한 자는 그것을 실천하지 않고, 그것을 피한다. 그것을 실천하지 않고 그것을 피하는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어난다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 현명하게 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākan’ti. taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. tassa taṃ asevato, taṃ parivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ viddasuno.


거기서, 비구들이여, 명이 생긴 현명한 자는 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 명이 생긴 현명한 자는 그것을 실천하지 않고, 그것을 피한다. 그것을 실천하지 않고 그것을 피하는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어난다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 현명하게 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākan’ti. taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. tassa taṃ sevato, taṃ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ viddasuno.


거기서, 비구들이여, 명이 생긴 현명한 자는 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 명이 생긴 현명한 자는 그것을 실천하고, 그것을 피하지 않는다. 그것을 실천하고 그것을 피하지 않는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어난다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 현명하게 그는 법을 획득했다.


“tatra, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti — ‘idaṃ kho dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākan’ti. taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. tassa taṃ sevato, taṃ aparivajjayato, aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. taṃ kissa hetu? evañhetaṃ, bhikkhave, hoti yathā taṃ viddasuno.


거기서, 비구들이여, 명이 생긴 현명한 자는 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 이 법의 수용에 대해 ‘이것은 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용이다.’라고 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 그것을 있는 그대로 꿰뚫어 아는 명이 생긴 현명한 자는 그것을 실천하고, 그것을 피하지 않는다. 그것을 실천하고 그것을 피하지 않는 그에게 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 것들은 줄어들고, 원하고 좋아하고 마음에 드는 것들은 늘어난다. 그 원인은 무엇인가? 참으로, 비구들이여, 현명하게 그는 법을 획득했다.


“katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti, kāmesu micchācārapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇavāco hoti, pisuṇavācāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ.


그러면 비구들이여, 무엇이 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 법의 수용인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 고와 고뇌를 경험하면서 생명을 해치고, 생명을 해침을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 주지 않는 것을 가지고, 주지 않은 것을 가짐을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 음행에 대해 삿되게 행하고, 음행에 대해 삿되게 행함을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거짓을 말하고, 거짓말을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 험담하고, 험담을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거친 말을 하고, 거친 말을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 쓸모없고 허튼 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 간탐 하고, 간탐을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거슬린 심을 가지고, 진에를 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 삿된 견해를 가지고, 삿된 견해를 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 비구들이여, 이것이 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 법의 수용이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti, pāṇātipātapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādāyī hoti, adinnādānapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārī hoti, kāmesumicchācārapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti, musāvādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇavāco hoti, pisuṇavācāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusavāco hoti, pharusavācāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpī hoti, samphappalāpapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti, abhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti, byāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena micchādiṭṭhi hoti, micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ.


그러면 비구들이여, 무엇이 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 락과 만족을 경험하면서 생명을 해치고, 생명을 해침을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 주지 않는 것을 가지고, 주지 않은 것을 가짐을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 음행에 대해 삿되게 행하고, 음행에 대해 삿되게 행함을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거짓을 말하고, 거짓말을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 험담하고, 험담을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거친 말을 하고, 거친 말을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 쓸모없고 허튼 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 간탐 하고, 간탐을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거슬린 심(心)을 가지고, 진에를 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 삿된 견해를 가지고, 삿된 견해를 조건으로 락과 만족을 경험한다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어난다. 비구들이여, 이것이 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. idaṃ vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ.


비구들이여, 그러면 무엇이 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 고와 고뇌를 경험하면서 생명을 해침으로부터 피하고, 생명을 해침을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 주지 않는 것을 가짐으로부터 피하고, 주지 않은 것을 가짐을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 음행에 대해 삿되게 행함으로부터 피하고, 음행에 대해 삿되게 행함을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거짓을 말함으로부터 피하고, 거짓말을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 험담으로부터 피하고, 험담을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거친 말로부터 피하고, 거친 말을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 쓸모없고 허튼 말로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 삼감을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 간탐 하지 않고, 간탐 하지 않음을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 거슬리지 않는 심(心)을 가지고, 진에 하지 않음을 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 고와 고뇌를 경험하면서 바른 견해를 가지고, 바른 견해를 조건으로 고와 고뇌를 경험한다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 비구들이여, 이것이 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용이라고 불린다.


“katamañca, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ? idha, bhikkhave, ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti, pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena adinnādānā paṭivirato hoti, adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti, musāvādā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti, samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti, anabhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena abyāpannacitto hoti, abyāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti; sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti, sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. idaṃ, vuccati, bhikkhave, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ. imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammasamādānāni.


비구들이여, 그러면 무엇이 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용인가? 비구들이여, 여기 어떤 사람은 락과 만족을 경험하면서 생명을 해침으로부터 피하고, 생명을 해침을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 주지 않는 것을 가짐으로부터 피하고, 주지 않은 것을 가짐을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 음행에 대해 삿되게 행함으로부터 피하고, 음행에 대해 삿되게 행함을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거짓을 말함으로부터 피하고, 거짓말을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 험담으로부터 피하고, 험담을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거친 말로부터 피하고, 거친 말을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 쓸모없고 허튼 말로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 삼감을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 간탐 하지 않고, 간탐 하지 않음을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 거슬리지 않는 심(心)을 가지고, 진에 하지 않음을 조건으로 락과 만족을 경험한다. 락과 만족을 경험하면서 바른 견해를 가지고, 바른 견해를 조건으로 락과 만족을 경험한다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어난다. 비구들이여, 이것이 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용이라고 불린다. 비구들이여, 이런 네 가지 법의 수용이 있다.


“seyyathāpi, bhikkhave, tittakālābu visena saṃsaṭṭho. atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ — ‘ambho purisa, ayaṃ tittakālābu visena saṃsaṭṭho, sace ākaṅkhasi piva. tassa te pivato ceva nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. so taṃ appaṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. tassa taṃ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 독이 섞인 마실 것이 담긴 쓴 호리병 박이 있다. 거기에 살기를 바라고 죽지 않기를 바라고 즐거움을 바라고 괴로움을 싫어하는 사람이 올 것이다. 그에게 이렇게 말할 것이다. ― ‘이것 보세요, 이것은 독이 섞이고 쓴 것이 담긴 호리병 박입니다. 그대가 원한다면, 마시십시오. 그것을 마시는 그대에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 주지 않을 것이고, 마신 뒤에는 죽거나 죽음만큼의 고통을 당할 것입니다.’라고. 그는 가늠하지 않고 그것을 마실 것이고, 포기하지 않을 것이다. 그것을 마시는 그에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 주지 않을 것이고, 마신 뒤에는 죽거나 죽음만큼의 고통을 당할 것이다. 비구들이여, 이런 비유로 나는 현재도 괴롭고 미래에도 괴로운 보가 따르는 법의 수용을 말한다.


“seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. so ca kho visena saṃsaṭṭho. atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ — ‘ambho purisa, ayaṃ āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. so ca kho visena saṃsaṭṭho, sace ākaṅkhasi piva. tassa te pivatohi kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhan’ti. so taṃ appaṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. tassa taṃ pivatohi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 색깔을 갖추고 맛을 갖추고 냄새를 갖춘 마실 것이 담긴 잔이 있는데, 독이 섞여 있다. 거기에 살기를 바라고 죽지 않기를 바라고 즐거움을 바라고 괴로움을 싫어하는 사람이 올 것이다. 그에게 이렇게 말할 것이다. ― ‘이것 보세요, 이것은 색깔도 갖추고 맛도 갖추고 냄새도 갖춘 마실 것이 담긴 잔인데, 독이 섞여 있습니다. 그대가 원한다면, 마시십시오. 그것을 마시는 그대에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 줄 것이지만, 마신 뒤에는 죽거나 죽음만큼의 고통을 당할 것입니다.’라고. 그는 가늠하지 않고 그것을 마실 것이고, 포기하지 않을 것이다. 그것을 마시는 그에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 줄 것이지만, 마신 뒤에는 죽거나 죽음만큼의 고통을 당할 것이다. 비구들이여, 이런 비유로 나는 현재는 즐겁지만 미래에는 괴로운 보가 따르는 법의 수용을 말한다.


“seyyathāpi, bhikkhave, pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ. atha puriso āgaccheyya paṇḍukarogī. tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ — ‘ambho purisa, idaṃ pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ, sace ākaṅkhasi piva. tassa te pivatohi kho nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti. so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. tassa taṃ pivatohi kho nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa. tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 여러 가지 약이 섞인 쇠오줌이 있다. 거기에 황달에 걸린 사람이 올 것이다. 그에게 이렇게 말할 것이다. ― ‘이것 보세요, 이것은 여러 약이 섞인 쇠오줌입니다. 그대가 원한다면, 마시십시오. 그것을 마시는 그대에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 주지 않을 것이지만 마신 뒤에는 즐거워질 것입니다.’라고. 그는 가늠한 뒤에 그것을 마실 것이고 포기하지 않을 것이다. 그것을 마시는 그에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 주지 않을 것이지만 마신 뒤에는 즐거워질 것이다. 비구들이여, 이런 비유로 나는 현재는 괴롭지만 미래에는 즐거운 보가 따르는 법의 수용을 말한다.


“seyyathāpi, bhikkhave, dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ. atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko. tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ — ‘ambho purisa, idaṃ dadhiṃ ca madhuṃ ca sappiṃ ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ, sace ākaṅkhasi piva. tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī’ti. so taṃ paṭisaṅkhāya piveyya, nappaṭinissajjeyya. tassa taṃ pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī assa. tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.


예를 들면, 비구들이여, 응유와 꿀과 버터와 사탕수수즙을 함께 섞은 것이 있다. 거기에 피가 나오는 설사를 하는 사람이 올 것이다. 그에게 이렇게 말할 것이다. ― ‘이것 보세요, 이것은 응유와 꿀과 버터와 사탕수수즙을 함께 섞은 것입니다. 그대가 원한다면, 마시십시오. 그것을 마시는 그대에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 줄 것이고, 마신 뒤에는 즐거워질 것입니다.’라고. 그는 가늠한 뒤에 그것을 마실 것이고 포기하지 않을 것이다. 그것을 마시는 그에게 색깔도 냄새도 맛도 기쁨을 줄 것이고 마신 뒤에는 즐거워질 것이다. 비구들이여, 이런 비유로 나는 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 법의 수용을 말한다.


“seyyathāpi, bhikkhave, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate ca; evameva kho, bhikkhave, yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ tadaññe puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocate cā”ti.


예를 들면, 비구들이여, 우기의 마지막 달에 우기를 뒤따르는 계절의 깨끗하고 비구름이 물러간 하늘에는 하늘에 떠오른 태양이 허공의 모든 어둠을 물리친 뒤 빛나고 밝고 찬란하다. 이처럼, 비구들이여, 현재도 즐겁고 미래에도 즐거운 보가 따르는 이 법의 수용은 다른 범부인 사문-바라문들의 다른 교설들을 물리친 뒤 빛나고 밝고 찬란하다.”


idamavoca bhagavā. attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close