니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 56.upāli

56.upāli

6. upālisuttaṃ (MN 56-우빨리 경) 56-69

2 116 2022.05.11 13:52
5 MN 56-우빨리 경upālisuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.08.24

1. gahapativaggo, 6. upālisuttaṃ (MN 56-우빨리 경)

 

56. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane. tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto nāḷandāyaṃ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ. atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nāḷandāyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ ṭhitaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ bhagavā etadavoca — “saṃvijjanti kho, tapassi, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā”ti. evaṃ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ bhagavā etadavoca — “kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto kammāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 날란다에서 빠와리까의 망고 숲에 머물렀다. 그때 니간타 나따뿟따도 니간타의 큰 집단과 함께 날란다에 살고 있었다. 그런데 날란다에서 탁발을 하여 공양을 마치고 탁발에서 돌아온 니간타 디가따빳시가 빠와리까의 망고 숲으로 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 니간타 디가따빳시에게 세존은 “따빳시여, 자리가 있습니다. 원한다면 앉으십시오.”라고 말했다. 이렇게 말했을 때, 니간타 디가따빳시는 어떤 낮은 자리를 택해서 앉았다. 한 곁에 앉은 니간타 디가따빳시에게 세존은 “따빳시여, 니간타 나따뿟따는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 몇 개의 업을 선언합니까?”라고 말했다.


“na kho, āvuso gotama, āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ‘kammaṃ, kamman’ti paññapetuṃ; ‘daṇḍaṃ, daṇḍan’ti kho, āvuso gotama, āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paññapetun”ti.


“도반 고따마여, 니간타 나따뿟따는 ‘업(業)-업’이라고 선언하지 않습니다. 도반 고따마여, 니간타 나따뿟따는 ‘때림, 때림’이라고 선언합니다.”


“kati pana, tapassi, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?


“그러면 따빳시여, 니간타 나따뿟따는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 몇 개의 때림을 선언합니까?”


“tīṇi kho, āvuso gotama, nigaṇṭho nāṭaputto daṇḍāni paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti, seyyathidaṃ — kāyadaṇḍaṃ, vacīdaṇḍaṃ, manodaṇḍan”ti.


“도반 고따마여, 니간타 나따뿟따는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 세 개의 때림을 선언하는데, 몸의 때림, 말의 때림, 의(意)의 때림입니다.”


“kiṃ pana, tapassi, aññadeva kāyadaṇḍaṃ, aññaṃ vacīdaṇḍaṃ, aññaṃ manodaṇḍan”ti?


“그러면 따빳시여, 몸의 때림, 말의 때림, 의(意)의 때림은 다릅니까?”


“aññadeva, āvuso gotama, kāyadaṇḍaṃ, aññaṃ vacīdaṇḍaṃ, aññaṃ manodaṇḍan”ti.


“도반 고따마여, 몸의 때림, 말의 때림, 의(意)의 때림은 다릅니다.”


“imesaṃ pana, tapassi, tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ daṇḍaṃ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṃ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyadaṇḍaṃ, yadi vā vacīdaṇḍaṃ, yadi vā manodaṇḍan”ti?


“따빳시여, 이렇게 분류되고 이렇게 고유한 이런 세 가지 때림 가운데 어떤 때림에 대해 니간타 나따뿟따는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있다고 선언합니까? 몸의 때림입니까 아니면 말의 때림입니까 아니면 의(意)의 때림입니까?”


“imesaṃ kho, āvuso gotama, tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ kāyadaṇḍaṃ nigaṇṭho nāṭaputto mahāsāvajjataraṃ paññapeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍaṃ, no tathā manodaṇḍan”ti.


“도반 고따마여, 이렇게 분류되고 이렇게 고유한 이런 세 가지 때림 가운데 몸의 때림에 대해 니간타 나따뿟따는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있다고 선언합니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다.”


“kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?


“따빳시여, 그대는 몸의 때림이라고 말했습니까?”


“kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.


“도반 고따마여, 나는 몸의 때림이라고 말했습니다.”


“kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?


“따빳시여, 그대는 몸의 때림이라고 말했습니까?”


“kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmi”.


“도반 고따마여, 나는 몸의 때림이라고 말했습니다.”


“kāyadaṇḍanti, tapassi, vadesi”?


“따빳시여, 그대는 몸의 때림이라고 말했습니까?”


“kāyadaṇḍanti, āvuso gotama, vadāmī”ti.


“도반 고따마여, 나는 몸의 때림이라고 말했습니다.”


itiha bhagavā dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpesi.


이렇게 세존은 니간타 디가따빳시에게 이런 대화의 주제에 대해 세 번에 걸쳐 확인했다.


57. evaṃ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ etadavoca — “tvaṃ panāvuso gotama, kati daṇḍāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?


이렇게 말했을 때, 니간타 디가따빳시가 세존에게 이렇게 말했다. ― “그러면 도반 고따마여, 그대는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 몇 개의 때림을 선언합니까?”


“na kho, tapassi, āciṇṇaṃ tathāgatassa ‘daṇḍaṃ, daṇḍan’ti paññapetuṃ; ‘kammaṃ, kamman’ti kho, tapassi, āciṇṇaṃ tathāgatassa paññapetun”ti?


“따빳시여, 여래는 ‘때림-때림’이라고 선언하지 않습니다. 따빳시여, 여래는 ‘업(業)-업’이라고 선언합니다.”


“tvaṃ panāvuso gotama, kati kammāni paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā”ti?


“그러면 도반 고따마여, 그대는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 몇 개의 업을 선언합니까?”


“tīṇi kho ahaṃ, tapassi, kammāni paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, seyyathidaṃ — kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, manokamman”ti.


“따빳시여, 나는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 세 개의 업을 선언하는데, 몸의 업, 말의 업, 의(意)의 업입니다.”


“kiṃ panāvuso gotama, aññadeva kāyakammaṃ, aññaṃ vacīkammaṃ, aññaṃ manokamman”ti?


“그러면 도반 고따마여, 몸의 업, 말의 업, 의(意)의 업은 다릅니까?”


“aññadeva, tapassi, kāyakammaṃ, aññaṃ vacīkammaṃ, aññaṃ manokamman”ti.


“따빳시여, 몸의 업, 말의 업, 의(意)의 업은 다릅니다.”


“imesaṃ panāvuso gotama, tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ kammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññapesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṃ, yadi vā vacīkammaṃ, yadi vā manokamman”ti?


“도반 고따마여, 이렇게 분류되고 이렇게 고유한 이런 세 가지 업 가운데 어떤 업에 대해 그대는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있다고 선언합니까? 몸의 업입니까 아니면 말의 업입니까 아니면 의(意)의 업입니까?”


“imesaṃ kho ahaṃ, tapassi, tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ manokammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññapemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā kāyakammaṃ, no tathā vacīkamman”ti.


“따빳시여, 이렇게 분류되고 이렇게 고유한 이런 세 가지 업 가운데 의(意)의 업에 대해 나는 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있다고 선언합니다. 몸의 업도 그 정도는 아니고, 말의 업도 그 정도는 아닙니다.”


“manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?


“도반 고따마여, 그대는 의(意)의 업이라고 말했습니까?”


“manokammanti, tapassi, vadāmi”.


“따빳시여, 나는 의(意)의 업이라고 말했습니다.”


“manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?


“도반 고따마여, 그대는 의(意)의 업이라고 말했습니까?”


“manokammanti, tapassi, vadāmi”.


“따빳시여, 나는 의(意)의 업이라고 말했습니다.”


“manokammanti, āvuso gotama, vadesi”?


“도반 고따마여, 그대는 의(意)의 업이라고 말했습니까?”


“manokammanti, tapassi, vadāmī”ti.


“따빳시여, 나는 의(意)의 업이라고 말했습니다.”


itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami.


이렇게 니간타 디가따빳시는 여래에게 이런 대화의 주제에 대해 세 번에 걸쳐 확인한 뒤에 자리에서 일어나 니간타 나따뿟따에게 갔다.


58. tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā gihiparisāya saddhiṃ nisinno hoti bālakiniyā parisāya upālipamukhāya. addasā kho nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ dūratova āgacchantaṃ; disvāna dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca — “handa, kuto nu tvaṃ, tapassi, āgacchasi divā divassā”ti? “ito hi kho ahaṃ, bhante, āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā”ti. “ahu pana te, tapassi, samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti? “ahu kho me, bhante, samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti. “yathā kathaṃ pana te, tapassi, ahu samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti? atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ nigaṇṭhassa nāṭaputtassa ārocesi. evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca — “sādhu sādhu, tapassi! yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena evameva dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa gotamassa byākataṃ. kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya! atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.


그때 니간타 나따뿟따는 우빨리를 우두머리로 하는 발라까에서 온 재가자의 큰 집단과 함께 앉아있었다. 니간타 나따뿟따는 멀리서 오고 있는 니간타 디가따빳시를 보았다. 보고서 니간타 디가따빳시에게 “따빳시여, 이제 그대는 한낮에 어디에서 오는가?”라고 말했다. “대덕이시여, 저는 지금 사문 고따마의 곁에서 옵니다.” “그러면 따빳시여, 그대는 사문 고따마와 어떤 것이든 우정의 대화를 나누었는가?” “대덕이시여, 저는 사문 고따마와 어떤 우정의 대화를 나누었습니다.” “그러면 따빳시여, 그대가 사문 고따마와 나눈 우정의 대화는 어떤 것인가?” 그러자 니간타 디가따빳시는 세존과 함께한 우정의 대화를 그대로 모두 니간타 나따뿟따에게 말했다. 이렇게 말했을 때, 니간타 나따뿟따는 니간타 디가따빳시에게 이렇게 말했다. ― “훌륭하고 훌륭하다, 따빳시여! 스승의 가르침을 잘 배운 제자답게 니간타 디가따빳시는 사문 고따마에게 적절히 설명했다. 어떻게 낮은 의(意)의 때림이 이렇게 이 거친 몸의 때림과 비교하여 더 나을 수 있겠는가! 그러니 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아니다.”라고.


59. evaṃ vutte, upāli gahapati nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “sādhu sādhu, bhante dīghatapassī! yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena evamevaṃ bhadantena tapassinā samaṇassa gotamassa byākataṃ. kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya! atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo. handa cāhaṃ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropessāmi. sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhahissati yathā bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṃ; seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā sāṇadhovikaṃ nāma kīḷitajātaṃ kīḷati, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sāṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi. handa cāhaṃ, bhante, gacchāmi samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropessāmī”ti. “gaccha tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. ahaṃ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyyaṃ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṃ vā”ti.


이렇게 말했을 때, 우빨리 장자가 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “훌륭하고 훌륭합니다, 대덕 디가따빳시여! 스승의 가르침을 잘 배운 제자답게 존경하는 따빳시께서는 사문 고따마에게 적절히 설명하셨습니다. 어떻게 낮은 의(意)의 때림이 이렇게 이 거친 몸의 때림과 비교하여 더 나을 수 있겠습니까! 그러니 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있습니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다. 이제, 대덕이시여, 제가 사문 고따마에게 가서 이런 대화의 주제에 대한 말을 논파하겠습니다. 만약 사문 고따마가 존경하는 따빳시께 확인한 것처럼 저에게 확인한다면, 예를 들면, 힘센 사람이 머리털이 긴 숫양의 머리털을 잡고서 밀고 당기고 이리저리 휘두를 것입니다, 이처럼 나는 대화를 하면서 사문 고따마를 밀고 당기고 이리저리 휘두를 것입니다. 예를 들면, 힘센 술 담는 일꾼이 큰 깔개를 깊은 물 항아리에 담근 뒤에 귀퉁이에서 잡고서 밀고 당기고 이리저리 휘두를 것입니다, 이처럼 나는 대화를 하면서 사문 고따마를 밀고 당기고 이리저리 휘두를 것입니다. 예를 들면, 힘센 술주정뱅이가 술주전자를 귀퉁이에서 잡고서 흔들어 떨어뜨리고 팽개치고 두들겨 부술 것입니다, 이처럼 나는 대화를 하면서 사문 고따마를 흔들어 떨어뜨리고 팽개치고 두들겨 부술 것입니다. 예를 들면, 60년 된 코끼리가 깊은 호수에 들어가 대마 씻는 놀이로 놀 것입니다, 이처럼 저는, 생각건대, 사문 고따마에게 대마 씻는 놀이로 놀 것입니다.(*) 이제, 대덕이시여, 제가 사문 고따마에게 가서 이런 대화의 주제에 대한 말을 논파하겠습니다.”라고. “그대는 가시오, 장자여, 이런 대화의 주제에 대한 사문 고따마의 말을 논파하시오. 참으로 장자여, 나거나 니간타 디가따빳시거나 그대는 사문 고따마의 말을 논파할 수 있소.”


(*) (MN 35-삿짜까 짧은 경)에 같은 비유가 나타남.


60. evaṃ vutte, dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “na kho metaṃ, bhante, ruccati yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī”ti. “aṭṭhānaṃ kho etaṃ, tapassi, anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyya. gaccha, tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. ahaṃ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyyaṃ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṃ vā”ti. dutiyampi kho dīghatapassī ... pe ... tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “na kho metaṃ, bhante, ruccati yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī”ti. “aṭṭhānaṃ kho etaṃ, tapassi, anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyya. gaccha tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. ahaṃ vā hi, gahapati, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyyaṃ, dīghatapassī vā nigaṇṭho, tvaṃ vā”ti. “evaṃ, bhante”ti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena pāvārikambavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca — “āgamā nu khvidha, bhante, dīghatapassī nigaṇṭho”ti?


이렇게 말했을 때, 니간타 디가따빳시가 니간타 나따뿟따에게 “대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 말을 논파하는 것은 좋아 보이지 않습니다. 참으로 대덕이시여, 사문 고따마는 외도의 제자들을 개종하게 하는 요술을 아는 요술쟁이입니다.”라고 말했다. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 없다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 될 것이라는 경우는 있다. 그대는 가시오, 장자여, 이런 대화의 주제에 대한 사문 고따마의 말을 논파하시오. 참으로 장자여, 나거나 니간타 디가따빳시거나 그대는 사문 고따마의 말을 논파할 수 있소.” 두 번째도 따빳시는 … 세 번째도 니간타 디가따빳시가 니간타 나따뿟따에게 “대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 말을 논파하는 것은 좋아 보이지 않습니다. 참으로 대덕이시여, 사문 고따마는 외도의 제자들을 개종하게 하는 요술을 아는 요술쟁이입니다.”라고 말했다. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 없다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 될 것이라는 경우는 있다. 그대는 가시오, 장자여, 이런 대화의 주제에 대한 사문 고따마의 말을 논파하시오. 참으로 장자여, 나거나 니간타 디가따빳시거나 그대는 사문 고따마의 말을 논파할 수 있소.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 우빨리 장자는 니간타 나따뿟따에게 대답한 뒤 자리에서 일어나 니간타 나따뿟따에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤 빠와리까 망고 숲으로 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 우빨리 장자는 세존에게 “대덕이시여, 참으로 니간타 디가따빳시가 여기에 왔었습니까?”



(*) 개종시키는 요술쟁이의 용례 → (AN 4.193-밧디야 경) ― 「‘māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī’ti ‘사문 고따마는 외도의 제자들을 개종시키는 요술을 아는 요술쟁이다.」


“āgamā khvidha, gahapati, dīghatapassī nigaṇṭho”ti.


“장자여, 참으로 니간타 디가따빳시가 여기에 왔었습니다.”


“ahu kho pana te, bhante, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti?


“그러면 대덕이시여, 대덕께서는 니간타 디가따빳시와 함께 어떤 것이든 우정의 말씀을 나누었습니까?”


“ahu kho me, gahapati, dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti.


“장자여, 나는 니간타 디가따빳시와 함께 어떤 우정의 말씀을 나누었습니다.”


“yathā kathaṃ pana te, bhante, ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo”ti?


“그러면 대덕이시여, 대덕께서 사문 고따마와 나눈 우정의 대화는 어떤 것입니까?” 


atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ upālissa gahapatissa ārocesi.


그러자 세존은 니간타 디가따빳시와 함께한 우정의 대화를 그대로 모두 우빨리 장자에게 말했다. 


61. evaṃ vutte, upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu sādhu, bhante tapassī! yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena evamevaṃ dīghatapassinā nigaṇṭhena bhagavato byākataṃ. kiñhi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya? atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti. “sace kho tvaṃ, gahapati, sacce patiṭṭhāya manteyyāsi siyā no ettha kathāsallāpo”ti. “sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo”ti.


이렇게 말했을 때, 우빨리 장자가 세존에게 “대덕이시여, 따빳시는 훌륭하고 훌륭합니다! 스승의 가르침을 잘 배운 제자답게 니간타 디가따빳시는 세존에게 적절히 설명했습니다. 어떻게 낮은 의(意)의 때림이 이렇게 이 거친 몸의 때림과 비교하여 더 나을 수 있겠습니까! 그러니 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있습니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다.”라고 말했다. “장자여, 만약 그대가 사실에 입각한 대화를 하고자 한다면, 여기서 우리는 우정의 대화를 할 수 있습니다.” “대덕이시여, 나는 사실에 입각한 대화를 할 것입니다. 여기서 우리는 우정의 대화를 합시다.”


62. “taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno sītodakapaṭikkhitto uṇhodakapaṭisevī. so sītodakaṃ alabhamāno kālaṅkareyya. imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto katthūpapattiṃ paññapetī”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 병에 걸려 낙담하고 심하게 아픈 니간타가 찬물을 거부하고 더운물만 수용할 것입니다. 그가 찬물을 얻지 못하면 죽을 것입니다. 그러면 장자여, 이 사람이 어디에 태어난다고 니간타 나따뿟따는 선언합니까?”


“atthi, bhante, manosattā nāma devā tattha so upapajjati”.


“대덕이시여, 의(意)에 묶인 자들이라는 신(神)들이 있어서 그는 거기에 태어납니다.”


“taṃ kissa hetu”?


“그 원인은 무엇입니까?”


“asu hi, bhante, manopaṭibaddho kālaṅkarotī”ti.


“대덕이시여, 그러그러한 의(意)에 묶인 채 죽었습니다.”


“manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā — ‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi, hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. “kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.


“사고하십시오, 장자여, 사고한 뒤에, 장자여, 설명하십시오. 그대는 앞의 말에서 뒤의 말이, 뒤의 말에서 앞의 말이 일치하지 않습니다. 그러면서 장자여, 그대는 ‘대덕이시여, 나는 사실에 입각한 대화를 할 것입니다. 여기서 우리는 우정의 대화를 합시다.’라고 말합니다.” “대덕이시여, 세존께서 그렇게 말씀하신다고 해도 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있습니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다.”


63. “taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idhassa nigaṇṭho nāṭaputto cātuyāmasaṃvarasaṃvuto sabbavārivārito sabbavāriyutto sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo. so abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādeti. imassa pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kaṃ vipākaṃ paññapetī”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 여기 네 가지 단속으로 단속하는 니간타 나따뿟따는 모든 물을 금하고, 모든 물을 지배하고, 모든 물을 제거하고, 모든 물을 고루 미치게 합니다. 그는 나아가고 물러날 때 많은 작은 생명을 죽입니다. 그러면 장자여, 이것에 대해 니간타 나따뿟따는 어떤 보(報)를 말합니까?”


“asañcetanikaṃ, bhante, nigaṇṭho nāṭaputto no mahāsāvajjaṃ paññapetī”ti.


“대덕이시여, 의도하지 않은 것에 대해 니간타 나따뿟따는 큰 결점이 없다고 말합니다.”


“sace pana, gahapati, cetetī”ti?


“장자여, 만약에 의도하면 어떻습니까?”


“mahāsāvajjaṃ, bhante, hotī”ti.


“대덕이시여, 큰 결점이 있습니다.”


“cetanaṃ pana, gahapati, nigaṇṭho nāṭaputto kismiṃ paññapetī”ti?


“그러면 장자여, 니간타 나따뿟따는 의도를 어디에 속한다고 말합니까?”


“manodaṇḍasmiṃ, bhante”ti.


“의(意)의 때림에 속합니다, 대덕이시여.”


“manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā — ‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti. “kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.


“사고하십시오, 장자여, 사고한 뒤에, 장자여, 설명하십시오. 그대는 앞의 말에서 뒤의 말이, 뒤의 말에서 앞의 말이 일치하지 않습니다. 그러면서 장자여, 그대는 ‘대덕이시여, 나는 사실에 입각한 대화를 할 것입니다. 여기서 우리는 우정의 대화를 합시다.’라고 말합니다.” “대덕이시여, 세존께서 그렇게 말씀하신다고 해도 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있습니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다.”


64. “taṃ kiṃ maññasi, gahapati, ayaṃ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 이곳 날란다는 번성하고, 풍요롭고, 인구가 많고, 사람으로 가득 찼습니까?”


“evaṃ, bhante, ayaṃ nāḷandā iddhā ceva phītā ca bahujanā ākiṇṇamanussā”ti.


“그렇습니다, 대덕이시여. 이곳 날란다는 번성하고, 풍요롭고, 인구가 많고, 사람으로 가득 찼습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ karissāmī’ti. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kātun”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 여기 칼을 든 어떤 사람이 올 것입니다. 그가 이렇게 말할 것입니다. ― ‘나는 여기 날란다에 있는 생명을 한순간 한 찰나에 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만들 것이다.’라고. 그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 참으로 그 사람이 여기 날란다에 있는 생명을 한순간 한 찰나에 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만들 수 있겠습니까?”


“dasapi, bhante, purisā, vīsampi, bhante, purisā, tiṃsampi, bhante, purisā, cattārīsampi, bhante, purisā, paññāsampi, bhante, purisā nappahonti yāvatikā imissā nāḷandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kātuṃ. kiñhi sobhati eko chavo puriso”ti!


“열 사람이라도, 대덕이시여, 스무 사람이라도, 대덕이시여, 서른 사람이라도, 대덕이시여, 마흔 사람이라도, 대덕이시여, 쉰 사람이라도, 대덕이시여, 여기 날란다에 있는 생명을 한순간 한 찰나에 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만들 수는 없습니다. 어떻게 하잘것없는 한 사람이 할 수 있겠습니까!”


“taṃ kiṃ maññasi, gahapati, idha āgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto. so evaṃ vadeyya — ‘ahaṃ imaṃ nāḷandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ karissāmī’ti. taṃ kiṃ maññasi, gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto imaṃ nāḷandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ kātun”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 여기 신통이 있고 심(心)이 숙달된 사문이나 바라문이 올 것입니다. 그가 ‘나는 한 번의 의(意)의 분노로써 이 날란다를 재로 만들 것이다.’라고 말할 것입니다. 그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 신통이 있고 심(心)이 숙달된 그 사문이나 바라문이 한 번의 의(意)의 분노로써 이 날란다를 재로 만들 수 있겠습니까?”


“dasapi, bhante, nāḷandā, vīsampi nāḷandā, tiṃsampi nāḷandā, cattārīsampi nāḷandā, paññāsampi nāḷandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena bhasmaṃ kātuṃ. kiñhi sobhati ekā chavā nāḷandā”ti!


“열 개의 날란다라도, 대덕이시여, 스무 개의 날란다라도, 대덕이시여, 서른 개의 날란다라도, 대덕이시여, 마흔 개의 날란다라도, 대덕이시여, 쉰 개의 날란다라도, 대덕이시여, 그 신통이 있고 심(心)이 숙달된 사문이나 바라문이 한 번의 의(意)의 분노로써 날란다들을 재로 만들 수 있습니다. 하잘것없는 하나의 날란다야 말할 것이 있겠습니까!”


“manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā — ‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.


“사고하십시오, 장자여, 사고한 뒤에, 장자여, 설명하십시오. 그대는 앞의 말에서 뒤의 말이, 뒤의 말에서 앞의 말이 일치하지 않습니다. 그러면서 장자여, 그대는 ‘대덕이시여, 나는 사실에 입각한 대화를 할 것입니다. 여기서 우리는 우정의 대화를 합시다.’라고 말합니다.” 


“kiñcāpi, bhante, bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, no tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍo”ti.


“대덕이시여, 세존께서 그렇게 말씀하신다고 해도 몸의 때림이 악업을 행하고, 악업의 결과를 부르는 더 큰 결점이 있습니다. 말의 때림도 그 정도는 아니고, 의(意)의 때림도 그 정도는 아닙니다.”


65. “taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sutaṃ te daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtan”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 그대는 단다까 숲, 깔링가 숲, 맛자 숲, 마땅가 숲 등의 숲을 숲이 되게 함에 대해 들었습니까?”


“evaṃ, bhante, sutaṃ me daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtan”ti.


“그렇습니다, 대덕이시여, 나는 단다까 숲, 깔링가 숲, 맛자 숲, 마땅가 숲 등의 숲을 숲이 되게 함에 대해 들었습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, gahapati, kinti te sutaṃ kena taṃ daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtan”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 장자여? 그대는 어떻게 들었습니까? 무엇에 의해서 그 단다까 숲, 깔링가 숲, 맛자 숲, 마땅가 숲 등의 숲을 숲이 되게 하였습니까?”


“sutaṃ metaṃ, bhante, isīnaṃ manopadosena taṃ daṇḍakīraññaṃ kāliṅgāraññaṃ majjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtan”ti.


“이렇게 나는 들었습니다, 대덕이시여. 어떤 선인의 의(意)의 분노 때문에 그 단다까 숲, 깔링가 숲, 맛자 숲, 마땅가 숲 등의 숲은 숲이 되었습니다.”


“manasi karohi, gahapati, manasi karitvā kho, gahapati, byākarohi. na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. bhāsitā kho pana te, gahapati, esā vācā — ‘sacce ahaṃ, bhante, patiṭṭhāya mantessāmi; hotu no ettha kathāsallāpo’”ti.


“사고하십시오, 장자여, 사고한 뒤에, 장자여, 설명하십시오. 그대는 앞의 말에서 뒤의 말이, 뒤의 말에서 앞의 말이 일치하지 않습니다. 그러면서 장자여, 그대는 ‘대덕이시여, 나는 사실에 입각한 대화를 할 것입니다. 여기서 우리는 우정의 대화를 합시다.’라고 말합니다.” 


66. “purimenevāhaṃ, bhante, opammena bhagavato attamano abhiraddho. api cāhaṃ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṃ bhagavantaṃ paccanīkaṃ kātabbaṃ amaññissaṃ. abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


“대덕이시여, 나는 세존의 앞의 비유에 의해 즐겁고 기뻤습니다. 그렇지만 여러 가지로 이런 질문에 대한 대답을 듣고 싶어서 나는 세존을 휘저어야 한다고 생각했습니다. 정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕이시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 세존(世尊)에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 대덕이시여, 저는 의지처인 세존(世尊) 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 세존(世尊)께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”


67. “anuviccakāraṃ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī”ti. “imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho yaṃ maṃ bhagavā evamāha — ‘anuviccakāraṃ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. mañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ nāḷandaṃ paṭākaṃ parihareyyuṃ — ‘upāli amhākaṃ gahapati sāvakattaṃ upagato’ti. atha ca pana maṃ bhagavā evamāha — ‘anuviccakāraṃ kho, gahapati, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. esāhaṃ, bhante, dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


“장자여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대처럼 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.” 대덕이시여, ‘장자여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대처럼 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.’라고 저에게 말씀하신 것에 의해 저는 세존께 더욱 즐겁고 기쁩니다. 대덕이시여, 외도의 제자들은 저를 제자로 얻으면 ‘우빨리 장자가 우리의 제자가 되었다.’라며 날란다 전체에 깃발을 들고 나를 것입니다. 그런데 세존께서는 이렇게 말했습니다. ― ‘장자여, 잘 알고 나서 행해야 합니다. 그대처럼 잘 알려진 사람은 잘 알고 나서 행하는 것이 좋습니다.’라고. 대덕이시여, 이런 저는 두 번째도 의지처인 세존(世尊) 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 세존(世尊)께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”


68. “dīgharattaṃ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī”ti. “imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho yaṃ maṃ bhagavā evamāha — ‘dīgharattaṃ kho te, gahapati, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’ti. sutaṃ metaṃ, bhante, samaṇo gotamo evamāha — ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ; mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalan’ti. atha ca pana maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. api ca, bhante, mayamettha kālaṃ jānissāma. esāhaṃ, bhante, tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


“참으로 장자여, 오랫동안 그대의 가문은 니간타들에게 원하는 것을 채워 주는 샘이었다. 찾아오는 그들에게 그대의 가문은 공양물을 주어야 한다는 것을 생각해야 한다.” “대덕이시여, ‘장자여, 오랫동안 그대의 가문은 니간타들에게 원하는 것을 채워 주는 샘이었다. 찾아오는 그들에게 그대의 가문은 공양물을 주어야 한다는 것을 생각해야 한다.’라고 저에게 말씀하신 것에 의해 저는 세존께 더욱 즐겁고 기쁩니다. 대덕이시여, 저는 ‘사문 고따마는 ‘오직 나에게만 공양물이 주어지고, 오직 나의 제자들에게만 공양물이 주어져야 한다. 오직 나에게 주어진 것이 큰 결실이 있고 다른 곳에 주어진 것에는 큰 결실이 없다. 오직 나의 제자들에게 주어진 것이 큰 결실이 있고, 다른 제자들에게 주어진 것에는 큰 결실이 없다.’라고 말한다.’라고 들었습니다. 그러나 세존께서는 저에게 니간타들에 대한 보시도 권유합니다. 대덕이시여, 그러니 저희는 여기에서 적당한 때를 알 것입니다. 대덕이시여, 그런 저는 세 번째도 세존께 귀의하고, 법과 비구 상가에 귀의합니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”


69. atha kho bhagavā upālissa gahapatissa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ — dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. yadā bhagavā aññāsi upāliṃ gahapatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi — dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva upālissa gahapatissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi — ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamman’ti. atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca — “handa ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā”ti. “yassadāni tvaṃ, gahapati, kālaṃ maññasī”ti.


그러자 세존은 우빨리 장자에게 순서대로의 가르침을 설했다. 보시(布施)의 가르침, 계(戒)의 가르침, 천상(天上)의 가르침, 소유의 삶의 위험과 저열함과 오염, 출리(出離)에 대한 이익을 설명했다. 세존은 우빨리 장자의 심(心)이 준비되고, 부드러워지고, 장애에서 벗어나고, 높아지고, 고와진 것을 아셨을 때, 부처님들의 찬탄 받는 설법인 고(苦)-집(集)-멸(滅)-도(道)를 설명했다. 예를 들면, 얼룩이 없는 깨끗한 천은 색깔을 잘 받을 것이다. 이처럼 그 자리에서 우빨리 존자에게 ‘무엇이든지 자라나는 것은 모두 소멸하는 것이다.’라는 티끌이 없고 때가 없는 법의 눈[법안(法眼)]이 생겼다. 그렇게 법을 보고, 법을 얻고, 법을 알고, 법을 관통하고, 의심을 건너고, 불확실에서 벗어나고, 자기 확신을 얻고, 스승의 가르침에서 다른 스승을 의지하지 않게 된 우빨리 장자는 세존에게 이렇게 말했다. ― 대덕이시여, 이제 저희는 가겠습니다. 의무가 많은 저희는 해야 할 일이 많습니다.” “장자여, 그대에게 적당한 시간을 이제 그대가 생각하라.” 


(*) 우빨리 장자의 귀의 장면 → (AN 8.12-시하 경)과 동일

Comments

대원행 2024.03.29 20:54
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_14_06&wr_id=4 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 136. 업 분석의 큰 경[태어남의 조건 - ①이전-②현재-③이후의 업 & ④죽을 때의 견해]
대원행 2024.04.04 21:18
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_03&wr_id=36 참조 (상윳따 니까야 제1권 ― (SN 3.1-젊은이 경)[어리다고 무시하지 않아야 하는 것 - 끄샤뜨리야-뱀-불-비구]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close