홈
> 맛지마 니까야 > 56.upāli
6. upālisuttaṃ (MN 56-우빨리 경) 70-끝
70. atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṃ āmantesi — “ajjatagge, samma dovārika, āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. sace koci nigaṇṭho āgacchati tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi — ‘tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. āvaṭaṃ dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.
그러자 우빨리 장자는 세존의 말씀을 기뻐하고 감사한 뒤에 자리에서 일어나 세존에게 절하고 오른쪽으로 돈 뒤 자신의 집으로 돌아왔다. 돌아와서는 문지기에게 말했다. ― “착한 문지기여, 오늘부터 나는 남녀 니간타들에게 문을 닫고, 세존의 비구들과 비구니들과 남신자들과 여신자들에게 문을 열겠다. 만약 누구든지 니간타가 오면 그에게 이렇게 말해야 한다. ― ‘멈추십시오, 대덕이여, 들어오지 마십시오. 오늘부터 우빨리 장자는 사문 고따마의 제자가 되었습니다. 남녀 니간타들에게는 문이 닫히고, 세존의 비구들과 비구니들과 남신자들과 여신자들에게 문이 열렸습니다. 대덕이여, 만약 그대가 탁발을 원하면, 여기에 서십시오. 여기에서 그대에게 음식을 드릴 것입니다.’”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 문지기는 우빨리 장자에게 대답했다.
71. assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho — “upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato”ti. atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “sutaṃ metaṃ, bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato”ti. “aṭṭhānaṃ kho etaṃ, tapassi, anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyā”ti. dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho ... pe ... tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “sutaṃ metaṃ, bhante ... pe ... upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyā”ti. “handāhaṃ, bhante, gacchāmi yāva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā no”ti. “gaccha tvaṃ, tapassi, jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā no”ti.
니간타 디가따빳시가 “우빨리 장자가 참으로 사문 고따마의 제자가 되었다.”라고 들었다. 니간타 디가따빳시는 니간타 나따뿟따에게 갔다. 가서는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 저는 우빨리 장자가 참으로 사문 고따마의 제자가 되었다고 들었습니다.”라고. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 아니다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 된다는 경우는 있다.” 두 번째도 니간타 디가따빳시는 … 세 번째도 니간타 디가따빳시는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 저는 우빨리 장자가 참으로 사문 고따마의 제자가 되었다고 들었습니다.”라고. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 아니다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 된다는 경우는 있다.” “그러면 대덕이시여, 제가 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 되었는지 아닌지 알아보러 가겠습니다.” “그대가 가서, 따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 되었는지 아닌지 알아보라.”
72. atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. addasā kho dovāriko dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca — “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. āvaṭaṃ dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti. “na me, āvuso, piṇḍakena attho”ti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “saccaṃyeva kho, bhante, yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. etaṃ kho te ahaṃ, bhante, nālatthaṃ na kho me, bhante, ruccati yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. samaṇo hi, bhante, gotamo māyāvī āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti. āvaṭṭo kho te, bhante, upāli gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti. “aṭṭhānaṃ kho etaṃ, tapassi, anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyā”ti. dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “saccaṃyeva, bhante ... pe ... upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyā”ti. tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “saccaṃyeva kho, bhante ... pe ... upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyā”ti. “handa cāhaṃ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṃ sāmaṃyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā no”ti.
그래서 니간타 디가따빳시는 우빨리 장자의 집으로 갔다. 문지기가 멀리서 오고 있는 니간타 디가따빳시를 보았다. 보고서 니간타 디가따빳시에게 이렇게 말했다. ― “멈추십시오, 대덕이여, 들어오지 마십시오. 오늘부터 우빨리 장자는 사문 고따마의 제자가 되었습니다. 남녀 니간타들에게는 문이 닫히고, 세존의 비구들과 비구니들과 남신자들과 여신자들에게 문이 열렸습니다. 대덕이여, 만약 그대가 탁발을 원하면, 여기에 서십시오. 여기에서 그대에게 음식을 드릴 것입니다.”라고. “도반이여, 나는 탁발을 원해서 온 것이 아니오.”라고 말하고 그에게서 돌아서서 니간타 나따뿟따에게 왔다. 와서는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된 것이 사실입니다. ‘대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 말을 논파하는 것은 좋아 보이지 않습니다. 참으로 대덕이시여, 사문 고따마는 외도의 제자들을 개종하게 하는 요술을 아는 요술쟁이입니다.’라는 것에 대해 대덕의 동의를 얻지 못했습니다. 대덕이시여, 대덕의 우빨리 장자가 사문 고따마의 개종시키는 요술 때문에 개종했습니다.”라고. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 없다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 될 것이라는 경우는 있다.” 두 번째도 니간타 디가따빳시는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된 것이 사실입니다. ‘대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 말을 논파하는 것은 좋아 보이지 않습니다. 참으로 대덕이시여, 사문 고따마는 외도의 제자들을 개종하게 하는 요술을 아는 요술쟁이입니다.’라는 것에 대해 대덕의 동의를 얻지 못했습니다. 대덕이시여, 대덕의 우빨리 장자가 사문 고따마의 개종시키는 요술 때문에 개종했습니다.”라고. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 없다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 될 것이라는 경우는 있다.” 세 번째도 니간타 디가따빳시는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된 것이 사실입니다. ‘대덕이시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 말을 논파하는 것은 좋아 보이지 않습니다. 참으로 대덕이시여, 사문 고따마는 외도의 제자들을 개종하게 하는 요술을 아는 요술쟁이입니다.’라는 것에 대해 대덕의 동의를 얻지 못했습니다. 대덕이시여, 대덕의 우빨리 장자가 사문 고따마의 개종시키는 요술 때문에 개종했습니다.”라고. “따빳시여, 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 된다는 것은 경우가 아니고 여지가 없다. 그러나 사문 고따마가 우빨리 장자의 제자가 될 것이라는 경우는 있다.” “그러면 따빳시여, 내가 우빨리 장자가 사문 고따마의 제자가 되었는지 아닌지 알아보러 가겠다.”
atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ yena upālissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “tiṭṭha, bhante, mā pāvisi. ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. āvaṭaṃ dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti. “tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṃ gahapatiṃ evaṃ vadehi — ‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṃ gahapatiṃ etadavoca — “nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo”ti. “tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṃ gahapatiṃ etadavoca — “paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni. yassadāni kālaṃ maññasī”ti.
그래서 니간타 나따뿟따는 니간타의 큰 집단과 함께 우빨리 장자의 집으로 갔다. 문지기가 멀리서 오고 있는 니간타 나따뿟따를 보았다. 보고서 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “멈추십시오, 대덕이여, 들어오지 마십시오. 오늘부터 우빨리 장자는 사문 고따마의 제자가 되었습니다. 남녀 니간타들에게는 문이 닫히고, 세존의 비구들과 비구니들과 남신자들과 여신자들에게 문이 열렸습니다. 대덕이여, 만약 그대가 탁발을 원하면, 여기에 서십시오. 여기에서 그대에게 음식을 드릴 것입니다.”라고. “그렇다면, 착한 문지기여, 우빨리 장자에게 가시오. 가서 우빨리 장자에게 이렇게 말하시오. ― ‘대덕이시여, 니간타 나따뿟따가 니간타의 큰 집단과 함께 바깥문 입구에 서 있습니다. 그가 대덕을 보기를 원합니다.’”라고. “알겠습니다, 대덕이여.”라고 문지기는 니간타 나따뿟따에게 대답한 뒤 우빨리 장자에게 갔다. 가서는 우빨리 장자에게 ‘대덕이시여, 니간타 나따뿟따가 니간타의 큰 집단과 함께 바깥문 입구에 서 있습니다. 그가 그대를 보기를 원합니다.’라고 말했다. “그러면 착한 문지기여, 중앙 문 가까이 큰 방에 자리를 준비하시오.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 문지기는 우빨리 장자에게 대답하고, 중앙 문 가까이 큰 방에 자리를 준비한 뒤 우빨리 장자에게 왔다. 와서는 우빨리 장자에게 “대덕이시여, 중앙 문 가까이 큰 방에 자리를 준비했습니다. 적당한 시간을 이제 대덕께서 생각하십시오.”라고 말했다.
73. atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṃ tattha āsanaṃ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṃ nisīditvā dovārikaṃ āmantesi — “tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ evaṃ vadehi — ‘upāli, bhante, gahapati evamāha — pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “upāli, bhante, gahapati evamāha — ‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti. atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami. atha kho upāli gahapati — yaṃ sudaṃ pubbe yato passati nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna tato paccuggantvā yaṃ tattha āsanaṃ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṃ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so — dāni yaṃ tattha āsanaṃ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṃ nisīditvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “saṃvijjanti kho, bhante, āsanāni; sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti. evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṃ gahapatiṃ etadavoca — “ummattosi tvaṃ, gahapati, dattosi tvaṃ, gahapati! ‘gacchāmahaṃ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya; evameva kho tvaṃ, gahapati, ‘gacchāmahaṃ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. āvaṭṭosi kho tvaṃ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.
그러자 우빨리 장자는 중앙 문 가까이 큰 방으로 갔다. 가서는 최상이고 으뜸이고 가장 높은 자리에 자신이 앉은 뒤에 문지기에게 말했다. ― “그러면 착한 문지기여, 니간타 나따뿟따에게 가시오. 가서 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말하시오. ― ‘대덕이시여, 우빨리 장자가 ‘대덕이시여, 원하신다면 들어오십시오.’라고 말했습니다.’라고”. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 문지기는 우빨리 장자에게 대답한 뒤 니간타 나따뿟따에게 갔다. 가서는 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 우빨리 장자가 ‘대덕이시여, 원하신다면 들어오십시오.’라고 말했습니다.”라고. 그러자 니간타 나따뿟따는 니간타의 큰 집단과 함께 중앙 문 가까이 큰 방으로 왔다. 그때 우빨리 장자는 ― 전에는 멀리서 오고 있는 니간타 나따뿟따를 보았을 때 최상이고 으뜸이고 가장 높고 뛰어난 자리에서 나와서 윗옷으로 쓸고 찾은 뒤에 자리에 앉게 했던 그는 ― 이제는 최상이고 으뜸이고 가장 높고 뛰어난 자리에 자신이 앉아서 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. ― “대덕이여, 자리가 있습니다. 원한다면 앉으십시오.”라고. 이렇게 말했을 때, 니간타 나타쁫따가 우빨리 장자에게 이렇게 말했다. ― “그대는 미쳤다, 장자여. 그대는 어리석다, 장자여! ‘제가 가서 사문 고따마의 말을 논파하겠습니다.’라고 가서는 말의 얽힘에 크게 묶여서 돌아왔다. 예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 다른 사람의 고환을 제거하러 가서는 자신의 고환을 제거당하고 돌아올 것이다. 다시 장자여, 예를 들면 어떤 사람이 다른 사람의 눈알을 빼러 가서는 자신의 눈을 제거당하고 돌아올 것이다. 이처럼, 장자여, 그대는 ‘제가 가서 사문 고따마의 말을 논파하겠습니다.’라고 가서는 말의 얽힘에 크게 묶여서 돌아왔다. 장자여, 그대는 사문 고따마의 개종시키는 요술에 의해 개종되었다.”라고.
74. “bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā; kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā; piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ; sabbesānampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā ... pe ... vessā ... pe ... suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ; sabbesānampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya; sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. tena hi, bhante, upamaṃ te karissāmi. upamāya pidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
“대덕이여, 개종시키는 요술은 좋은 것입니다. 개종시키는 요술은 매력적인 것입니다. 대덕이여, 나의 사랑스러운 친지와 친척들이 이런 개종으로 개종하면, 나의 사랑스러운 친지와 친척들에게도 오랫동안 이익과 행복이 있을 것입니다. 만약에, 대덕이여, 모든 끄샤뜨리야가 이런 개종으로 개종하면, 모든 끄샤뜨리야에게도 오랫동안 이익과 행복이 있을 것입니다. 만약에, 대덕이여, 모든 바라문 … 와이샤 … 수드라가 이런 개종으로 개종하면, 모든 수드라에게도 오랫동안 이익과 행복이 있을 것입니다. 만약 신과 함께하고 마라와 함께하고 범천과 함께하는 세상에서 사문-바라문과 함께하고 신과 인간과 함께하는 존재들이 이런 개종으로 개종하면, 신과 함께하고 마라와 함께하고 범천과 함께하는 세상에서 사문-바라문과 함께하고 신과 인간과 함께하는 존재들에게도 오랫동안 이익과 행복이 있을 것입니다. 참으로 대덕이여, 그러니 그대에게 비유를 말하겠습니다. 비유에 의해서도 어떤 현명한 사람들은 말의 의미를 압니다.
75. “bhūtapubbaṃ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. atha kho, bhante, sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — ‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. evaṃ vutte, so brāhmaṇo taṃ māṇavikaṃ etadavoca — ‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati. sace tvaṃ, bhoti, kumārakaṃ vijāyissasi, tassā te ahaṃ āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. sace pana tvaṃ, bhoti, kumārikaṃ vijāyissasi, tassā te ahaṃ āpaṇā makkaṭacchāpikaṃ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti. dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā ... pe ... tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — ‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānetvā taṃ māṇavikaṃ etadavoca — ‘ayaṃ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti. evaṃ vutte, bhante, sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — ‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, imaṃ makkaṭacchāpakaṃ ādāya yena rattapāṇi rajataputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ evaṃ vadehi — icchāmahaṃ, samma rattapāṇi, imaṃ makkaṭacchāpakaṃ pītāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ rajitaṃ ākoṭitapaccākoṭitaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.
“대덕이여, 예전에 노쇠하고 늙고 나이든 어떤 바라문에게 임신하여 출산이 가까운 젊은 바라문 부인이 있었습니다. 그때 대덕이여, 그 바라문 부인은 그 바라문에게 이렇게 말했습니다. — ‘바라문이여, 당신은 시장에 가서 나의 아이의 놀잇감이 될 새끼 원숭이를 사서 가져오십시오.’라고. 이렇게 말했을 때, 그 바라문은 그 바라문 부인에게 이렇게 말했습니다. — ‘여보, 아기를 낳을 때까지 기다리시오. 여보, 만약 당신이 사내아이를 낳게 되면 나는 시장에 가서 그 사내아이의 놀잇감이 될 새끼 원숭이를 사서 당신에게 가져다주겠소. 여보, 만약 당신이 계집아이를 낳게 되면 나는 시장에 가서 그 계집아이의 놀잇감이 될 새끼 원숭이를 사서 당신에게 가져다주겠소.’라고. 두 번째도, 대덕이여, 그 바라문 부인은 … 세 번째도, 대덕이여, 그 바라문 부인은 그 바라문에게 이렇게 말했습니다. — ‘바라문이여, 당신은 시장에 가서 나의 아이의 놀잇감이 될 새끼 원숭이를 사서 가져오십시오.’라고. 그러자 대덕이여, 그 바라문 부인에게 친밀하고, 심(心)이 묶인 그 바라문은 시장에서 새끼 원숭이를 사서 가져온 뒤에 그 바라문 부인에게 이렇게 말했습니다. — ‘여보, 당신을 위해 당신의 아이의 놀잇감이 될 새끼 원숭이를 시장에서 사서 가져왔소.’라고. 이렇게 말했을 때, 대덕이여, 그 바라문 부인은 그 바라문에게 이렇게 말했습니다. — “바라문이여, 당신은 그 새끼 원숭이를 가지고 염색공의 아들 랏따빠니에게 가세요. 가서 염색공의 아들 랏따빠니에게 이렇게 말하세요. — ‘친애하는 랏따빠니여, 나는 이 새끼 원숭이를 노란색 물감으로 물들이고, 누르고 펼쳐서 양쪽으로 광택이 나게 되기를 바랍니다.’라고.
“atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṃ makkaṭacchāpakaṃ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ etadavoca — ‘icchāmahaṃ, samma rattapāṇi, imaṃ makkaṭacchāpakaṃ pītāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ rajitaṃ ākoṭitapaccākoṭitaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. evaṃ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — ‘ayaṃ kho te, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti. evameva kho, bhante, bālānaṃ nigaṇṭhānaṃ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṃ no paṇḍitānaṃ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo. atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṃ dussayugaṃ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ etadavoca — ‘icchāmahaṃ, samma rattapāṇi, imaṃ navaṃ dussayugaṃ pītāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ rajitaṃ ākoṭitapaccākoṭitaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti. evaṃ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — ‘idaṃ kho te, bhante, navaṃ dussayugaṃ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti. evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṃ no bālānaṃ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.
대덕이여, 그 바라문 부인에게 친밀하고, 심(心)이 묶인 그 바라문은 그 새끼 원숭이를 데리고 염색공의 아들 랏따빠니에게 갔습니다. 가서 염색공의 아들 랏따빠니에게 이렇게 말했습니다. — ‘친애하는 랏따빠니여, 나는 이 새끼 원숭이를 노란색 물감으로 물들이고, 누르고 펼쳐서 양쪽으로 광택이 나게 되기를 바랍니다.’라고. 이렇게 말했을 때, 대덕이여, 염색공의 아들 랏따빠니는 그 바라문에게 이렇게 말했습니다. — ‘그대의 이 새끼 원숭이는 물들이기에는 적절하지만, 다듬질에는 적절하지 않고, 광택에는 적절하지 않습니다.’라고. 이처럼, 대덕이시여, 어리석은 니간타들의 이론은 어리석은 자들을 물들이는 데 적절합니다. 현명한 자들은 아닙니다. 실천을 위해 적절하지 못하고, 빛나게 하는 데에 적절하지 못합니다. 그런데 대덕이여, 그 바라문은 나중에 새 옷 한 벌을 가지고 염색공의 아들 랏따빠니에게 갔습니다. 가서 염색공의 아들 랏따빠니에게 이렇게 말했습니다. — ‘친애하는 랏따빠니여, 나는 이 새 옷 한 벌을 노란색 물감으로 물들이고, 누르고 펼쳐서 양쪽으로 광택이 나게 되기를 바랍니다.’라고. 이렇게 말했을 때, 대덕이여, 염색공의 아들 랏따빠니는 그 바라문에게 이렇게 말했습니다. — ‘그대의 이 새 옷 한 벌은 물들이기에 적절하고, 다듬질에 적절하고, 광택에 적절합니다.’라고. 이처럼, 대덕이여, 그분 세존-아라한-정등각의 말씀은 현명한 자들을 물들이는 데 적절합니다. 어리석은 자들은 아닙니다. 실천을 위해 적절하고, 빛나게 하는 데에 적절합니다.”
“sarājikā kho, gahapati, parisā evaṃ jānāti — ‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti. kassa taṃ, gahapati, sāvakaṃ dhāremā”ti? evaṃ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca — “tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṃ sāvako”ti —
“장자여, 왕을 포함한 모임들은 이렇게 안다. — ‘우빨리 장자는 니간타 나따뿟따의 제자다.’라고. 장자여, 우리는 그대를 누구의 제자라고 받아들여야 하는가?” 이렇게 말했을 때, 우빨리 장자는 자리에서 일어나 윗옷을 한쪽 어깨가 드러나게 입고, 세존에게 합장한 뒤, 니간타 나따뿟따에게 이렇게 말했다. — “그렇다면, 대덕이여, 내가 누구의 제자인지 들으십시오.”라고. —
76.
“dhīrassa vigatamohassa, pabhinnakhīlassa vijitavijayassa.
anīghassa susamacittassa, vuddhasīlassa sādhupaññassa.
vesamantarassa vimalassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
현명하고 치(癡)가 없는 사람, 방치를 끊고 승리한 사람, 고통 없고 잘 안정된 심(心)을 가진 사람, 계(戒)를 지녀 존경할만하고 지혜를 잘 갖춘 사람, 안정되지 못함과 다르고 때가 없는 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“akathaṃkathissa tusitassa, vantalokāmisassa muditassa.
katasamaṇassa manujassa, antimasārīrassa narassa.
anopamassa virajassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
불확실함이 없고 만족한 사람, 물질의 세상을 버리고 기뻐하는 사람, 사문이 된 인간, 마지막 몸을 가진 사람, 비교할 바 없고 때가 없는 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“asaṃsayassa kusalassa, venayikassa sārathivarassa.
anuttarassa ruciradhammassa, nikkaṅkhassa pabhāsakassa.
mānacchidassa vīrassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
의심이 없고 능숙한 사람, 탐-진-치와 다양한 악한 불선법들을 제거하는 법을 설하고 이끎에서 으뜸인 사람, 위없고 받아드릴 수 있는 성품을 가진 사람, 두려움이 없고 빛나는 사람, 자기화를 뿌리 뽑은 영웅 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“nisabhassa appameyyassa, gambhīrassa monapattassa.
khemaṅkarassa vedassa, dhammaṭṭhassa saṃvutattassa.
saṅgātigassa muttassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
선두에 섰고 한계가 없는 사람, 심오하고 지혜를 성취한 사람, 안전해지고 앎을 가진 사람, 법다움으로 단속된 사람, 집착을 극복하고 해방된 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“nāgassa pantasenassa, khīṇasaṃyojanassa muttassa.
paṭimantakassa dhonassa, pannadhajassa vītarāgassa.
dantassa nippapañcassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
용(龍)이고 홀로 머무는 사람, 족쇄가 다하고 해방된 사람, 대화상대가 되는 지혜로운 사람, 깃발을 내리고 탐이 없는 사람, 제어되었고 희론하지 않는 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“isisattamassa akuhassa, tevijjassa brahmapattassa.
nhātakassa padakassa, passaddhassa viditavedassa.
purindadassa sakkassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
일곱 번째 선인(仙人)[선인 가운데 으뜸]이고 속이지 않는 사람, 삼명(三明)을 갖추었고 성스러움을 성취한 사람, 목욕하였고 걸어온 사람, 진정되었고 높은 앎을 발견한 사람, 도성(세상)을 부술 수 있는 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“ariyassa bhāvitattassa, pattipattassa veyyākaraṇassa.
satimato vipassissa, anabhinatassa no apanatassa.
anejassa vasippattassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
성스럽고 잘 훈련된 사람, 걸어서 닿은 것을 설명하는 사람, 사띠를 가졌고 잘 관찰하는 사람, 굽지 않았고 치우치지 않은 사람, 갈망에서 벗어나고 숙련된 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“samuggatassa jhāyissa, ananugatantarassa suddhassa.
asitassa hitassa, pavivittassa aggappattassa.
tiṇṇassa tārayantassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
일어나서 선(禪)을 닦는 사람, 건너서 동반자가 없는 청정한 사람, 집착하지 않고 축복받은 사람, 여의었고 최상을 성취한 사람, 건넜고 건넘을 위한 도구인 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“santassa bhūripaññassa, mahāpaññassa vītalobhassa.
tathāgatassa sugatassa, appaṭipuggalassa asamassa.
visāradassa nipuṇassa, bhagavato tassa sāvakohamasmi.
평화롭고 광범위한 지혜를 가진 사람, 큰 지혜를 가졌고 망(望)이 없는 사람, 여래(如來)이고 선서(善逝)인 사람, 경쟁 상대가 없고 대등한 자가 없는 사람, 확신이 있고 능숙한 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.
“taṇhacchidassa buddhassa, vītadhūmassa anupalittassa.
āhuneyyassa yakkhassa, uttamapuggalassa atulassa.
mahato yasaggapattassa, bhagavato tassa sāvakohamasmī”ti.
애(愛)를 끊은 부처님, 연기가 없고 오염이 없는 사람, 공양받을만한 귀재(鬼才), 최상의 인간이고 측량할 수 없는 사람, 위대하고 최상의 명성을 얻은 사람 ― 나는 그분 세존의 제자입니다.”라고.
77. “kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā”ti? “seyyathāpi, bhante, nānāpupphānaṃ mahāpuppharāsi, tamenaṃ dakkho mālākāro vā mālākārantevāsī vā vicittaṃ mālaṃ gantheyya; evameva kho, bhante, so bhagavā anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo. ko hi, bhante, vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ na karissatī”ti? atha kho nigaṇṭhassa nāṭaputtassa bhagavato sakkāraṃ asahamānassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggacchīti.
upālisuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
“그런데 장자여, 그대는 언제 사문 고따마에 대한 이런 칭찬을 모았는가?” “예를 들면, 대덕이여, 여러 가지 꽃으로 된 꽃의 큰 무더기가 있습니다. 능숙한 화환을 만드는 사람이나 화환을 만드는 사람의 제자가 여러 꽃을 하나의 묶음으로 묶을 것입니다. 이처럼, 대덕이여, 그분 세존에게는 여러 가지 칭송이 있고, 수백 가지 칭송이 있습니다. 참으로 대덕이여, 누가 칭송할만한 것을 칭송하지 않겠습니까?” 그러자 세존을 위한 존경을 견디지 못한 니간타 나따뿟따는 거기에서 뜨거운 피를 입으로부터 토했다.
여섯 번째로 우빨리 경이 끝났다.
Comments
대원행
2024.08.25 20:34
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_05&wr_id=23 참조 ((SN 5.8-시수빠짤라 경)[외도의 이론에 동의하지 않음 & 신앙 고백]