니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 57.kukkuravatika

57.kukkuravatika

7. kukkuravatikasuttaṃ (MN 57-개의 습성 경)

1 80 2022.05.18 14:16
4 MN 57-개의 습성 경kukkuravatikasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.25

1. gahapativaggo, 7. kukkuravatikasuttaṃ (MN 57-개의 습성 경)


78. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko acelo ca seniyo kukkuravatiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā kukkurova palikujjitvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca — “ayaṃ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṃ bhojanaṃ bhuñjati. tassa taṃ kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. tassa kā gati, ko abhisamparāyo””ti? “alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko ... pe ... tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca — “ayaṃ, bhante, acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṃ bhojanaṃ bhuñjati. tassa taṃ kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. tassa kā gati, ko abhisamparāyo””ti?


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 꼴리야에서 할릿다와사나라는 꼴리야들의 번화가에 머물렀다. 그때 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나와 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야가 세존에게 왔다. 와서는 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할 만한 이야기를 주고받은 뒤 개처럼 웅크리고서 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야는 행하기 어려운 일을 행하는 자여서 땅에 던져진 음식을 먹습니다. 그는 오랫동안 개의 습성을 온전하게 실천하였습니다. 그의 갈 곳은 어디이고, 내세의 태어남은 어디입니까?”라고. “되었습니다, 뿐나여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.” 두 번째도 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 … 세 번째도 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야는 행하기 어려운 일을 행하는 자여서 땅에 던져진 음식을 먹습니다. 그는 오랫동안 그 개의 습성을 온전하게 실천하였습니다. 그의 갈 곳은 어디이고, 내세의 태어남은 어디입니까?”라고.


79. “addhā kho te ahaṃ, puṇṇa, na labhāmi. alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchīti; api ca tyāhaṃ byākarissāmi. idha, puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. so kukkuravataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā kukkurānaṃ sahabyataṃ upapajjati. sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti — ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, puṇṇa, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi — nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. iti kho, puṇṇa, sampajjamānaṃ kukkuravataṃ kukkurānaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ nirayan”ti. evaṃ vutte, acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi.


“뿐나여, 나는 ‘되었습니다, 뿐나여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.’라고 하였지만, 그대는 받아들이지 않습니다. 그러니 나는 그것을 설명하겠습니다. 여기, 뿐나여, 어떤 사람이 완전하게 중단 없이 개의 습성을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 계행(戒行)을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 심(心)을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 처신을 닦습니다. 그는 완전하게 중단 없이 개의 습성을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 계행을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 심을 닦고, 완전하게 중단 없이 개의 처신을 닦았기 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤 개들의 일원으로 태어납니다. 만약 그가 ‘나는 이런 계나 관행이나 고행이나 범행으로 신(神)이나 어떤 신이 될 것이다.’라는 견해를 가지면, 그것은 삿된 견해입니다. 뿐나여, 삿된 견해를 가진 자에게 지옥이나 축생의 두 군데 갈 곳 가운데 어떤 갈 곳을 나는 말합니다. 이렇게, 뿐나여, 개의 습성이 성취되면 개들의 일원으로 이끌리고, 성취되지 않으면 지옥으로 이끌립니다.” 이렇게 말했을 때, 개의 습성을 가진 나체 수행자 세니야는 눈물을 흘리며 울었다.


atha kho bhagavā puṇṇaṃ koliyaputtaṃ govatikaṃ etadavoca — “etaṃ kho te ahaṃ, puṇṇa, nālatthaṃ. alaṃ, puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. “nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmi yaṃ maṃ bhagavā evamāha; api ca me idaṃ, bhante, kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. ayaṃ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. tassa kā gati, ko abhisamparāyo””ti? “alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. dutiyampi kho acelo seniyo ... pe ... tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca — “ayaṃ, bhante, puṇṇo koliyaputto govatiko. tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. tassa kā gati, ko abhisamparāyo””ti?


그러자 세존은 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나에게 이렇게 말했다. — “뿐나여, 나는 ‘되었습니다, 뿐나여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.’라고 하였지만, 그대는 받아들이지 않았습니다.”


“대덕이시여, 저는 세존이 저에게 이렇게 말한 것 때문에 우는 것이 아닙니다. 그보다는, 대덕이시여, 오랫동안 개의 습성을 온전하게 실천한 것 때문입니다. 대덕이시여, 이 사람은 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나입니다. 그는 오랫동안 소의 습성을 온전하게 실천하였습니다. 그의 갈 곳은 어디이고, 내세의 태어남은 어디입니까?”라고. “되었습니다, 세니야여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.” 두 번째도 개의 습성을 가진 나체 수행자 세니야는 … 세 번째도 개의 습성을 가진 나체 수행자 세니야는 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 이 사람은 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나입니다. 그는 오랫동안 소의 습성을 온전하게 실천하였습니다. 그의 갈 곳은 어디이고, 내세의 태어남은 어디입니까?”라고.


80. “addhā kho te ahaṃ, seniya, na labhāmi. alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchīti; api ca tyāhaṃ byākarissāmi. idha, seniya, ekacco govataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gavākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. so govataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gavākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā gunnaṃ sahabyataṃ upapajjati. sace kho panassa evaṃdiṭṭhi hoti — ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, sāssa hoti micchādiṭṭhi. micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, seniya, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi — nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. iti kho, seniya, sampajjamānaṃ govataṃ gunnaṃ sahabyataṃ upaneti, vipajjamānaṃ nirayan”ti. evaṃ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko parodi, assūni pavattesi. 


“세니야여, 나는 ‘되었습니다, 세니야여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.’라고 하였지만, 그대는 받아들이지 않습니다. 그러니 나는 그것을 설명하겠습니다. 여기, 세니야여, 어떤 사람이 완전하게 중단 없이 소의 습성을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 계행을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 심을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 처신을 닦습니다. 그는 완전하게 중단 없이 소의 습성을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 계행을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 심을 닦고, 완전하게 중단 없이 소의 처신을 닦았기 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤 소들의 일원으로 태어납니다. 만약 그가 ‘나는 이런 계나 관행이나 고행이나 범행으로 신이나 어떤 신이 될 것이다.’라는 견해를 가지면, 그것은 삿된 견해입니다. 세니야여, 삿된 견해를 가진 자에게 지옥이나 축생의 두 군데 갈 곳 가운데 어떤 갈 곳을 나는 말합니다. 이렇게, 세니야여, 소의 습성이 성취되면 소들의 일원으로 이끌리고, 성취되지 않으면 지옥으로 이끌립니다.” 이렇게 말했을 때, 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 눈물을 흘리며 울었다.


atha kho bhagavā acelaṃ seniyaṃ kukkuravatikaṃ etadavoca — “etaṃ kho te ahaṃ, seniya, nālatthaṃ. alaṃ, seniya, tiṭṭhatetaṃ; mā maṃ etaṃ pucchī”ti. “nāhaṃ, bhante, etaṃ rodāmi yaṃ maṃ bhagavā evamāha; api ca me idaṃ, bhante, govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; pahoti bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahaṃ cevimaṃ govataṃ pajaheyyaṃ, ayañceva acelo seniyo kukkuravatiko taṃ kukkuravataṃ pajaheyyā”ti. “tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca —


그러자 세존은 개의 습성을 가진 나체 수행자 세니야에게 이렇게 말했다. — “세니야여, 나는 ‘되었습니다, 세니야여, 그것을 멈추십시오. 나에게 그것을 묻지 마십시오.’라고 하였지만, 그대는 받아들이지 않았습니다.”


“대덕이시여, 저는 세존이 저에게 이렇게 말한 것 때문에 우는 것이 아닙니다. 그보다는, 대덕이시여, 오랫동안 소의 습성을 온전하게 실천한 것 때문입니다. 대덕이시여, 저는 세존에 대해 ‘세존은 나도 소의 습성을 버릴 수 있고, 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야도 개의 습성을 버릴 수 있는 법을 설하는 것이 가능하다.’라는 분명한 믿음이 있습니다.”


“그렇다면, 뿐나여, 듣고 잘 사고하십시오. 나는 말하겠습니다.” “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나는 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


81. “cattārimāni, puṇṇa, kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni. katamāni cattāri? atthi, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthi, puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattati.


뿐나여, 내가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언한 네 가지 업(業)들이 있다. 어떤 넷인가? 뿐나여, 괴로운 보(報)를 경험하게 하는 나쁜 업이 있다. 뿐나여, 즐거운 보를 경험하게 하는 좋은 업이 있다. 뿐나여, 괴롭고 즐거운 보를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업이 있다. 뿐나여, 괴롭지도 즐겁지도 않은 보를 경험하게 하고, 업의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업이 있다. 이것이, 뿐나여, 내가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언한 네 가지 업들이다.


“katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhā phassā phusanti. so sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantadukkhaṃ, seyyathāpi sattā nerayikā. iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ.


그러면 뿐나여, 무엇이 괴로운 보를 경험하게 하는 나쁜 업인가? 여기, 뿐나여, 어떤 자는 거슬림이 있는 신행(身行)을 하고, 거슬림이 있는 구행(口行)을 하고, 거슬림이 있는 의행(意行)을 한다. 그는 거슬림이 있는 신행을 하고, 거슬림이 있는 구행을 하고, 거슬림이 있는 의행을 한 뒤에 거슬림이 있는 세상에 태어난다. 거슬림이 있는 세상에 태어나 있는 그에게 거슬림이 있는 촉(觸)들이 닿는다. 거슬림이 있는 촉들에 닿아 있는 그는 오로지 괴로움인 거슬림이 있는 느낌을 경험한다. 예를 들면, 지옥에 태어난 중생들이다. 이렇게 뿐나여, 활성 존재를 원인으로 활성 존재에게 태어남이 있다. 행위 하는 것에 의해 태어난다. 이렇게 태어난 자에게 촉들이 닿는다. 뿐나여, 이렇게도 나는 ‘중생들은 업을 이은 자들이다.’라고 말한다. 이것이, 뿐나여, 괴로운 보를 경험하게 하는 나쁜 업이다.


“katamañca, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so abyābajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjati. tamenaṃ abyābajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyābajjhā phassā phusanti. so abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṃ vedanaṃ vedeti ekantasukhaṃ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.


그러면 뿐나여, 무엇이 즐거운 보를 경험하게 하는 좋은 업인가? 여기, 뿐나여, 어떤 자는 거슬림이 없는 신행을 하고, 거슬림이 없는 구행을 하고, 거슬림이 없는 의행을 한다. 그는 거슬림이 없는 신행을 하고, 거슬림이 없는 구행을 하고, 거슬림이 없는 의행을 한 뒤에 거슬림이 없는 세상에 태어난다. 거슬림이 없는 세상에 태어나 있는 그에게 거슬림이 없는 촉들이 닿는다. 거슬림이 없는 촉들에 닿아 있는 그는 오로지 즐거움인 거슬림이 없는 느낌을 경험한다. 예를 들면, 변정천(遍淨天)에 태어난 중생들이다. 이렇게 뿐나여, 활성 존재를 원인으로 활성 존재에게 태어남이 있다. 행위 하는 것에 의해 태어난다. 이렇게 태어난 자에게 촉들이 닿는다. 뿐나여, 이렇게도 나는 ‘중생들은 업을 이은 자들이다.’라고 말한다. 이것이, 뿐나여, 즐거운 보를 경험하게 하는 좋은 업이다. 


“katamañca, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ? idha, puṇṇa, ekacco sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. so sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhiṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapajjati. tamenaṃ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. so sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṃ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṃ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. iti kho, puṇṇa, bhūtā bhūtassa upapatti hoti; yaṃ karoti tena upapajjati. upapannamenaṃ phassā phusanti. evaṃpāhaṃ, puṇṇa, ‘kammadāyādā sattā’ti vadāmi. idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ.


그러면 뿐나여, 무엇이 괴롭고 즐거운 보를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업인가? 여기, 뿐나여, 어떤 자는 거슬림이 있는 신행도 하고, 거슬림이 없는 신행도 한다. 거슬림이 있는 구행도 하고, 거슬림이 없는 구행도 한다. 거슬림이 있는 의행도 하고, 거슬림이 없는 의행도 한다. 그는 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 신행을 하고, 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 구행을 하고, 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 의행을 한 뒤에 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 세상에 태어난다. 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 세상에 태어나 있는 그에게 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 촉들이 닿는다. 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 촉들에 닿아 있는 그는 거슬림이 있기도 거슬림이 없기도 한 느낌을 경험한다. 예를 들면, 어떤 인간들과 신들 그리고 어떤 벌 받는 상태에 떨어진 자들이다. 뿐나여, 이렇게 활성 존재를 원인으로 활성 존재에게 태어남이 있다. 행위 하는 것에 의해 태어난다. 이렇게 태어난 자에게 촉들이 닿는다. 뿐나여, 이렇게도 나는 ‘중생들은 업을 이은 자들이다.’라고 말한다. 이것이, 뿐나여, 괴롭고 즐거운 보를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업이다. 


“katamañca, puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattati? tatra, puṇṇa, yamidaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yamidaṃ kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā — idaṃ vuccati, puṇṇa, kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ, kammakkhayāya saṃvattatīti. imāni kho, puṇṇa, cattāri kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānī”ti. 


그러면 뿐나여, 무엇이 괴롭지도 즐겁지도 않은 보를 경험하게 하고, 업의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업인가? 거기서, 뿐나여, 괴로운 보를 경험하게 하는 나쁜 업을 버리기 위한 어떤 의도가 있고, 즐거운 보를 경험하게 하는 좋은 업을 버리기 위한 어떤 의도가 있고, 괴롭고 즐거운 보를 경험하게 하는 나쁘고 좋은 업을 버리기 위한 어떤 의도가 있다. — 이것이. 뿐나여, 괴롭지도 즐겁지도 않은 보를 경험하게 하고, 업의 부서짐으로 이끄는 나쁘지도 좋지도 않은 업이다. 뿐나여, 내가 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언한 이런 네 가지 업들이 있다.


 82. evaṃ vutte, puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! seyyathāpi, bhante ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! seyyathāpi, bhante ... pe ... pakāsito. esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. “yo kho, seniya, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ so cattāro māse parivasati. catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti.


이렇게 말했을 때, 소의 습성을 가진 꼴리야의 후손인 뿐나가 세존에게 이렇게 말했다. ― “정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕이시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 세존(世尊)에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 대덕이시여, 저는 의지처인 세존 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 세존께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”라고. 그러자 개의 습성을 가진 나체수행자 세니야가 세존에게 이렇게 말했다. ― “정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕이시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 세존에 의해서 여러 가지 방법으로 설해진 법이 있습니다. 대덕이시여, 저는 의지처인 세존 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 대덕이시여, 저는 세존의 앞에서 출가하고자 합니다. 구족계를 받고자 합니다.”라고. “세니야여, 이 법과 율에서 출가하기를 원하고 구족계를 받기를 원하는 전에 외도였던 자는 넉 달 동안 심사 기간을 살게 된다. (심사 기간을 산) 넉 달이 지나면 확고한 심(心)을 가진 비구들은 출가하게 하여 비구가 되는 구족계를 받게 한다. 그러나 나는 여기에 개인의 차이가 있음을 안다.”


“sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ te cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṃ ahosīti.


“대덕이시여, 만약 이 법과 율에서 출가하기를 원하고 구족계를 받기를 원하는 전에 외도였던 자는 넉 달 동안 심사 기간을 살게 되고, (심사 기간을 산) 넉 달이 지나 확고한 심을 가진 비구들이 출가하게 하여 비구가 되는 구족계를 받게 한다면, 저는 4년의 심사 기간을 살겠습니다. (심사 기간을 산) 4년이 지나 확고한 심을 가진 비구들이 출가하게 하여 비구가 되는 구족계를 주게 하십시오.” 개의 습성을 가진 나체 수행자 세니야는 세존의 앞에서 출가하여 구족계를 받았다. 새로 구족계를 받고 홀로 외딴곳에서 방일하지 않고 노력하고 단호한 의지로써 머문 세니야 존자는 오래지 않아 좋은 가문의 아들들이 집으로부터 집 없는 곳으로 출가한 목적인 위없는 범행의 완성을 지금여기에서 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 성취하여 머물렀다. “태어남은 다했다. 범행은 완성되었다. 해야 할 일을 했다. 다음에는 현재 상태[유(有)]가 되지 않는다.”라고 실답게 알았다. 세니야 존자는 아라한들 가운데 한 분이 되었다.


kukkuravatikasuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.

일곱 번째 개의 습성 경이 끝났다.

Comments

보인 2023.03.18 07:16
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close