니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 60.apaṇṇaka

60.apaṇṇaka

apaṇṇakasuttaṃ (MN 60-흠 없음 경) 1(92-102)

2 241 2018.07.29 09:39
12 MN 60-흠 없음 경apaṇṇakasuttaṃ.hwp (144.0K)   2024.08.25

1. gahapativaggo, 10. apaṇṇakasuttaṃ (MN 60-흠 없음 경)


92. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā — “samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sālaṃ anuppatto. taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato — ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.


이렇게 나는 들었다. — 한때 꼬살라에서 큰 비구 상가와 함께 돌아다니면서 살고 있던 세존은 살라라는 바라문들의 마을에 도착했다. 살라에 사는 바라문 장자들은 들었다. — “존자들이여, 큰 비구 상가와 함께 꼬살라에서 돌아다니면서 사는, 사꺄의 자손이고 사꺄 가문으로부터 출가한 사문 고따마가 살라에 도착했습니다. 참으로 세존이신 그분 고따마에게는 이런 좋은 명성이 퍼져있습니다. — ’이렇게 그분 세존께서는 모든 번뇌 떠나신 분, 스스로 완전한 깨달음을 이루신 분, 밝음과 실천을 갖추신 분, 진리의 길 보이신 분, 세상일을 모두 훤히 아시는 분, 어리석은 이도 잘 이끄시는 위없는 분, 천상과 인간의 스승, 깨달으신 분, 존귀하신 분이시다.’라고. 그는 신과 함께하고 마라와 함께하고 범천과 함께하는 세상과 사문-바라문과 함께하고 신과 사람과 함께하는 존재를 스스로 실답게 안 뒤에 실현하고 선언합니다. 그는 처음도 좋고 중간에도 좋고 끝도 좋은, 의미를 갖추고 표현을 갖춘 법을 설하고, 온전하게 완전하고 청정한 범행을 드러냅니다. 참으로 그런 아라한을 뵙는 것은 좋은 일입니다.”라고.


그러자 살라에 사는 바라문 장자들은 세존에게 갔다. 가서 어떤 사람들은 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 어떤 사람들은 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 어떤 사람들은 세존에게 합장하여 인사한 뒤 한 곁에 앉았다. 어떤 사람들은 세존의 앞에서 이름과 성을 말하고 한 곁에 앉았다. 어떤 사람들은 조용히 한 곁에 앉았다.


93. ekamantaṃ nisinne kho sāleyyake brāhmaṇagahapatike bhagavā etadavoca — “atthi pana vo, gahapatayo, koci manāpo satthā yasmiṃ vo ākāravatī saddhā paṭiladdhā”ti? “natthi kho no, bhante, koci manāpo satthā yasmiṃ no ākāravatī saddhā paṭiladdhā”ti. “manāpaṃ vo, gahapatayo, satthāraṃ alabhantehi ayaṃ apaṇṇako dhammo samādāya vattitabbo. apaṇṇako hi, gahapatayo, dhammo samatto samādinno, so vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. katamo ca, gahapatayo, apaṇṇako dhammo”?


• apaṇṇaka: true; faultless. (adj.)

• ākāravant (adj.) [fr. ākāra] having a reason, reasonable, founded


한 곁에 앉은 살라의 바라문 장자들에게 세존은 이렇게 말했다. — “장자들이여, 그대들에게 믿음을 얻을만한 이유가 있는 마음에 드는 스승이 누구라도 있습니까?” “대덕이시여, 저희에게는 믿음을 얻을만한 이유가 있는 마음에 드는 스승이 없습니다.” “장자들이여, 그대들이 마음에 드는 스승을 얻지 못하였다면 이 흠 없는 법을 받아들여서 실천하는 것이 좋습니다. 장자들이여, 참으로 흠 없는 법을 온전하게 받아들이면 그대들에게 오랜 시간 이익과 행복이 될 것입니다. 그러면, 장자들이여, 무엇이 흠 없는 법입니까?


94. “santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ; natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko; natthi mātā, natthi pitā; natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. tesaṃyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. te evamāhaṃsu — ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ; atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; atthi ayaṃ loko, atthi paro loko; atthi mātā, atthi pitā; atthi sattā opapātikā; atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. taṃ kiṃ maññatha, gahapatayo — ‘nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā’”ti? “evaṃ, bhante”.


장자들이여, 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. — ‘①보시도 없고 제사도 없고 봉헌도 없다. ②선행과 악행의 업들에게 과도 없고 보도 없다. ③이 세상도 없고 저세상도 없다. ④어머니도 없고 아버지도 없다. ⑤화생하는 중생은 없다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문-바라문들이 없다.’라고. 장자들이여, 그 사문-바라문들에게 정반대의 주장을 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 그들은 이렇게 말합니다. — ‘①보시도 있고 제사도 있고 봉헌도 있다. ②선행과 악행의 업들에게 과도 있고 보도 있다. ③이 세상도 있고 저세상도 있다. ④어머니도 있고 아버지도 있다. ⑤화생하는 중생은 있다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문-바라문들이 있다.’라고. 장자들이여, ‘이 사문-바라문들은 서로 간에 정반대의 주장을 가졌다.’라는 것을 어떻게 생각합니까?” “그렇게 생각합니다, 대덕이시여.”


95. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ ... pe ... ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva pana paraṃ lokaṃ ‘natthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘natthi paro loko’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘natthi paro loko’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘natthi paro loko’ti āha; ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘natthi paro loko’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa susīlyaṃ pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṃsanā paravambhanā. evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā.


“장자들이여, 거기서 ‘①보시도 없고 제사도 없고 봉헌도 없다. ②선행과 악행의 업들에게 과도 없고 보도 없다. ③이 세상도 없고 저세상도 없다. ④어머니도 없고 아버지도 없다. ⑤화생하는 중생은 없다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문·바라문들이 없다.’라는 이런 주장, 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법(善法)들을 버린 뒤에 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법(不善法)들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리(出離)에서 이익과 깨끗한 측면을 보지 못합니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 없다’라는 견해가 있습니다. 그것은 삿된 견해입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 없다’라고 사유합니다. 그것은 삿된 사유입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 없다’라고 말합니다. 그것은 삿된 말입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 없다’라고 말했습니다. 이것은 저세상을 아는 아라한들에게 반대하는 행위입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 없다’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법(正法) 아닌 것을 설득하는 것입니다. 그 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봅니다. 이렇게 이전의 좋은 계행(戒行)은 버려지고, 나쁜 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 삿된 견해, 삿된 사유, 삿된 말, 성자에게 반대하는 행위, 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봄입니다. 이렇게 삿된 견해를 조건으로 이런 다양한 악한 불선법들이 생깁니다.


• akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 봅니다. ― (MN 19-두 부분의 생각 떠오름 경)/(MN 60-흠 없음 경)


• aneke pāpakā akusalā dhammā 다양한 악한 불선법들


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho natthi paro loko evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṃ karissati; sace kho atthi paro loko evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu paro loko, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho — dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi natthikavādo’ti. sace kho attheva paro loko, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ.


• kāmaŋ acc. as adv. (a) yathā kāmaŋ according to inclination, at will, as much as one chooses; yena kāmaŋ wherever he likes, just as he pleases 

(b) willingly gladly, let it be that, usually with imper. 


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 저세상이 없다면 이 사람은 몸이 무너진 뒤 안전한 자신을 만들 것이다. 만약 저세상이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 저세상이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계(戒)를 경시하고, 삿된 견해를 가져서 없음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 비난을 받을 것이다.’라고. 


만약 저세상이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 비난을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 양면으로 나쁜 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하지 못하게 실천하는 자는 유익한 경우를 배제하고, 한쪽 부분만 채우고 서 있습니다.


96. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘atthi dinnaṃ ... pe ... ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘atthi paro loko’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘atthi paro loko’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘atthi paro loko’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘atthi paro loko’ti āha; ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṃ na paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ ‘atthi paro loko’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti, susīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṃsanā aparavambhanā. evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.


장자들이여, 거기서 ‘①보시도 있고 제사도 있고 봉헌도 있다. ②선행과 악행의 업(業)들에게 과도 있고 보도 있다. ③이 세상도 있고 저세상도 있다. ④어머니도 있고 아버지도 있다. ⑤화생하는 중생은 있다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문·바라문들이 있다.’라는 이런 주장 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법들을 버린 뒤에 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 봅니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 있다’라는 견해가 있습니다. 그것은 바른 견해입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 있다’라고 사유합니다. 그것은 바른 사유입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 있다’라고 말합니다. 그것은 바른 말입니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 있다’라고 말했습니다. 이것은 저세상을 아는 아라한들에게 반대하는 행위가 아닙니다. 존재하고 있는 저세상에 대해 ‘저세상은 있다’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법을 설득하는 것입니다. 그 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않습니다. 이렇게 이전의 나쁜 계행은 버려지고, 좋은 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 바른 견해, 바른 사유, 바른말, 성자에게 반대하지 않는 행위, 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않음입니다. 이렇게 바른 견해를 조건으로 이런 다양한 선법들이 생깁니다.


• aneke kusalā dhammā 다양한 선법들 


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho atthi paro loko, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu paro loko, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso — sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi atthikavādo’ti. sace kho attheva paro loko, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṃ ṭhānaṃ.


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 저세상이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 저세상이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계(戒)를 중시하고, 바른 견해를 가져서 있음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 칭찬을 받을 것이다.’라고. 


만약 저세상이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 칭찬을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이라는 양면으로 좋은 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하게 실천하는 자는 무익한 경우를 배제하고, 양쪽 부분을 채우고 서 있습니다.


97. “santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato; karoto na karīyati pāpaṃ. khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo’ti. tesaṃyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā te evamāhaṃsu — ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato; karoto karīyati pāpaṃ. khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, atthi tatonidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento; atthi tatonidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento; atthi tatonidānaṃ puññaṃ, atthi puññassa āgamo. dānena damena saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’ti. taṃ kiṃ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā”ti? “evaṃ, bhante”.


장자들이여, 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. — ‘행하는 자와 행하게 하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자, 슬퍼지는 자와 슬퍼하게 하는 자, 지친 자와 지치게 하는 자, 전율하는 자와 전율하게 하는 자, 생명을 해침당하게 하는 자, 주지 않은 것을 가지는 자, 집을 부수는 자, 약탈하는 자, 도둑질하는 자, 노상 강도질을 하는 자, 남의 아내를 범하는 자, 거짓을 말하는 자 등 행하는 자에게 악은 지어지지 않는다. 만약 면도날 같은 끝을 가진 바퀴로 이 땅의 생명을 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만들지라도 그것 때문에 악이 없고, 악의 결과가 없다. 만약 강가 강의 남쪽 기슭에 가서 죽이는 자, 살육하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자에게 그것 때문에 악이 없고, 악의 결과가 없다. 강가 강의 북쪽 기슭에 가서 보시하는 자, 보시하게 하는 자, 자선을 베푸는 자, 자선을 베풀게 하는 자에게 그것 때문에 공덕이 없고, 공덕의 결과가 없다. 보시와 길들임과 자신의 제어와 사실을 말함에 의한 공덕이 없고, 공덕의 결과가 없다.'라고, 


장자들이여, 그 사문-바라문들에게 정반대의 주장을 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 그들은 이렇게 말합니다. — ‘행하는 자와 행하게 하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자, 슬퍼지는 자와 슬퍼하게 하는 자, 지친 자와 지치게 하는 자, 전율하는 자와 전율하게 하는 자, 생명을 해침당하게 하는 자, 주지 않은 것을 가지는 자, 집을 부수는 자, 약탈하는 자, 도둑질하는 자, 노상 강도질을 하는 자, 남의 아내를 범하는 자, 거짓을 말하는 자 등 행하는 자에게 악은 지어진다. 만약 면도날 같은 끝을 가진 바퀴로 이 땅의 생명을 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만든다면 그것 때문에 악이 있고, 악의 결과가 있다. 만약 강가 강의 남쪽 기슭에 가서 죽이는 자, 살육하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자에게 그것 때문에 악이 있고, 악의 결과가 있다. 강가 강의 북쪽 기슭에 가서 보시하는 자, 보시하게 하는 자, 자선을 베푸는 자, 자선을 베풀게 하는 자에게 그것 때문에 공덕이 있고, 공덕의 결과가 있다. 보시와 길들임과 자신의 제어와 사실을 말함에 의한 공덕이 있고, 공덕의 결과가 있다.'라고. 장자들이여, ‘이 사문-바라문들은 서로 간에 정반대의 주장을 가졌다.’라는 것을 어떻게 생각합니까?” “그렇게 생각합니다, 대덕이시여.”


98. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato; karoto na karīyati pāpaṃ. khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento ... pe ... dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘natthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘natthi kiriyā’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘natthi kiriyā’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘natthi kiriyā’ti āha, ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘natthi kiriyā’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa susīlyaṃ pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṃsanā paravambhanā. evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā.


“장자들이여, 거기서 ‘행하는 자와 행하게 하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자, 슬퍼지는 자와 슬퍼하게 하는 자, 지친 자와 지치게 하는 자, 전율하는 자와 전율하게 하는 자, 생명을 해침당하게 하는 자, 주지 않은 것을 가지는 자, 집을 부수는 자, 약탈하는 자, 도둑질하는 자, 노상 강도질을 하는 자, 남의 아내를 범하는 자, 거짓을 말하는 자 등 행하는 자에게 악은 지어지지 않는다. 만약 면도날 같은 끝을 가진 바퀴로 이 땅의 생명을 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만들지라도 그것 때문에 악이 없고, 악의 결과가 없다. 만약 강가 강의 남쪽 기슭에 가서 죽이는 자, 살육하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자에게 그것 때문에 악이 없고, 악의 결과가 없다. 강가 강의 북쪽 기슭에 가서 보시하는 자, 보시하게 하는 자, 자선을 베푸는 자, 자선을 베풀게 하는 자에게 그것 때문에 공덕이 없고, 공덕의 결과가 없다. 보시와 길들임과 자신의 제어와 사실을 말함에 의한 공덕이 없고, 공덕의 결과가 없다.'라는 이런 주장 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법들을 버린 뒤에 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 보지 못합니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 없다.’라는 견해가 있습니다. 그것은 삿된 견해입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 없다.’라고 사유합니다. 그것은 삿된 사유입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 없다.’라고 말합니다. 그것은 삿된 말입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 없다.’라고 말했습니다. 이것은 결실 있음을 말하는 아라한들에게 반대하는 행위입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 없다.’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법 아닌 것을 설득하는 것입니다. 그 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봅니다. 이렇게 이전의 좋은 계행은 버려지고, 나쁜 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 삿된 견해, 삿된 사유, 삿된 말, 성자에게 반대하는 행위, 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봄입니다. 이렇게 삿된 견해를 조건으로 이런 다양한 악한 불선법들이 생깁니다.


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho natthi kiriyā, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṃ karissati; sace kho atthi kiriyā evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu kiriyā, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho — dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi akiriyavādo’ti. sace kho attheva kiriyā, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ.


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 결실이 없다면 이 사람은 몸이 무너진 뒤 안전한 자신을 만들 것이다. 만약 결실이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 결실이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계(戒)를 경시하고, 삿된 견해를 가져서 결실 없음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 비난을 받을 것이다.’라고. 


만약 결실이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 비난을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 양면으로 나쁜 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하지 못하게 실천하는 자는 유익한 경우를 배제하고, 한쪽 부분만 채우고 서 있습니다.


99. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘karoto kārayato, chindato chedāpayato, pacato pācāpayato, socayato socāpayato, kilamato kilamāpayato, phandato phandāpayato, pāṇamatipātayato, adinnaṃ ādiyato, sandhiṃ chindato, nillopaṃ harato, ekāgārikaṃ karoto, paripanthe tiṭṭhato, paradāraṃ gacchato, musā bhaṇato; karoto karīyati pāpaṃ. khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekaṃ maṃsakhalaṃ ekaṃ maṃsapuñjaṃ kareyya, atthi tatonidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento, chindanto chedāpento, pacanto pācento, atthi tatonidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento, yajanto yajāpento, atthi tatonidānaṃ puññaṃ, atthi puññassa āgamo. dānena damena saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘atthi kiriyā’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘atthi kiriyā’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘atthi kiriyā’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘atthi kiriyā’ti āha; ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṃ na paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana kiriyaṃ ‘atthi kiriyā’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti, susīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṃsanā aparavambhanā. evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.


장자들이여, 거기서 ‘행하는 자와 행하게 하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자, 슬퍼지는 자와 슬퍼하게 하는 자, 지친 자와 지치게 하는 자, 전율하는 자와 전율하게 하는 자, 생명을 해침당하게 하는 자, 주지 않은 것을 가지는 자, 집을 부수는 자, 약탈하는 자, 도둑질하는 자, 노상 강도질을 하는 자, 남의 아내를 범하는 자, 거짓을 말하는 자 등 행하는 자에게 악은 지어진다. 만약 면도날 같은 끝을 가진 바퀴로 이 땅의 생명을 하나의 고깃덩어리로 으깨고 하나의 살점으로 만든다면 그것 때문에 악이 있고, 악의 결과가 있다. 만약 강가 강의 남쪽 기슭에 가서 죽이는 자, 살육하는 자, 자르는 자와 자르게 하는 자, 고문하는 자와 고문하게 하는 자에게 그것 때문에 악이 있고, 악의 결과가 있다. 강가 강의 북쪽 기슭에 가서 보시하는 자, 보시하게 하는 자, 자선을 베푸는 자, 자선을 베풀게 하는 자에게 그것 때문에 공덕이 있고, 공덕의 결과가 있다. 보시와 길들임과 자신의 제어와 사실을 말함에 의한 공덕이 있고, 공덕의 결과가 있다.'라는 이런 주장 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법(不善法)들을 버린 뒤에 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 봅니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 있다’라는 견해가 있습니다. 그것은 바른 견해입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 있다’라고 사유합니다. 그것은 바른 사유입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 있다’라고 말합니다. 그것은 바른말입니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 있다’라고 말했습니다. 이것은 결실 있음을 말하는 아라한들에게 반대하는 행위가 아닙니다. 존재하고 있는 결실에 대해 ‘결실이 있다’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법을 설득하는 것입니다. 그 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않습니다. 이렇게 이전의 나쁜 계행은 버려지고, 좋은 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 바른 견해, 바른 사유, 바른말, 성자에게 반대하지 않는 행위, 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않음입니다. 이렇게 바른 견해를 조건으로 이런 다양한 선법들이 생깁니다.


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho atthi kiriyā, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu kiriyā, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso — sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi kiriyavādo’ti. sace kho attheva kiriyā, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṃ ṭhānaṃ.


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 결실이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 결실이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계를 중시하고, 바른 견해를 가져서 결실 있음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 칭찬을 받을 것이다.’라고. 


만약 결실이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 칭찬을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이라는 양면에서 좋은 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하게 실천하는 자는 무익한 경우를 배제하고, 양쪽 부분을 채우고 서 있습니다.


100. “santi, gahapatayo, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti. natthi balaṃ, natthi vīriyaṃ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṃgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti. tesaṃyeva kho, gahapatayo, samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā ujuvipaccanīkavādā. te evamāhaṃsu — ‘atthi hetu, atthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti. atthi hetu, atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. atthi balaṃ, atthi vīriyaṃ, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṃgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti. taṃ kiṃ maññatha, gahapatayo, nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādā’ti? ‘evaṃ, bhante’.


장자들이여, 이런 주장, 이런 견해를 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. — ‘중생들의 오염을 위한 원인도 없고 조건도 없다. 원인 없음-조건 없음으로부터 중생들은 오염된다. 중생들의 청정을 위한 원인도 없고 조건도 없다. 원인 없음-조건 없음으로부터 중생들은 청정해진다. 힘도 없고, 정진도 없고, 남자의 활력도 없고, 남자의 분발도 없다. 모든 중생, 모든 생명, 모든 존재, 모든 삶은 권한도 없고, 힘도 없고, 정진도 없이 운명과 종(種)과 본성에 의해 익어서 오직 여섯 태생에서 즐거움과 괴로움을 경험한다.’라고, 


장자들이여, 그 사문-바라문들에게 정반대의 주장을 가진 어떤 사문-바라문들이 있습니다. 그들은 이렇게 말합니다. — ‘중생들의 오염을 위한 원인도 있고 조건도 있다. 원인과 함께 조건과 함께하여 중생들은 오염된다. 중생들의 청정을 위한 원인도 있고 조건도 있다. 원인과 함께 조건과 함께하여 중생들은 청정해진다. 힘도 있고, 정진도 있고, 남자의 활력도 있고, 남자의 분발도 있다. 모든 중생, 모든 생명, 모든 존재, 모든 삶은 권한도 없고, 힘도 없고, 정진도 없이 운명과 종과 본성에 의해 익어서 오직 여섯 태생에서 즐거움과 괴로움을 경험하는 것이 아니다.’라고, 장자들이여, ‘이 사문-바라문들은 서로 간에 정반대의 주장을 가졌다.’라는 것을 어떻게 생각합니까?” “그렇게 생각합니다, 대덕이시여.”


101. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; ahetū appaccayā sattā visujjhanti. natthi balaṃ, natthi vīriyaṃ, natthi purisathāmo, natthi purisaparakkamo; sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṃgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘natthi hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti micchādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘natthi hetū’ti saṅkappeti; svāssa hoti micchāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘natthi hetū’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti micchāvācā. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘natthi hetū’ti āha; ye te arahanto hetuvādā tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘natthi hetū’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti asaddhammasaññatti. tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa susīlyaṃ pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā asaddhammasaññatti attānukkaṃsanā paravambhanā. evamassime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā.


“장자들이여, 거기서 ‘중생들의 오염을 위한 원인도 없고 조건도 없다. 원인 없음-조건 없음으로부터 중생들은 오염된다. 중생들의 청정을 위한 원인도 없고 조건도 없다. 원인 없음-조건 없음으로부터 중생들은 청정해진다. 힘도 없고, 정진도 없고, 남자의 활력도 없고, 남자의 분발도 없다. 모든 중생, 모든 생명, 모든 존재, 모든 삶은 권한도 없고, 힘도 없고, 정진도 없이 운명과 종과 본성에 의해 익어서 오직 여섯 태생에서 즐거움과 괴로움을 경험한다.’라는 이런 주장 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법들을 버린 뒤에 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 보지 못합니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 없다.’라는 견해가 있습니다. 그것은 삿된 견해입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 없다.’라고 사유합니다. 그것은 삿된 사유입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 없다.’라고 말합니다. 그것은 삿된 말입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 없다.’라고 말했습니다. 이것은 원인을 말하는 아라한들에게 반대하는 행위입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 없다.’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법 아닌 것을 설득하는 것입니다. 그 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봅니다. 이렇게 이전의 좋은 계행은 버려지고, 나쁜 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 삿된 견해, 삿된 사유, 삿된 말, 성자에게 반대하는 행위, 정법 아닌 것을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하고 남을 얕봄입니다. 이렇게 삿된 견해를 조건으로 이런 다양한 악한 불선법들이 생깁니다.


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho natthi hetu, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sotthimattānaṃ karissati; sace kho atthi hetu, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu hetu, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho — dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi ahetukavādo’ti. sace kho attheva hetu, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno, ekaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ.


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 원인이 없다면 이 사람은 몸이 무너진 뒤 안전한 자신을 만들 것이다. 만약 원인이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 원인이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계를 경시하고, 삿된 견해를 가져서 원인 없음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 비난을 받을 것이다.’라고. 


만약 원인이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 비난을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 양면으로 나쁜 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하지 못하게 실천하는 자는 유익한 경우를 배제하고, 한쪽 부분만 채우고 서 있습니다.


102. “tatra, gahapatayo, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino — ‘atthi hetu, atthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya; sahetū sappaccayā sattā saṃkilissanti. atthi hetu, atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā; sahetū sappaccayā sattā visujjhanti. atthi balaṃ, atthi vīriyaṃ, atthi purisathāmo, atthi purisaparakkamo; na sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā niyatisaṃgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ — ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ — ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti. taṃ kissa hetu? passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘atthi hetū’ tissa diṭṭhi hoti; sāssa hoti sammādiṭṭhi. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘atthi hetū’ti saṅkappeti; svāssa hoti sammāsaṅkappo. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘atthi hetū’ti vācaṃ bhāsati; sāssa hoti sammāvācā. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘atthi hetū’ti āha, ye te arahanto hetuvādā tesamayaṃ na paccanīkaṃ karoti. santaṃyeva kho pana hetuṃ ‘atthi hetū’ti paraṃ saññāpeti; sāssa hoti saddhammasaññatti. tāya ca pana saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. iti pubbeva kho panassa dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti, susīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ — ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṃsanā aparavambhanā. evamassime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.


장자들이여, 거기서 ‘중생들의 오염을 위한 원인도 있고 조건도 있다. 원인과 함께 조건과 함께하여 중생들은 오염된다. 중생들의 청정을 위한 원인도 있고 조건도 있다. 원인과 함께 조건과 함께하여 중생들은 청정해진다. 힘도 있고, 정진도 있고, 남자의 활력도 있고, 남자의 분발도 있다. 모든 중생, 모든 생명, 모든 존재, 모든 삶은 권한도 없고, 힘도 없고, 정진도 없이 운명과 종(種)과 본성에 의해 익어서 오직 여섯 태생에서 즐거움과 괴로움을 경험하는 것이 아니다.’라는 이런 주장 이런 견해를 가진 그 사문-바라문들에게 이런 것이 기대됩니다. 즉 몸의 나쁜 행위, 말의 나쁜 행위, 의(意)의 나쁜 행위라는 이런 세 가지 불선법들을 버린 뒤에 몸의 좋은 행위, 말의 좋은 행위, 의(意)의 좋은 행위라는 이런 세 가지 선법들을 받아들여 살아갈 것입니다. 그 원인은 무엇입니까? 그 사문-바라문 존자들은 불선법들의 위험과 퇴보와 오염 그리고 선법들을 위한 출리에서 이익과 깨끗한 측면을 봅니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 있다’라는 견해가 있습니다. 그것은 바른 견해입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 있다’라고 사유합니다. 그것은 바른 사유입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 있다’라고 말합니다. 그것은 바른말입니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 있다’라고 말했습니다. 이것은 원인을 말하는 아라한들에게 반대하는 행위가 아닙니다. 존재하고 있는 원인에 대해 ‘원인이 있다’라고 남을 가르칩니다. 그것은 정법을 설득하는 것입니다. 그 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않습니다. 이렇게 이전의 나쁜 계행은 버려지고, 좋은 계행이 존재하게 됩니다. — 이것이 바른 견해, 바른 사유, 바른말, 성자에게 반대하지 않는 행위, 정법을 설득하는 것에 의해 자신을 칭찬하지 않고 남을 얕보지 않음입니다. 이렇게 바른 견해를 조건으로 이런 다양한 선법들이 생깁니다.


“tatra, gahapatayo, viññū puriso iti paṭisañcikkhati — ‘sace kho atthi hetu, evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. kāmaṃ kho pana māhu hetu, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ; atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso — sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhi hetuvādo’ti. sace kho atthi hetu, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho — yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso, yañca kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo susamatto samādinno, ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati, riñcati akusalaṃ ṭhānaṃ.


장자들이여, 거기서 지혜로운 사람은 이렇게 숙고합니다. — ‘만약 원인이 있다면 이 사람은 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이다. 그 사문-바라문 존자들의 말이 사실이어서 원인이 없다고 쳐보자. 그래도 이 사람은 지금여기에서 계를 중시하고, 바른 견해를 가져서 원인 있음을 주장하는 사람이라고 지혜로운 사람들의 칭찬을 받을 것이다.’라고. 


만약 원인이 있다면, 이 사람에게 지금여기에서는 지혜로운 사람들의 칭찬을 받고, 몸이 무너져 죽은 뒤에는 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것이라는 양면에서 좋은 결과가 있을 것입니다. 이처럼 이 흠 없는 법을 온전하게 실천하는 자는 무익한 경우를 배제하고, 양쪽 부분을 채우고 서 있습니다.

Comments

대원행 2024.04.21 20:32
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=270 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4-(71~80)[흠 없음 품]
대원행 2024.04.29 20:25
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy08_02no&wr_id=115 참조 ([불교의 요점 시리즈 - 아침독송(240429)] ― (AN 3.16-흠 없음 경)[기능들에서 문을 보호함 - 기능의 역할]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close