니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda

61.ambalaṭṭhikarāhulovāda

1. ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ (MN 61-암발랏티까에서 라훌라를 가르친 경)

4 276 2018.07.07 10:24
12 MN 61-암발랏티까에서 라훌라를 가르친 경ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.08.30

2. bhikkhuvaggo, 1. ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ (MN 61-암발랏티까에서 라훌라를 가르친 경)

 

http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy03_09&wr_id=24에서 설명하였습니다.

 

107. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṃ viharati. atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami. addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna āsanaṃ paññāpesi, udakañca pādānaṃ. nisīdi bhagavā paññatte āsane. nisajja pāde pakkhālesi. āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 보호구역에 머물렀다. 그때 라훌라 존자는 암발랏티까에 머물렀다. 세존은 저녁에 홀로 머묾에서 일어나 암발랏티까로 라훌라 존자에게 갔다. 라훌라 존자는 멀리서 오고 있는 세존을 보았다. 보고서 의자와 발 씻을 물을 준비했다. 세존은 준비된 의자에 앉았다. 앉아서 발을 씻었다. 라훌라 존자는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다.


atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi — “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapitan”ti? “evaṃ, bhante”. “evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi — “passasi no tvaṃ, rāhula, parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍitan”ti? “evaṃ, bhante”. “evaṃ chaḍḍitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ nikkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi — “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ nikkujjitan”ti? “evaṃ, bhante”. “evaṃ nikkujjitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā”ti. atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ ukkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi — “passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ rittaṃ tucchan”ti? “evaṃ, bhante”. “evaṃ rittaṃ tucchaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti. seyyathāpi, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ. tattha hatthārohassa evaṃ hoti — ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti ... pe ... naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ. apariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitan’ti. yato kho, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti ... pe ... naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti, tattha hatthārohassa evaṃ hoti — ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. pariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitaṃ. natthi dāni kiñci rañño nāgassa akaraṇīyan’ti. evameva kho, rāhula, yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṃ tassa kiñci pāpaṃ akaraṇīyanti vadāmi. tasmātiha te, rāhula, ‘hassāpi na musā bhaṇissāmī’ti — evañhi te, rāhula, sikkhitabbaṃ. 


그러자 세존은 조금 남아있는 물을 물그릇에 남겨 두고서 라훌라 존자에게 말했다. — “라훌라여, 그대는 이 물그릇에 남겨 둔 조금 남아있는 물을 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “라훌라여, 고의적 거짓말에 대한 부끄러움이 없는 자들에게 사문의 성품은 이렇게 작다.” 그리고 세존은 조금 남아있는 물을 버린 뒤에 라훌라 존자에게 말했다. — “라훌라여, 그대는 조금 남아있는 물이 버려진 것을 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “라훌라여, 고의적 거짓말에 대한 부끄러움이 없는 자들에게 사문의 성품은 이렇게 버려진다.” 그리고 세존은 그 물그릇을 뒤집은 뒤에 라훌라 존자에게 이렇게 말했다. — “라훌라여, 그대는 이 물그릇이 뒤집힌 것을 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “라훌라여, 고의적 거짓말에 대한 부끄러움이 없는 자들에게 사문의 성품은 이렇게 뒤집힌다.” 그리고 세존은 물그릇을 바르게 놓고 라훌라 존자에게 이렇게 말했다. — “라훌라여, 그대는 아무것도 없이 비어있는 이 물그릇을 보았는가?” “그렇습니다, 대덕이시여.” “라훌라여, 고의적 거짓말에 대한 부끄러움이 없는 자들에게 사문의 성품은 이렇게 아무것도 없이 비어있다.” 


예를 들면, 라훌라여, 크고 혈통이 좋고 전쟁터에 종종 나간, 왕의 이사단따[마차 축 같은 약간 휘어진 상아를 가진] 코끼리는 앞발로도 전투를 치르고, 뒷발로도 전투를 치르고, 앞몸으로도 전투를 치르고, 뒷몸으로도 전투를 치르고, 머리로도 전투를 치르고, 귀로도 전투를 치르고, 상아로도 전투를 치르고, 꼬리로도 전투를 치르지만, 코는 보호한다. 그때 코끼리를 다루는 자에게 이런 생각이 든다. — ‘크고 혈통이 좋고 전쟁터에 종종 나간, 왕의 이사단따 코끼리는 앞발로도 전투를 치르고, 뒷발로도 전투를 치르고, 앞몸으로도 전투를 치르고, 뒷몸으로도 전투를 치르고, 머리로도 전투를 치르고, 귀로도 전투를 치르고, 상아로도 전투를 치르고, 꼬리로도 전투를 치르지만, 코는 보호한다. 이 왕의 코끼리에게 목숨은 포기되지 않았다.’라고. 라훌라여, 크고 혈통이 좋고 전쟁터에 종종 나간, 왕의 이사단따 코끼리는 앞발로도 전투를 치르고, 뒷발로도 전투를 치르고, 앞몸으로도 전투를 치르고, 뒷몸으로도 전투를 치르고, 머리로도 전투를 치르고, 귀로도 전투를 치르고, 상아로도 전투를 치르고, 꼬리로도 전투를 치르고, 코로도 전투를 치른다. 그때 코끼리를 다루는 자에게 이런 생각이 든다. — ‘크고 혈통이 좋고 전쟁터에 종종 나간, 이 왕의 이사단따 코끼리는 앞발로도 전투를 치르고, 뒷발로도 전투를 치르고, 앞몸으로도 전투를 치르고, 뒷몸으로도 전투를 치르고, 머리로도 전투를 치르고, 귀로도 전투를 치르고, 상아로도 전투를 치르고, 꼬리로도 전투를 치르고, 코로도 전투를 치른다. 이 왕의 코끼리에게 목숨은 포기되었다. 이제 이 왕의 코끼리에게 행해지지 않아야 하는 것은 아무것도 없다.’라고. 


이처럼, 라훌라여, 누구든지 고의적인 거짓말에 대해 부끄러움이 없는 자에게 어떤 것이든 행해지지 않을 악(惡)을 나는 말하지 않는다. 그러므로 라훌라여, ‘농담으로라도 나는 거짓을 말하지 않을 것이다.’라고, 라훌라여, 그대는 이렇게 공부해야 한다.


“taṃ kiṃ maññasi, rāhula, kimatthiyo ādāso”ti? “paccavekkhaṇattho, bhante”ti. “evameva kho, rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṃ kattabbaṃ. yadeva tvaṃ, rāhula, kāyena kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ karaṇīyaṃ.


“라훌라여, 어떻게 생각하는가? 거울은 무엇을 위한 것인가?” “비춰보기 위한 것입니다, 대덕이시여.” “그처럼 라훌라여, 비춰보고 비춰보면서 몸의 업(業)은 행해져야 한다. 비춰보고 비춰보면서 말의 업은 행해져야 한다. 비춰보고 비춰보면서 의(意)의 업은 행해져야 한다. 라훌라여, 그대가 몸의 업을 행하려 할 때 그대는 몸의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하려 하는 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고[과(果)] 괴로움을 경험케 하는 것[보(報)]이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 몸의 업을 그대는 분명히 행하지 않아야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 몸의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 몸의 업을 그대는 분명히 행해야 한다. 


• udraya: yielding; causing. (Only in cpds). (adj.)


• Udraya (& Uddaya) ( -- ˚) [perhaps a bastard form of uddaya = udaya yielding etc. The BSk. usually renders P. dd by dr. If so, then equal to adaya & uddaya;1 coming forth, result, consequence. Usually in foll. two phrases: dukkh˚; (yielding pain) & sukh˚; (giving pleasure) 


“karontenapi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ.


라훌라여, 그대가 몸의 업을 행하고 있을 때도, 그대는 몸의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하고 있는 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 몸의 업을 그대는 중단해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 몸의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 몸의 업을 그대는 실행해도 좋다. 


“katvāpi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ, idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyakammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkātabbaṃ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.


라훌라여, 그대가 몸의 업을 행한 뒤에도 그대는 몸의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행한 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 몸의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 몸의 업을 그대는 스승과 현명한 동료수행자들에게 드러내고 공개하고 알려야 한다. 드러내고 공개하고 알림으로써 미래에 단속해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 몸의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 유익한 법들에서 밤낮을 이어 공부하는 그대는 그것으로 인해 희열과 환희로 머물게 될 것이다.


“yadeva tvaṃ, rāhula, vācāya kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya — kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ karaṇīyaṃ.


라훌라여, 그대가 말의 업을 행하려 할 때 그대는 말의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하려 하는 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 말의 업을 그대는 분명히 행하지 않아야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 말의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 말의 업을 그대는 분명히 행해야 한다. 


“karontenapi, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi, tvaṃ rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ.


라훌라여, 그대가 말의 업을 행하고 있을 때도, 그대는 말의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하고 있는 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 말의 업을 그대는 중단해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 말의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 말의 업을 그대는 실행해도 좋다. 


“katvāpi te, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, vacīkammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkattabbaṃ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.


라훌라여, 그대가 말의 업을 행한 뒤에도 그대는 말의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행한 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 말의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 말의 업을 그대는 스승과 현명한 동료수행자들에게 드러내고 공개하고 알려야 한다. 드러내고 공개하고 알림으로써 미래에 단속해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 말의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 유익한 법들에서 밤낮을 이어 공부하는 그대는 그것으로 인해 희열과 환희로 머물게 될 것이다.


“yadeva tvaṃ, rāhula, manasā kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya — kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ karaṇīyaṃ.


라훌라여, 그대가 의(意)의 업을 행하려 할 때 그대는 의의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하려 하는 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 의의 업을 그대는 분명히 행하지 않아야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하려 하는 나의 이 의의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 의의 업을 그대는 분명히 행해야 한다. 


“karontenapi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ.


라훌라여, 그대가 의의 업을 행하고 있을 때도, 그대는 의의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행하고 있는 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 의의 업을 그대는 중단해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행하고 있는 나의 이 의의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 의의 업을 그대는 실행해도 좋다. 


“katvāpi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti? sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākan’ti, evarūpaṃ pana te, rāhula, manokammaṃ aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ; aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi — ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati — kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākan’ti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.


라훌라여, 그대가 의의 업을 행한 뒤에도 그대는 의의 업을 비춰보아야 한다. — ‘내가 행한 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끄는가?’라고. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 의의 업은, 불선이고 괴로움을 낳는 것이고 괴로움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌고 남도 해로움으로 이끌고 둘 모두도 해로움으로 이끈다.’라고 안다면, 라훌라여, 이런 의의 업을 그대는 걱정해야 하고 부끄러워해야 하고 혐오해야 한다. 걱정하고 부끄러워하고 혐오함으로써 미래에 단속해야 한다. 만약 라훌라여, 비춰보는 그대가 ‘내가 행한 나의 이 의의 업은, 선이고 즐거움을 낳는 것이고 즐거움을 경험케 하는 것이어서, 나도 해로움으로 이끌지 않고 남도 해로움으로 이끌지 않고 둘 모두도 해로움으로 이끌지 않는다.’라고 안다면, 라훌라여, 유익한 법들에서 밤낮을 이어 공부하는 그대는 그것으로 인해 희열과 환희로 머물게 될 것이다.


“ye hi keci, rāhula, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, vacīkammaṃ parisodhesuṃ, manokammaṃ parisodhesuṃ, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhesuṃ. yepi hi keci, rāhula, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhessanti, vacīkammaṃ parisodhessanti, manokammaṃ parisodhessanti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessanti. yepi hi keci, rāhula, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhenti, vacīkammaṃ parisodhenti, manokammaṃ parisodhenti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhenti. tasmātiha, rāhula, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessāmī’ti — evañhi te, rāhula, sikkhitabban”ti.


라훌라여, 누구든지 몸의 업을 청정케 했고 말의 업을 청정케 했고 의의 업을 청정케 했던 과거의 사문이나 바라문들은 모두 이렇게 비춰보고 비춰보면서 몸의 업을 청정케 했고, 비춰보고 비춰보면서 말의 업을 청정케 했고, 비춰보고 비춰보면서 의의 업을 청정케 했다. 라훌라여, 누구든지 몸의 업을 청정케 하고 말의 업을 청정케 하고 의의 업을 청정케 할 미래의 사문이나 바라문들은 모두 이렇게 비춰보고 비춰보면서 몸의 업을 청정케 할 것이고, 비춰보고 비춰보면서 말의 업을 청정케 할 것이고, 비춰보고 비춰보면서 의의 업을 청정케 할 것이다. 라훌라여, 누구든지 몸의 업을 청정케 하고 말의 업을 청정케 하고 의의 업을 청정케 하는 지금의 사문이나 바라문들은 모두 이렇게 비춰보고 비춰보면서 몸의 업을 청정케 하고, 비춰보고 비춰보면서 말의 업을 청정케 하고, 비춰보고 비춰보면서 의의 업을 청정케 한다. 그러므로 라훌라여, ‘나는 비춰보고 비춰보면서 몸의 업을 청정케 할 것이고, 비춰보고 비춰보면서 말의 업을 청정케 할 것이고, 비춰보고 비춰보면서 의의 업을 청정케 할 것이다.’라고 그대는 공부해야 한다. 


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 


세존은 이렇게 말했다. 라훌라 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다. 

Comments

대원행 2023.08.17 21:51
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_13&wr_id=364 참조 (초기불교 백일법문(독송 및 개론) - (6-8)satisuttaṃ (SN 47.2-사띠 경)[이어지는 가르침 - 2)sampajānakārī(판단)]
대원행 2024.06.16 20:54
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_09&wr_id=101 참조 (해피스님과의 대화(서울 240608) ― 1. 중도 & 거울과 관련한 주제 & 수행의 구조와 대상의 전개
보인 2024.07.03 22:32
감사합니다.
대원행 2024.07.14 19:38
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_15_09&wr_id=2 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 ― 151. 탁발 음식의 청정 경[보시의 청정 & 공(空)한 머묾으로 머무는 방법]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close