니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 72.aggivaccha

72.aggivaccha

aggivacchasuttaṃ (MN 72-왓차 불 경)

4 249 2018.07.10 09:25
11 MN 72-왓차 불 경aggivacchasuttaṃ.hwp (96.0K)   2024.09.06

3. paribbājakavaggo, 2. aggivacchasuttaṃ (MN 72-왓차 불 경)


187. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 왓차곳따 유행승이 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 왓차곳따 유행승은 세존에게 이렇게 말했다. —


“kiṃ nu kho, bho gotama, ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 영원하다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘세상은 영원하다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ pana, bho gotama, ‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 영원하지 않다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘세상은 영원하다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ nu kho, bho gotama, ‘antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 끝이 있다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘세상은 끝이 있다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ pana, bho gotama, ‘anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 끝이 없다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘세상은 끝이 없다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ nu kho, bho gotama, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘그 생명이 그 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘그 생명이 그 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ pana, bho gotama, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘다른 생명과 다른 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘다른 생명과 다른 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ nu kho, bho gotama, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ pana, bho gotama, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ nu kho, bho gotama, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


“kiṃ pana, bho gotama, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo”ti? “na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’”ti.


“그러면, 고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?” “왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.”


188. “‘kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, bho gotama, antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ pana, bho gotama, anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, bho gotama, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ pana, bho gotama, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, bho gotama, hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi.


“‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 영원하다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘세상은 영원하다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 영원하지 않다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘세상은 영원하지 않다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 끝이 있다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘세상은 끝이 있다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘세상은 끝이 없다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘세상은 끝이 없다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘그 생명이 그 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘그 생명이 그 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘다른 생명과 다른 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘다른 생명과 다른 몸이라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. 


“‘kiṃ pana, bho gotama, na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ nu kho, bho gotama, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. ‘kiṃ pana, bho gotama, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti — evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ, vaccha, evaṃdiṭṭhi — neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi.


‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 고따마 존자는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 있습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, 나는 ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니라는 이것만이 참이고 다른 것은 거짓이다.’라는 견해가 없습니다.’라고 말했습니다. 


“kiṃ pana bho gotamo ādīnavaṃ sampassamāno evaṃ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti?


고따마 존자께서는 어떤 위험을 보기에 이렇게 이 모든 치우친 견해를 가까이하지 않습니까?”


189. “‘sassato loko’ti kho, vaccha, diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. ‘asassato loko’ti kho, vaccha ... pe ... ‘antavā loko’ti kho, vaccha ... pe ... ‘anantavā loko’ti kho, vaccha ... pe ... ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīran’ti kho, vaccha ... pe ... ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīran’ti kho, vaccha ... pe ... ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha ... pe ... ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha ... pe ... ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha ... pe ... ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha, diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. imaṃ kho ahaṃ, vaccha, ādīnavaṃ sampassamāno evaṃ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagato”ti.


“‘세상은 영원하다.’라는 것은 치우친 견해이고, 얽힌 견해이고, 황폐한 견해이고, 몸부림치는 견해이고, 투쟁하는 견해이고, 묶인 견해입니다. 괴로움과 함께하고, 파괴와 함께하고, 절망과 함께하고, 열기와 함께합니다. 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끌지 않습니다. 왓차여, ‘세상은 영원하지 않다.’라는 … ‘세상은 끝이 있다.’라는 … ‘세상은 끝이 없다.’라는 … ‘그 생명이 그 몸이다.’라는 … ‘다른 생명과 다른 몸이다.’라는 … ‘여래는 죽은 뒤에 존재한다.’라는 … ‘여래는 죽은 뒤에 존재하지 않는다.’라는 … ‘여래는 죽은 뒤에 존재하기도 하고 존재하지 않기도 한다.’라는 … ‘여래는 죽은 뒤에 존재하는 것도 아니고 존재하지 않는 것도 아니다.’라는 것은 치우친 견해이고, 얽힌 견해이고, 황폐한 견해이고, 몸부림치는 견해이고, 투쟁하는 견해이고, 묶인 견해입니다. 괴로움과 함께하고, 파괴와 함께하고, 절망과 함께하고, 열기와 함께합니다. 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끌지 않습니다. 왓차여, 나는 이런 위험을 보기에 이렇게 이 모든 치우친 견해를 가까이하지 않습니다.”


“atthi pana bhoto gotamassa kiñci diṭṭhigatan”ti? “diṭṭhigatanti kho, vaccha, apanītametaṃ tathāgatassa. diṭṭhañhetaṃ, vaccha, tathāgatena — ‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo; iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo; iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo; iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. tasmā tathāgato sabbamaññitānaṃ sabbamathitānaṃ sabbāhaṃkāramamaṃkāramānānusayānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anupādā vimuttoti vadāmī”ti.


“그러면 고따마 존자에게 치우친 견해가 어떤 것이라도 있습니까?” “왓차여, 여래에게 치우친 견해라는 것은 제거되었습니다. 여래는 이것을 보았습니다. — ‘이렇게 색(色)이 있고, 이렇게 색이 자라나고, 이렇게 색이 줄어든다. 이렇게 수(受)가 있고, 이렇게 수가 자라나고, 이렇게 수가 줄어든다. 이렇게 상(想)이 있고, 이렇게 상이 자라나고, 이렇게 상이 줄어든다. 이렇게 행(行)들이 있고, 이렇게 행들이 자라나고, 이렇게 행들이 줄어든다. 이렇게 식(識)이 있고, 이렇게 식이 자라나고, 이렇게 식이 줄어든다.’라고. 그러므로 여래는 생각된 모든 것, 동요된 모든 것, 모든 나를 만들고 나의 것을 만드는 자기화의 잠재성향들의 부서짐과 이탐과 소멸과 포기와 놓음 때문에 집착 없이 해탈한 자라고 나는 말합니다.”


190. “evaṃ vimuttacitto pana, bho gotama, bhikkhu kuhiṃ upapajjatī”ti? “upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “tena hi, bho gotama, na upapajjatī”ti? “na upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “tena hi, bho gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī”ti? “upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”. “tena hi, bho gotama, neva upapajjati na na upapajjatī”ti? “neva upapajjati na na upapajjatīti kho, vaccha, na upeti”.


“고따마 존자여, 이렇게 해탈한 심(心)을 가진 자는 어디에 태어납니까?” “왓차여, ‘태어난다.’라는 현상으로 가지 않습니다.” “고따마 존자여, 그러면 태어나지 않습니까?” “왓차여, ‘태어나지 않는다.’라는 현상으로 가지 않습니다.” “고따마 존자여, 그러면 태어나기도 하고 태어나지 않기도 합니까?” “왓차여, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다.’라는 현상으로 가지 않습니다.” “고따마 존자여, 그러면 태어나지도 않고 태어나지 않지도 않습니까?” “왓차여, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다.’라는 현상으로 가지 않습니다.”


“‘evaṃ vimuttacitto pana, bho gotama, bhikkhu kuhiṃ upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘tena hi, bho gotama, na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘na upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘tena hi, bho gotama, upapajjati ca na ca upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘upapajjati ca na ca upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. ‘tena hi, bho gotama, neva upapajjati na na upapajjatī’ti iti puṭṭho samāno ‘neva upapajjati na na upapajjatīti kho, vaccha, na upetī’ti vadesi. etthāhaṃ, bho gotama, aññāṇamāpādiṃ, ettha sammohamāpādiṃ. yāpi me esā bhoto gotamassa purimena kathāsallāpena ahu pasādamattā sāpi me etarahi antarahitā”ti. “alañhi te, vaccha, aññāṇāya, alaṃ sammohāya. gambhīro hāyaṃ, vaccha, dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. so tayā dujjāno aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatrācariyakena”.


“‘고따마 존자여, 이렇게 해탈한 심을 가진 자는 어디에 태어납니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, ‘태어난다.’라는 현상으로 가지 않습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 그러면 태어나지 않습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, ‘태어나지 않는다.’라는 현상으로 가지 않습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 그러면 태어나기도 하고 태어나지 않기도 합니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다.’라는 현상으로 가지 않습니다.’라고 말했습니다. ‘고따마 존자여, 그러면 태어나지도 않고 태어나지 않지도 않습니까?’라는 질문을 받았을 때, ‘왓차여, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다.’라는 현상으로 가지 않습니다.’라고 말했습니다. 여기서, 고따마 존자여, 저는 모르겠습니다. 여기서 저는 당황스럽습니다. 예전에 우정 어린 대화를 통해 고따마 존자에게 있었던 만큼의 믿음마저도 이제 나에게서 사라졌습니다.” “왓차여, 그대가 모르겠는 것은 당연합니다. 당황스러운 것은 당연합니다. 왓차여, 이 법은 심오하고, 보기 어렵고, 깨닫기 어렵고, 평화롭고, 숭고하고, takka[애(愛)의 형성 과정]의 영역을 넘어섰고, 독창적이고, 현자에게만 경험될 수 있습니다. 다른 견해, 다른 믿음, 다른 성향이 있고, 다른 방법으로 수행하고, 다른 스승을 따르는 그대에게 이 법은 알기 어렵습니다.”


91. “tena hi, vaccha, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. taṃ kiṃ maññasi, vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tvaṃ — ‘ayaṃ me purato aggi jalatī’”ti? “sace me, bho gotama, purato aggi jaleyya, jāneyyāhaṃ — ‘ayaṃ me purato aggi jalatī’”ti.


“그렇다면 왓차여, 여기서 그것을 되묻겠습니다. 좋다면, 그대에게 좋아 보이는 대로 그것을 설명하십시오. 왓차여, 이것을 어떻게 생각합니까? 만약 그대의 앞에서 불이 타고 있다면 그대는 ‘내 앞에서 이 불이 타고 있다.’라고 알 수 있습니까?” “만약, 고따마 존자여, 제 앞에서 불이 타고 있다면 저는 ‘내 앞에서 이 불이 타고 있다.’라고 알 수 있습니다.”


“sace pana taṃ, vaccha, evaṃ puccheyya — ‘yo te ayaṃ purato aggi jalati ayaṃ aggi kiṃ paṭicca jalatī’ti, evaṃ puṭṭho tvaṃ, vaccha, kinti byākareyyāsī”ti? “sace maṃ, bho gotama, evaṃ puccheyya — ‘yo te ayaṃ purato aggi jalati ayaṃ aggi kiṃ paṭicca jalatī’ti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bho gotama, evaṃ byākareyyaṃ — ‘yo me ayaṃ purato aggi jalati ayaṃ aggi tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca jalatī’”ti.


“만약에 왓차여, 그대에게 ‘그대 앞에서 타고 있는 이 불은 무엇을 조건으로 타고 있는가?’라고 질문한다면, 왓차여, 이렇게 질문받은 그대는 무엇이라고 설명할 것입니까?” “만약에 고따마 존자여, 저에게 ‘그대 앞에서 타고 있는 이 불은 무엇을 조건으로 타고 있는가?’라고 질문한다면, 고따마 존자여, 이렇게 질문받은 저는 이렇게 설명할 것입니다. — ‘제 앞에서 타고 있는 이 불은 풀과 나무토막이라는 연료를 조건으로 타고 있습니다.’라고.” 


“sace te, vaccha, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tvaṃ — ‘ayaṃ me purato aggi nibbuto’”ti? “sace me, bho gotama, purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāhaṃ — ‘ayaṃ me purato aggi nibbuto’”ti.


“만약에 왓차여, 그대 앞에서 그 불이 꺼진다면 그대는 ‘내 앞에서 이 불이 꺼졌다.’라고 알 수 있습니까?” “고따마 존자여, 만약 제 앞에서 그 불이 꺼진다면 ‘내 앞에서 이 불이 꺼졌다.’라고 알 수 있습니다.”


“sace pana taṃ, vaccha, evaṃ puccheyya — ‘yo te ayaṃ purato aggi nibbuto so aggi ito katamaṃ disaṃ gato — puratthimaṃ vā dakkhiṇaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā’ti, evaṃ puṭṭho tvaṃ, vaccha, kinti byākareyyāsī”ti? “na upeti, bho gotama, yañhi so, bho gotama, aggi tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca ajali tassa ca pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbuto tveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.


“만약에 왓차여, 그것을 ‘그대의 앞에서 꺼진 그 불은 동쪽이나 남쪽이나 서쪽이나 북쪽의 어느 방향으로 갔습니까?’라고 질문한다면, 이렇게 질문받은 그대는 무엇이라고 설명할 것입니까?” “고따마 존자여, 어느 방향으로도 가지 않습니다. 고따마 존자여, 풀과 나무토막이라는 연료를 조건으로 꺼진 그 불은 연료가 다 소비되고 다른 것을 공급받지 못했기 때문에 자량이 없어 꺼진 것이라는 이름을 얻을 뿐입니다.”


192. “evameva kho, vaccha, yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ rūpaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. rūpasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho — seyyathāpi mahāsamuddo. upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti.


“이처럼, 왓차여, 묘사하는 자가 어떤 색에 의해 여래를 묘사할 수 있다면, 그런 색은 여래에게 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 왓차여, 색에 의한 헤아림에서 해탈한 여래는, 예를 들면 큰 바다처럼, 깊고 측량할 수 없고 관통하기 어렵습니다. ‘태어난다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지 않는다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다’라는 현상으로 가지 않습니다.


“yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya sā vedanā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. vedanāsaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho — seyyathāpi mahāsamuddo. upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti.


묘사하는 자가 어떤 수에 의해 여래를 묘사할 수 있다면, 그런 수는 여래에게 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 왓차여, 수에 의한 헤아림에서 해탈한 여래는, 예를 들면 큰 바다처럼, 깊고 측량할 수 없고 관통하기 어렵습니다. ‘태어난다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지 않는다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다’라는 현상으로 가지 않습니다.


“yāya saññāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya sā saññā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. saññāsaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho — seyyathāpi mahāsamuddo. upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti.


묘사하는 자가 어떤 상에 의해 여래를 묘사할 수 있다면, 그런 상은 여래에게 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 왓차여, 상에 의한 헤아림에서 해탈한 여래는, 예를 들면 큰 바다처럼, 깊고 측량할 수 없고 관통하기 어렵습니다. ‘태어난다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지 않는다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다’라는 현상으로 가지 않습니다.


“yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya te saṅkhārā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. saṅkhārasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho — seyyathāpi mahāsamuddo. upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti.


묘사하는 자가 어떤 행들에 의해 여래를 묘사할 수 있다면, 그런 행들은 여래에게 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 왓차여, 행들에 의한 헤아림에서 해탈한 여래는, 예를 들면 큰 바다처럼, 깊고 측량할 수 없고 관통하기 어렵습니다. ‘태어난다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지 않는다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다’라는 현상으로 가지 않습니다.


“yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. viññāṇasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho — seyyathāpi mahāsamuddo. upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na na upapajjatīti na upeti”.


묘사하는 자가 어떤 식에 의해 여래를 묘사할 수 있다면, 그런 식은 여래에게 버려지고 뿌리 뽑히고 윗부분이 잘린 야자수처럼 되고 존재하지 않게 되고 미래에 생겨나지 않는 상태가 되었습니다. 왓차여, 식에 의한 헤아림에서 해탈한 여래는, 예를 들면 큰 바다처럼, 깊고 측량할 수 없고 관통하기 어렵습니다. ‘태어난다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지 않는다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나기도 하고 태어나지 않기도 한다’라는 현상으로 가지 않고, ‘태어나지도 않고 태어나지 않지도 않는다’라는 현상으로 가지 않습니다.”


evaṃ vutte, vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca — “seyyathāpi, bho gotama, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsālarukkho. tassa aniccatā sākhāpalāsā palujjeyyuṃ, tacapapaṭikā palujjeyyuṃ, pheggū palujjeyyuṃ; so aparena samayena apagatasākhāpalāso apagatatacapapaṭiko apagataphegguko suddho assa, sāre patiṭṭhito; evameva bhoto gotamassa pāvacanaṃ apagatasākhāpalāsaṃ apagatatacapapaṭikaṃ apagatapheggukaṃ suddhaṃ, sāre patiṭṭhitaṃ. abhikkantaṃ, bho gotama ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. 


이렇게 말했을 때, 왓차곳따 유행승은 세존에게 이렇게 말했다. — “예를 들면, 고따마 존자여, 마을이나 번화가의 멀지 않은 곳에 커다란 살라 나무가 있습니다. 그것들은 무상함 때문에 가지와 잎사귀들은 떨어질 것이고, 껍질과 바깥 껍질은 벗겨질 것이고, 심재를 둘러싼 부분은 제거될 것입니다. 나중에 그것은 가지와 잎들도 없고, 껍질과 바깥 껍질도 없고, 심재를 둘러싼 부분도 없이 심재에 대해 확립되어 순일해질 것입니다. 이처럼 고따마 존자의 말씀은 가지와 잎들도 없고, 껍질과 바깥 껍질도 없고, 심재를 둘러싼 부분도 없이 심재에 대해 확립된 순일한 것입니다. 정말 기쁩니다, 대덕이시여. 정말 기쁩니다, 대덕이시여! 예를 들면, 대덕이시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼 고따마 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 대덕이시여, 저는 의지처인 세존 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 세존께서는 저를 오늘부터 살아 있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”

Comments

대원행 2022.09.17 22:15
http://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_09&wr_id=15&&#c_49 참조 (혜민스님2) - 삼법인 - 단상의 극복=무아 - 우다나의 열반
그냥그대로 2022.12.17 12:40
indesign문서(MN 72-왓차불경)의 제목에 (MN 62-라훌라의 가르침의 큰 경)으로 되어 있습니다.
2022.12.17 17:31
수정하였습니다, 법우님. 고맙습니다. 잘 계시지요?
대원행 05.07 22:09
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_10&wr_id=15 참고 (윤회책 강의 250506) (제1부 제1장) Ⅰ. 윤회는 무엇입니까④[윤회 정리③ 윤회 이후 & (DN 11-께왓따 경)의 게송(명색의 멈춤 ↔ 식의 소멸)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close