니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 78.samaṇamuṇḍika

78.samaṇamuṇḍika

samaṇamuṇḍikasuttaṃ (MN 78-사문 문디까 경)

3 188 2018.10.13 21:25
12 MN 78-사문 문디까 경samaṇamuṇḍikasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.09

3. paribbājakavaggo, 8. samaṇamuṇḍikasuttaṃ (MN 78-사문 문디까 경)


260. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi. atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṃ dassanāya. atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi — “akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya; paṭisallīno bhagavā. manobhāvaniyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya; paṭisallīnā manobhāvaniyā bhikkhū. yaṃnūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkameyyan”ti. atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승이 오백 명의 큰 유행승 집단과 함께 띤두까 나무껍질로 지어지고 하나의 강당으로 된 토론장인 말리까 사원에 머물렀다. 그런데 빤짜깡가 건축가가 세존을 뵙기 위해 이른 아침에 사왓티에서 나왔다. 그러나 빤짜깡가 건축사에게 이런 생각이 떠올랐다. ― “세존을 뵙기 위해서는 적절한 때가 아니다. 세존은 홀로 머무시는 분이다. 의(意)를 닦아야 하는 비구들을 뵙기 위한 때도 아니다. 의를 닦아야 하는 비구들은 홀로 머무시는 분들이다. 나는 띤두까 나무껍질로 지어지고 하나의 강당으로 된 토론장인 말리까 사원에 있는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승에게 가면 어떨까?”라고. 그래서 빤짜깡가 건축사는 띤두까 나무껍질로 지어지고 하나의 강당으로 된 토론장인 말리까 사원에 있는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승에게 갔다.


tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ — rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.


그때 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승은 큰 유행승 집단과 함께 시끄럽고 큰 소리로 떠들썩하게, 예를 들면, ‘왕에 관한 이야기, 도둑에 관한 이야기, 대신에 관한 이야기, 군대에 관한 이야기, 두려움에 관한 이야기, 전쟁에 관한 이야기, 음식에 관한 이야기, 마실 것에 관한 이야기, 옷에 관한 이야기, 침대에 관한 이야기, 화환에 관한 이야기, 향에 관한 이야기, 친척에 관한 이야기, 탈 것에 관한 이야기, 마을에 관한 이야기, 번화가에 관한 이야기, 도시에 관한 이야기, 국가에 관한 이야기, 여자에 관한 이야기, 영웅에 관한 이야기, 거리에 관한 이야기, 장독대에 관한 이야기, 죽은 자에 관한 이야기, 다양성에 관한 이야기, 세상에 관한 이야기, 바다에 관한 이야기, 존재와 비존재에 관해 이러하다는 이야기’ 등 여러 가지 유치한 이야기를 하면서 앉아있었다


addasā kho uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi — “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; ayaṃ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati pañcakaṅgo thapati. yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti ayaṃ tesaṃ aññataro pañcakaṅgo thapati. appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā”ti. atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.


사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승은 멀리서 오고 있는 빤짜깡가 건축가를 보았다. 본 뒤에 자기의 집단을 정돈시켰다. ― “존자들은 조용히 하십시오. 존자들은 소리를 내지 마십시오. 사문 고따마의 제자인 빤짜깡가 건축가가 옵니다. 사왓티에 살고 있는 사문 고따마의 흰옷을 입은 재가 제자들 가운데 한 사람으로 빤짜깡가 건축가가 있습니다. 그 존자들은 조용하기를 원하고 조용하도록 훈련되었고 조용함을 칭찬합니다. 만약 조용한 모임이 있다고 알면 가봐야 한다고 생각할 것입니다.” 그래서 그 유행승들은 조용히 했다.


261. atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho pañcakaṅgaṃ thapatiṃ uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto etadavoca — “catūhi kho ahaṃ, gahapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. katamehi catūhi? idha, gahapati, na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati — imehi kho ahaṃ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhan”ti.


그때 빤짜깡가 건축가는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승에게 갔다. 가서는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빤짜깡가 건축가에게 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승이 이렇게 말했다. ― “장자여, 네 가지 법을 갖춘 사람을 선(善)을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문이라고 나는 말합니다. 어떤 넷입니까? 여기, 장자여, 몸으로 악한 업을 짓지 않고, 악한 말을 하지 않고, 악한 사유를 하지 않고, 악한 생활을 하지 않습니다. 장자여, 나는 이 네 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문이라고 말합니다.


atha kho pañcakaṅgo thapati uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi. anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi — “bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī”ti. atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.


그러자 빤짜깡가 건축가는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승의 말을 인정하지도 못하고 부정하지도 못했다. 인정하지도 부정하지도 못한 채 ‘나는 세존의 앞에서 이 말의 의미를 알아봐야겠다.’라며 자리에서 일어나서 떠났다. 빤짜깡가 건축가는 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빤짜깡가 건축가는 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승과 함께 나눈 우정의 대화를 그대로 모두 세존에게 말했다.


262. evaṃ vutte, bhagavā pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca — “evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ. daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakammaṃ karissati, aññatra phanditamattā! daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ vācaṃ bhāsissati, aññatra roditamattā! daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappotipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappissati, aññatra vikūjitamattā! daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvotipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvissati, aññatra mātuthaññā! evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ.


이렇게 말했을 때, 세존은 빤짜깡가 건축가에게 이렇게 말했다. ― “건축가여, 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승의 말과 같다면, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이가 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 자일 것이다. 건축가여, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이에게는 참으로 몸이라고 할 것도 없고 다른 곳에 알맞은 움직임도 없는데 어디로부터 몸에 의한 악업을 지을 것인가? 건축가여, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이에게는 참으로 말이라고 할 것도 없고 다른 곳에 알맞은 울음도 없는데 어디로부터 말에 의한 악업을 지을 것인가? 건축가여, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이에게는 참으로 사유라고 할 것도 없고 다른 곳에 알맞은 지저귐도 없는데 어디로부터 악한 사유를 할 것인가? 건축가여, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이에게는 참으로 생활이라고 할 것도 없고 다른 곳에 어머니의 젖도 없는데 어디로부터 악한 생활을 할 것인가? 건축가여, 사문 문디까의 아들인 욱가하마나 유행승의 말과 같다면, 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이가 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 자일 것이다.


※ ‘daharassa hi kumārassa mandassa uttānaseyyakassa 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 어린아이에게는’의 용례 → (MN 64-말루꺄 큰 경)


263. “catūhi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api cimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati. katamehi catūhi? idha, thapati, na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati — imehi kho ahaṃ, thapati, catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api cimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati.


건축가여, 네 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자도 아니고, 궁극의 선도 아니고, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문도 아니라고 나는 말한다. 오히려 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 이 어린아이가 (그를) 능가하여 머문다. 어떤 네 가지인가? 여기, 건축가여, 몸으로 악한 업을 짓지 않고, 악한 말을 하지 않고, 악한 사유를 하지 않고, 악한 생활을 하지 않는다. ― 건축가여, 네 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자도 아니고, 궁극의 선도 아니고, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문도 아니라고 나는 말한다. 오히려 어리고 게으르며 자리에서 일어나지도 못하는 이 어린아이가 (그를) 능가하여 머문다.


“dasahi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. ime akusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. itosamuṭṭhānā akusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. idha akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. evaṃ paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.


건축가여, 열 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문이라고 나는 말한다. 


건축가여, ‘이것이 불선(不善)의 계행(戒行)이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘불선의 계행은 여기로부터 일어난다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘불선의 계행은 여기에서 남김없이 소멸한다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘이런 실천이 불선의 계행을 소멸하기 위한 실천이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다.


“ime kusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. itosamuṭṭhānā kusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. idha kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. evaṃ paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.


건축가여, ‘이것이 선(善)의 계행이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘선의 계행은 여기로부터 일어난다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘선의 계행은 여기에서 남김없이 소멸한다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘이런 실천이 선의 계행을 소멸하기 위한 실천이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다.


“ime akusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. idha akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. evaṃ paṭipanno akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.


건축가여, ‘이것이 불선의 사유라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘불선의 사유는 여기로부터 일어난다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘불선의 사유는 여기에서 남김없이 소멸한다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘이런 실천이 불선의 사유를 소멸하기 위한 실천이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다.


“ime kusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. idha kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. evaṃ paṭipanno kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.


건축가여, ‘이것이 선의 사유라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘선의 사유는 여기로부터 일어난다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘선의 사유는 여기에서 남김없이 소멸한다고 알아야 한다.’라고 나는 말한다. 건축가여, ‘이런 실천이 선의 사유를 소멸하기 위한 실천이라고 알아야 한다.’라고 나는 말한다.


264. “katame ca, thapati, akusalā sīlā? akusalaṃ kāyakammaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ, pāpako ājīvo — ime vuccanti, thapati, akusalā sīlā.


그러면, 건축가여, 무엇이 불선의 계행인가? 불선의 몸의 업, 불선의 말의 업, 악한 생활 ― 건축가여, 이것이 불선의 계행이라고 불린다.


“ime ca, thapati, akusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā? samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. katamaṃ cittaṃ? cittampi hi bahuṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. yaṃ cittaṃ sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ, itosamuṭṭhānā akusalā sīlā.


건축가여, 무엇이 이 불선의 계행의 일어남인가? 그것들의 일어남도 말했으니, 심(心)의 일어남이라고 말해야 한다. 어떤 심인가? 심도 참으로 많고 다양하고 여러 종류가 있다. 탐이 있는, 진이 있는, 치가 있는 심으로부터 불선의 계행은 일어난다.


“ime ca, thapati, akusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? nirodhopi nesaṃ vutto. idha, thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, micchājīvaṃ pahāya sammājīvena jīvitaṃ kappeti — etthete akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti.


건축가여, 이 불선의 계행은 어디에서 남김없이 소멸하는가? 그것들의 소멸도 말했다. 여기, 건축가여, 비구는 몸의 나쁜 행위를 버리고 몸의 좋은 행위를 닦는다. 말의 나쁜 행위를 버리고 말의 좋은 행위를 닦는다. 의의 나쁜 행위를 버리고 의의 좋은 행위를 닦는다. 삿된 생활을 버리고 바른 생활로 생계를 유지한다. ― 여기서 이 불선의 계행이 남김없이 소멸한다.


“kathaṃ paṭipanno, thapati, akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. evaṃ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.


건축가여, 어떤 실천이 불선의 계행을 소멸하기 위한 실천인가? 여기, 건축가여, 비구는 생겨나지 않은 악한 불선법들이 생겨나지 않도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 악한 불선법들이 버려지도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨나지 않은 선법들이 생겨나도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 선법들이 유지되고, 혼란스럽지 않게 되고, 점점 더 커져서 가득 차게 되고, 닦아서 완성되도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 건축가여, 이런 실천이 불선의 계행을 소멸하기 위한 실천이다.


265. “katame ca, thapati, kusalā sīlā? kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammaṃ, ājīvaparisuddhampi kho ahaṃ, thapati, sīlasmiṃ vadāmi. ime vuccanti, thapati, kusalā sīlā.


그러면, 건축가여, 무엇이 선의 계행인가? 선의 몸의 업, 선의 말의 업이다. 건축가여, 청정한 생활도 계에서 나는 말한다. 건축가여, 이것이 선의 계행이라고 불린다.


“ime ca, thapati, kusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā? samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. katamaṃ cittaṃ? cittampi hi bahuṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. yaṃ cittaṃ vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, itosamuṭṭhānā kusalā sīlā.


건축가여, 무엇이 이 선의 계행의 일어남인가? 그것들의 일어남도 말했으니, 심의 일어남이라고 말해야 한다. 어떤 심인가? 심도 참으로 많고 다양하고 여러 종류가 있다. 탐이 없는, 진이 없는, 치가 없는 심으로부터 선의 계행은 일어난다.


“ime ca, thapati, kusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? nirodhopi nesaṃ vutto. idha, thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti; yatthassa te kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti.


건축가여, 이 선의 계행은 어디에서 남김없이 소멸하는가? 그것들의 소멸도 말했다. 여기, 건축가여, 비구는 계를 중시한다. 그러나 계만으로 구성된 자는 아니다. 선의 계행이 남김없이 소멸하는 심해탈(心解脫)과 혜해탈(慧解脫)을 있는 그대로 꿰뚫어 안다. 


“kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya ... pe ... anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ... pe ... uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.


건축가여, 어떤 실천이 선의 계행을 소멸하기 위한 실천인가? 여기, 건축가여, 비구는 생겨나지 않은 악한 불선법들이 생겨나지 않도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 악한 불선법들이 버려지도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨나지 않은 선법들이 생겨나도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 선법들이 유지되고, 혼란스럽지 않게 되고, 점점 더 커져서 가득 차게 되고, 닦아서 완성되도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 건축가여, 이런 실천이 선의 계행을 소멸하기 위한 실천이다.


266. “katame ca, thapati, akusalā saṅkappā? kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo — ime vuccanti, thapati, akusalā saṅkappā.


그러면, 건축가여, 무엇이 불선의 사유인가? 소유의 사유, 분노의 사유, 폭력의 사유 ― 건축가여, 이것이 불선의 사유라고 불린다.


“ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā? samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. katamā saññā? saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā — itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā.


건축가여, 무엇이 이 불선의 사유의 일어남인가? 그것들의 일어남도 말했으니, 상(想)의 일어남이라고 말해야 한다. 어떤 상인가? 상도 참으로 많고 다양하고 여러 종류가 있다. 소유의 상, 분노의 상, 폭력의 상 ― 이것으로부터 불선의 사유는 일어난다.


“ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? nirodhopi nesaṃ vutto. idha, thapati, bhikkhu vivicceva kāmehi ... pe ... paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; etthete akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti.


건축가여, 이 불선의 사유는 어디에서 남김없이 소멸하는가? 그것들의 소멸도 말했다. 여기, 건축가여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 벗어나서, 위딱까가 있고 위짜라가 있고 떨침에서 생긴 기쁨과 즐거움의 초선을 성취하여 머문다. 여기서 이 불선의 사유가 남김없이 소멸한다.


“kathaṃ paṭipanno ca, thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya ... pe ... anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ... pe ... uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. evaṃ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.


건축가여, 어떤 실천이 불선의 사유를 소멸하기 위한 실천인가? 여기, 건축가여, 비구는 생겨나지 않은 악한 불선법들이 생겨나지 않도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 악한 불선법들이 버려지도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨나지 않은 선법들이 생겨나도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 선법들이 유지되고, 혼란스럽지 않게 되고, 점점 더 커져서 가득 차게 되고, 닦아서 완성되도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 건축가여, 이런 실천이 불선의 사유를 소멸하기 위한 실천이다.


267. “katame ca, thapati, kusalā saṅkappā? nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo — ime vuccanti, thapati, kusalā saṅkappā.


그러면, 건축가여, 무엇이 선의 사유인가? 출리의 사유, 분노하지 않는 사유, 비폭력의 사유 ― 건축가여, 이것이 선의 사유라고 불린다.


“ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā? samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. katamā saññā? saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā — itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā.


건축가여, 무엇이 이 선의 사유의 일어남인가? 그것들의 일어남도 말했으니, 상(想)의 일어남이라고 말해져야 한다. 어떤 상인가? 상도 참으로 많고 다양하고 여러 종류가 있다. 출리의 상, 분노하지 않는 상, 비폭력의 상 ― 이것으로부터 선의 사유는 일어난다.


“ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? nirodhopi nesaṃ vutto. idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; etthete kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti.


건축가여, 이 선의 사유는 어디에서 남김없이 소멸하는가? 그것들의 소멸도 말했다. 여기, 건축가여, 비구는 위딱까와 위짜라의 가라앉음으로 인해, 안으로 평온함과 마음의 집중된 상태가 되어, 위딱까도 없고 위짜라도 없이, 삼매에서 생긴 기쁨과 즐거움의 제이선을 성취하여 머문다. 여기서 이 선의 사유가 남김없이 소멸한다.


“kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya ... pe ... anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya ... pe ... uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.


건축가여, 어떤 실천이 선의 사유를 소멸하기 위한 실천인가? 여기, 건축가여, 비구는 생겨나지 않은 악한 불선법들이 생겨나지 않도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 악한 불선법들이 버려지도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨나지 않은 선법들이 생겨나도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 생겨난 선법들이 유지되고, 혼란스럽지 않게 되고, 점점 더 커져서 가득 차게 되고, 닦아서 완성되도록 관심을 생기게 하고, 노력하고, 힘을 다하고, 심을 돌보고, 애쓴다. 건축가여, 이런 실천이 선의 사유를 소멸하기 위한 실천이다.


268. “katamehi cāhaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ? idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti — imehi kho ahaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhan”ti.


그러면, 건축가여, 어떤 열 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문이라고 나는 말하는가? 여기, 건축가여, 비구는 무학(無學)의 정견(正見)을 갖추었고, 무학의 정사유(正思惟)를 갖추었고, 무학의 정어(正語)를 갖추었고, 무학의 정업(正業)을 갖추었고, 무학의 정명(正命)을 갖추었고, 무학의 정정진(正精進)을 갖추었고, 무학의 정념(正念)을 갖추었고, 무학의 정정(正定)을 갖추었고, 무학의 정지(正知)를 갖추었고, 무학의 정해탈(正解脫)을 갖추었다. 건축가여, 이런 열 가지 법을 갖춘 사람을 선을 갖춘 자, 궁극의 선, 최상의 경지를 얻은 정복할 수 없는 사문이라고 나는 말한다.”


idamavoca bhagavā. attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 


세존은 이렇게 말했다. 빤짜깡가 건축사는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐하였다.

Comments

대원행 2022.04.29 15:13
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy09_02&wr_id=25&page=4 참조 (흰옷을 입은 재가자의 기타 용례2)
대원행 2023.10.25 22:19
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=80 참조 (아침공부 ― (SN 1.17-행하기 어려움 경)[사문 생활에서 잠김의 극복 - 거북 비유])
대원행 2024.07.24 20:01
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_15_10&wr_id=4 참조 ( 맛지마 니까야 관통 법회(마무리 수업) ― 152. 기능수행 경 & 관통 축하 인사[행하지 않음이 아니라 최선의 행위로 완성하는 불교]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close