니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 83.maghadeva

83.maghadeva

3. maghadevasuttaṃ (MN 83-마가데와 경)

0 75 2023.02.24 10:31
5 MN 83-마가데와 경maghadevasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.09.16

4. rājavaggo, 3. maghadevasuttaṃ (MN 83-마가데와 경)


308. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadevāmbavane. atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. atha kho āyasmato ānandassa etadahosi — “ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca — “ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī”ti. “bhūtapubbaṃ, ānanda, imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa. atha kho, ānanda, rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi — ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paccassosi. addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni. disvāna rājānaṃ maghadevaṃ etadavoca — ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 미틸라에서 마가데와 망고 숲에 머물렀다. 그때 세존은 어떤 장소에서 미소를 지었다. 그때 아난다 존자에게 “어떤 원인, 어떤 조건 때문에 세존께서 미소를 지으시는가? 세존은 이유 없이 미소를 짓지 않는다.”라는 생각이 떠올랐다. 그러자 아난다 존자는 가사를 한쪽 어깨가 드러나게 입고 세존에게 합장한 뒤 세존에게 “어떤 원인, 어떤 조건 때문에 세존께서는 미소를 지으십니까? 세존께서는 이유 없이 미소를 짓지 않습니다.”라고 말했다. “예전에, 아난다여, 이 미틸라에 마가데와라는 왕이 있었는데, 법다운 법왕(法王)이고 법에 확고한 대왕이었다. 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행했다. 그리고 아난다여, 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 마가데와 왕은 이발사에게 ‘착한 이발사여, 나에게 흰머리가 생기는 것을 보면 나에게 알려야 한다.’라고 말했다. ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고, 아난다여, 이발사는 마가데와 왕에게 대답했다. 참으로 아난다여, 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 이발사는 마가데와 왕의 머리에 흰머리가 생긴 것을 보았다. 보고서 마가데와 왕에게 ‘신의 전령들이 나타났습니다. 머리에 흰 머리가 보입니다.’라고 말했다. ‘그렇다면 착한 이발사여, 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 나의 합장한 손에 올려놓아라.’ ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 이발사는 마가데와 왕에게 대답한 뒤 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 마가데와 왕의 합장한 손에 올려놓았다.


309. “atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca — ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi — yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevāmbavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. karuṇāsahagatena cetasā... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.


그리고 아난다여, 마가데와 왕은 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들을 불러서 이렇게 말했다. ― ‘사랑하는 아들아, 나에게 신의 전령들이 나타났다. 머리에 흰머리가 보인다. 나는 인간의 소유의 삶을 즐겼다. 신들의 소유의 삶을 구할 때가 되었다. 오너라, 사랑하는 아들아, 그대가 이 왕국을 이어가거라. 나는 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가할 것이다. 마찬가지로, 사랑하는 아들아, 너도 흰머리가 보일 때는 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가하도록 해라. 나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라. 사랑하는 아들아, 어떤 한 쌍의 사람이 있을 때 이 좋은 전통의 유지가 끊어진다면 그가 그들 가운데 마지막 사람이다. 그런 그에게, 사랑하는 아들아, 나는 ‘나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라.’라고 말한다. 그리고 아난다여, 마가데와 왕은 이발사에게 더 좋은 땅을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 여기 마가데와 망고 숲에서 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가했다. 그는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다. 비(悲)가 함께한 심(心)으로 … 희(喜)가 함께한 심(心)으로 … 사(捨)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다.


“rājā kho panānanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevāmbavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.


아난다여, 마가데와 왕은 팔만사천 년 동안 어린아이의 유희를 즐겼고, 팔만사천 년 동안 지배자의 지위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 왕위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 여기 마가데와 망고 숲에서 집에서 집 없는 곳으로 출가하여 범행을 닦았다. 그는 네 가지 성스러운 머묾[사범주(四梵住)]을 닦은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 범천의 세상에 태어났다. 


310. “atha kho rañño, ānanda, maghadevassa putto bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi — ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi. addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni. disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca — ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.


아난다여, 마가데와 왕의 아들은 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 이발사에게 ‘착한 이발사여, 나에게 흰머리가 생기는 것을 보면 나에게 알려야 한다.’라고 말했다. ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고, 아난다여, 이발사는 마가데와 왕의 아들에게 대답했다. 참으로 아난다여, 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 이발사는 마가데와 왕의 아들의 머리에 흰머리가 생긴 것을 보았다. 보고서 마가데와 왕의 아들에게 ‘신의 전령들이 나타났습니다. 머리에 흰 머리가 보입니다.’라고 말했다. ‘그렇다면 착한 이발사여, 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 나의 합장한 손에 올려놓아라.’ ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 이발사는 마가데와 왕의 아들에게 대답한 뒤 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 마가데와 왕의 아들의 합장한 손에 올려놓았다.


“atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca — ‘pātubhūtā kho, me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi — yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevāmbavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. karuṇāsahagatena cetasā... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. rañño kho panānanda, maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevāmbavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.


그리고 아난다여, 마가데와 왕의 아들은 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들을 불러서 이렇게 말했다. ― ‘사랑하는 아들아, 나에게 신의 전령들이 나타났다. 머리에 흰머리가 보인다. 나는 인간의 소유의 삶을 즐겼다. 신들의 소유의 삶을 구할 때가 되었다. 오너라, 사랑하는 아들아, 그대가 이 왕국을 이어가거라. 나는 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가할 것이다. 마찬가지로, 사랑하는 아들아, 너도 흰머리가 보일 때는 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가하도록 해라. 나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라. 사랑하는 아들아, 어떤 한 쌍의 사람이 있을 때 이 좋은 전통의 유지가 끊어진다면 그가 그들 가운데 마지막 사람이다. 그런 그에게, 사랑하는 아들아, 나는 ‘나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라.’라고 말한다. 그리고 아난다여, 마가데와 왕의 아들은 이발사에게 더 좋은 땅을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 여기 마가데와 망고 숲에서 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가했다. 그는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다. 비(悲)가 함께한 심(心)으로 … 희(喜)가 함께한 심(心)으로 … 사(捨)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다.


아난다여, 마가데와의 이들인 왕은 팔만사천 년 동안 어린아이의 유희를 즐겼고, 팔만사천 년 동안 지배자의 지위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 왕위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 여기 마가데와 망고 숲에서 집에서 집 없는 곳으로 출가하여 범행을 닦았다. 그는 네 가지 성스러운 머묾[사범주(四梵住)]을 닦은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 범천의 세상에 태어났다. 


311. “rañño kho panānanda, maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni imasmiṃyeva maghadevāmbavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu. te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. karuṇāsahagatena cetasā... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevāmbavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyamacariṃsu. te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ. nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.


아난다여, 마가데와 왕의 아들과 손자들은 그 계보를 이어 팔만사천 번의 왕들이 여기 마가데와 망고 숲에서 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가했다. 그는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다. 비(悲)가 함께한 심(心)으로 … 희(喜)가 함께한 심(心)으로 … 사(捨)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다. 팔만사천 년 동안 어린아이의 유희를 즐겼고, 팔만사천 년 동안 지배자의 지위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 왕위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 여기 마가데와 망고 숲에서 집에서 집 없는 곳으로 출가하여 범행을 닦았다. 그들은 네 가지 성스러운 머묾[사범주(四梵住)]을 닦은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 범천의 세상에 태어났다. 


법다운 법왕(法王)이고 법에 확고한 대왕이고, 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행한 그들 가운데 니미 왕이 마지막이었다.


312. “bhūtapubbaṃ, ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi — ‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. atha kho, ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi — ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti? ‘icchāma mayaṃ, mārisa, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhun’ti. tena kho pana, ānanda, samayena nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsaṃnhāto uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti. atha kho, ānanda, sakko devānamindo — seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva — devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño pamukhe pāturahosi. atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca — ‘lābhā te, mahārāja, suladdhaṃ te, mahārāja. devā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā — “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā. tassa te ahaṃ, mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. adhivāsesi kho, ānanda, nimi rājā tuṇhībhāvena.


예전에, 아난다여, 삼십삼천의 신들이 수담마 홀에 함께 모여 앉아있을 때 서로 간에 이런 이야기가 있었다. ― ‘존자들이여, 위데하 사람들에게 이득입니다. 존자들이여, 위데하 사람들에게 큰 이득입니다. 그들을 위해 니미 왕은 법다운 법왕(法王)이고 법에 확고한 대왕이고, 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행합니다.’라고. 그러자 아난다여, 신들의 왕 삭까가 삼십삼천의 신들에게 ‘존자들이여, 그대들은 니미 왕을 보고자 합니까?’라고 말했다. ‘존자여, 우리는 니미 왕을 보고자 합니다.’ 아난다여, 그때는 보름의 포살일이었고, 니미 왕은 머리를 감고 궁전의 위층에 올라가 포살을 지키면서 앉아있었다. 아난다여, 신들의 왕 삭까는 ― 예를 들면 힘센 사람이 접은 팔을 펴거나 편 팔을 접을 것이다, 이처럼 ― 삼십삼천에서 사라져 니미 왕의 앞에 나타났다. 신들의 왕 삭까는 니미 왕에게 이렇게 말했다. ― ‘대왕이여, 이득입니다. 대왕이여, 큰 이득입니다. 대왕이여, 삼십삼천의 신들이 수담마 홀에서 함께 모여 앉아있을 때 이런 이야기를 했습니다. ― “존자들이여, 위데하 사람들에게 이득입니다. 존자들이여, 위데하 사람들에게 큰 이득입니다. 그들을 위해 니미 왕은 법다운 법왕(法王)이고 법에 확고한 대왕이고, 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행합니다.”라고. 대왕이여, 삼십삼천의 신들은 그대를 보고자 합니다. 대왕이여, 그런 그대에게 내가 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차를 보낼 것입니다. 대왕이여, 그대는 망설이지 말고 하늘 마차에 오르십시오.’라고. 아난다여, 니미 왕은 침묵으로 동의했다.


313. “atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā — seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva — nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi — ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi — ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. ‘evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca — ‘ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. api ca, mahārāja, katamena taṃ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentī’ti? ‘ubhayeneva maṃ, mātali, nehī’ti. sampavesesi kho, ānanda, mātali, saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammaṃ sabhaṃ. addasā kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca — ‘ehi kho, mahārāja. svāgataṃ, mahārāja. devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā — “lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā”ti. devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā. abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti. ‘alaṃ, mārisa, tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu. tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti.


그러자 신들의 왕 삭까는 니미 왕의 동의를 알고서 ― 예를 들면 힘센 사람이 접은 팔을 펴거나 편 팔을 접을 것이다, 이처럼 ― 니미 왕의 앞에서 사라져 삼십삼천의 신들에게 나타났다. 아난다여, 신들의 왕 삭까는 마부 마탈리에게 말했다. ― ‘오라, 착한 마탈리여, 그대는 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차를 준비해서 니미 왕에게 가서 이렇게 말하라. ― 대왕이여, 이것은 그대를 위해 신들의 왕 삭까가 보낸 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차입니다. 대왕이여, 망설이지 말고 하늘 마차에 오르십시오.’라고. ‘알겠습니다, 존경하는 분이시여.’라고, 아난다여, 마부 마탈리는 신들의 왕 삭까에게 대답한 뒤 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차를 준비해서 니미 왕에게 가서 이렇게 말했다. ― ‘대왕이여, 이것은 그대를 위해 신들의 왕 삭까가 보낸 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차입니다. 대왕이여, 망설이지 말고 하늘 마차에 오르십시오. 그런데 대왕이여, 악업에 의해 악업의 보(報)를 경험하는 길과 선업에 의해 선업의 보를 경험하는 길 중 어떤 길로 안내할까요?’라고. ‘마탈리여, 양쪽 길 모두로 안내해 주시오.’ 아난다여, 마부 마탈리는 니미 왕을 수담마 홀로 안내했다. 아난다여, 신들의 왕 삭까는 멀리서 오고 있는 니미 왕을 보았다. 보고서 니미 왕에게 이렇게 말했다. ― ‘오십시오, 대왕이여, 환영합니다. 그대를 보고 싶어 하는 삼십삼천의 신들이 수담마 홀에 함께 모여 앉아 서로 간에 이런 이야기를 합니다. ― “존자들이여, 위데하 사람들에게 이득입니다. 존자들이여, 위데하 사람들에게 큰 이득입니다. 그들을 위해 니미 왕은 법다운 법왕(法王)이고 법에 확고한 대왕이고, 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행합니다.”라고. 대왕이여, 삼십삼천의 신들이 그대를 보고 싶어 합니다. 대왕이여, 하늘에서 신들의 위력을 즐기십시오.’라고. ‘되었습니다, 존자시여. 거기서 저를 미틸라로 돌려보내 주십시오. 그런 저는 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행하겠습니다.’라고.


314. “atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi — ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehī’ti. ‘evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi. tatra sudaṃ, ānanda, nimi rājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti. 


그래서 아난다여, 신들의 왕 삭까는 마부 마탈리에게 말했다. ― ‘오라, 착한 마탈리여, 그대는 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차를 준비해서 거기에서 니미 왕을 미틸라로 돌려보내 주어라.’라고. ‘알겠습니다, 존경하는 분이시여.’라고, 아난다여, 마부 마탈리는 신들의 왕 삭까에게 대답한 뒤 천 마리의 혈통 좋은 말들이 끄는 마차를 준비해서 거기에서 니미 왕을 미틸라로 돌려보내 주었다. 거기서 아난다여, 니미 왕은 바라문 장자들의 번화가와 지방에서 법을 실천하고, 보름의 여덟 번째, 열네 번째, 열다섯 번째 날에 포살을 행했다.


atha kho, ānanda, nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi — ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni. disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca — ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca — ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi — ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti.


그리고 아난다여, 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 니미 왕은 이발사에게 ‘착한 이발사여, 나에게 흰머리가 생기는 것을 보면 나에게 알려야 한다.’라고 말했다. ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고, 아난다여, 이발사는 니미 왕에게 대답했다. 참으로 아난다여, 수년, 수백 년, 수천 년이 지났을 때 이발사는 니미 왕의 머리에 흰머리가 생긴 것을 보았다. 보고서 니미 왕에게 ‘신의 전령들이 나타났습니다. 머리에 흰 머리가 보입니다.’라고 말했다. ‘그렇다면 착한 이발사여, 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 나의 합장한 손에 올려놓아라.’ ‘알겠습니다, 왕이시여.’라고 이발사는 니미 왕에게 대답한 뒤 그 머리카락들을 집게로 잘 뽑아서 니미 왕의 합장한 손에 올려놓았다.


그리고 아난다여, 니미 왕은 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들을 불러서 이렇게 말했다. ― ‘사랑하는 아들아, 나에게 신의 전령들이 나타났다. 머리에 흰머리가 보인다. 나는 인간의 소유의 삶을 즐겼다. 신들의 소유의 삶을 구할 때가 되었다. 오너라, 사랑하는 아들아, 그대가 이 왕국을 이어가거라. 나는 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가할 것이다. 마찬가지로, 사랑하는 아들아, 너도 흰머리가 보일 때는 이발사에게 더 좋은 마을을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가하도록 해라. 나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라. 사랑하는 아들아, 어떤 한 쌍의 사람이 있을 때 이 좋은 전통의 유지가 끊어진다면 그가 그들 가운데 마지막 사람이다. 그런 그에게, 사랑하는 아들아, 나는 ‘나의 이 좋은 전통을 유지하고 쌓아서 이어가도록 해라. 네가 나의 마지막 사람이 되지 말거라.’라고 말한다. 


315. “atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevāmbavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. so mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. karuṇāsahagatena cetasā... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. nimi kho, panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevāmbavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. so cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi. nimissa kho panānananda, rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi. na so agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. so taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. so tesaṃ antimapuriso ahosi.


그리고 아난다여, 니미 왕은 이발사에게 더 좋은 땅을 준 뒤에 맏아들에게 왕국에 대해 잘 가르친 뒤에 여기 마가데와 망고 숲에서 머리와 수염을 깎고, 노란 옷을 입고, 집에서 집 없는 곳으로 출가했다. 그는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다. 비(悲)가 함께한 심(心)으로 … 희(喜)가 함께한 심(心)으로 … 사(捨)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머물렀다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머물렀다.


아난다여, 니미 왕은 팔만사천 년 동안 어린아이의 유희를 즐겼고, 팔만사천 년 동안 지배자의 지위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 왕위를 누렸고, 팔만사천 년 동안 여기 마가데와 망고 숲에서 집에서 집 없는 곳으로 출가하여 범행을 닦았다. 그는 네 가지 성스러운 머묾[사범주(四梵住)]을 닦은 뒤에 몸이 무너져 죽은 뒤 범천의 세상에 태어났다. 


니미 왕에게 깔라라자나까라는 아들이 있었다. 그는 집에서 집 없는 곳으로 출가하지 않았다. 그가 그 좋은 전통을 끊었다. 그가 그들 가운데 마지막 사람이 되었다.


316. “siyā kho pana te, ānanda, evamassa — ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitan’ti. na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. ahaṃ tena samayena rājā maghadevo ahosiṃ. (ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ,) mayā taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ; pacchimā janatā anuppavattesi. taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā. idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ — sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. idaṃ kho, ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi — ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’. yasmiṃ kho, ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi — ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’”ti.


아난다여, 그대에게 이런 생각이 들지도 모른다. ― ‘그때 그 좋은 전통을 제정한 마가데와 왕은 다른 사람이었다.’라고. 그러나 아난다여, 그것은 그렇게 보지 않아야 한다. 내가 그때 마가데와 왕이었다. (내가 그 좋은 전통을 제정했다) 나에 의해서 제정된 그 좋은 전통을 나중의 사람들이 이어서 지켜나갔다. 그러나 아난다여, 그 좋은 전통은 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끌지 못했다. 범천의 세상에 태어남까지만 이끌었을 뿐이다. 그러나 아난다여, 지금 나에 의해서 제정된 이 좋은 전통은 온전히 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끈다. 아난다여, 지금 나에 의해서 제정된 온전히 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끄는 좋은 전통은 무엇인가? 오직 이것, 여덟 요소로 구성된 길이니 즉 정견(正見), 정사유(正思惟), 정어(正語), 정업(正業), 정명(正命), 정정진(正精進), 정념(正念), 정정(正定)이다. 이것이, 아난다여, 지금 나에 의해서 제정된 온전히 염오로, 이탐으로, 소멸로, 가라앉음으로, 실다운 지혜로, 깨달음으로, 열반으로 이끄는 좋은 전통이다. 그것에 대해, 아난다여, 나는 그대들에게 이렇게 말한다. ― ‘나에 의해서 제정된 이 좋은 전통을 그대들이 이어서 지켜나가야 한다. 그대들이 나에게 마지막 사람이 되지 않아야 한다.’라고. 아난다여, 한 쌍의 사람이 존재할 때 그러한 좋은 의무가 끊어질 때 그가 그들 가운데 마지막 사람이다. 그것에 대해, 아난다여, 나는 그대들에게 이렇게 말한다. ― ‘나에 의해서 제정된 그 좋은 전통을 그대들이 이어서 지켜나가야 한다. 그대들이 나에게 마지막 사람이 되지 않아야 한다.’라고.


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.


세존은 이렇게 말했다. 아난다 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close