니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 84.madhura

84.madhura

4. madhurasuttaṃ (MN 84-마두라 경)

0 104 2023.02.27 21:37
4 MN 84-마두라 경madhurasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.16

4. rājavaggo, 4. madhurasuttaṃ (MN 84-마두라 경)

 

317. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. assosi kho rājā mādhuro avantiputto — “samaṇo khalu, bho, kaccāno madhurāyaṃ viharati gundāvane. taṃ kho pana bhavantaṃ kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato — ‘paṇḍito viyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca’. sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. atha kho rājā mādhuro avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ mahākaccānaṃ dassanāya. yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca — “brāhmaṇā, bho kaccāna, evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. idha bhavaṃ kaccāno kimakkhāyī”ti? “ghosoyeva kho eso, mahārāja, lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. tadamināpetaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghosoyeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 마하깟짜나 존자가 마두라에서 군다 숲에 머물렀다. 마두라의 아완띠뿟따 왕은 들었다. ― “존자들이여, 사문 깟짜나가 마두라에서 군다 숲에 머뭅니다. 그리고 그분 깟짜나 존자에게는 이런 좋은 명성이 퍼져 있습니다. ― ‘그는 현명한 분, 성취한 분, 앎의 달인, 많이 배운 분, 훌륭하게 법을 설하는 분, 유익하게 말하는 분, 존경받는 분, 아라한이시다.’ 참으로 그런 아라한을 뵙는 것은 좋은 일입니다.”라고. 그러자 마두라의 아완띠뿟따 왕은 훌륭한 마차들을 준비하고 훌륭한 마차에 올라서 훌륭한 마차들을 거느리고 왕의 위엄을 갖추고 마하깟짜나 존자를 만나기 위해 마두라를 나갔다. 마차가 갈 수 있는 만큼 가서는 마차에서 내려서 걸음으로 마하깟짜나 존자에게 갔다. 가서는 마하깟짜나 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 마두라의 아완띠뿟따 왕은 마하깟짜나 존자에게 이렇게 말했다. ― “깟짜나 존자시여, 바라문들은 이렇게 말합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고. 여기에 대해 깟짜나 존자께서는 어떻게 가르치십니까?”라고. “‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 이것은, 대왕이여, 세상에 단지 말로만 있습니다. 대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것은 이런 방법으로 알아야 합니다.


318. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... brāhmaṇopissāssa... vessopissāssa... suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “khattiyassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... brāhmaṇopissāssa... vessopissāssa... suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 끄샤뜨리야가 있다면 끄샤뜨리야도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까? 바라문도 … 와이샤도 … 수드라도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까?” “깟짜나 존자여, 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 끄샤뜨리야가 있다면 끄샤뜨리야도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다. 바라문도 … 와이샤도 … 수드라도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, brāhmaṇassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... vessopissāssa... suddopissāssa ... khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “brāhmaṇassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... vessopissāssa... suddopissāssa ... khattiyopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 바라문이 있다면 바라문도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까? 와이샤도 … 수드라도 … 끄샤뜨리야도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까?” “깟짜나 존자여, 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 바라문이 있다면 바라문도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다. 와이샤도 … 수드라도 … 끄샤뜨리야도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... suddopissāssa... khattiyopissāssa... brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “vessassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... suddopissāssa... khattiyopissāssa... brāhmaṇopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 와이샤가 있다면 와이샤도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까? 수드라도 … 끄샤뜨리야도 … 바라문도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까?” “깟짜나 존자여, 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 와이샤가 있다면 와이샤도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다. 수드라도 … 끄샤뜨리야도 … 바라문도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī... khattiyopissāssa... brāhmaṇopissāssa... vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti? “suddassa cepi, bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā suddopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādīti... khattiyopissāssa... brāhmaṇopissāssa... vessopissāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 수드라가 있다면 수드라도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까? 끄샤뜨리야도 … 바라문도 … 와이샤도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말하지 않겠습니까?” “깟짜나 존자여, 만약 재산이나 곡식이나 은이나 금을 가진 수드라가 있다면 수드라도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다. 끄샤뜨리야도 … 바라문도 … 와이샤도 먼저 일어나고 나중에 잠자고 어떤 일을 할 때 복종하고 기쁘게 일하고 사랑스럽게 말할 것입니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 이러할 때 이 네 계급은 대등합니까 아니면 아닙니까? 여기서 그들을 어떻게 말해야 합니까?” “참으로 깟짜나 존자여, 이러할 때 이 네 계급은 대등합니다. 여기서 그들에게 어떤 차이점도 볼 수 없습니다.” “대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것에 대해 이런 방법으로 알아야 합니다.


319. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 끄샤뜨리야가 생명을 해치고, 주지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐 하고, 거슬린 심(心)을 가지고, 삿된 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나겠습니까, 아니겠습니까? 그대는 여기서 어떻게 생각합니까?” “깟짜나 존자여, 참으로 끄샤뜨리야도 생명을 해치고, 주지 않은 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐 하고, 거슬린 심(心)을 가지고, 삿된 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니다. 여기서 저는 이렇게 생각합니다. 그리고 저는 아라한에게서 이것을 들었습니다.”


“sādhu sādhu, mahārāja! sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo ... pe ... idhassa vesso ... pe ... idhassa suddo pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātī adinnādāyī ... pe ... micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.


“훌륭하고 훌륭합니다, 대왕이여! 그대가 이렇게 생각한다니, 대왕이여, 훌륭합니다. 또한, 그대가 아라한에게서 이렇게 들었다니 훌륭합니다. 그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 바라문이 … 여기 와이샤가 … 여기 수드라가 생명을 해치고, 주지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어나겠습니까, 아니겠습니까? 그대는 여기서 어떻게 생각합니까?” “깟짜나 존자여, 참으로 수드라도 생명을 해치고, 주지 않은 것을 가지고 … 삿된 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니다. 여기서 저는 이렇게 생각합니다. 그리고 저는 아라한에게서 이것을 들었습니다.”


“sādhu sādhu, mahārāja! sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“훌륭하고 훌륭합니다, 대왕이여! 그대가 이렇게 생각한다니, 대왕이여, 훌륭합니다. 또한, 그대가 아라한에게서 이렇게 들었다니 훌륭합니다. 그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 이러할 때 이 네 계급은 대등합니까 아니면 아닙니까? 여기서 그들을 어떻게 말해야 합니까?” “참으로 깟짜나 존자여, 이러할 때 이 네 계급은 대등합니다. 여기서 그들에게 어떤 차이점도 볼 수 없습니다.” “대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것에 대해 이런 방법으로 알아야 합니다.


320. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “khattiyopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, pisuṇāya vācāya paṭivirato, pharusāya vācāya paṭivirato, samphappalāpā paṭivirato, anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 끄샤뜨리야가 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피하고, 간탐 하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나겠습니까, 아니겠습니까? 그대는 여기서 어떻게 생각합니까?” “깟짜나 존자여, 참으로 끄샤뜨리야도 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피하고, 간탐 하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것입니다. 여기서 저는 이렇게 생각합니다. 그리고 저는 아라한에게서 이것을 들었습니다.”


“sādhu sādhu, mahārāja! sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idhassa brāhmaṇo, idhassa vesso, idhassa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “suddopi hi, bho kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato ... pe ... sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. evaṃ me ettha hoti, evañca pana me etaṃ arahataṃ sutan”ti.


“훌륭하고 훌륭합니다, 대왕이여! 그대가 이렇게 생각한다니, 대왕이여, 훌륭합니다. 또한, 그대가 아라한에게서 이렇게 들었다니 훌륭합니다. 그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 바라문이 … 여기 와이샤가 … 여기 수드라가 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피하고, 간탐 하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않고, 바른 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어나겠습니까, 아니겠습니까? 그대는 여기서 어떻게 생각합니까?” “깟짜나 존자여, 참으로 수드라도 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가졌다면 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것입니다. 여기서 저는 이렇게 생각합니다. 그리고 저는 아라한에게서 이것을 들었습니다.”


“sādhu sādhu, mahārāja! sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti, sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“훌륭하고 훌륭합니다, 대왕이여! 그대가 이렇게 생각한다니, 대왕이여, 훌륭합니다. 또한, 그대가 아라한에게서 이렇게 들었다니 훌륭합니다. 그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 이러할 때 이 네 계급은 대등합니까 아니면 아닙니까? 여기서 그들을 어떻게 말해야 합니까?” “참으로 깟짜나 존자여, 이러할 때 이 네 계급은 대등합니다. 여기서 그들에게 어떤 차이점도 볼 수 없습니다.” “대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것에 대해 이런 방법으로 알아야 합니다.


321. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ — ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. kinti naṃ kareyyāsī”ti? “ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. taṃ kissa hetu? yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 끄샤뜨리야가 집에 침입하거나, 약탈하거나, 도둑질을 하거나, 길가에 서 있거나, 남이 아내에게 갈 것입니다. 만약 그대의 사람들이 붙잡아 '왕이시여, 이 자는 범죄를 저지른 도둑입니다. 왕께서 원하시는 처벌을 명령하십시오.'라고 하면서 데려온다면 그를 어떻게 하시겠습니까?” “깟짜나 존자여, 우리는 죽이거나 재산을 몰수하거나 추방하거나 죄에 맞게 처벌할 것입니다. 그것의 원인은 무엇입니까? 참으로, 깟짜나 존자여, 예전의 끄샤뜨리야라는 이름은 사라지고, 이제는 단지 도둑이라는 이름을 갖게 됩니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya, tañce te purisā gahetvā dasseyyuṃ — ‘ayaṃ te, deva, coro āgucārī. imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. kinti naṃ kareyyāsī”ti? “ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. taṃ kissa hetu? yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; corotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 바라문이 … 여기 와이샤가 … 여기 수드라가 집에 침입하거나, 약탈하거나, 도둑질을 하거나, 길가에 서 있거나, 남이 아내에게 갈 것입니다. 만약 그대의 사람들이 붙잡아 '왕이시여, 이 자는 범죄를 저지른 도둑입니다. 왕께서 원하시는 처벌을 명령하십시오.'라고 하면서 데려온다면 그를 어떻게 하시겠습니까?” “깟짜나 존자여, 우리는 죽이거나 재산을 몰수하거나 추방하거나 죄에 맞게 처벌할 것입니다. 그것의 원인은 무엇입니까? 참으로, 깟짜나 존자여, 예전의 수드라라는 이름은 사라지고, 이제는 단지 도둑이라는 이름을 갖게 됩니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 이러할 때 이 네 계급은 대등합니까 아니면 아닙니까? 여기서 그들을 어떻게 말해야 합니까?” “참으로 깟짜나 존자여, 이러할 때 이 네 계급은 대등합니다. 여기서 그들에게 어떤 차이점도 볼 수 없습니다.” “대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것에 대해 이런 방법으로 알아야 합니다.


322. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā, virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? kinti naṃ kareyyāsī”ti? “abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. taṃ kissa hetu? yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘khattiyo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 끄샤뜨리야가 머리와 수염을 깎고 물들인 옷을 입고서 집에서 집 없는 곳으로 출가해서 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 밤에 먹지 않고, 한 끼만 먹고, 범행을 실천하고, 계를 중시하고, 선법을 가졌다면, 그를 어떻게 하시겠습니까?” “깟짜나 존자여, 우리는 그에게 절을 하고, 자리에서 일어나고, 자리에 앉기를 권하고, 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 그에게 공양하고, 법답게 경계하고, 장애로부터 보호할 것입니다. 그것의 원인은 무엇입니까? 참으로, 깟짜나 존자여, 예전의 끄샤뜨리야라는 이름은 사라지고, 이제는 단지 사문이라는 이름을 갖게 됩니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa virato pāṇātipātā, virato adinnādānā virato musāvādā, rattūparato, ekabhattiko, brahmacārī, sīlavā, kalyāṇadhammo? kinti naṃ kareyyāsī”ti? “abhivādeyyāma vā, bho kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. taṃ kissa hetu? yā hissa, bho kaccāna, pubbe ‘suddo’ti samaññā sāssa antarahitā; samaṇotveva saṅkhyaṃ gacchatī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 여기 바라문이 … 여기 와이샤가 … 여기 수드라가 머리와 수염을 깎고 물들인 옷을 입고서 집에서 집 없는 곳으로 출가해서 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 밤에 먹지 않고, 한 끼만 먹고, 범행을 실천하고, 계를 중시하고, 선법을 가졌다면, 그를 어떻게 하시겠습니까?” “깟짜나 존자여, 우리는 그에게 절을 하고, 자리에서 일어나고, 자리에 앉기를 권하고, 가사와 탁발 음식과 거처와 병(病)의 조건으로부터 필요한 약품으로 그에게 공양하고, 법답게 경계하고, 장애로부터 보호할 것입니다. 그것의 원인은 무엇입니까? 참으로, 깟짜나 존자여, 예전의 수드라라는 이름은 사라지고, 이제는 단지 사문이라는 이름을 갖게 됩니다.” 


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti no vā? kathaṃ vā te ettha hotī”ti? “addhā kho, bho kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti. nesaṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmī”ti. “imināpi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yeveso lokasmiṃ — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 대왕이여? 이러할 때 이 네 계급은 대등합니까 아니면 아닙니까? 여기서 그들을 어떻게 말해야 합니까?” “참으로 깟짜나 존자여, 이러할 때 이 네 계급은 대등합니다. 여기서 그들에게 어떤 차이점도 볼 수 없습니다.” “대왕이여, ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선(善)이고 다른 계급은 악(惡)이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천(梵天)의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라는 주장이 단지 말로만 있다는 것에 대해 이런 방법으로 알아야 합니다.”


323. evaṃ vutte, rājā mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho kaccāna, abhikkantaṃ, bho kaccāna! seyyathāpi, bho kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ bhavantaṃ kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañc bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. “mā kho maṃ tvaṃ, mahārāja, saraṇaṃ agamāsi. tameva tvaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yamahaṃ saraṇaṃ gato”ti. “kahaṃ pana, bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho”ti? “parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho”ti. “sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasapi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. sacepi mayaṃ, bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsampi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. yojanasate cepi mayaṃ bho kaccāna, suṇeyyāma taṃ bhagavantaṃ, yojanasatampi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. yato ca, bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaṃ bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


이렇게 말했을 때, 마두라의 왕 아완띠뿟따가 마하깟짜나 존자에게 이렇게 말했다. ― “정말 기쁩니다, 깟짜나 존자시여. 정말 기쁩니다, 깟짜나 존자시여! 예를 들면, 깟짜나 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼, 깟짜나 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 길을 찾는 저는 의지처인 깟짜나 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 깟짜나 존자께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.”라고. “대왕이여, 그대는 나에게 귀의하지 마십시오. 그대는 내가 간 의지처인 세존에게로 가십시오.” “그러면 깟짜나 존자시여, 그분 세존-아라한-정등각께서는 지금 어디에 머무십니까?” “대왕이여, 그분 세존-아라한-정등각께서는 지금 완전히 열반하셨습니다.” “깟짜나 존자시여, 만약 우리가 10요자나 밖에 그분 세존께서 계신다고 들으면 우리는 그분 세존-아라한-정등각을 뵙기 위해 10요자나를 갈 것입니다. 만약 우리가 20요자나 … 30요자나 … 40요자나 … 50요자나 밖에 그분 세존께서 계신다고 들으면 우리는 그분 세존-아라한-정등각을 뵙기 위해 50요자나를 갈 것입니다. 만약 우리가 100요자나 밖에 그분 세존께서 계신다고 들으면 우리는 그분 세존-아라한-정등각을 뵙기 위해 100요자나를 갈 것입니다. 깟짜나 존자시여, 그분 세존께서는 완전히 열반하셨지만, 우리는 완전히 열반하신 의지처인 세존 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 깟짜나 존자께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오.


madhurasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close