니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 85.bodhirājakumāra

85.bodhirājakumāra

bodhirājakumārasuttaṃ (MN 85-보디 왕자 경) 332-334 ㅡ 4. 고행(苦行)[행하기 어려운 것을 행…

2 142 2018.05.27 22:12
332. “tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. tassa mayhaṃ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘참으로 나는 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심(心)으로 심을 억제하고 억압하고 태워야겠다.’라고. 그런 나는, 왕자여, 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심으로 심을 억제하고 억압하고 태워버렸다. 왕자여, 내가 그렇게 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심으로 심을 억제하고 억압하고 태워버리자 양쪽 겨드랑이에서 땀이 흘렀다. 왕자여, 마치 힘센 사람이 허약한 사람을 머리를 쥐거나 몸통을 붙잡고서 억제하고 억압하고 눌러버리듯이 나는 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심으로 심을 억제하고 억압하고 태워버렸다. 내가 그렇게 이와 이를 맞대고 혀로 입천장을 밀어 올리고 심으로 심을 억제하고 억압하고 태워버리자 양쪽 겨드랑이에서 땀이 흘렀다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

333. “tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.'라고. 그런 나는, 왕자여, 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었다. 왕자여, 그렇게 내가 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 귀로부터 바람이 나오면서 엄청난 소리가 났다. 예를 들면, 대장간의 바람을 불고 있는 풀무의 엄청난 소리가 있다.  이처럼, 왕자여, 내가 입과 코로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 귀로부터 바람이 나오면서 엄청난 소리가 났다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

“tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 왕자여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었다. 왕자여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 머리를 흔들었다. 예를 들면, 왕자여, 힘센 사람이 예리한 칼로 머리를 쪼갤 것이다. 이처럼, 왕자여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 머리를 흔들었다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

“tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 왕자여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었다. 왕자여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 머리에 심한 두통이 있었다. 예를 들면, 왕자여, 힘센 사람이 강한 가죽끈으로 머리를 감아쥘 것이다. 이처럼, 왕자여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 머리에 심한 두통이 있었다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

“tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. seyyathāpi, rājakumāra, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā, vātā kucchiṃ parikantanti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 왕자여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었다. 왕자여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 배를 휘저었다. 예를 들면, 왕자여, 능숙한 백정이나 백정의 제자가 날카로운 소 잡는 칼로 배를 가를 것이다. 이처럼, 왕자여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 엄청난 바람이 배를 휘저었다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

“tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyyan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. seyyathāpi, rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 숨을 쉬지 않는 선(禪)을 닦아야겠다.’라고. 그런 나는, 왕자여, 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었다. 왕자여, 그렇게 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 몸에서 엄청난 열이 났다. 예를 들면, 왕자여, 두 명의 힘센 사람이 약한 사람을 양팔을 잡고서 숯불 구덩이에서 그대로 태울 것이고 뜨겁게 할 것이다. 이처럼, 왕자여, 내가 입과 코와 귀로부터 들숨과 날숨을 멈추었을 때 몸에서 엄청난 열이 났다. 왕자여, 나는 확고한 노력을 놓치지 않았고, 잊히지 않는 사띠가 확립되었다. 그러나 그 괴로운 노력 때문에 노력에 압도되었을 때 나의 몸은 격렬하여 진정되지 않았다.

“apissu maṃ, rājakumāra, devatā disvā evamāhaṃsu — ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. ekaccā devatā evamāhaṃsu — ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṅkarotī’ti. ekaccā devatā evamāhaṃsu — ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, nāpi kālaṅkaroti. arahaṃ samaṇo gotamo. vihārotveva so arahato evarūpo hotī’ti.

왕자여, 그런 나를 보고서 신들은 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 죽었다.’라고. 어떤 신들은 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 죽지 않았다. 그렇지만 그는 죽는다.’라고. 어떤 신들은 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 죽지 않았고, 죽지 않는다. 사문 고따마는 아라한이다. 아라한의 삶은 이런 것이다.’라고.

334. “tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti. atha kho maṃ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ — ‘mā kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. sace kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāressāma, tāya tvaṃ yāpessasī’ti. tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṃ paṭijāneyyaṃ. imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ, tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mamassa musā’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi. ‘halan’ti vadāmi.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 완전하게 단식을 실천해야겠다.’라고. 그러자 왕자여, 신들이 나에게 와서 이렇게 말했다. — ‘존자여, 그대는 완전한 단식을 실천하지 마십시오. 존자여, 만약 그대가 완전한 단식을 실천한다면 그런 그대에게 우리가 하늘의 자량을 피부의 모공들을 통해 넣어드리겠습니다. 그것으로 인해 그대를 유지케 할 것입니다.’라고. 왕자여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘만약 내가 완전한 단식을 실천하면 이 신들이 나에게 하늘의 자량을 피부의 모공들을 통해 넣어줄 것이고 그것으로 인해 나는 유지될 수 있을 것이다. 그것은 나에게 거짓이다.’라고. 왕자여, 그런 나는 그 신들을 거절했다. ‘필요 없소.’라고 나는 말했다.

“tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi — ‘yaṃnūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsan’ti. so kho ahaṃ, rājakumāra, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ. tassa mayhaṃ, rājakumāra, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, rājakumāra, ‘udaracchaviṃ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī’ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi. yāvassu me, rājakumāra, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, rājakumāra, ‘vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. so kho ahaṃ, rājakumāra, imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. tassa mayhaṃ, rājakumāra, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. apissu maṃ, rājakumāra, manussā disvā evamāhaṃsu — ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti, ekacce manussā evamāhaṃsu — ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. ekacce manussā evamāhaṃsu — ‘na kāḷo samaṇo gotamo, napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. yāvassu me, rājakumāra, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya.

그런 나에게, 왕자여, 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나는 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량을 먹어야겠다.’라고. 왕자여, 그런 나는 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량을 먹었다. 왕자여, 콩죽이나 편두 죽이나 야생 완두 죽이나 청 완두 죽 한 움큼씩의 아주 적은 양의 자량을 먹는 나의 몸은 극도로 여위어 갔다. 예를 들면, 아시띠까 나무의 마디거나 깔라 풀의 마디가 있다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 사지는 그렇게 되었다. 예를 들면, 낙타의 발이 있다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 엉덩이는 그렇게 되었다. 예를 들면 구슬을 엮어놓은 사슬이 있다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 구부정한 척추는 그렇게 되었다. 예를 들면, 오래된 집의 서까래들은 부서지게 된다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 갈비뼈는 그렇게 되었다. 예를 들면, 깊은 우물에는 물에 비친 별이 깊게 있는 것처럼 보인다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 동공 안에서 눈동자의 빛은 깊게 있는 것처럼 보였다. 예를 들면, 쓴 호리병 박이 익기 전에 떨어져 바람과 햇빛에 닿으면 시든다. 이처럼 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 머리 피부는 갈라지고 움츠러들었다. 그런 내가, 왕자여, ‘뱃가죽을 만져야겠다.’라고 하면 등뼈를 잡았고, ‘등뼈를 만져야겠다.’라고 하면 뱃가죽을 잡았다. 왕자여, 그 적은 자량의 섭취 때문에 나의 뱃가죽은 등뼈에 붙어버렸다. 그런 내가, 왕자여, ‘똥이나 오줌을 누어야겠다.’라고 하면, 그 적은 자량의 섭취 때문에 얼굴을 아래로 하며 넘어졌다. 그런 내가, 왕자여, 이 몸을 편안히 하기 위해 손으로 몸을 여기저기 두드렸다. 왕자여, 그런 나에게 그 적은 자량의 섭취 때문에 손으로 몸을 여기저기 두드릴 때 뿌리에서 냄새가 나는 털들이 몸에서 떨어졌다. 왕자여, 사람들은 그런 나를 보고 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 검다.’라고. 어떤 사람들은 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 검지 않다. 사문 고따마는 노랗다.’라고. 어떤 사람들은 이렇게 말했다. — ‘사문 고따마는 검지도 않고 노랗지도 않다. 사문 고따마는 황금빛 피부다.’라고. 왕자여, 그런 적은 음식 때문에 나에게 피부색은 청정하고 순결하였지만 파괴되어 갔다.

Comments

대원행 2022.04.23 15:39
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_09_05 참조 (MN 85. 보디왕자 경 관련 페이지)
대원행 2022.04.24 20:39
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_04_06 참조 (MN 36. 삿짜까 큰 경 관련 페이지)
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close