니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 87.piyajātika

87.piyajātika

7. piyajātikasuttaṃ (MN 87-사랑하는 것에서 생김 경)

1 203 2018.02.04 22:59
2 MN 87-사랑하는 것에서 생김 경piyajātikasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.17

4. rājavaggo, 7. piyajātikasuttaṃ (MN 87-사랑하는 것에서 생김 경)


evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti. tassa kālaṃkiriyāya neva kammantā paṭibhanti na bhattaṃ paṭibhāti. so āḷāhanaṃ gantvā kandati — “kahaṃ, ekaputtaka, kahaṃ, ekaputtakā”ti! atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca — “na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni, atthi te indriyānaṃ aññathattan”ti. “kiñhi me, bhante, indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputto piyo manāpo kālaṅkato. tassa kālaṃkiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. sohaṃ āḷāhanaṃ gantvā kandāmi — ‘kahaṃ, ekaputtaka, kahaṃ, ekaputtakā’”ti! “evametaṃ, gahapati, evametaṃ, gahapati! piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti. “kassa kho nāmetaṃ, bhante, evaṃ bhavissati — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti? piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti. atha kho so gahapati bhagavato bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존께서는 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머무셨다. 그때 어떤 장자의 사랑하고 마음에 드는 외아들이 죽었다. 외아들의 죽음 때문에 일할 생각도 밥 먹을 생각도 나지 않았다. 그는 묘지에 가서 ‘어디 있느냐, 외아들아, 어디 있느냐, 외아들아?’하며 울었다. 그때 장자는 세존께 갔다. 가서는 세존께 절하고 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 장자에게 세존께서는 이렇게 말했다. — “장자여, 그대의 기능들은 자신의 마음이 안정된 자의 기능들과 다릅니다.”라고. “대덕이시여, 어떻게 저의 기능들이 다르지 않겠습니까? 대덕이시여, 저의 사랑하고 마음에 드는 외아들이 죽었습니다. 외아들의 죽음 때문에 일할 생각도 밥 먹을 생각도 나지 않습니다. 그런 저는 묘지에 가서 ‘어디 있느냐, 외아들아, 어디 있느냐, 외아들아?’하며 웁니다.” “이런 것입니다, 장자여. 이런 것입니다, 장자여! 참으로 장자여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타납니다.” “대덕이시여, 누가 이것을 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라고 생각하겠습니까? 대덕이시여, 참으로 기쁨과 만족이 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타납니다.”라고. 그 장자는 세존의 말씀을 기뻐하지 않고 불평한 뒤에 자리에서 일어나서 갔다.


tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidūre akkhehi dibbanti. atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā akkhadhutte etadavoca — “idhāhaṃ, bhonto, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ, bhonto, samaṇo gotamo etadavoca — ‘na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni, atthi te indriyānaṃ aññathattan’ti. evaṃ vutte, ahaṃ, bhonto, samaṇaṃ gotamaṃ etadavocaṃ — ‘kiñhi me, bhante, indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati; mayhañhi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. tassa kālaṃkiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. sohaṃ āḷāhanaṃ gantvā kandāmi — kahaṃ, ekaputtaka, kahaṃ, ekaputtakā’ti! ‘evametaṃ, gahapati, evametaṃ, gahapati! piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. ‘kassa kho nāmetaṃ, bhante, evaṃ bhavissati — piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā? piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā’ti. atha khvāhaṃ, bhonto, samaṇassa gotamassa bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamin”ti. “evametaṃ, gahapati, evametaṃ, gahapati! piyajātikā hi, gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā”ti. atha kho so gahapati “sameti me akkhadhuttehī”ti pakkāmi. atha kho idaṃ kathāvatthu anupubbena rājantepuraṃ pāvisi.


그때 많은 노름꾼이 세존으로부터 멀지 않은 곳에서 노름을 하고 있었다. 그러자 그 장자는 노름꾼들에게 다가갔다. 가서는 노름꾼들에게 이렇게 말했다. — “그대들이여, 여기 나는 사문 고따마에게 다가갔습니다. 가서는 사문 고따마에게 절하고 한 곁에 앉았습니다. 그대들이여, 한 곁에 앉은 나에게 사문 고따마는 이렇게 말했습니다. — ‘장자여, 그대의 기능들은 자신의 마음이 안정된 자의 기능들과 다릅니다.’라고. 이렇게 말했을 때, 그대들이여, 나는 사문 고따마에게 이렇게 말했습니다. — ‘어떻게 저의 기능들이 다르지 않겠습니까? 대덕이시여, 저의 사랑하고 마음에 드는 외아들이 죽었습니다. 외아들의 죽음 때문에 일할 생각도 밥 먹을 생각도 나지 않습니다. 그런 저는 묘지에 가서 ‘어디 있느냐, 외아들아, 어디 있느냐, 외아들아?’하며 웁니다.’ ‘이런 것입니다, 장자여. 이런 것입니다, 장자여! 참으로 장자여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타납니다.’ ‘대덕이시여, 누가 이것을 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라고 생각하겠습니까? 대덕이시여, 참으로 기쁨과 만족이 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타납니다.’라고. 그대들이여, 나는 사문 고따마의 말을 기뻐하지 않고 불평한 뒤에 자리에서 일어나서 왔습니다.” “그렇습니다, 장자여, 그렇습니다, 장자여! 참으로 기쁨과 만족이 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타납니다.” 그러자 그 장자는 “노름꾼들은 나에게 동의한다.”라면서 떠나갔다. 그러자 이 이야기는 차츰차츰 퍼져나가 왕의 궁전까지 전해졌다.


atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ āmantesi — “idaṃ te, mallike, samaṇena gotamena bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti. “sacetaṃ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ, evametan”ti. “evameva panāyaṃ mallikā yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodati”. “sacetaṃ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ evametanti. seyyathāpi nāma, yaññadeva ācariyo antevāsissa bhāsati taṃ tadevassa antevāsī abbhanumodati — ‘evametaṃ, ācariya, evametaṃ, ācariyā’”ti. “evameva kho tvaṃ, mallike, yaññadeva samaṇo gotamo bhāsati taṃ tadevassa abbhanumodasi”. “sacetaṃ, mahārāja, bhagavatā bhāsitaṃ evametan”ti. “carapi, re mallike, vinassā”ti. 


그러자 빠세나디 꼬살라 왕은 말리까 왕비에게 말했다. — “말리까여, 이것이 그대의 사문 고따마의 말씀이오. — ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’”라고. “대왕이여, 만일 이것이 세존의 말씀이라면, 그것은 그렇습니다.”라고. “이렇게 이 말리까는 사문 고따마가 말한 것에 대해서는 오직 큰 공감을 드러냅니다.” “대왕이여, 만일 이것이 세존의 말씀이라면, 그것은 그렇습니다. 말하자면 스승이 제자에게 말한 것에 대해 ‘그것은 그렇습니다, 스승이여. 그것은 그렇습니다, 스승이여.’라고 제자가 큰 공감을 드러내는 것과 같습니다.” “말리까여, 참으로 그대는 이렇게 사문 고따마가 말한 것에 대해서는 오직 큰 공감을 드러냅니다.” “대왕이여, 만일 이것이 세존의 말씀이라면, 그것은 그렇습니다.” “오, 그만 가시오, 말리까여, 나가시오.”


atha kho mallikā devī nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha — ‘mallikā, bhante, devī bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. evañca vadehi — ‘bhāsitā nu kho, bhante, bhagavatā esā vācā — piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti. yathā te bhagavā byākaroti taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī”ti. “evaṃ, bhotī”ti kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo mallikāya deviyā paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “mallikā, bho gotama, devī bhoto gotamassa pāde sirasā vandati; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañca vadeti — ‘bhāsitā nu kho, bhante, bhagavatā esā vācā — piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti.


그러자 말리까 왕비는 날리장가 바라문에게 말했다. — “오시오, 바라문이여, 그대는 세존께로 가시오. 가서는 내 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표하고, 불편은 없으신지 병은 없으신지 가볍고 힘 있고 편안하게 머무시는지 여쭈시오. — ‘대덕이시여, 말리까 왕비는 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다. 그리고 불편은 없으신지 병은 없으신지 가볍고 힘 있고 편안하게 머무시는지 여쭙니다.’라고. 그리고 이렇게 말씀드리시오. — ‘대덕이시여, ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 이 말씀을 세존께서 말씀하셨습니까?’라고. 그래서 세존께서 그대에게 설명해 주시는 것을 잘 받아서 나에게 알려주시오. 참으로 여래들께서는 거짓을 말하지 않습니다.” “알겠습니다, 왕비시여.”라고 날리장가 바라문은 말리까 왕비에게 대답하고서 세존께 다가갔다. 가서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 날리장가 바라문은 세존께 이렇게 말씀드렸다. — “고따마 존자시여, 말리까 왕비는 고따마 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다. 그리고 불편은 없으신지 병은 없으신지 가볍고 힘 있고 편안하게 머무시는지 여쭙니다. 그리고 이렇게 말씀드립니다. — ‘대덕이시여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 이 말씀을 세존께서 말씀하셨습니까?’라고.”


“evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa! piyajātikā hi, brāhmaṇa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. tadamināpetaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā. bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā mātā kālamakāsi. sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha — ‘api me mātaraṃ addassatha, api me mātaraṃ addassathā’ti? imināpi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.


“바라문이여, 그것은 그러하다. 바라문이여, 그것은 그러하다! 바라문이여, 참으로 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다. 바라문이여, 그 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다. 바라문이여, 예전에 이곳 사왓티에서 어떤 여인의 어머니가 죽었다. 그녀는 어머니의 죽음 때문에 정신이 나가고 마음이 혼란해져서 마차 길에서 마차 길로 사거리에서 사거리로 다니면서 이렇게 말했다. — ‘나의 어머니를 보지 못했습니까? 나의 어머니를 보지 못했습니까?’라고. 바라문이여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarissā itthiyā pitā kālamakāsi... bhātā kālamakāsi... bhaginī kālamakāsi... putto kālamakāsi... dhītā kālamakāsi... sāmiko kālamakāsi. sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha — ‘api me sāmikaṃ addassatha, api me sāmikaṃ addassathā’ti? imināpi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.


바라문이여, 예전에 이곳 사왓티에서 어떤 여인의 아버지가 죽었다. … 형제가 죽었다 … 자매가 죽었다. … 아들이 죽었다. … 딸이 죽었다. … 남편이 죽었다. 그녀는 남편의 죽음 때문에 정신이 나가고 마음이 혼란해져서 마차 길에서 마차 길로 사거리에서 사거리로 다니면서 이렇게 말했다. — ‘나의 남편을 보지 못했습니까? 나의 남편을 보지 못했습니까?’라고. 바라문이여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālamakāsi. so tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha — ‘api me mātaraṃ addassatha, api me mātaraṃ addassathā’ti? imināpi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.


바라문이여, 예전에 이곳 사왓티에서 어떤 남자의 어머니가 죽었다. 그는 어머니의 죽음 때문에 정신이 나가고 마음이 혼란해져서 마차 길에서 마차 길로 사거리에서 사거리로 다니면서 이렇게 말했다. — ‘나의 어머니를 보지 못했습니까? 나의 어머니를 보지 못했습니까?’라고. 바라문이여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālamakāsi... bhātā kālamakāsi... bhaginī kālamakāsi... putto kālamakāsi... dhītā kālamakāsi... pajāpati kālamakāsi. so tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā evamāha — ‘api me pajāpatiṃ addassatha, api me pajāpatiṃ addassathā’ti? imināpi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti.


바라문이여, 예전에 이곳 사왓티에서 어떤 남자의 아버지가 죽었다. … 형제가 죽었다 … 자매가 죽었다. … 아들이 죽었다. … 딸이 죽었다. … 정부인이 죽었다. 그는 정부인의 죽음 때문에 정신이 나가고 마음이 혼란해져서 마차 길에서 마차 길로 사거리에서 사거리로 다니면서 이렇게 말했다. — ‘나의 정부인을 보지 못했습니까? 나의 정부인을 보지 못했습니까?’라고. 바라문이여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다.


“bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissāyeva sāvatthiyā aññatarā itthī ñātikulaṃ agamāsi. tassā te ñātakā sāmikaṃ acchinditvā aññassa dātukāmā. sā ca taṃ na icchati. atha kho sā itthī sāmikaṃ etadavoca — ‘ime, maṃ, ayyaputta, ñātakā tvaṃ acchinditvā aññassa dātukāmā. ahañca taṃ na icchāmī’ti. atha kho so puriso taṃ itthiṃ dvidhā chetvā attānaṃ upphālesi — ‘ubho pecca bhavissāmā’ti. imināpi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā”ti.


바라문이여, 예전에 이곳 사왓티에서 어떤 여인이 친척 집에 갔다. 그녀에게 그 친척들은 남편을 강제로 쫓아버리고 다른 사람에게 주려고 했다. 그러나 그녀는 그것을 원하지 않았다. 그래서 그녀는 남편에게 이렇게 말했다. — ‘여보, 이 친척들이 당신을 강제로 쫓아버리고 나를 다른 사람에게 주려고 합니다. 그러나 나는 그것을 원하지 않습니다.’라고. 그러자 그 남자는 ‘저세상에서 함께할 것이다!’라고 하면서 그 여자를 두 동강 내고 자기도 죽었다. 바라문이여, 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다는 것에 대해 이런 방법으로도 알아야 한다.”


atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ mallikāya deviyā ārocesi. atha kho mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ etadavoca — “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, piyā te vajirī kumārī”ti? “evaṃ, mallike, piyā me vajirī kumārī”ti. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “vajiriyā me, mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.


그러자 날리장가 바라문은 세존의 말씀을 기뻐하고 감사한 뒤에 자리에서 일어나 말리까 왕비에게 다가갔다. 가서는 세존과 함께 나눈 우정의 대화를 있던 만큼 모두 말리까 왕비에게 말했다. 그러자 말리까 왕비는 빠세나디 꼬살라 왕에게 다가갔다. 가서는 빠세나디 꼬살라 왕에게 이렇게 말했다. — “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 그대에게 와지리 공주는 사랑스럽습니까?”라고. “그렇습니다, 말리까여, 나에게 와지리 공주는 사랑스럽습니다.” “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 와지리 공주가 변하여 다른 존재가 된다면 그대에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기겠습니까?” “말리까여, 와지리 공주가 변하여 다른 존재가 된다면 나의 삶도 달라질 것인데 어떻게 나에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기지 않겠습니까?” “이것이, 대왕이여, 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각의 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 그 말씀에 대한 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyā”ti? “evaṃ, mallike, piyā me vāsabhā khattiyā”ti. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “vāsabhāya me, mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.


“대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 끄샤뜨리야 여인 와사바는 그대에게 사랑스럽습니까?” “그렇습니다, 말리까여, 끄샤뜨리야 여인 와사바는 나에게 사랑스럽습니다.” “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 끄샤뜨리야 여인 와사바가 변하여 다른 존재가 된다면 그대에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기겠습니까?” “말리까여, 끄샤뜨리야 여인 와사바가 변하여 다른 존재가 된다면 나의 삶도 달라질 것인데 어떻게 나에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기지 않겠습니까?” “이것이, 대왕이여, 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각의 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 그 말씀에 대한 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, piyo te viṭaṭūbho senāpatī”ti? “evaṃ, mallike, piyo me viṭaṭūbho senāpatī”ti. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, viṭaṭūbhassa te senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “viṭaṭūbhassa me, mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.


“대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 위따뚜바 장군은 그대에게 사랑스럽습니까?” “그렇습니다, 말리까여, 나의 위따뚜바 장군은 사랑스럽습니다.” “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 위따뚜바 장군이 변하여 다른 존재가 된다면 그대에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기겠습니까?” “말리까여, 위따뚜바 장군이 변하여 다른 존재가 된다면 나의 삶도 달라질 것인데 어떻게 나에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기지 않겠습니까?” “이것이, 대왕이여, 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각의 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 그 말씀에 대한 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, piyā te ahan”ti? “evaṃ, mallike, piyā mesi tvan”ti. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, mayhaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “tuyhañhi me, mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.


“대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 그대에게 저는 사랑스럽습니까?” “그렇습니다, 말리까여, 나에게 그대는 사랑스럽습니다.” “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 제가 변하여 다른 존재가 된다면 그대에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기겠습니까?” “말리까여, 그대가 변하여 다른 존재가 된다면 나의 삶도 달라질 것인데 어떻게 나에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기지 않겠습니까?” “이것이, 대왕이여, 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각의 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 그 말씀에 대한 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, piyā te kāsikosalā”ti? “evaṃ, mallike, piyā me kāsikosalā. kāsikosalānaṃ, mallike, ānubhāvena kāsikacandanaṃ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṃ dhāremā”ti. “taṃ kiṃ maññasi, mahārāja, kāsikosalānaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “kāsikosalānañhi, mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṃ, kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? “idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ — ‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’”ti.


“대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 까시와 꼬살라는 그대에게 사랑스럽습니까?” “그렇습니다, 말리까여, 나에게 까시와 꼬살라는 사랑스럽습니다. 말리까여, 까시와 꼬살라 덕분에 우리는 까시의 나무 샌들을 신고 화환과 향과 연고를 사용합니다.” “대왕이여, 어떻게 생각하십니까, 까시와 꼬살라가 변하여 다른 존재가 된다면 그대에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기겠습니까?” “말리까여, 까시와 꼬살라에게 변하여 다른 존재가 된다면 나의 삶도 달라질 것인데 어떻게 나에게 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망들이 생기지 않겠습니까?” “이것이, 대왕이여, 아시는 분, 보시는 분, 그분 세존-아라한-정등각의 ‘슬픔-비탄-고통-고뇌-절망은 사랑하는 것들로부터 생기고, 사랑하는 것들로부터 나타난다.’라는 그 말씀에 대한 것입니다.”


“acchariyaṃ, mallike, abbhutaṃ, mallike! yāvañca so bhagavā paññāya ativijjha maññe passati. ehi, mallike, ācamehī”ti. atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi — “namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā”ti.


“말리까여, 참으로 놀랍습니다. 말리까여, 참으로 신기합니다. 그분 세존께서 나의 생각을 지혜로써 꿰뚫어 보시다니요. 오시오, 말리까여, 물을 부어주시오.” 그리고 빠세나디 꼬살라 왕은 자리에서 일어나 한쪽 어깨가 드러나게 웃옷을 입고 세존에게 합장하고 감흥을 세 번 읊었다. — “그분 세존-아라한-정등각께 절합니다. 그분 세존-아라한-정등각께 절합니다. 그분 세존-아라한-정등각께 절합니다.”라고.

Comments

대원행 2023.10.19 21:29
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_01&wr_id=69 참조 (아침공부 ― (SN 1.12-기뻐함 경)[기쁨과 슬픔 - 재생의 조건(upadhi)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close