니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 93.assalāyana

93.assalāyana

3. assalāyanasuttaṃ (MN 93-앗살라야나 경)

1 100 2023.05.10 16:03
4 MN 93-앗살라야나 경assalāyanasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.09.24

5. brāhmaṇavaggo, 3. assalāyanasuttaṃ (MN 93-앗살라야나 경)

 

401. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni sāvatthiyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi — “ayaṃ kho samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. ko nu kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti? tena kho pana samayena assalāyano nāma māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etadahosi — “ayaṃ kho assalāyano māṇavo sāvatthiyaṃ paṭivasati daharo, vuttasiro, soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū ... pe ... anavayo. so kho pahoti samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 여러 나라에서 온 오백 정도의 많은 바라문이 어떤 할 일 때문에 사왓티에 살고 있었다. 그 바라문들에게 이런 생각이 떠올랐다. ― “그분 사문 고따마는 네 계급의 청정을 선언한다. 누가 사문 고따마와 함께 이 말을 토론할 수 있는가?”라고. 그때 세 가지 베다와 제사어휘와 문자와 어원과 다섯 번째로 역사를 통달했고, 베다의 문장에 숙달됐고, 문법을 알고, 대중철학과 대인상(大人相)에 대해 부족함이 없는, 젊고 삭발한 열여섯 살의 앗살라야나라는 이름의 젊은 바라문이 사왓티에 살고 있었다. 그때 그 바라문들에게 이런 생각이 떠올랐다. ― “사왓티에 사는 세 가지 베다와 제사어휘와 문자와 어원과 다섯 번째로 역사를 통달했고, 베다의 문장에 숙달됐고, 문법을 알고, 대중철학과 대인상에 대해 부족함이 없는, 젊고 삭발한 열여섯 살의 앗살라야나라는 이름의 젊은 바라문이 참으로 사문 고따마와 함께 이 말을 토론할 수 있다.”라고.


atha kho te brāhmaṇā yena assalāyano māṇavo tenupaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ — “ayaṃ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetū”ti.


그 바라문들은 젊은 바라문 앗살라야나에게 갔다. 가서는 젊은 바라문 앗살라야나에게 이렇게 말했다. ― “앗살라야나 존자여, 그분 사문 고따마는 네 계급의 청정을 선언한다. 앗살라야나 존자는 와서 사문 고따마와 함께 이 말을 토론하라.”라고.


evaṃ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca — “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti. dutiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ — “ayaṃ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu. caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakan”ti. dutiyampi kho assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca — “samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun”ti. tatiyampi kho te brāhmaṇā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ — “ayaṃ, bho assalāyana, samaṇo gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññapeti. etu bhavaṃ assalāyano samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu. caritaṃ kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaṃ. mā bhavaṃ assalāyano ayuddhaparājitaṃ parājayī”ti.


이렇게 말했을 때, 젊은 바라문 앗살라야나는 그 바라문들에게 이렇게 말했다. ― “존자들이여, 참으로 사문 고따마는 법을 말하는 자입니다. 법을 말하는 자와는 토론하기 어렵습니다. 저는 사문 고따마와 함께 이 말을 토론할 수 없습니다.”라고. 두 번째도 그 바라문들은 젊은 바라문 앗살라야나에게 이렇게 말했다. ― “앗살라야나 존자여, 그분 사문 고따마는 네 계급의 청정을 선언한다. 앗살라야나 존자는 와서 사문 고따마와 함께 이 말을 토론하라.”라고. 두 번째도 젊은 바라문 앗살라야나는 그 바라문들에게 이렇게 말했다. ― “존자들이여, 참으로 사문 고따마는 법을 말하는 자입니다. 법을 말하는 자와는 토론하기 어렵습니다. 저는 사문 고따마와 함께 이 말을 토론할 수 없습니다.”라고. 세 번째도 그 바라문들은 젊은 바라문 앗살라야나에게 이렇게 말했다. ― “앗살라야나 존자여, 그분 사문 고따마는 네 계급의 청정을 선언한다. 앗살라야나 존자는 와서 사문 고따마와 함께 이 말을 토론하라. 유행승의 실천을 하는 앗살라야나 존자는 싸워보지도 않고 패배를 선언하지 말라.”라고. 


evaṃ vutte, assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etadavoca — “addhā kho ahaṃ bhavanto na labhāmi. samaṇo khalu, bho, gotamo dhammavādī; dhammavādino ca pana duppaṭimantiyā bhavanti. nāhaṃ sakkomi samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetunti. api cāhaṃ bhavantānaṃ vacanena gamissāmī”ti.


이렇게 말했을 때, 젊은 바라문 앗살라야나는 그 바라문들에게 이렇게 말했다. ― “존자들이여, 참으로 저는 얻지 못할 것입니다. 존자들이여, 참으로 사문 고따마는 법을 말하는 자입니다. 법을 말하는 자와는 토론하기 어렵습니다. 저는 사문 고따마와 함께 이 말을 토론할 수 없습니다. 하지만 저는 존자들의 말씀에 따라서 가겠습니다.”라고.


402. atha kho assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca — “brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇova sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. idha bhavaṃ gotamo kimāhā”ti? “dissanti kho pana, assalāyana, brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyopi gabbhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi. te ca brāhmaṇiyonijāva samānā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti. “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


그래서 젊은 바라문 앗살라야나는 많은 바라문 무리와 함께 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 젊은 바라문 앗살라야나는 세존에게 이렇게 말했다. ― “고따마 존자여, 바라문들은 이렇게 말합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고. 여기에 대해 고따마 존자는 어떻게 말합니까?”라고. “바라문들의 바라문 아내들은 월경도 하고, 임신도 하고, 출산도 하고, 젖도 빨게 한다. 그런데 자궁에서 생겨난 그 바라문들이 이렇게 말합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’”라고. “고따마 존자께서 그렇게 말한다 해도 참으로 여기서 바라문들은 이것을 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’”라고.


403. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, sutaṃ te — ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā — ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti? “evaṃ, bho, sutaṃ taṃ me — ‘yonakambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā — ayyo ceva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotī’”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라나야여, 그대는 들어보았습니까? ― ‘요나와 깜보자 그리고 다른 먼 지방에는 주인과 하인의 두 계급만이 있고, 주인이었다가 하인이 되고, 하인이었다가 주인이 된다.’”라고. “존자여, 저는 ‘요나와 깜보자 그리고 다른 먼 지방에는 주인과 하인의 두 계급만이 있고, 주인이었다가 하인이 되고, 하인이었다가 주인이 된다.’라는 것을 들어보았습니다.” “여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” “고따마 존자께서 그렇게 말한다 해도 참으로 여기서 바라문들은 이것을 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’”라고.


404. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, khattiyova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no brāhmaṇo? vessova nu kho ... pe ... suddova nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, no brāhmaṇo”ti? “no hidaṃ, bho gotama. khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. brāhmaṇopi hi, bho gotama ... pe ... vessopi hi, bho gotama ... pe ... suddopi hi, bho gotama ... pe ... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpino abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyun”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 생명을 해치는 자, 주지 않는 것을 가지는 자, 음행에 대해 삿되게 행하는 자, 거짓을 말하는 자, 험담하는 자, 거친 말을 하는 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 자, 간탐하는 자, 분노한 심(心)을 가진 자, 삿된 견해를 가진 자로서 끄샤뜨리야만이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니까, 바라문은 아닙니까? … 와이샤만이 … 생명을 해치는 자, 주지 않는 것을 가지는 자, 음행에 대해 삿되게 행하는 자, 거짓을 말하는 자, 험담하는 자, 거친 말을 하는 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 자, 간탐하는 자, 분노한 심을 가진 자, 삿된 견해를 가진 자로서 수드라만이 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니까, 바라문은 아닙니까?”


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 고따마 존자시여, 생명을 해치는 자, 주지 않는 것을 가지는 자, 음행에 대해 삿되게 행하는 자, 거짓을 말하는 자, 험담하는 자, 거친 말을 하는 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 자, 간탐하는 자, 분노한 심을 가진 자, 삿된 견해를 가진 자로서 끄샤뜨리야도 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 생명을 해치는 자, 주지 않는 것을 가지는 자, 음행에 대해 삿되게 행하는 자, 거짓을 말하는 자, 험담하는 자, 거친 말을 하는 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 자, 간탐하는 자, 분노한 심을 가진 자, 삿된 견해를 가진 자라면 누구라도 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것입니다.”


“여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” 


“고따마 존자께서 이렇게 말씀하셔도 여기서 바라문들은 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고.”


405. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, no khattiyo no vesso, no suddo”ti? “no hidaṃ, bho gotama! khattiyopi hi, bho gotama, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. brāhmaṇopi hi, bho gotama ... pe ... vessopi hi, bho gotama ... pe ... suddopi hi, bho gotama ... pe ... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyun”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 생명을 해치는 행위로부터 피한 자, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자, 음행에 대해 삿된 행위로부터 피한 자, 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자, 험담하는 행위로부터 피한 자, 거칠게 말하는 행위로부터 피한 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피한 자, 간탐하지 않는 자, 분노한 심을 가지지 않은 자, 바른 견해를 가진 자로서 바라문만이 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것입니까, 끄샤뜨리야는 아니고, 와이샤는 아니고, 수드라는 아닙니까?”


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 고따마 존자시여, 생명을 해치는 행위로부터 피한 자, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자, 음행에 대해 삿된 행위로부터 피한 자, 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자, 험담하는 행위로부터 피한 자, 거칠게 말하는 행위로부터 피한 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피한 자, 간탐하지 않는 자, 분노한 심을 가지지 않은 자, 바른 견해를 가진 자로서 끄샤뜨리야도 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것입니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 생명을 해치는 행위로부터 피한 자, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자, 음행에 대해 삿된 행위로부터 피한 자, 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자, 험담하는 행위로부터 피한 자, 거칠게 말하는 행위로부터 피한 자, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피한 자, 간탐하지 않는 자, 분노한 심을 가지지 않은 자, 바른 견해를 가진 자라면 누구라도 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳 하늘 세상에 태어날 것입니다.”


“여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” 


“고따마 존자께서 이렇게 말씀하셔도 여기서 바라문들은 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고.”


406. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ, no khattiyo, no vesso no suddo”ti? “no hidaṃ, bho gotama! khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ; brāhmaṇopi hi, bho gotama... vessopi hi, bho gotama... suddopi hi, bho gotama... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetun”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti. 


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 바라문만이 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심(慈心)을 닦는 것이 가능합니까? 끄샤뜨리야는 아니고, 와이샤는 아니고, 수드라는 아닙니까?”


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 고따마 존자시여, 끄샤뜨리야도 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심(慈心)을 닦는 것이 가능합니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 네 계급의 누구라도 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심을 닦는 것이 가능합니다.”


“여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” 


“고따마 존자께서 이렇게 말씀하셔도 여기서 바라문들은 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고.”


407. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, no khattiyo, no vesso, no suddo”ti? “no hidaṃ, bho gotama! khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, brāhmaṇopi hi, bho gotama... vessopi hi, bho gotama... suddopi hi, bho gotama... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetun”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 바라문만이 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니까? 끄샤뜨리야는 아니고, 와이샤는 아니고, 수드라는 아닙니까?”


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 끄샤뜨리야도 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 네 계급의 누구라도 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니다.”


“여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” 


“고따마 존자께서 이렇게 말씀하셔도 여기서 바라문들은 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고.”


408. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya — ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya, aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontu. āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya, aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕이 사람들 가운데서 여러 낮은 계급에서 태어난 백 명의 사람을 모을 것입니다. ― ‘오시오, 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들은 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 하시오. 오시오, 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들은 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 하시오.’라고. 


“taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, yo evaṃ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti? “no hidaṃ, bho gotama! yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca, sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti. “ettha, assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ, ko assāso yadettha brāhmaṇā evamāhaṃsu — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’”ti? “kiñcāpi bhavaṃ gotamo evamāha, atha khvettha brāhmaṇā evametaṃ maññanti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들이 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고 열을 나게 할 때, 오직 그 불만이 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니까? 그 불에 의해서만 불의 역할을 할 수 있습니까? 반면에 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들이 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 할 때, 그 불은 화염이 없고, 색깔이 없고, 밝게 빛나지 않습니까? 그 불에 의해서는 불의 역할을 할 수 없습니까?”라고. “아닙니다, 고따마 존자여! 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들이 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고 열을 나게 할 때도 그 불은 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 그 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다. 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들이 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 할 때도 그 불은 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 그 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다. 참으로 고따마 존자여, 모든 불도 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 모든 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다.”


“여기서, 앗살라나여, 바라문들에게 어떤 힘이 있습니까? 바라문들이 ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고 이렇게 말할 때 편안한 자는 누구입니까?” 


“고따마 존자께서 이렇게 말씀하셔도 여기서 바라문들은 이렇게 생각합니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고.”


409. “taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “yo so, bho gotama, khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 끄샤뜨리야 청년과 바라문 처녀가 함께 살 것입니다. 그들이 함께 살았기 때문에 자식을 낳을 것입니다. 끄샤뜨리야 청년과 바라문 처녀가 낳은 자식은 어머니와도 같고 아버지와도 같을 것입니다. 그는 끄샤뜨리야라고 불릴 수도 있고 바라문이라고 불릴 수도 있습니까?” “고따마 존자여, 끄샤뜨리야 청년과 바라문 처녀가 낳은 자식은 어머니와도 같고 아버지와도 같을 것입니다. 그는 끄샤뜨리야라고 불릴 수도 있고 바라문이라고 불릴 수도 있습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti? “yo so, bho gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘khattiyo’tipi vattabbo ‘brāhmaṇo’tipi vattabbo”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 바라문 청년과 끄샤뜨리야 처녀가 함께 살 것입니다. 그들이 함께 살았기 때문에 자식을 낳을 것입니다. 바라문 청년과 끄샤뜨리야 처녀가 낳은 자식은 어머니와도 같고 아버지와도 같을 것입니다. 그는 끄샤뜨리야라고 불릴 수도 있고 바라문이라고 불릴 수도 있습니까?” “고따마 존자여, 바라문 청년과 끄샤뜨리야 처녀가 낳은 자식은 어머니와도 같고 아버지와도 같을 것입니다. 그는 끄샤뜨리야라고 불릴 수도 있고 바라문이라고 불릴 수도 있습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, assalāyana idha vaḷavaṃ gadrabhena sampayojeyyuṃ, tesaṃ sampayogamanvāya kisoro jāyetha; yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno, siyā so mātupi sadiso pitupi sadiso, ‘asso’tipi vattabbo ‘gadrabho’tipi vattabbo”ti? “kuṇḍañhi so, bho gotama, assataro hoti. idaṃ hissa, bho gotama, nānākaraṇaṃ passāmi; amutra ca panesānaṃ na kiñci nānākaraṇaṃ passāmī”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 암말을 숫당나귀와 교배시킬 것입니다. 그 교배 때문에 망아지가 태어날 것입니다. 암말을 숫당나귀와 교배시켜 태어난 망아지는 어머니와도 같고 아버지와도 같습니까?. 그는 망아지라고 불릴 수도 있고 당나귀라고 불릴 수도 있습니까?” “참으로 구부러진 그는 노새입니다. 고따마 존자여, 이것에서 저는 다른 점을 봅니다. 그러나 다른 그것들에서 저는 다른 점을 보지 못합니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro saudariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto. kamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “yo so, bho gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. kiñhi, bho gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 어머니가 같은 형제인 두 명의 젊은 바라문이 있습니다. 한 명은 베다를 공부하고 실천하고, 한 명은 베다를 공부하지 않고 실천하지 않습니다. 여기서 바라문들은 조상제사거나 요리한 음식이나 제사나 손님을 위한 음식이 있을 때 누구에게 먼저 음식을 주겠습니까?” “고따마 존자여, 여기서 바라문들은 조상제사거나 요리한 음식이나 제사나 손님을 위한 음식이 있을 때 베다를 공부하고 실천하는 젊은 바라문에게 먼저 음식을 줄 것입니다. 고따마 존자여, 베다를 공부하지 않고 실천하지 않는 자에게 주어진 것이 어떻게 큰 결실이 있겠습니까?””


“taṃ kiṃ maññasi, assalāyana, idhāssu dve māṇavakā bhātaro saudariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo. kamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā”ti? “yo so, bho gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo tamettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā. kiñhi, bho gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 앗살라야나여? 여기 어머니가 같은 형제인 두 명의 젊은 바라문이 있습니다. 한 명은 베다를 공부하고 실천하지만 계를 경시하고 나쁜 행위를 하고, 한 명은 베다를 공부하지 않고 실천하지 않지만 계를 중시하고 좋은 행위를 합니다. 여기서 바라문들은 조상제사거나 요리한 음식이나 제사나 손님을 위한 음식이 있을 때 누구에게 먼저 음식을 주겠습니까?” “고따마 존자여, 여기서 바라문들은 조상제사거나 요리한 음식이나 제사나 손님을 위한 음식이 있을 때 베다를 공부하지 않고 실천하지 않지만 계를 중시하고 좋은 행위를 하는 젊은 바라문에게 먼저 음식을 줄 것입니다. 고따마 존자여, 계를 경시하고 나쁜 행위를 하는 자에게 주어진 것이 어떻게 큰 결실이 있겠습니까?”


“pubbe kho tvaṃ, assalāyana, jātiṃ agamāsi; jātiṃ gantvā mante agamāsi; mante gantvā tape agamāsi; tape gantvā cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paccāgato, yamahaṃ paññapemī”ti. evaṃ vutte, assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.


“앗살라야나여, 처음에 그대는 태어남으로 갔습니다. 태어남으로 간 뒤에 만뜨라로 갔고, 만뜨리로 간 뒤에 종교적 삶으로 갔고, 종교적 삶으로 간 뒤에 내가 선언한 네 계급의 청정으로 돌아왔습니다.” 


이렇게 말했을 때, 젊은 바라문 앗살라야나는 침묵하고, 눈을 내리깔고, 어깨를 늘어뜨리고, 고개를 숙이고, 슬픔을 억누르면서, 당황스럽게 앉아있었다.


410. atha kho bhagavā assalāyanaṃ māṇavaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā assalāyanaṃ māṇavaṃ etadavoca — “bhūtapubbaṃ, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti — ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’ti. assosi kho, assalāyana, asito devalo isi — ‘sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo ... pe ... brahmadāyādā’ti. atha kho, assalāyana, asito devalo isi kesamassuṃ kappetvā mañjiṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā paṭaliyo upāhanā āruhitvā jātarūpamayaṃ daṇḍaṃ gahetvā sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile pāturahosi. atha kho, assalāyana, asito devalo isi sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha — ‘handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā’ti? atha kho, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi — ‘ko nāyaṃ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile caṅkamamāno evamāha — ‘handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā; handa, ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatāti? handa, naṃ abhisapāmā’ti. atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu — ‘bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohī’ti. yathā yathā kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu tathā tathā asito devalo isi abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca. atha kho, assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etadahosi — ‘moghaṃ vata no tapo, aphalaṃ brahmacariyaṃ. mayañhi pubbe yaṃ abhisapāma — bhasmā, vasala, hohi; bhasmā, vasala, hohīti bhasmāva bhavati ekacco. imaṃ pana mayaṃ yathā yathā abhisapāma tathā tathā abhirūpataro ceva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cā’ti. ‘na bhavantānaṃ moghaṃ tapo, nāphalaṃ brahmacariyaṃ. iṅgha bhavanto, yo mayi manopadoso taṃ pajahathā’ti. ‘yo bhavati manopadoso taṃ pajahāma. ko nu bhavaṃ hotī’ti? ‘suto nu bhavataṃ — asito devalo isī’ti? ‘evaṃ, bho’. ‘so khvāhaṃ, bho, homī’ti. atha kho, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitaṃ devalaṃ isiṃ abhivādetuṃ upakkamiṃsu.


그러자 세존은 침묵하고, 눈을 내리깔고, 어깨를 늘어뜨리고, 고개를 숙이고, 슬픔을 억누르면서, 당황스럽게 앉아있는 젊은 바라문 앗살라야나에게 이렇게 말했다. ― "예전에, 알살라야나여, 숲속에서 초막을 짓고 살아가는 일곱 명의 바라문 선인에게 이런 악한 견해가 생겼습니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고. 앗살라야나여, 아시따 데왈라 선인이 숲속에서 초막을 짓고 살아가는 일곱 명의 바라문 선인에게 이런 악한 견해가 생겼다고 들었습니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고. 그러자 앗살라야나여, 아시따 데왈라 선인은 머리와 수염을 다듬고 붉은색 옷을 입고 덮힌 신발을 신고 금으로 만든 지팡이를 짚고서 일곱 명의 바라문 선인의 은둔처에 나타났습니다. 그리고 앗살라야나여, 아시따 데왈라 선인은 일곱 명의 바라문 선인의 은둔처에서 걸으면서 이렇게 말했습니다. ― ‘가버린 이 바라문 선인 존자들은 참으로 누구인가? 가버린 이 바라문 선인 존자들은 참으로 누구인가?’라고. 그러자 앗살라야나여, 일곱 명의 바라문 선인에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘일곱 명의 바라문 선인의 은둔처에서 걸으면서 ‘가버린 이 바라문 선인 존자들은 참으로 누구인가? 가버린 이 바라문 선인 존자들은 참으로 누구인가?’라고 말하는 목동 같은 모습의 이 사람은 누구인가? 참으로 우리는 저주할 것이다.’라고. 그래서 앗살라야나여, 일곱 명의 바라문 선인은 아시따 데왈라 선인을 저주했다. ― ‘낮은 자여, 재가 되어라. 낮은 자여, 재가 되어라.’라고. 앗살라야나여, 일곱 명의 바라문 선인들이 거듭하여 아시따 데왈라 선인을 저주할 때 아시따 데왈라 선인은 더 멋지고 더 아름답고 더 청정해졌다. 그러자 일곱 명의 바라문 선인에게 이런 생각이 떠올랐다. ― ‘우리의 종교적 삶은 헛되다. 범행은 결실이 없다. 전에 우리가 ‘낮은 자여, 재가 되어라. 낮은 자여, 재가 되어라.’라고 저주한 어떤 사람은 재가 되었다. 그런데 이 사람은 우리가 거듭하여 저주할 때 더 멋지고 더 아름답고 더 청정해졌다.’라고. ‘존자들의 종교적 삶은 헛되지 않소. 범행은 결실이 없지 않소. 존자들은 여기를 보시오. 나에 대한 의(意)의 결점을 버리시오.’라고. ‘의(意)의 결점을 우리는 버리겠습니다. 존자는 누구십니까?’ ‘존자들은 아시따 데왈라 선인이라고 들어보았습니까?’ ‘그렇습니다, 존자여.’ ‘존자들이여, 내가 그 아시따 데왈라 선인이오.’ 그러자 앗살라야나여, 일곱 명의 바라문 선인들은 아시따 데왈라 선인에게 절을 했다.


411. “atha kho, assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaṇisayo etadavoca — ‘sutaṃ metaṃ, bho, sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ — brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti. ‘evaṃ, bho’.


그러자 앗살라야나여, 아시따 데왈라 선인은 일곱 명의 바라문 선인에게 이렇게 말했다. ― ‘존자들이여, 나는 숲속에서 초막을 짓고 살아가는 일곱 명의 바라문 선인에게 이런 악한 견해가 생겼다고 들었습니다. ― ‘바라문 계급만이 으뜸이고 다른 계급은 저열하다. 바라문 계급만이 선이고 다른 계급은 악이다. 바라문만이 깨끗하고 바라문 아닌 자들은 깨끗하지 않다. 바라문만이 범천의 정통한 아들이고, 입에서 태어났고, 범천에 의해 생겨났고, 범천에 의해 창조되었고, 범천의 후계자이다.’라고. ‘그렇습니다, 존자여’


“‘jānanti pana bhonto — yā janikā mātā brāhmaṇaṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘no hidaṃ, bho’.


그런데 존자들은 ‘어머니는 오직 바라문에게만 갔다. 바라문 아닌 사람에게는 가지 않았다.’라고 압니까? ‘아닙니다, 존자여.’


“‘jānanti pana bhonto — yā janikāmātu mātā yāva sattamā mātumātāmahayugā brāhmaṇaṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇan’ti? ‘no hidaṃ, bho’.


그런데 존자들은 ‘어머니의 일곱 번째 선대까지의 어머니는 오직 바라문에게만 갔다. 바라문 아닌 사람에게는 가지 않았다.’라고 압니까? ‘아닙니다, 존자여.’


“‘jānanti pana bhonto — yo janako pitā brāhmaṇiṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? ‘no hidaṃ, bho’.


그런데 존자들은 ‘아버지는 오직 바라문 여인에게만 갔다. 바라문 아닌 여인에게는 가지 않았다.’라고 압니까? ‘아닙니다, 존자여.’


“‘jānanti pana bhonto — yo janakapitu pitā yāva sattamā pitupitāmahayugā brāhmaṇiṃyeva agamāsi, no abrāhmaṇin’ti? ‘no hidaṃ, bho’.


그런데 존자들은 ‘아버지의 일곱 번째 선대까지의 아버지는 오직 바라문 여인에게만 갔다. 바라문 아닌 여인에게는 가지 않았다.’라고 압니까? ‘아닙니다, 존자여.’


“‘jānanti pana bhonto — yathā gabbhassa avakkanti hotī’ti? ‘jānāma mayaṃ, bho — yathā gabbhassa avakkanti hoti. idha mātāpitaro ca sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca paccupaṭṭhito hoti; evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’ti.


그런데 존자들은 ‘어떤 방법으로 태에 듦이 있는지?’라고 압니까? ‘어떤 방법으로 태에 듦이 있는지 저희는 압니다. 여기 어머니와 아버지의 결합이 있고, 어머니가 월경하고, 간답바가 나타날 때, 이렇게 세 가지의 집합으로부터 태에 듦이 있습니다.’


• (MN 38-애(愛)의부서짐의 큰 경) 참조


“‘jānanti pana bhonto — taggha, so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti? ‘na mayaṃ, bho, jānāma — taggha so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā’ti. ‘evaṃ sante, bho, jānātha — ke tumhe hothā’ti? ‘evaṃ sante, bho, na mayaṃ jānāma — ke mayaṃ homā’ti. te hi nāma, assalāyana, satta brāhmaṇisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjīyamānā samanuggāhīyamānā samanubhāsīyamānā na sampāyissanti; kiṃ pana tvaṃ etarahi mayā sakasmiṃ jātivāde samanuyuñjīyamāno samanuggāhīyamāno samanubhāsīyamāno sampāyissasi, yesaṃ tvaṃ sācariyako na puṇṇo dabbigāho”ti.


그런데 존자들은 ‘참으로 그 간답바가 끄샤뜨리야인지 바라문인지 와이샤인지 수드라인지?’라고 압니까? ‘존자여, 저희는 ‘참으로 그 간답바가 끄샤뜨리야인지 바라문인지 와이샤인지 수드라인지?’라고 모릅니다. ‘이럴 때, 존자들이여, ‘그대들은 누구인지’ 압니까?’ ‘이럴 때, 존자여, 저희는 ‘우리는 누구인지’ 모릅니다.’ 


‘참으로 앗살라나여, 그 일곱 명의 바라문 선인들은 아시따 데왈라 선인과 교차하여 질문하고 이유를 묻고 함께 대화하였지만, 자신의 태어남을 설명할 수 없었습니다. 그러니 그대가 어떻게 나와 교차하여 질문하고 이유를 묻고 함께 대화함으로써 자신의 태어남을 설명할 수 있겠습니까? 스승과 함께하는 그대는 그들을 위해 국자를 쥔 뿐나만도 못합니다.’”


evaṃ vutte, assalāyano māṇavo bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


이렇게 말했을 때, 젊은 바라문 앗살라야나는 세존에게 이렇게 말했다. ― "정말 기쁩니다, 고따마 존자시여. 정말 기쁩니다, 고따마 존자시여! 예를 들면, 고따마 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼 고따마 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 길을 찾는 저는 의지처인 고따마 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오."


assalāyanasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

Comments

대원행 2023.06.03 21:13
http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya05_10_06&wr_id=3 참조 (맛지마 니까야 관통 법회 - 96. 에수까리 경[바라문 - 사성계급의 섬김과 재산])
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close