니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 96.esukārī

96.esukārī

6. esukārīsuttaṃ (MN 96-에수까리 경)

0 82 2023.05.31 17:28
4 MN 96-에수까리 경esukārīsuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.09.24

5. brāhmaṇavaggo, 6. esukārīsuttaṃ (MN 96-에수까리 경)


436. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho esukārī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “brāhmaṇā, bho gotama, catasso pāricariyā paññapenti — brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti, khattiyassa pāricariyaṃ paññapenti, vessassa pāricariyaṃ paññapenti, suddassa pāricariyaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti — ‘brāhmaṇo vā brāhmaṇaṃ paricareyya, khattiyo vā brāhmaṇaṃ paricareyya, vesso vā brāhmaṇaṃ paricareyya, suddo vā brāhmaṇaṃ paricareyyā’ti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṃ paññapenti — ‘khattiyo vā khattiyaṃ paricareyya, vesso vā khattiyaṃ paricareyya, suddo vā khattiyaṃ paricareyyā’ti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariyaṃ paññapenti — ‘vesso vā vessaṃ paricareyya, suddo vā vessaṃ paricareyyā’ti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariyaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṃ paññapenti — ‘suddova suddaṃ paricareyya. ko panañño suddaṃ paricarissatī’ti? idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṃ paññapenti. brāhmaṇā, bho gotama, imā catasso pāricariyā paññapenti. idha bhavaṃ gotamo kimāhā”ti?


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 에수까리 바라문이 세존에게 왔다. 와서는 세존과 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 에수까리 바라문은 세존에게 이렇게 말했다. ― “고따마 존자여, 바라문들은 네 가지 섬김을 선언합니다. 바라문을 위한 섬김을 선언하고, 끄샤뜨리야를 위한 섬김을 선언하고, 와이샤를 위한 섬김을 선언하고, 수드라를 위한 섬김을 선언합니다. 거기서 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 바라문을 위한 섬김을 선언하는 것입니다. ― ‘바라문이 바라문을 섬기거나, 끄샤뜨리야가 바라문을 섬기거나, 와이샤가 바라문을 섬기거나, 수드라가 바라문을 섬겨야 한다.’라고. 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 바라문을 위한 섬김을 선언하는 것입니다. 거기서 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 끄샤뜨리야를 위한 섬김을 선언하는 것입니다. ― ‘끄샤뜨리야가 끄샤뜨리야를 섬기거나, 와이샤가 끄샤뜨리야를 섬기거나, 수드라가 끄샤뜨리야를 섬겨야 한다.’라고. 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 끄샤뜨리야를 위한 섬김을 선언하는 것입니다. 거기서 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 와이샤를 위한 섬김을 선언하는 것입니다. ― ‘와이샤가 와이샤를 섬기거나, 수드라가 와이샤를 섬겨야 한다.’라고. 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 와이샤를 위한 섬김을 선언하는 것입니다. 거기서 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 수드라의 섬김을 선언하는 것입니다. ― ‘오직 수드라가 수드라를 섬겨야 한다. 다른 누가 수드라를 섬기겠는가?’라고. 이것이, 고따마 존자여, 바라문들이 수드라의 섬김을 선언하는 것입니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 네 가지 섬김을 선언합니다. 여기서 고따마 존자는 무엇을 말합니까?”


437. “kiṃ pana, brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṃ etadabbhanujānāti — ‘imā catasso pāricariyā paññapentū’”ti? “no hidaṃ, bho gotama”. “seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daliddo assako anāḷhiyo. tassa akāmassa bilaṃ olaggeyyuṃ — ‘idaṃ te, ambho purisa, maṃsaṃ khāditabbaṃ, mūlañca anuppadātabban’ti. evameva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāya tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, atha ca panimā catasso pāricariyā paññapenti. nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘sabbaṃ paricaritabban’ti vadāmi; nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘sabbaṃ na paricaritabban’ti vadāmi. yaṃ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṃ taṃ ‘paricaritabban’ti vadāmi; yañca khvāssa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṃ ‘paricaritabban’ti vadāmi. khattiyaṃ cepi, brāhmaṇa, evaṃ puccheyyuṃ — ‘yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, khattiyopi hi, brāhmaṇa, sammā byākaramāno evaṃ byākareyya — ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṃ taṃ paricareyyaṃ; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṃ paricareyyan’ti. brāhmaṇaṃ cepi, brāhmaṇa ... pe ... vessaṃ cepi, brāhmaṇa ... pe ... suddaṃ cepi, brāhmaṇa, evaṃ puccheyyuṃ — ‘yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kamettha paricareyyāsī’ti, suddopi hi, brāhmaṇa, sammā byākaramāno evaṃ byākareyya — ‘yañhi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaṃ taṃ paricareyyaṃ; yañca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo tamahaṃ paricareyyan’ti. nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uccākulīnatā seyyaṃso’ti vadāmi, na panāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uccākulīnatā pāpiyaṃso’ti vadāmi; nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uḷāravaṇṇatā seyyaṃso’ti vadāmi, na panāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uḷāravaṇṇatā pāpiyaṃso’ti vadāmi; nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uḷārabhogatā seyyaṃso’ti vadāmi, na panāhaṃ, brāhmaṇa, ‘uḷārabhogatā pāpiyaṃso’ti vadāmi.


“그런데 바라문이여, 세상 모든 사람이 바라문들의 ‘이런 네 가지 섬김을 선언해야 한다.’라는 것을 받아들입니까?” “아닙니다, 고따마 존자여.” “예를 들면, 바라문이여, 가난하고 가진 것이 없고 빈곤한 사람이 있습니다. 원하지 않는 그에게 ‘이 사람아, 이것은 그대가 먹을 고기라네. 그리고 돈을 내야 하네.’라며 고기 조각을 할당해줍니다. 이처럼, 바라문이여, 바라문들은 그 사문 바라문들의 동의 없이 이런 네 가지 섬김을 선언합니다. 바라문이여, 나는 ‘모두를 섬겨야 한다.’라고 말하지 않고, 바라문이여, ‘나는 모두를 섬기지 않아야 한다.’라고 말하지도 않습니다. 바라문이여, 섬기는 사람에게 섬김을 원인으로 더 좋은 것이 아니라 더 나쁜 것이 생긴다면 나는 그것을 섬겨야 한다고 말하지 않습니다. 그러나 바라문이여, 섬기는 사람에게 섬김을 원인으로 더 나쁜 것이 아니라 더 좋은 것이 생긴다면 나는 그것을 섬겨야 한다고 말합니다. 만약에 바라문이여, 끄샤뜨리야에게도 ‘섬기는 그대에게 섬김을 원인으로 더 좋은 것이 아니라 더 나쁜 것이 생길 수도 있고, 섬기는 그대에게 섬김을 원인으로 더 나쁜 것이 아니라 더 좋은 것이 생길 수도 있다면, 여기서 그대는 누구를 섬기겠습니까?’라고 묻는다면, 참으로 바라문이여, 바르게 말하는 끄샤뜨리야는 이렇게 말할 것입니다. ― ‘섬기는 나에게 섬김을 원인으로 더 좋은 것이 아니라 더 나쁜 것이 생긴다면 나는 그것을 섬기지 않을 것이고, 섬기는 나에게 섬김을 원인으로 더 나쁜 것이 아니라 더 좋은 것이 생긴다면 나는 그것을 섬길 것입니다.’라고. 만약에 바라문이여, 바라문에게도 … 만약에 바라문이여, 와이샤에게도 … 만약에 바라문이여, 수드라에게도 ‘섬기는 그대에게 섬김을 원인으로 더 좋은 것이 아니라 더 나쁜 것이 생길 수도 있고, 섬기는 그대에게 섬김을 원인으로 더 나쁜 것이 아니라 더 좋은 것이 생길 수도 있다면, 여기서 그대는 누구를 섬기겠습니까?’라고 묻는다면, 참으로 바라문이여, 바르게 말하는 수드라도 이렇게 말할 것입니다. ― ‘섬기는 나에게 섬김을 원인으로 더 좋은 것이 아니라 더 나쁜 것이 생긴다면 나는 그것을 섬기지 않을 것이고, 섬기는 나에게 섬김을 원인으로 더 나쁜 것이 아니라 더 좋은 것이 생긴다면 나는 그것을 섬길 것입니다.’라고. 바라문이여, 나는 ‘높은 가문이 더 좋다.’라고 말하지 않고, 바라문이여, 나는 ‘높은 가문이 더 나쁘다.’라고 말하지 않습니다. 바라문이여, 나는 ‘고귀한 계급이 더 좋다.’라고 말하지 않고, 바라문이여, 나는 ‘고귀한 계급이 더 나쁘다.’라고 말하지 않습니다. 바라문이여, 나는 ‘큰 부자가 더 좋다.’라고 말하지 않고, 바라문이여, 나는 ‘큰 부자가 더 나쁘다.’라고 말하지 않습니다. 


438. “uccākulīnopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. tasmā ‘na uccākulīnatā seyyaṃso’ti vadāmi. uccākulīnopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. tasmā ‘na uccākulīnatā pāpiyaṃso’ti vadāmi.


높은 가문이라 해도, 바라문이여, 여기 어떤 사람은 생명을 해치고, 주지 않는 것을 가지고, 음행에 대해 삿되게 행하고, 거짓을 말하고, 험담하고, 거친 말을 하고, 쓸모없고 허튼 말을 하고, 간탐하고, 거슬린 심을 가졌고, 삿된 견해를 가졌습니다. 그것 때문에 ‘높은 가문이 더 좋다.’라고 나는 말하지 않습니다. 높은 가문이라 해도, 바라문이여, 여기 어떤 사람은 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않았고, 바른 견해를 가졌습니다. 그것 때문에 ‘높은 가문이 더 나쁘다.’라고 나는 말하지 않습니다.


439. “uḷāravaṇṇopi hi, brāhmaṇa ... pe ... uḷārabhogopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātī hoti ... pe ... micchādiṭṭhi hoti. tasmā ‘na uḷārabhogatā seyyaṃso’ti vadāmi. uḷārabhogopi hi, brāhmaṇa, idhekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti. tasmā ‘na uḷārabhogatā pāpiyaṃso’ti vadāmi. nāhaṃ, brāhmaṇa, ‘sabbaṃ paricaritabban’ti vadāmi, na panāhaṃ, brāhmaṇa, ‘sabbaṃ na paricaritabban’ti vadāmi. yaṃ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaḍḍhati, sīlaṃ vaḍḍhati, sutaṃ vaḍḍhati, cāgo vaḍḍhati, paññā vaḍḍhati, tamahaṃ ‘paricaritabban’ti (vadāmi. yaṃ hissa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu na saddhā vaḍḍhati, na sīlaṃ vaḍḍhati, na sutaṃ vaḍḍhati, na cāgo vaḍḍhati, na paññā vaḍḍhati, nāhaṃ taṃ ‘paricaritabban’ti) vadāmī”ti.


고귀한 계급이라 해도, 바라문이여 … 큰 부자라 해도, 바라문이여 … 여기 어떤 사람은 생명을 해치고 … 삿된 견해를 가졌습니다. 그것 때문에 ‘큰 부자가 더 좋다.’라고 나는 말하지 않습니다. 큰 부자라 해도, 바라문이여, 어떤 사람은 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가졌습니다. 그것 때문에 ‘큰 부자가 더 나쁘다.’라고 나는 말하지 않습니다. 바라문이여, 나는 ‘모두를 섬겨야 한다.’라고 말하지 않고, 바라문이여, ‘나는 모두를 섬기지 않아야 한다.’라고 말하지도 않습니다. 참으로 바라문이여, 섬기는 사람에게 섬김을 원인으로 믿음이 늘어나고, 계가 늘어나고, 배움이 늘어나고, 베풂이 늘어나고, 지혜가 늘어난다면, 나는 그 사람을 섬겨야 한다고 말합니다. 참으로 바라문이여, 섬기는 사람에게 섬김을 원인으로 믿음이 늘어나지 않고, 계가 늘어나지 않고, 배움이 늘어나지 않고, 베풂이 늘어나지 않고, 지혜가 늘어나지 않는다면, 나는 그 사람을 섬기지 않아야 한다고 말합니다.”


440. evaṃ vutte, esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “brāhmaṇā, bho gotama, cattāri dhanāni paññapenti — brāhmaṇassa sandhanaṃ paññapenti, khattiyassa sandhanaṃ paññapenti, vessassa sandhanaṃ paññapenti, suddassa sandhanaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññapenti bhikkhācariyaṃ; bhikkhācariyañca pana brāhmaṇo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṃ paññapenti dhanukalāpaṃ; dhanukalāpañca pana khattiyo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṃ paññapenti kasigorakkhaṃ; kasigorakkhañca pana vesso sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṃ paññapenti. tatridaṃ, bho gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṃ paññapenti asitabyābhaṅgiṃ; asitabyābhaṅgiñca pana suddo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti gopova adinnaṃ ādiyamānoti. idaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṃ paññapenti. brāhmaṇā, bho gotama, imāni cattāri dhanāni paññapenti. idha bhavaṃ gotamo kimāhā”ti?


이렇게 말했을 때, 에수까리 바라문이 세존에게 이렇게 말했다. ― “고따마 존자여, 바라문들은 네 가지 재산을 선언합니다. ― 바라문의 재산을 선언하고, 끄샤뜨리야의 재산을 선언하고, 와이샤의 재산을 선언하고, 수드라의 재산을 선언합니다. 거기서 고따마 존자여, 바라문들은 탁발을 바라문의 재산이라고 선언하면서, 바라문이 탁발의 재산을 경멸하고 해야 할 일을 하지 않으면 마치 지키는 자가 주지 않은 것을 가지는 것으로 여깁니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 바라문의 재산을 선언합니다. 거기서 고따마 존자여, 바라문들은 활과 화살통을 끄샤뜨리야의 재산이라고 선언하면서, 끄샤뜨리야가 활과 화살통의 재산을 경멸하고 해야 할 일을 하지 않으면 마치 지키는 자가 주지 않은 것을 가지는 것으로 여깁니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 끄샤뜨리야의 재산을 선언합니다. 거기서 고따마 존자여, 바라문들은 농사와 목축을 와이샤의 재산이라고 선언하면서, 와이샤가 농사와 목축의 재산을 경멸하고 해야 할 일을 하지 않으면 마치 지키는 자가 주지 않은 것을 가지는 것으로 여깁니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 와이샤의 재산을 선언합니다. 거기서 고따마 존자여, 바라문들은 낫과 짐 나르는 막대기를 수드라의 재산이라고 선언하면서, 수드라가 낫과 짐 나르는 막대기의 재산을 경멸하고 해야 할 일을 하지 않으면 마치 지키는 자가 주지 않은 것을 가지는 것으로 여깁니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 수드라의 재산을 선언합니다. 고따마 존자여, 바라문들은 이런 네 가지 재산을 선언합니다. 여기에 대해 고따마 존자는 무엇을 말합니까?”


441. “kiṃ pana, brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṃ etadabbhanujānāti — ‘imāni cattāri dhanāni paññapentū’”ti? “no hidaṃ, bho gotama”. “seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daliddo assako anāḷhiyo. tassa akāmassa bilaṃ olaggeyyuṃ — ‘idaṃ te, ambho purisa, maṃsaṃ khāditabbaṃ, mūlañca anuppadātabban’ti. evameva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāya tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, atha ca panimāni cattāri dhanāni paññapenti. ariyaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, lokuttaraṃ dhammaṃ purisassa sandhanaṃ paññapemi. porāṇaṃ kho panassa mātāpettikaṃ kulavaṃsaṃ anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva saṅkhyaṃ gacchati. khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva saṅkhyaṃ gacchati; brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmaṇo’tveva saṅkhyaṃ gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva saṅkhyaṃ gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva saṅkhyaṃ gacchati. seyyathāpi, brāhmaṇa, yaṃyadeva paccayaṃ paṭicca aggi jalati tena teneva saṅkhyaṃ gacchati. kaṭṭhañce paṭicca aggi jalati ‘kaṭṭhaggi’tveva saṅkhyaṃ gacchati; sakalikañce paṭicca aggi jalati ‘sakalikaggi’tveva saṅkhyaṃ gacchati; tiṇañce paṭicca aggi jalati ‘tiṇaggi’tveva saṅkhyaṃ gacchati; gomayañce paṭicca aggi jalati ‘gomayaggi’tveva saṅkhyaṃ gacchati. evameva kho ahaṃ, brāhmaṇa, ariyaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ purisassa sandhanaṃ paññapemi. porāṇaṃ kho panassa mātāpettikaṃ kulavaṃsaṃ anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti tena teneva saṅkhyaṃ gacchati.


“그런데 바라문이여, 세상 모든 사람이 바라문들의 ‘이런 네 가지 재산을 선언해야 한다.’라는 것을 받아들입니까? “아닙니다, 고따마 존자여.” “예를 들면, 바라문이여, 가난하고 가진 것이 없고 빈곤한 사람이 있습니다. 원하지 않는 그에게 ‘이 사람아, 이것은 그대가 먹을 고기라네. 그리고 돈을 내야 하네.’라며 고기 조각을 할당해줍니다. 이처럼, 바라문이여, 바라문들은 그 사문 바라문들의 동의 없이 이런 네 가지 재산을 선언합니다. 바라문이여, 참으로 나는 성스러운 세상을 넘어선 법[출세간법(出世間法)]을 사람의 재산이라고 선언합니다. 바라문이여, 어디가 됐건 조상들, 어머니 아버지의 가문 계보를 기억하는 자기 존재로 태어날 때마다 거기에 따른 이름을 얻습니다. 만약 끄샤뜨리야 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 끄샤뜨리야라는 이름을 얻고, 만약 바라문 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 바라문이라는 이름을 얻고, 만약 와이샤 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 와이샤라는 이름을 얻고, 만약 수드라 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 수드라라는 이름을 얻습니다. 예를 들면, 바라문이여, 언제 어떤 조건을 연(緣)하여 불이 타면 그때 단지 그것에 의한 이름을 얻습니다. 만약 장작을 연(緣)하여 불이 타면 단지 장작불이라는 이름을 얻고, 만약 나무토막을 연(緣)하여 불이 타면 단지 나무토막 불이라는 이름을 얻고, 만약 풀을 연(緣)하여 불이 타면 단지 풀 불이라는 이름을 얻고, 만약 쇠똥을 연(緣)하여 불이 타면 단지 쇠똥 불이라는 이름을 얻습니다. 이처럼, 바라문이여, 나는 성스러운 세상을 넘어선 법[출세간법(出世間法)]을 사람의 재산이라고 선언합니다. 어디가 됐건 조상들, 어머니 아버지의 가문 계보를 기억하는 자기 존재로 태어날 때마다 거기에 따른 이름을 얻습니다.


“khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘khattiyo’tveva saṅkhyaṃ gacchati; brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘brāhmaṇo’tveva saṅkhyaṃ gacchati; vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘vesso’tveva saṅkhyaṃ gacchati; suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti ‘suddo’tveva saṅkhyaṃ gacchati.


만약 끄샤뜨리야 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 끄샤뜨리야라는 이름을 얻고, 만약 바라문 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 바라문이라는 이름을 얻고, 만약 와이샤 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 와이샤라는 이름을 얻고, 만약 수드라 가문에서 자기 존재로 태어나면 단지 수드라라는 이름을 얻습니다.


“khattiyakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 끄샤뜨리야 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허틀게 말하는 행위로부터 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않았고, 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.


“brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 바라문 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.


“vessakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 와이샤 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.


“suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 수드라 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.


442. “taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, brāhmaṇova nu kho pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ, no khattiyo no vesso no suddo”ti? “no hidaṃ, bho gotama. khattiyopi hi, bho gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ; brāhmaṇopi hi, bho gotama... vessopi hi, bho gotama... suddopi hi, bho gotama... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ abyābajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetun”ti. “evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 바라문이여? 바라문만이 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심(慈心)을 닦는 것이 가능합니까? 끄샤뜨리야는 아니고, 와이샤는 아니고, 수드라는 아닙니까?”


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 고따마 존자시여, 끄샤뜨리야도 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심(慈心)을 닦는 것이 가능합니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 네 가지 계급의 누구라도 이 자리에서 원망 없고 거슬림 없는 자심(慈心)을 닦는 것이 가능합니다.”


“이처럼, 바라문이여, 끄샤뜨리야 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다. 


“brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa... vessakulā cepi, brāhmaṇa... suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 바라문 가문 … 바라문이여, 와이샤 가문 … 바라문이여, 수드라 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다


443. “taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, brāhmaṇova nu kho pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, no khattiyo no vesso no suddo”ti? “no hidaṃ, bho gotama. khattiyopi hi, bho gotama, pahoti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ; brāhmaṇopi hi, bho gotama... vessopi hi, bho gotama ... suddopi hi, bho gotama... sabbepi hi, bho gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottisināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetun”ti. “evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 바라문이여? 바라문만이 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니까? 끄샤뜨리야는 아니고, 와이샤는 아니고, 수드라는 아닙니까?” 


“그렇지 않습니다, 고따마 존자시여. 끄샤뜨리야도 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니다. 고따마 존자시여, 바라문도 … 고따마 존자시여, 와이샤도, … 고따마 존자시여, 수드라도 … 네 계급의 누구라도 때밀이와 목욕 가루를 가지고 강에 가서 먼지와 때를 씻는 것이 가능합니다.”


“이처럼, 바라문이여, 끄샤뜨리야 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다. 


“brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa... vessakulā cepi, brāhmaṇa... suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.


바라문이여, 바라문 가문 … 바라문이여, 와이샤 가문 … 바라문이여, 수드라 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.


444. “taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya — ‘āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontu; āyantu pana bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontū’”ti?


“그것을 어떻게 생각합니까, 바라문이여? 여기 머리에 의식을 치르고 왕위에 오른 끄샤뜨리야 왕이 사람들 가운데서 여러 낮은 계급에서 태어난 백 명의 사람을 모을 것입니다. ― ‘오시오, 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들은 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 하시오. 오시오, 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들은 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 하시오.’라고. 


“taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, yo evaṃ nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato so eva nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi na ceva accimā na ca vaṇṇavā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti? “no hidaṃ, bho gotama. yopi hi so, bho gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yopi so caṇḍālakulā nesādakulā venakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā eraṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. sabbopi hi, bho gotama, aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro ca sabbenapi sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun”ti.


그것을 어떻게 생각합니까, 바라문이여? 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들이 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고 열을 나게 할 때, 오직 그 불만이 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니까? 그 불에 의해서만 불의 역할을 할 수 있습니까? 반면에 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들이 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 할 때, 그 불은 화염이 없고, 색깔이 없고, 밝게 빛나지 않습니까? 그 불에 의해서는 불의 역할을 할 수 없습니까?”라고. “아닙니다, 고따마 존자여! 끄샤뜨리야 가문이나 바라문 가문이나 왕의 가문에서 태어난 존자들이 사까 나무나 살라 나무나 살랄라 나무나 백단향 나무거나 빠두마까 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고 열을 나게 할 때도 그 불은 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 그 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다. 불가촉천민의 가문이나 사냥꾼의 가문이나 바구니를 만드는 가문이나 마차를 만드는 가문이나 청소부의 가문에서 태어난 존자들이 개 밥통이나 돼지 여물통이나 쓰레기통이나 피마자 나무의 위에 나무토막을 가지고 불을 일으키고, 열을 나게 할 때도 그 불은 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 그 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다. 참으로 고따마 존자여, 어떤 불이라도 화염이 있고, 색깔이 있고, 밝게 빛납니다. 어떤 불에 의해서도 불의 역할을 할 수 있습니다.”


“evameva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti ... pe ... sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. brāhmaṇakulā cepi, brāhmaṇa... vessakulā cepi, brāhmaṇa... suddakulā cepi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, abrahmacariyā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalan”ti.


“이처럼, 바라문이여, 끄샤뜨리야 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고 … 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다. 바라문이여, 바라문 가문 … 바라문이여, 와이샤 가문 … 바라문이여, 수드라 가문의 집에서 집 없는 곳으로 출가한 사람이라 해도, 여래가 선언한 법과 율에 와서 생명을 해치는 행위로부터 피하고, 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피하고, 음행에 대한 삿된 행위로부터 피하고, 거짓을 말하는 행위로부터 피하고, 험담하는 행위로부터 피하고, 거칠게 말하는 행위로부터 피하고, 쓸모없고 허튼 말을 하는 행위로부터 피하고, 간탐하지 않고, 거슬린 심을 가지지 않았고, 바른 견해를 가진다면, 그는 유익을 위해 방법이 되는 법을 성취합니다.”


evaṃ vutte, esukārī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama ... pe ... upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti.


이렇게 말했을 때, 에수까리 바라문은 세존에게 이렇게 말했다. ― "정말 기쁩니다, 고따마 존자시여. 정말 기쁩니다, 고따마 존자시여! 예를 들면, 고따마 존자시여, 넘어진 자를 일으킬 것입니다. 덮여있는 것을 걷어낼 것입니다. 길 잃은 자에게 길을 알려줄 것입니다. ‘눈 있는 자들은 모습들을 본다.’라며 어둠 속에서 기름 등불을 들 것입니다. 이처럼 고따마 존자께서는 여러 가지 방법으로 법을 설하셨습니다. 이런 저는 의지처인 고따마 존자 그리고 가르침과 비구 상가에게로 갑니다. 고따마 존자께서는 저를 오늘부터 살아있는 동안 귀의한 재가 신자로 받아 주십시오."


esukārīsuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close