니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 97.dhanañjāni

97.dhanañjāni

7. dhanañjānisuttaṃ (MN 97-다난자니 경)

1 96 2023.06.07 16:46
3 MN 97-다난자니 경dhanañjānisuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.09.24

5. brāhmaṇavaggo, 7. dhanañjānisuttaṃ (MN 97-다난자니 경)


445. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. atha kho aññataro bhikkhu rājagahe vassaṃvuṭṭho yena dakkhiṇāgiri yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ bhikkhuṃ āyasmā sāriputto etadavoca — “kaccāvuso, bhagavā arogo ca balavā cā”ti? “arogo cāvuso, bhagavā balavā cā”ti. “kacci panāvuso, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā”ti? “bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā”ti. “ettha, āvuso, taṇḍulapālidvārāya dhanañjāni nāma brāhmaṇo atthi. kaccāvuso, dhanañjāni brāhmaṇo arogo ca balavā cā”ti? “dhanañjānipi kho, āvuso, brāhmaṇo arogo ca balavā cā”ti. “kacci panāvuso, dhanañjāni brāhmaṇo appamatto”ti? “kuto panāvuso, dhanañjānissa brāhmaṇassa appamādo? dhanañjāni, āvuso, brāhmaṇo rājānaṃ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati, brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ vilumpati. yāpissa bhariyā saddhā saddhakulā ānītā sāpi kālaṅkatā; aññāssa bhariyā assaddhā assaddhakulā ānītā”. “dussutaṃ vatāvuso, assumha, dussutaṃ vatāvuso, assumha; ye mayaṃ dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pamattaṃ assumha. appeva ca nāma mayaṃ kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaṇena saddhiṃ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo”ti?


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 키우는 곳에 머물렀다. 그때 사리뿟따 존자가 닥키나가리에서 큰 비구 상가와 함께 걸어 다니면서 살고 있었다. 그때 라자가하에서 우안거를 지내던 어떤 비구가 닥키나가리로 사리뿟따 존자에게 왔다. 와서는 사리뿟따 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 비구에게 사리뿟따 존자가 이렇게 말했다. ― “도반이여, 세존께서는 건강하고 힘 있으십니까?” “도반이여, 세존께서는 건강하고 힘 있으십니다.” “도반이여, 비구 상가는 건강하고 힘 있습니까?” “도반이여, 비구 상가도 건강하고 힘 있습니다.” “여기, 도반이여, 딴둘라빨라 문에 다난자니라는 바라문이 있습니다. 도반이여, 다난자니 바라문은 건강하고 힘 있습니까?” “도반이여, 다난자니 바라문도 건강하고 힘 있습니다.” “도반이여, 다난자니 바라문은 불방일합니까?” “도반이여, 어떻게 다난자니 바라문이 불방일하겠습니까? 도반이여, 다난자니 바라문은 왕을 의지하여 바라문 장자들을 강탈하고, 바라문 장자들을 의지하여 왕을 강탈합니다. 믿음 있는 가문에서 시집온 아내는 죽었고, 믿음이 없고 믿음이 없는 가문에서 시집온 다른 아내가 있습니다.” “참으로 도반이여, 듣기에 나쁜 이야기를 들었습니다. 참으로 도반이여, 듣기에 나쁜 이야기를 들었습니다. 우리는 다난자니 바라문이 방일하다고 들었습니다. 참으로 우리는 언제가 되었든 다난자니 바라문과 함께 만나야겠습니다. 참으로 무엇이든지 우정의 대화를 나누어야겠습니다.”


446. atha kho āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. tatra sudaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. tena kho pana samayena dhanañjāni brāhmaṇo bahinagare gāvo goṭṭhe duhāpeti. atha kho āyasmā sāriputto rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena dhanañjāni brāhmaṇo tenupasaṅkami. addasā kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmantaṃ sāriputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “ito, bho sāriputta, payo, pīyataṃ tāva bhattassa kālo bhavissatī”ti. “alaṃ, brāhmaṇa. kataṃ me ajja bhattakiccaṃ. amukasmiṃ me rukkhamūle divāvihāro bhavissati. tattha āgaccheyyāsī”ti. “evaṃ, bho”ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. atha kho dhanañjāni brāhmaṇo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ āyasmā sāriputto etadavoca — “kaccāsi, dhanañjāni, appamatto”ti? “kuto, bho sāriputta, amhākaṃ appamādo yesaṃ no mātāpitaro posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakarā posetabbā, mittāmaccānaṃ mittāmaccakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ñātisālohitānaṃ ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, atithīnaṃ atithikaraṇīyaṃ kātabbaṃ, pubbapetānaṃ pubbapetakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, devatānaṃ devatākaraṇīyaṃ kātabbaṃ, rañño rājakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ayampi kāyo pīṇetabbo brūhetabbo”ti?


사리뿟따 존자는 닥키나기리에서 원하는 만큼 머문 뒤에 걸어다니면서 라자가하로 갔다. 점진적으로 걸어서 라자가하에 도착했다. 거기서 사리뿟따 존자는 라자가하에서 웰루와나의 다람쥐 기르는 곳에 머물렀다. 그때 사리뿟따 존자는 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해 라자가하에 들어갔다. 그때 다난자니 바라문은 도시 외곽에 있는 외양간에서 소젖을 짜고 있었다. 사리뿟따 존자는 라자가하에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤 식사를 마친 오후에 다난자니 바라문에게 갔다. 다난자니 바라문은 멀리서 오고 있는 사리뿟따 존자를 보았다. 보고서 사리뿟따 존자에게 왔다. 와서는 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ― “사리뿟따 존자여, 여기 우유가 있습니다. 음식을 위해 규정된 시간일 것입니다.” “되었습니다, 바라문이여, 오늘 먹을 음식을 먹었습니다. 나는 저기 나무 밑에서 낮 동안 머물 것입니다. 그대는 거기로 오십시오.” “알겠습니다, 존자여.”라고 다난자니 바라문은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 그리고 다난자니 바라문은 점심 식사를 한 뒤에 사리뿟따 존자에게 갔다. 가서는 사리뿟따 존자와 함께 인사를 나누었다. 유쾌하고 기억할만한 이야기를 주고받은 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 다닌자니 바라문에게 사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. ― “다난자니여, 그대는 불방일합니까?” “사리뿟따 존자여, 어떻게 저희가 불방일하겠습니까? 저희는 봉양해야 하는 부모님이 계시고, 부양해야 하는 아들딸이 있고, 부양해야 하는 하인과 직원과 일하는 사람들이 있고, 친구와 주변 사람들을 위해 할 바를 행해야 하고, 친척과 일가들을 위해 할 바를 행해야 하고, 손님들을 위해 할 바를 행해야 하고, 조상들을 위해 할 바를 행해야 하고, 신들을 위해 할 바를 행해야 하고, 왕을 위해 할 바를 행해야 하고, 이 몸도 만족하고 증진토록 해야 합니다.”


447. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, mātāpitaro vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 부모님 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 부모님 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 부모님이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, puttadāro vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 아들딸 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 아들딸 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 아들딸이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, dāsakammakaraporisā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 하인과 직원과 일하는 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 하인과 직원과 일하는 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 하인과 직원과 일하는 사람들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, mittāmaccā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 친구와 주변 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 친구들과 주변 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 친구들과 주변 사람들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, ñātisālohitā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 친척과 일가들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 친척들과 일가들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 친척들과 일가들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, atithī vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 손님들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 손님들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 손님들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, pubbapetā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 조상들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 조상들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 조상들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, devatā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 신들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 신들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 신들이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho rañño hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, rājā vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 왕 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥 지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 왕 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 왕이 ‘이 사람은 우리 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, pare vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’”ti? “no hidaṃ, bho sāriputta. atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ”.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 여기 어떤 사람이 몸의 만족과 증진 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 할 것입니다. 그런 그에게 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 원인으로 지옥지기들이 지옥으로 잡아끌 것입니다. 참으로 그대가 ‘나는 몸의 만족과 증진 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 나를 지옥으로 잡아끌지 마십시오.’라거나 남들이 ‘이 사람은 몸의 만족과 증진 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 했으니 그를 지옥으로 잡아끌지 마시오.’라고 하면 그렇게 되겠습니까?” “아닙니다, 사리뿟따 존자여, 그래도 슬프게 우는 그를 지옥 지기들은 지옥으로 집어넣을 것입니다.”


448. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mātāpitaro ceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 부모님 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 부모님 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 부모님 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 부모님 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 부모님을 봉양할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadārañceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 아들딸 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 아들딸 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 아들딸 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 아들딸 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 아들딸을 부양할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā dāsakammakaraporise ceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 하인과 직원과 일하는 사람 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 하인과 직원과 일하는 사람 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 하인과 직원과 일하는 사람 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 하인과 직원과 일하는 사람 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 하인과 직원과 일하는 사람을 부양할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mittāmaccānañceva mittāmaccakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 친구와 주변 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 친구와 주변 사람들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 친구와 주변 사람들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 친구와 주변 사람들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 친구와 주변 사람들에게 친구와 주변 사람들을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ñātisālohitānañceva ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 친척과 일가들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 친척과 일가들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 친척과 일가들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 친척과 일가들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 친척들과 일가들에게 친척들과 일가들을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā atithīnañceva atithikaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 손님들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 손님들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 손님들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 손님들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 손님에게 손님들을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetānañceva pubbapetakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 조상들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 조상들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 조상들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 조상들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 조상들에게 조상들을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 신들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 신들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 신들 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 신들 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 신들에게 신들을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā rañño hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā rañño ceva rājakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 왕 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 왕 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 왕 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 왕 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 왕에게 왕을 위해 해야 할 일을 할 수 있습니다.


“taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo”ti? “yo hi, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo”ti. “atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā kāyañceva pīṇetuṃ brūhetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjitun”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여? 몸의 만족과 증진 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람이 있고, 몸의 만족과 증진 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 있을 때, 누가 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 몸의 만족과 증진 때문에 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람은 더 좋지 않습니다. 사리뿟따 존자여, 몸의 만족과 증진 때문에 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 여기에서 더 낫습니다. 사리뿟따 존자여, 비법의 행위와 안정되지 못한 행위를 하는 사람보다 법의 행위와 안정된 행위를 하는 사람이 더 낫습니다.” “다난자니여, 다른 사람들을 원인으로 하는 법다운 행위들이 있어서 그것으로 악업을 짓지 않고 공덕을 실천하면서 몸의 만족시키고 증진하게 할 수 있습니다.”


449. atha kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi — ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi — ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. evañca vadehi — ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca — “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca — “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti — ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’”ti. adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.


다난자니 바라문은 사리뿟따 존자의 말씀을 기뻐하고 감사한 뒤에 자리에서 일어나 돌아갔다. 그리고 다난자나 바라문은 나중에 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓았다. 다난자니 바라문은 어떤 사람에게 이렇게 말했다. ― “오라, 이 사람아, 그대는 세존에게 가라. 가서는 내 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표하라. ― ‘대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 사리뿟따 존자에게 가라. 가서는 내 이름으로 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표하라. ― ‘대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 이렇게 말하라. ― ‘대덕이시여, 사리뿟따 존자께서는 연민하셔서 다난자니 바라문이 집으로 와 주시면 감사하겠습니다.’”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 사람은 다난자니 바라문에게 대답한 뒤 세존에게 갔다. 가서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 사람은 세존에게 이렇게 말했다. ― ‘대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 사리뿟따 존자에게 갔다. 가서는 사리뿟따 존자에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 사람은 사리뿟따 존자에게 이렇게 말했다. ― ‘대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그는 사리뿟따 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 이렇게 말합니다. ― ‘대덕이시여, 사리뿟따 존자께서는 연민하셔서 다난자니 바라문의 집으로 와 주시면 감사하겠습니다.’“라고. 사리뿟따 존자는 침묵으로 동의했다.


450. atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ etadavoca — “kacci te, dhanañjāni, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti? paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti? “na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bho sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā vātā muddhani ca ūhananti. na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bho sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bho sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. seyyathāpi, bho sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ; evameva kho, bho sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti.


사리뿟따 존자는 옷차림을 바르게 한 뒤 발우와 가사를 지니고 다난자니 바라문의 집으로 갔다. 가서는 준비된 자리에 앉았다. 앉아서 사리뿟따 존자는 다난자니 바라문에게 이렇게 말했다. ― “다난자니여, 그대는 참을만합니까, 회복될 것 같습니까? 괴로운 느낌이 더 커지지 않고 작아집니까? 더 심해지지 않고 낫고 있다고 알겠습니까?”라고. “대덕이시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 사리뿟따 존자여, 힘센 사람이 예리한 칼로 머리를 쪼갤 것입니다. 이처럼, 사리뿟따 존자시여, 저에게 엄청난 바람이 머리를 흔듭니다. 사리뿟따 존자시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 사리뿟따 존자시여, 힘센 사람이 강한 가죽끈으로 머리를 감아쥘 것입니다. 이처럼, 사리뿟따 존자시여, 저에게 머리에 심한 두통이 있습니다. 사리뿟따 존자시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 사리뿟따 존자시여, 능숙한 백정이나 백정의 제자가 날카로운 소 잡는 칼로 배를 가를 것입니다. 이처럼, 사리뿟따 존자시여, 저에게 엄청난 바람이 배를 휘젓습니다. 사리뿟따 존자시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다. 예를 들면, 사리뿟따 존자시여, 두 명의 힘센 사람이 약한 사람을 양팔을 잡고서 숯불 구덩이에서 그대로 태울 것이고 뜨겁게 할 것입니다. 이처럼, 사리뿟따 존자시여, 저에게 몸에서 엄청난 열이 납니다. 사리뿟따 존자시여, 저는 참을만하지 않고 회복될 것 같지 않습니다. 저에게 아주 괴로운 느낌이 작아지지 않고 더 커집니다. 낫지 않고 더 심해지는 것을 알겠습니다.” 


451. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — nirayo vā tiracchānayoni vā”ti? “nirayā, bho sāriputta, tiracchānayoni seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — tiracchānayoni vā pettivisayo vā”ti? “tiracchānayoniyā, bho sāriputta, pettivisayo seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — pettivisayo vā manussā vā”ti? “pettivisayā, bho sāriputta, manussā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — manussā vā cātumahārājikā vā devā”ti? “manussehi, bho sāriputta, cātumahārājikā devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — cātumahārājikā vā devā tāvatiṃsā vā devā”ti? “cātumahārājikehi, bho sāriputta, devehi tāvatiṃsā devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — tāvatiṃsā vā devā yāmā vā devā”ti? “tāvatiṃsehi, bho sāriputta, devehi yāmā devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — yāmā vā devā tusitā vā devā”ti? “yāmehi, bho sāriputta, devehi tusitā devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — tusitā vā devā nimmānaratī vā devā”ti? “tusitehi, bho sāriputta, devehi nimmānaratī devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo — nimmānaratī vā devā paranimmitavasavattī vā devā”ti? “nimmānaratīhi, bho sāriputta, devehi paranimmitavasavattī devā seyyo”ti. “taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo paranimmitavasavattī vā devā brahmaloko vā”ti? “‘brahmaloko’ti — bhavaṃ sāriputto āha; ‘brahmaloko’ti — bhavaṃ sāriputto āhā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 지옥과 축생의 모태 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 지옥보다 축생의 모태가 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 축생의 모태와 아귀 세상 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 축생의 모태보다 아귀 세상이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 아귀 세상과 인간 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 아귀 세상보다 인간이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 인간과 사대왕천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 인간보다 사대왕천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 사대왕천과 삼십삼천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 사대왕천보다 삼십삼천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 삼십삼천과 야마천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 삼십삼천보다 야마천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 야마천과 도솔천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 야마천보다 도솔천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 도솔천과 화락천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 도솔천보다 화락천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 화락천과 타화자재천 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “사리뿟따 존자여, 화락천보다 타화자재천이 더 낫습니다.” “그것을 어떻게 생각합니까, 다난자니여, 타화자재천과 범천의 세상 중 어떤 것이 더 낫습니까?” “‘범천의 세상’이라고 사리뿟따 존자께서 말했습니다. ‘범천의 세상’이라고 사리뿟따 존자께서 말했습니다.”


atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi — “ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā. yaṃnūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ deseyyan”ti. “brahmānaṃ te, dhanañjāni, sahabyatāya maggaṃ desessāmi; taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bho”ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. āyasmā sāriputto etadavoca — “katamo ca, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo? idha, dhanañjāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. ayaṃ kho, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo”.


그러자 사리뿟따 존자에게 이런 생각이 떠올랐다. ― “참으로 바라문들은 범천의 세상으로 기운다. 내가 다난자니 바라문에게 범천의 동료로 이끄는 길을 설해야겠다.”라고. “다난자니여, 내개 그대에게 범천의 동료로 이끄는 길을 설하겠소. 그것을 듣고 잘 사고하시오. 나는 말하겠소.”라고. “알겠습니다, 존자여.”라고 다난자니 바라문은 사리뿟따 존자에게 대답했다. 사리뿟따 존자는 이렇게 말했다. ― “다난자니여, 무엇이 범천이 동료로 이끄는 길입니까? 여기 다난자니여, 비구는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머뭅니다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머뭅니다. 이것이, 다난자니여, 범천의 동료로 이끄는 길이오.


452. “puna caparaṃ, dhanañjāni, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ... pe ... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. ayaṃ kho, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo”ti. tena hi, bho sāriputta, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi — ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. atha kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho dhanañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante sāriputte kālamakāsi, brahmalokañca upapajji.


다시 다난자니여, 비구는 비(悲)가 함께한 심(心)으로 … 희(喜)가 함께한 심(心)으로 … 사(捨)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머뭅니다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심(心)으로 두루 미치면서 머뭅니다. 이것이, 다난자니여, 범천의 동료로 이끄는 길이오.” “참으로 사리뿟따 존자여, 그런 저의 이름으로 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표해 주십시오. ― ‘대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그가 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’”라고. 그러자 사리뿟따 존자는 다난자니 바라문에게 더 해야 할 바가 있음에도 낮은 범천의 세상에 확고히 하게 한 뒤 자리에서 일어나 돌아왔다. 다난자니 바라문은 사리뿟따 존자가 돌아간 뒤 오래지 않아서 죽었다. 그리고 범천의 세상에 태어났다.


453. atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “eso, bhikkhave, sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti. atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī”ti. “kiṃ pana tvaṃ sāriputta dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto”ti? “mayhaṃ kho, bhante, evaṃ ahosi — ‘ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā, yaṃnūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ deseyyan’ti. “kālaṅkatoca, sāriputta, dhanañjāni brāhmaṇo, brahmalokañca upapanno”ti.


그때 세존이 비구들에게 말했다. ― “비구들이여, 이 사리뿟따는 다난자니 바라문에게 더 해야 할 바가 있음에도 낮은 범천의 세상에 확고히 하게 한 뒤 자리에서 일어나 돌아왔다.”라고. 그리고 사리뿟따 존자가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 사리뿟따 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 다난자니 바라문이 병에 걸려 고통스럽고 큰 병을 앓고 있습니다. 그가 세존의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.”라고. “그런데 사리뿟따여, 그대는 왜 다난자니 바라문에게 더 해야 할 바가 있음에도 낮은 범천의 세상에 확고히 하게 한 뒤 자리에서 일어나 돌아왔는가?” “대덕이시여, 저에게 이런 생각이 들었습니다. ― ‘참으로 바라문들은 범천의 세상으로 기운다. 내가 다난자니 바라문에게 범천의 동료로 이끄는 길을 설해야겠다.’”라고. “사리뿟따여, 다난자니 바라문은 죽었다. 그리고 범천의 세상에 태어났다.”라고.


dhanañjānisuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.

Comments

대원행 06.02 15:35
https://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya06_01_07&wr_id=19 참조 ( (SN 7.1- 다난자니 경)[꼭대기엔 꿀이 있고 뿌리엔 독이 있는 화 & 성자들은 그 화의 죽임을 칭찬함]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close