니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 114.sevitabbāsevitabba

114.sevitabbāsevitabba

sevitabbāsevitabbasuttaṃ (MN 114-실천해야 할 것과 실천하지 않아야 할 것 경) 109-116

2 272 2019.02.22 19:07
6 MN 114-실천해야 할 것과 실천하지 않아야 할 것 경sevitabbāsevitabbasuttaṃ.hwp (128.0K)   2024.10.04

2. anupadavaggo, 4. sevitabbāsevitabbasuttaṃ (MN 114-실천해야 할 것과 실천하지 않아야 할 것 경)


109. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca — “sevitabbāsevitabbaṃ vo, bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desessāmi. taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. — “비구들이여, 그대들에게 실천해야 할 것과 실천하지 않아야 할 것에 대한 법문을 설할 것이다. 그것을 듣고 잘 사고하라. 나는 말할 것이다.”라고. “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. —


“kāyasamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ kāyasamācāraṃ. vacīsamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ vacīsamācāraṃ. manosamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ manosamācāraṃ. cittuppādaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ cittuppādaṃ. saññāpaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ saññāpaṭilābhaṃ. diṭṭhipaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhaṃ. attabhāvapaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābhan”ti.


• aññamaññaṃ: one another; each other; mutually. (adv.) 서로. 양자 간에. 상호적으로. 호혜적으로.


“비구들이여, 나는 몸의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 몸의 행위는 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 말의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 말의 행위는 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 의(意)의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 의(意)의 행위는 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 심(心)의 일어남도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 심(心)의 일어남은 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 상(想)의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 상(想)의 획득은 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 견해의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 견해의 획득은 서로 대응하는 것이다. 비구들이여, 나는 자기가 됨의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 자기가 됨의 획득은 서로 대응하는 것이다.”


evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca — “imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṃ avibhattassa, evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.


이렇게 말하자 사리뿟따 존자가 세존에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 저는 세존께서 의미를 상세하게 분석하지 않고 간략하게 설하신 이 말씀의 상세한 의미를 이렇게 압니다.


110. “‘kāyasamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ kāyasamācāran’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 몸의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 몸의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연(緣)하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 몸의 행위는 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 몸의 행위는 실천해야 합니다.


111. “kathaṃrūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu; adinnādāyī kho pana hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti; kāmesumicchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti — evarūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
 

대덕이시여, 어떻게 몸의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 생명을 해치는 자입니다. 난폭하고, 손에 피를 묻히고, 해침과 죽임에 대해 열심이고, 생명에 대해 연민하지 않습니다. 다시 그는 주지 않는 것을 가지는 자입니다. 마을에 있거나 숲에 있는 주어지지 않은 남의 재산과 살림을 도둑처럼 가집니다. 다시 그는 음행에 대해 삿되게 행하는 자입니다. 어머니에 의해 보호되고, 아버지에 의해 보호되고, 부모에 의해 보호되고, 형제에 의해 보호되고, 자매에 의해 보호되고, 친척에 의해 보호되고, 가문에 의해 보호되고, 법에 의해 보호되고, 남편이 있고, 심지어 꽃다발을 두른 여인들에 대해 행위를 저지릅니다. 대덕이시여, 이런 몸의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.

 

“kathaṃrūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati; adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ nādinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti; kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti — evarūpaṃ, bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘kāyasamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ kāyasamācāran’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 몸의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 생명을 해치는 행위를 버렸기 때문에 생명을 해치는 행위로부터 피한 자입니다. 몽둥이를 내려놓았고, 칼을 내려놓았고, 겸손하고, 연민하고, 모든 생명에게 우정과 동정으로 머뭅니다. 그는 주지 않는 것을 가지는 행위를 버렸기 때문에 주지 않는 것을 가지는 행위로부터 피한 자입니다. 마을에 있거나 숲에 있는 주어지지 않은 남의 재산과 살림을 도둑처럼 가지지 않습니다. 그는 음행에 대한 삿된 행위를 버렸기 때문에 음행에 대한 삿된 행위로부터 피한 자입니다. 어머니에 의해 보호되고, 아버지에 의해 보호되고, 부모에 의해 보호되고, 형제에 의해 보호되고, 자매에 의해 보호되고, 친척에 의해 보호되고, 가문에 의해 보호되고, 법에 의해 보호되고, 남편이 있고, 심지어 꽃다발을 두른 여인들에 대해 행위를 저지르지 않습니다. 대덕이시여, 이런 몸의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 몸의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 몸의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연(緣)하여 말씀하셨습니다.

 

“‘vacīsamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ vacīsamācāran’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 말의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 말의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 말의 행위는 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 말의 행위는 실천해야 합니다.

 

112. “kathaṃrūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho — ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti so ajānaṃ vā āha — ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha — ‘na jānāmī’ti; apassaṃ vā āha — ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha — ‘na passāmī’ti — iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇavāco kho pana hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya — iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo, vaggarato, vagganandī, vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; pharusavāco kho pana hoti, yā sā vācā kaṇḍakā kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ — evarūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.


대덕이시여, 어떻게 말의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 거짓을 말하는 자입니다. 의회나 모임이나 친척 가운데나 조합 가운데나 왕족 가운데 불려가 그 앞에서 ‘여보시오, 그대가 아는 것을 말 하시오’라고 질문을 받습니다. 그는 알지 못하는 것에 대해 ‘나는 압니다.’라고 말하고, 아는 것에 대해 ‘나는 알지 못합니다.’라고 말합니다. 보지 못하는 것에 대해 ‘나는 봅니다.’라고 말하고, 보는 것에 대해 ‘나는 보지 못합니다.’라고 말합니다. 이렇게 자신을 원인으로 하거나 남을 원인으로 하여 무언가 작은 보상을 얻는 것을 원인으로 알면서 거짓을 말합니다. 다시 그는 험담하는 자입니다. 여기서 들은 뒤 저기서 말하여 이것들의 해체를 이끌고, 저기서 들은 뒤 이들에게 말하여 이러한 해체로 이끕니다. 이렇게 화합을 깨거나 균열을 초래합니다. 분열을 좋아하고 분열을 꾀하고 분열을 즐기고 분열을 만드는 말을 합니다. 다시 그는 거친 말을 하는 자입니다. 거칠고 난폭하고 남에게 가혹하고 남을 모욕하고 주변 사람들에 분노하고 삼매로 이끌지 않는 그런 말을 합니다. 다시 그는 쓸모없고 허튼 말을 하는 자입니다. 적절하지 않은 때에 말하고, 진실 되지 않게 말하고, 이익되지 않게 말하고, 법에 맞지 않게 말하고, 율에 맞지 않게 말합니다. 적절하지 않은 때에 근거 없고 무절제하고 이익되지 않는 말을 합니다. 대덕이시여, 이런 말의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sabhāgato vā parisāgato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho — ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti so ajānaṃ vā āha — ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha — ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha — ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha — ‘passāmī’ti — iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti; pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya — iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti; samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ — evarūpaṃ, bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘vacīsamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ vacīsamācāran’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 말의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 거짓을 말하는 행위를 버렸기 때문에 거짓을 말하는 행위로부터 피한 자입니다. 의회나 모임이나 친척 가운데나 조합 가운데나 왕족 가운데 불려가 그 앞에서 ‘여보시오, 그대가 아는 것을 말 하시오’라고 질문을 받습니다. 그는 알지 못하는 것에 대해 ‘나는 알지 못합니다.’라고 말하고, 아는 것에 대해 ‘나는 압니다.’라고 말합니다. 보지 못하는 것에 대해 ‘나는 보지 못합니다.’라고 말하고, 보는 것에 대해 ‘나는 봅니다.’라고 말합니다. 이렇게 자신을 원인으로 하거나 남을 원인으로 하여 무언가 작은 보상을 얻는 것을 원인으로 알면서 거짓을 말하지 않습니다. 그는 험담하는 행위를 버렸기 때문에 험담하는 행위로부터 피한 자입니다. 여기서 들은 뒤 저기서 말하여 이들의 해체를 이끌지 않고, 저기서 들은 뒤 이들에게 말하여 이러한 해체를 이끌지 않습니다, 이렇게 깨어진 것을 회유하거나 단결을 가져옵니다. 화합을 좋아하고 화합을 꾀하고 화합을 즐기고 화합을 만드는 말을 합니다. 그는 거칠게 말하는 행위를 버렸기 때문에 거칠게 말하는 행위로부터 피한 자입니다. 침이 튀지 않고, 귀에 즐겁고, 애정이 넘치고, 매력적이고, 예의 바르고, 대중들이 좋아하고, 대중들의 마음에 드는 말을 합니다. 그는 쓸모없고 허튼 말하는 행위를 버렸기 때문에 쓸모없고 허튼 말하는 행위로부터 피한 자입니다. 적절한 때에 말하고, 진실 되게 말하고, 이익되게 말하고, 법에 맞게 말하고, 율에 맞게 말합니다. 적절한 때에, 근거를 갖춘, 절제된, 이익되는 말을 합니다. 대덕이시여, 이런 말의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 말의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 말의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연하여 말씀하셨습니다.


“‘manosamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ manosamācāran’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo manosamācāro na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo manosamācāro sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 의(意)의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 의의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 의의 행위는 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 의의 행위는 실천해야 합니다.

 

113. “kathaṃrūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhātā hoti — ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’ti; byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo — ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesun’ti — evarūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.


대덕이시여, 어떻게 의의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐 하는 자입니다. ― ‘참으로 남의 것이 나의 것이 되기를!’이라고 남의 재산과 살림을 간탐 합니다. 다시 그는 거슬린 심을 가진 자입니다. ― ‘이 중생들이 죽임당하거나 살해되거나 전멸되거나 파괴되거나 존재하지 않게 되어라!’라고 거친 의의 사유를 합니다. 대덕이시여, 이런 의의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhātā hoti — ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’ti; abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo — ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū’ti — evarūpaṃ, bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘manosamācāraṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ manosamācāran’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 의의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐 하지 않는 자입니다. ― ‘참으로 남의 것이 나의 것이 되기를!’이라고 남의 재산과 살림을 간탐 하지 않습니다. 다시 그는 거슬린 심을 가진 자가 아닙니다. ― ‘이 중생들이 원망 없고 거슬림 없고 고통 없고 행복하고 자신을 보호하여라!’라고 거칠지 않은 의의 사유를 합니다. 대덕이시여, 이런 의의 행위를 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 의의 행위도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 의의 행위는 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연하여 말씀하셨습니다.

 

114. “‘cittuppādaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ cittuppādan’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo cittuppādo na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo cittuppādo sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 심의 일어남도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 심의 일어남은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 심의 일어남은 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 심의 일어남은 실천해야 합니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatena cetasā viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatena cetasā viharati — evarūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.


대덕이시여, 어떻게 심(心)의 일어남을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐하는 자입니다. 간탐이 함께한 심으로 머뭅니다. 진에하는 자입니다. 진에가 함께한 심으로 머뭅니다. 짜증 내는 자입니다. 짜증이 함께한 심으로 머뭅니다. 대덕이시여, 이런 심의 일어남을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatena cetasā viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatena cetasā viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati — evarūpaṃ, bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘cittuppādaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ cittuppādan’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 심의 일어남을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐하지 않는 자입니다. 간탐이 함께하지 않은 심으로 머뭅니다. 진에하지 않는 자입니다. 진에가 함께하지 않은 심으로 머뭅니다. 짜증 내지 않는 자입니다. 짜증 내지 않음이 함께한 심으로 머뭅니다. 대덕이시여, 이런 심의 일어남을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 심의 일어남도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 심의 일어남은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연하여 말씀하셨습니다.


115. “‘saññāpaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ saññāpaṭilābhan’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 상(想)의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 상의 획득은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 상의 획득은 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 상의 획득은 실천해야 합니다.

 

“kathaṃrūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya viharati; byāpādavā hoti, byāpādasahagatāya saññāya viharati; vihesavā hoti, vihesāsahagatāya saññāya viharati — evarūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.


대덕이시여, 어떻게 상의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐하는 자입니다. 간탐이 함께한 상으로 머뭅니다. 진에하는 자입니다. 진에가 함께한 상으로 머뭅니다. 짜증 내는 자입니다. 짜증이 함께한 상으로 머뭅니다. 대덕이시여, 이런 상의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.

 

“kathaṃrūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco anabhijjhālu hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati; abyāpādavā hoti, abyāpādasahagatāya saññāya viharati; avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati — evarūpaṃ, bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘saññāpaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ saññāpaṭilābhan’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 상의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 간탐하지 않는 자입니다. 간탐이 함께하지 않은 상으로 머뭅니다. 진에하지 않는 자입니다. 진에가 함께하지 않은 상으로 머뭅니다. 짜증 내지 않는 자입니다. 짜증 내지 않음이 함께한 상으로 머뭅니다. 대덕이시여, 이런 상의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 상의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 상의 획득은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연하여 말씀하셨습니다.

 

116. “‘diṭṭhipaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhan’ti — iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? yathārūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo; yathārūpañca kho, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti — evarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo.


‘비구들이여, 나는 견해의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 견해의 획득은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서는 이렇게 말씀하셨습니다. 그것은 무엇을 연하여 말씀하셨습니까? 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어드는 견해의 획득은 실천하지 않아야 합니다. 대덕이시여, 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어나는 견해의 획득은 실천해야 합니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti? idha, bhante, ekacco evaṃdiṭṭhiko hoti — ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti — evarūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.


대덕이시여, 어떻게 견해의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 이런 견해를 가진 자입니다. ― '①보시도 없고 제사도 없고 봉헌도 없다. ②선행과 악행의 업들에게 과도 없고 보도 없다. ③이 세상도 없고 저세상도 없다. ④어머니도 없고 아버지도 없다. ⑤화생하는 중생은 없다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문-바라문들이 없다.'라고. 대덕이시여, 이런 견해의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 늘어나고 선법은 줄어듭니다.


“kathaṃrūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? idha, bhante, ekacco evaṃdiṭṭhiko hoti — ‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti — evarūpaṃ, bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ‘diṭṭhipaṭilābhaṃpāhaṃ, bhikkhave, duvidhena vadāmi — sevitabbampi, asevitabbampi; tañca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhan’ti — iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.


대덕이시여, 어떻게 견해의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니까? 여기, 대덕이시여, 어떤 사람은 이런 견해를 가진 자입니다. ― '①보시도 있고 제사도 있고 봉헌도 있다. ②선행과 악행의 업들에게 과도 있고 보도 있다. ③이 세상도 있고 저세상도 있다. ④어머니도 있고 아버지도 있다. ⑤화생하는 중생은 있다. ⑥세상에는 이 세상과 저세상을 스스로 실답게 안 뒤에 실현하여 선언하는, 바른길에 들어서서 바르게 실천하는 사문-바라문들이 있다.'라고. 대덕이시여, 이런 견해의 획득을 실천하는 자에게 불선법은 줄어들고 선법은 늘어납니다. ‘비구들이여, 나는 견해의 획득도 실천해야 하는 것과 실천하지 않아야 하는 것의 두 가지로 말한다. 그리고 그 견해의 획득은 서로 대응하는 것이다.’라고 세존께서 말씀하신 것은 이것을 연하여 말씀하셨습니다.


Comments

압부또 2019.02.26 18:59
_()_  _()_  _()_
보인 2019.12.14 14:48
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close