니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 115.bahudhātuka

115.bahudhātuka

bahudhātukasuttaṃ (MN 115-많은 요소를 가진 것 경)

4 332 2019.01.19 14:36
9 MN 115-많은 요소를 가진 것 경bahudhātukasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.08

2. anupadavaggo, 5. bahudhātukasuttaṃ (MN 115-많은 요소를 가진 것 경)


124. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi — “bhikkhavo”ti. “bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. bhagavā etadavoca —


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사왓티에서 제따와나의 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 거기서 세존은 “비구들이여.”라고 비구들을 불렀다. “대덕이시여.”라고 그 비구들은 세존에게 대답했다. 세존은 이렇게 말했다. ―


“yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi dahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; evameva kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato; ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito; saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito; saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṃ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo. tasmātiha, bhikkhave, ‘paṇḍitā bhavissāma vīmaṃsakā’ti — evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti.


“비구들이여, 생겨나는 두려움은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 생겨나는 불행은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 생겨나는 위험은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 예를 들면, 비구들이여, 갈대로 만든 오두막이나 풀로 지붕을 얹은 초가집으로부터 번진 불이 회반죽을 바르고, 바람이 차단되고, 빗장이 채워지고, 창문이 닫혀있는 뾰족지붕 건물을 태운다. 이처럼, 비구들이여, 생겨나는 두려움은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 생겨나는 불행은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 생겨나는 위험은 어떤 것이든 모두 어리석음에서 생긴다. 현명함에서가 아니다. 이렇게, 비구들이여, 어리석은 자는 두려움이 있고, 현명한 자는 두려움이 없다. 어리석은 자는 불행이 있고, 현명한 자는 불행이 없다. 어리석은 자는 위험이 있고, 현명한 자는 위험이 없다. 비구들이여, 현명하기에 두려움이 없다. 현명하기에 불행이 없다. 현명하기에 위험이 없다. 그러므로 비구들이여, ‘우리는 현명한 자, 조사하는 자가 될 것이다.’라고, 비구들이여, 그대들은 이렇게 공부해야 한다.”


evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “kittāvatā nu kho, bhante, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṃsako’ti alaṃ vacanāyā”ti? “yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti, paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānāṭhānakusalo ca hoti — ettāvatā kho, ānanda, paṇḍito bhikkhu ‘vīmaṃsako’ti alaṃ vacanāyā”ti.


이렇게 말하자, 아난다 존자가 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 어떤 점에서 비구는 ‘현명한 자, 조사하는 자’라고 불릴 만합니까?”라고. “아난다여, 비구가 계(界)에 능숙하고, 처(處)에 능숙하고, 연기(緣起)에 능숙하고, 경우와 경우 아님에 능숙할 때, 아난다여, 이런 점에서 비구는 ‘현명한 자, 조사하는 자’라고 불릴 만하다.”


125. “kittāvatā pana, bhante, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “aṭṭhārasa kho imā, ānanda, dhātuyo — cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. imā kho, ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, 어떤 점에서 ‘계(界-요소)에 능숙한 비구’라고 불릴 만합니까?” “아난다여, 이런 열여덟 가지 요소[십팔계(十八界)]가 있다. ― 안(眼)의 요소, 색(色)의 요소, 안식(眼識)의 요소, 이(耳)의 요소, 성(聲)의 요소, 이식(耳識)의 요소, 비(鼻)의 요소, 향(香)의 요소, 비식(鼻識)의 요소, 설(舌)의 요소, 미(味)의 요소, 설식(舌識)의 요소, 신(身)의 요소, 촉(觸)의 요소, 신식(身識)의 요소, 의(意)의 요소, 법(法)의 요소, 의식(意識)의 요소. 아난다여, 이런 열여덟 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “siyā, ānanda. chayimā, ānanda, dhātuyo — pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다는 것에 대하여 다른 방법도 있습니까?” “있다, 아난다여. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소[육계(六界)]가 있다. ― 땅의 요소(地), 물의 요소(水), 불의 요소(火), 바람의 요소(風), 공간의 요소(空), 식(識)의 요소. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “siyā, ānanda. chayimā, ānanda, dhātuyo — sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu, avijjādhātu. imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다는 것에 대하여 다른 방법도 있습니까?” “있다, 아난다여. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소가 있다. ― 즐거움의 요소, 괴로움의 요소, 만족의 요소, 고뇌의 요소, 평정의 요소, 무명의 요소. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “siyā, ānanda. chayimā, ānanda, dhātuyo — kāmadhātu, nekkhammadhātu, byāpādadhātu, abyāpādadhātu, vihiṃsādhātu, avihiṃsādhātu. imā kho, ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다는 것에 대하여 다른 방법도 있습니까?” “있다, 아난다여. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소가 있다. ― 소유(慾)의 요소, 출리(出離)의 요소, 분노의 요소, 분노하지 않음의 요소, 폭력의 요소, 비폭력의 요소. 아난다여, 이런 여섯 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “siyā, ānanda. tisso imā, ānanda, dhātuyo — kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu. imā kho, ānanda, tisso dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다는 것에 대하여 다른 방법도 있습니까?” “있다, 아난다여. 아난다여, 이런 세 가지 요소가 있다. ― 욕계(慾界), 색계(色界), 무색계(無色界). 아난다여, 이런 세 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“siyā pana, bhante, aññopi pariyāyo, yathā ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “siyā, ānanda. dve imā, ānanda, dhātuyo — saṅkhatādhātu, asaṅkhatādhātu. imā kho, ānanda, dve dhātuyo yato jānāti passati — ettāvatāpi kho, ānanda, ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다는 것에 대하여 다른 방법도 있습니까?” “있다, 아난다여. 아난다여, 이런 두 가지 요소가 있다. ― 유위(有爲)의 요소, 무위(無爲)의 요소. 아난다여, 이런 두 가지 요소를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘계에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


126. “kittāvatā pana, bhante, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “cha kho panimāni, ānanda, ajjhattikabāhirāni āyatanāni — cakkhuceva rūpā ca sotañca saddā ca ghānañca gandhā ca jivhā ca rasā ca kāyo ca phoṭṭhabbā ca mano ca dhammā ca. imāni kho, ānanda, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati — ettāvatā kho, ānanda, ‘āyatanakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, 어떤 점에서 ‘처(處)에 능숙한 비구’라고 불릴 만합니까?” “아난다여, 이런 여섯 가지 안팎의 처가 있다. ― 안과 색들, 이와 성들, 비와 향들, 설과 미들, 신과 촉들, 의와 법들. 아난다여, 이런 여섯 가지 안팎의 처를 알고 볼 때 ― 이런 점에서, 아난다여, ‘처에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


“kittāvatā pana, bhante, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “idhānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ — avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti’. ettāvatā kho, ānanda, ‘paṭiccasamuppādakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


“대덕이시여, 어떤 점에서 ‘연기(緣起)에 능숙한 비구’라고 불릴 만합니까?” “여기, 아난다여, 비구는 이렇게 꿰뚫어 안다. ― ‘이것이 있을 때 이것이 있다, 이것의 생김으로부터 이것이 생긴다. 이것이 없을 때 이것이 없다. 이것의 소멸로부터 이것이 소멸한다. [차유고피유(此有故彼有) 차기고피기(此起故彼起) 차무고피무(此無故彼無) 차멸고피멸(此滅故彼滅)]. 즉 ― 무명(無明)을 조건으로 행(行)들이, 행들을 조건으로 식(識)이, 식을 조건으로 명색(名色)이, 명색을 조건으로 육입(六入)이, 육입을 조건으로 촉(觸)이, 촉을 조건으로 수(受)가, 수를 조건으로 애(愛)가, 애를 조건으로 취(取)가, 취를 조건으로 유(有)가, 유를 조건으로 생(生)이, 생을 조건으로 노사(老死)와 수비고우뇌(愁悲苦憂惱)가 생긴다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 자라난다[고집(苦集)]. 그러나 무명이 남김없이 바래어 소멸할 때 행들이 소멸하고, 행들이 소멸할 때 식이 소멸하고, 식이 소멸할 때 명색이 소멸하고, 명색이 소멸할 때 육입이 소멸하고, 육입이 소멸할 때 촉이 소멸하고, 촉이 소멸할 때 수가 소멸하고, 수가 소멸할 때 애가 소멸하고, 애가 소멸할 때 취가 소멸하고, 취가 소멸할 때 유가 소멸하고, 유가 소멸할 때 생이 소멸하고, 생이 소멸할 때 노사와 수비고우뇌가 소멸한다. 이렇게 이 모든 괴로움 무더기가 소멸한다[고멸(苦滅)].’라고. 이런 점에서, 아난다여, ‘연기에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.”


127. “kittāvatā pana, bhante, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti? “idhānanda, bhikkhu ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti, ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.


“대덕이시여, 어떤 점에서 ‘경우와 경우 아님에 능숙한 비구’라고 불릴 만합니까?” “여기, 아난다여, 비구는 ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 어떤 것이든 행(行)을 상(常)으로부터 접근할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 어떤 것이든 행을 상으로부터 접근할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 어떤 것이든 행을 락으로부터 접근할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 어떤 것이든 행을 락으로부터 접근할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 어떤 것이든 법(法)을 아(我)로부터 접근할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 어떤 것이든 법을 아로부터 접근할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 


128. “‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya ... pe ... arahantaṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano saṅghaṃ bhindeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 어머니의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 어머니의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 아버지의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 아버지의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 아라한의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 아라한의 목숨을 빼앗을 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 거친 심(心)을 가지고 여래(如來)에게 피를 흘리게 할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 거친 심을 가지고 여래에게 피를 흘리게 할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 상가를 분열시킬 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 상가를 분열시킬 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 견해를 갖춘 사람이 다른 스승을 정할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 범부가 다른 스승을 정할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 


129. “‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 하나의 세계에 두 명의 아라한-정등각이 전도 후도 아니게 출현할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 하나의 세계에 오직 한 명의 아라한-정등각이 출현할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 하나의 세계에 두 명의 전륜성왕이 전도 후도 아니게 출현할 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 하나의 세계에 오직 한 명의 전륜성왕이 출현할 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 


130. “‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī sakkattaṃ kareyya ... mārattaṃ kareyya... brahmattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ puriso sakkattaṃ kareyya... mārattaṃ kareyya... brahmattaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 여자가 아라한-정등각이 될 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 남자가 아라한-정등각이 될 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 여자가 전륜성왕이 될 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 남자가 전륜성왕이 될 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 여자가 삭까의 지위를 만들 것이라는 … 마라의 지위를 만들 것이라는 … 범천의 지위를 만들 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 남자가 삭까의 지위를 만들 것이라는 … 마라의 지위를 만들 것이라는 … 범천의 지위를 만들 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다.


131. “‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritassa ... pe ... yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīduccaritassa ... pe ... yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatīti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritassa ... pe ... yaṃ manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīsucaritassa ... pe ... yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 몸의 나쁜 행위에 원하고 좋아하고 마음에 드는 보(報)가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 몸의 나쁜 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 말의 나쁜 행위에 원하고 좋아하고 마음에 드는 보가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 말의 나쁜 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 의(意)의 나쁜 행위에게 원하고 좋아하고 마음에 드는 보가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 의의 나쁜 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 몸의 좋은 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 몸의 좋은 행위에 원하고 좋아하고 마음에 드는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 말의 좋은 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 말의 좋은 행위에 원하고 좋아하고 마음에 드는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 의의 좋은 행위에 원하지 않고 좋아하지 않고 마음에 들지 않는 보가 생길 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 의의 좋은 행위에 원하고 좋아하고 마음에 드는 보가 생길 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 


“‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīduccaritasamaṅgī ... pe ... yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīduccaritasamaṅgī ... pe ... yaṃ manoduccaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī ... pe ... yaṃ manosucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’ti pajānāti; ‘ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ vacīsucaritasamaṅgī ... pe ... yaṃ manosucaritasamaṅgī taṃnidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī’ti pajānāti. ettāvatā kho, ānanda, ‘ṭhānāṭhānakusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā”ti.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 몸의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 몸의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 말의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 말의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 의의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 의의 나쁜 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다.


‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 몸의 좋은 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 몸의 좋은 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 말의 좋은 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 말의 좋은 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. ‘이것은 경우가 아니고 그럴 여지가 없다. 의의 좋은 행위를 하는 자가 그 인연, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 상실과 비탄의 상태, 비참한 존재, 벌 받는 상태, 지옥에 태어날 것이라는 경우는 없다.’라고 분명히 안다. ‘그러나 이런 경우는 있다. 의의 좋은 행위를 하는 자가 그 원인, 그 조건 때문에 몸이 무너져 죽은 뒤에 좋은 곳, 하늘 세상에 태어날 것이라는 경우는 있다.’라고 분명히 안다. 아난다여, 이런 점에서 ‘경우와 경우 아님에 능숙한 비구’라고 불릴 만하다.


132. evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! konāmo ayaṃ, bhante, dhammapariyāyo”ti? “tasmātiha tvaṃ, ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ ‘bahudhātuko’tipi naṃ dhārehi, ‘catuparivaṭṭo’tipi naṃ dhārehi, ‘dhammādāso’tipi naṃ dhārehi, ‘amatadundubhī’tipi naṃ dhārehi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’tipi naṃ dhārehī”ti.


이렇게 말했을 때, 아난다 존자는 세존에게 이렇게 말했다. ―“대덕이시여, 참으로 놀랍습니다. 대덕이시여, 참으로 신기합니다. 대덕이시여, 이 법문의 이름은 무엇입니까?” “그렇다면, 아난다여, 그대는 이 법문을 ‘많은 요소를 가진 것’이라는 이름으로도 받아들여라. ‘네 겹의 원’이라는 이름으로도 받아들여라. ‘법의 거울’이라는 이름으로도 받아들여라. ‘불사(不死)의 북’이라는 이름으로도 받아들여라. ‘전쟁의 위없는 승리’라는 이름으로도 받아들여라.”


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 


세존은 이렇게 말했다. 아난다 존자는 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2020.05.06 16:51
감사합니다.
대원행 2022.04.27 14:18
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=40&&sca=%EB%91%98%EC%9D%98+%EB%AA%A8%EC%9D%8C&#c_97 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 2 - (88-98)[법 품 - 심해탈과 혜해탈, 유견과 유신견, 히리와 옷땁빠]
대원행 2024.06.16 20:53
http://www.nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_09&wr_id=101 참조 (해피스님과의 대화(서울 240608) ― 1. 중도 & 거울과 관련한 주제 & 수행의 구조와 대상의 전개
대원행 03.15 20:57
https://nikaya.kr/bbs/board.php?bo_table=happy02_12&wr_id=298 참조 (앙굿따라 니까야 관통 법회 4(158-159)[퇴보 - 경우와 경우 아님 & 몸의 생겨남(자량-갈애-자기화-음행)]
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close