니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 122.mahāsuññata

122.mahāsuññata

2. mahāsuññatasuttaṃ (MN 122-공(空)에 대한 큰 경)

1 81 2024.01.10 17:40
3 MN 122-공空의 큰 경mahāsuññatasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.15

3. suññatavaggo, 2. mahāsuññatasuttaṃ (MN 122-공(空)의 큰 경)


185. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi. kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena kāḷakhemakassa sakkassa vihāro tenupasaṅkami divāvihārāya. tena kho pana samayena kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni honti. addasā kho bhagavā kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni. disvāna bhagavato etadahosi — “sambahulāni kho kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. sambahulā nu kho idha bhikkhū viharantī”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 사꺄 사람들의 까삘라왓투에 있는 니그로다 사원에 머물렀다. 그때 세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 탁발을 위해서 까삘라왓투로 들어갔다. 까삘라왓투에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤에 오후에 탁발에서 돌아온 세존은 낮 동안의 머묾을 위해서 사꺄 사람 깔라케마까의 승원으로 갔다. 그때 사꺄 사람 깔라케마까의 승원에는 많은 거처가 준비되어 있었다. 세존은 사꺄 사람 깔라케마까의 승원에 많은 거처가 준비된 것을 보았다. 보고서 세존에게 이런 생각이 떠올랐다. ― “사꺄 사람 깔라케마까의 승원에는 많은 거처가 준비되어 있다. 참으로 여기에는 많은 비구가 머무는가?”라고.


186. tena kho pana samayena āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ ghaṭāya sakkassa vihāre cīvarakammaṃ karoti. atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena ghaṭāya sakkassa vihāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “sambahulāni kho, ānanda, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. sambahulā nu kho ettha bhikkhū viharantī”ti? “sambahulāni, bhante, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni. sambahulā bhikkhū ettha viharanti. cīvarakārasamayo no, bhante, vattatī”ti.


그때 아난다 존자가 많은 비구와 함께 사꺄 사람 가따의 승원에서 가사를 만들고 있었다. 저녁에 홀로 머묾에서 일어난 세존이 사까 사람 가따의 승원에 갔다. 가서는 준비된 자리에 앉았다. 자리에 앉은 뒤 세존은 아난다 존자에게 말했다. ― “아난다여, 사꺄 사람 깔라케마까의 승원에는 많은 거처가 준비되어 있다. 여기에 많은 비구가 머무는가?”라고. “대덕이시여, 사꺄 사람 깔라케마까의 승원에는 많은 거처가 준비되어 있습니다. 여기에는 많은 비구가 머뭅니다. 대덕이시여, 저희가 가사를 만드는 때입니다.


“na kho, ānanda, bhikkhu sobhati saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito. so vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito yaṃ taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati. yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ yaṃ taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ tassa sukhassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti — ṭhānametaṃ vijjati.


아난다여, 교제하기를 즐기고, 교제하기를 좋아하고, 교제하는 즐거움에 묶이고, 무리 짓기를 즐기고, 무리 짓기를 좋아하고, 무리 짓기를 기뻐하는 비구는 빛나지 않는다. 참으로, 아난다여, 교제하기를 즐기고, 교제하기를 좋아하고, 교제하는 즐거움에 묶이고, 무리 짓기를 즐기고, 무리 짓기를 좋아하고, 무리 짓기를 기뻐하는 비구가 출리(出離)의 즐거움, 여읨의 즐거움, 가라앉음의 즐거움, 깨달음의 즐거움을 원하는 대로 어렵지 않고 고통스럽지 않게 얻을 것이라는 경우는 없다. 그러나 아난다여, 무리를 가까이 않고 머무는 어떤 비구가 출리의 즐거움, 여읨의 즐거움, 가라앉음의 즐거움, 깨달음의 즐거움을 원하는 대로 어렵지 않고 고통스럽지 않게 얻는 것을 바란다면, 그런 경우는 있다.


“so vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito sāmāyikaṃ vā kantaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharissati asāmāyikaṃ vā akuppanti — netaṃ ṭhānaṃ vijjati. yo ca kho so, ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ sāmāyikaṃ vā kantaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharissati asāmāyikaṃ vā akuppanti — ṭhānametaṃ vijjati.


참으로, 아난다여, 교제하기를 즐기고, 교제하기를 좋아하고, 교제하는 즐거움에 묶이고, 무리 짓기를 즐기고, 무리 짓기를 좋아하고, 무리 짓기를 기뻐하는 비구가 일시적인 심해탈(心解脫)이나 일시적이지 않은 부동(不動)의 심해탈을 성취하여 머물 것이라는 경우는 없다. 그러나 아난다여, 무리를 가까이 않고 머무는 어떤 비구가 일시적인 심해탈이나 일시적이지 않은 부동의 심해탈을 성취하여 머물 것이라는 경우는 있다.


“nāhaṃ, ānanda, ekaṃ rūpampi samanupassāmi yattha rattassa yathābhiratassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā.


아난다여, 어디서든 좋아하고 어떻게든 즐거워하는 색이 변하여 다른 것이 될 때 슬픔-비탄-고통-고뇌-절망이 생기지 않을 어떤 색도 나는 보지 못한다.


187. “ayaṃ kho panānanda, vihāro tathāgatena abhisambuddho yadidaṃ — sabbanimittānaṃ amanasikārā ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja viharituṃ. tatra ce, ānanda, tathāgataṃ iminā vihārena viharantaṃ bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. tatrānanda, tathāgato vivekaninneneva cittena vivekapoṇena vivekapabbhārena vūpakaṭṭhena nekkhammābhiratena byantībhūtena sabbaso āsavaṭṭhānīyehi dhammehi aññadatthu uyyojanikapaṭisaṃyuttaṃyeva kathaṃ kattā hoti. tasmātihānanda, bhikkhu cepi ākaṅkheyya — ‘ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja vihareyyan’ti, tenānanda, bhikkhunā ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ sannisādetabbaṃ ekodi kātabbaṃ samādahātabbaṃ.


아난다여, 모든 상(相)을 작의하지 않기 때문에 안으로 공(空-텅 빔)을 성취하여 머무는 여래가 깨달은 머묾이 있다. 만약에, 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 여래에게 비구-비구니-남신자-여신자-왕-대신-외도-외도의 제자들이 방문한다면, 아난다여, 그때 여래는 떨침으로 굽고 떨침으로 경사지고 떨침으로 이끌리고 가까이 않고 출리를 기뻐하고 번뇌의 토대가 되는 법들로부터 온전하게 떠난 심으로 묶이지 않기를 확실히 권유하는 말을 한다. 그러므로, 아난다여, 만약에 비구가 ‘안으로 공을 성취하여 머물러야겠다.’라고 원한다면, 아난다여, 그 비구는 심을 안으로 진정하고 가라앉히고 집중하고 삼매에 들게 해야 한다.


188. “kathañcānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṃ karoti samādahati? idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi ... pe ... paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ... pe ... dutiyaṃ jhānaṃ... tatiyaṃ jhānaṃ... catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. evaṃ kho, ānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṃ karoti samādahati. so ajjhattaṃ suññataṃ manasi karoti. tassa ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘ajjhattaṃ suññataṃ kho me manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. so bahiddhā suññataṃ manasi karoti ... pe ... so ajjhattabahiddhā suññataṃ manasi karoti ... pe ... so āneñjaṃ manasi karoti. tassa āneñjaṃ manasikaroto āneñjāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘āneñjaṃ kho me manasikaroto āneñjāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


그러면 아난다여, 어떻게 비구는 심(心)을 안으로 진정하고 가라앉히고 집중하고 삼매에 들게 하는가? 여기, 아난다여, 비구는 소유의 삶에서 벗어나고, 불선법들에서 … 초선을 성취하여 머문다. … 제2선을 … 제3선을 … 제4선을 성취하여 머문다. 이렇게, 아난다여, 비구는 심을 안으로 진정하고 가라앉히고 집중하고 삼매에 들게 한다. 그는 안으로 공을 사고한다. 안으로 공을 작의하는 그에게 심은 공으로 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 이럴 때, 아난다여, 그 비구는 ‘안으로 공을 작의하는 나에게 심은 공으로 다가가지 않고 순일해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 그는 밖으로 공을 사고한다 … 그는 안팎으로 공을 사고한다 … 그는 흔들리지 않는 경지를 사고한다. 흔들리지 않는 경지를 작의하는 그에게 심은 흔들리지 않는 경지로 다가가지 않고 확고해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다. 이럴 때, 아난다여, 그 비구는 ‘흔들리지 않는 경지를 작의하는 나에게 심은 흔들리지 않는 경지로 다가가지 않고 확고해지지 않고 안정되지 않고 해탈하지 않는다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다.


“tenānanda, bhikkhunā tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ sannisādetabbaṃ ekodi kātabbaṃ samādahātabbaṃ. so ajjhattaṃ suññataṃ manasi karoti. tassa ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘ajjhattaṃ suññataṃ kho me manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. so bahiddhā suññataṃ manasi karoti ... pe ... so ajjhattabahiddhā suññataṃ manasi karoti ... pe ... so āneñjaṃ manasi karoti. tassa āneñjaṃ manasikaroto āneñjāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘āneñjaṃ kho me manasikaroto āneñjāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccatī’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


그 비구는, 아난다여, 그 이전의 삼매의 상(相)에 심을 안으로 진정하고 가라앉히고 집중하고 삼매에 들게 해야 한다. 그는 안으로 공을 사고한다. 안으로 공을 작의하는 그에게 심은 공으로 다가가고 확고해지고 안정되고 해탈한다. 이럴 때, 아난다여, 그 비구는 ‘안으로 공을 작의하는 나에게 심은 공으로 다가가고 확고해지고 안정되고 해탈한다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 그는 밖으로 공을 사고한다 … 그는 안팎으로 공을 사고한다 … 그는 흔들리지 않는 경지를 사고한다. 흔들리지 않는 경지를 작의하는 그에게 심(心)은 흔들리지 않는 경지로 다가가고 확고해지고 안정되고 해탈한다. 이럴 때, 아난다여, 그 비구는 ‘흔들리지 않는 경지를 작의하는 나에게 심은 흔들리지 않는 경지로 다가가고 확고해지고 안정되고 해탈한다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다.


189. “tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato caṅkamāya cittaṃ namati, so caṅkamati — ‘evaṃ maṃ caṅkamantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato ṭhānāya cittaṃ namati, so tiṭṭhati — ‘evaṃ maṃ ṭhitaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato nisajjāya cittaṃ namati, so nisīdati — ‘evaṃ maṃ nisinnaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato sayanāya cittaṃ namati, so sayati — ‘evaṃ maṃ sayantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


“아난다여, 만약 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심이 걸음으로 기울면, 그는 ‘이렇게 걷는 나에게 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들지 않을 것이다.’라며 걷는다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, 만약 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심이 서 있기로 기울면, 그는 ‘이렇게 서 있는 나에게 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들지 않을 것이다.’라며 서 있다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, 만약 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심이 앉아있기로 기울면, 그는 ‘이렇게 앉아있는 나에게 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들지 않을 것이다.’라며 앉아있다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, 만약 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심(心)이 눕기로 기울면, 그는 ‘이렇게 누워있는 나에게 간탐과 고뇌와 악한 불선법들이 흘러들지 않을 것이다.’라며 누워있다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 


“tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato kathāya cittaṃ namati, so — ‘yāyaṃ kathā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ — rājakathā corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā vatthakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā yānakathā gāmakathā nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā surākathā visikhākathā kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānattakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā itibhavābhavakathā iti vā iti — evarūpiṃ kathaṃ na kathessāmī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. yā ca kho ayaṃ, ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ — appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā iti — ‘evarūpiṃ kathaṃ kathessāmī’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


아난다여, 만약 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심(心)이 이야기로 기울면, 그는 ‘왕에 관한 이야기거나, 도둑에 관한 이야기거나, 대신에 관한 이야기거나, 군대에 관한 이야기거나, 두려움에 관한 이야기거나, 전쟁에 관한 이야기거나, 음식에 관한 이야기거나, 마실 것에 관한 이야기거나, 옷에 관한 이야기거나, 침대에 관한 이야기거나, 화환에 관한 이야기거나, 향에 관한 이야기거나, 친척에 관한 이야기거나, 탈 것에 관한 이야기거나, 마을에 관한 이야기거나, 번화가에 관한 이야기거나, 도시에 관한 이야기거나, 국가에 관한 이야기거나, 여자에 관한 이야기거나, 영웅에 관한 이야기거나, 거리에 관한 이야기거나, 장독대에 관한 이야기거나, 죽은 자에 관한 이야기거나, 상이한 이야기거나, 세상에 관한 이야기거나, 바다에 관한 이야기거나, 존재와 비존재에 대해 이러하다는 이야기 등 저열하고 천박하고 평범하고 성스럽지 못하고 이익으로 이끌지 못하는 것이고, 염오-이탐-소멸-가라앉음-실다운 지혜-깨달음-열반으로 이끌지 못하는 이런 이야기를 하지 않을 것이다.’라고 생각한다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, 그는 ‘원하는 것이 적음에 관한 이야기, 만족에 관한 이야기, 여읨에 관한 이야기, 교류 않음에 관한 이야기, 열심히 정진하는 것에 관한 이야기, 계(戒)에 관한 이야기, 삼매에 관한 이야기, 지혜에 관한 이야기, 해탈에 관한 이야기, 해탈지견에 관한 이야기 등 더 높은 삶에 대한 것이고, 심의 장애에서 벗어남에 적합한 것이고, 온전히 염오-이탐-소멸-가라앉음-실다운 지혜-깨달음-열반으로 이끄는 이런 이야기를 할 것이다.’라고 생각한다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다.


“tassa ce, ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkāya cittaṃ namati, so — ‘ye te vitakkā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattanti, seyyathidaṃ — kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko iti evarūpe vitakke na vitakkessāmī’ti. itiha tattha sampajāno hoti. ye ca kho ime, ānanda, vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti takkarassa sammādukkhakkhayāya, seyyathidaṃ — nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko iti — ‘evarūpe vitakke vitakkessāmī’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


만약에, 아난다여, 이런 머묾으로 머무는 그 비구의 심(心)이 위딱까(생각 떠오름)로 기울면, 그는 ‘소유의 위딱까, 분노의 위딱까, 폭력의 위딱까 등 저열하고 천박하고 평범하고 성스럽지 못하고 이익으로 이끌지 못하는 것이고, 염오-이탐-소멸-가라앉음-실다운 지혜-깨달음-열반으로 이끌지 못하는 이런 위딱까들을 나는 떠오르게 하지 않을 것이다.’라고 생각한다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, ‘출리의 위딱까, 분노하지 않는 위딱까, 비폭력의 위딱까 등 성스러운 구원으로 이끄는 것이고, 그것을 실천하는 자를 바르게 괴로움의 부서짐으로 이끄는 이런 위딱까들을 나는 떠오르게 할 것이다.’라고 생각한다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다.


190. “pañca kho ime, ānanda, kāmaguṇā. katame pañca? cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā... ghānaviññeyyā gandhā... jivhāviññeyyā rasā... kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā — ime kho, ānanda, pañca kāmaguṇā yattha bhikkhunā abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ paccavekkhitabbaṃ — ‘atthi nu kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti? sace, ānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti — ‘atthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me nappahīno’ti. itiha tattha sampajāno hoti. sace panānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti — ‘natthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāro’ti, evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo so me pahīno’ti. itiha tattha sampajāno hoti.


아난다여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이 있다. 어떤 다섯인가? 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 안(眼)으로 인식되는 색(色)들, … 이(耳)로 인식되는 성(聲)들 … 비(鼻)로 인식되는 향(香)들 … 설(舌)로 인식되는 미(味)들, 원하고 좋아하고 마음에 들고 사랑스럽고 소유의 사유를 수반하며 좋아하기 마련인 신(身)으로 인식되는 촉(觸)들 ― 아난다여, 이런 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것이 있다. 아난다여, 비구는 언제든지 ‘이런저런 경우에 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대한 심(心)의 행위가 나에게 일어나는가?’라고 자기의 심을 돌이켜 살펴보아야 한다. 아난다여, 만약 심을 돌이켜 살펴보는 비구가 ‘이런저런 경우에 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대한 심의 행위가 나에게 일어난다.’라고 분명히 알면, 아난다여, 이럴 때 그 비구는 ‘이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대한 욕탐(欲貪)이 나에게서 버려지지 않았다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 다시, 아난다여, 만약 심을 돌이켜 살펴보는 비구가 ‘이런저런 경우에 이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대한 심의 행위가 나에게 일어나지 않는다.’라고 분명히 알면, 아난다여, 이럴 때 그 비구는 ‘이 다섯 가지 소유의 사유에 묶인 것에 대한 욕탐(欲貪)이 나에게서 버려졌다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다.


191. “pañca kho ime, ānanda, upādānakkhandhā yattha bhikkhunā udayabbayānupassinā vihātabbaṃ — ‘iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā... iti saññā... iti saṅkhārā... iti viññāṇaṃ iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yo pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so pahīyati. evaṃ santametaṃ, ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti — ‘yo kho imesu pañcasu upādānakkhandhesu asmimāno so me pahīno’ti. itiha tattha sampajāno hoti. ime kho te, ānanda, dhammā ekantakusalā kusalāyātikā ariyā lokuttarā anavakkantā pāpimatā. taṃ kiṃ maññasi, ānanda, kaṃ atthavasaṃ sampassamāno arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ api paṇujjamāno”ti? “bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti.


아난다여, 이런 다섯 가지 집착된 무더기[오취온(五取蘊)]가 있다. 비구는 언제든지 생겨남-무너짐을 관찰하면서 머물러야 한다. ― ‘이렇게 색이 있고, 이렇게 색이 자라나고, 이렇게 색이 줄어든다. 이렇게 수가 있고 … 이렇게 상이 있고 … 이렇게 행들이 있고 … 이렇게 식이 있고, 이렇게 식이 자라나고, 이렇게 식이 줄어든다.’라고. 이런 다섯 가지 집착된 무더기에서 생겨남-무너짐을 관찰하면서 머무는 비구에게 다섯 가지 집착된 무더기에 대한 ‘나는 있다.’라는 자기화가 버려진다. 아난다여, 이럴 때 그 비구는 ‘이런 다섯 가지 집착된 무더기에 대해 ‘나는 있다.’라는 자기화는 버려졌다.’라고 분명히 안다. 이렇게 그때 바른 앎이 있다. 아난다여, 이런 그 법들은 온전히 유익하고, 유익함에 토대한 것이고, 성스럽고, 세상을 넘어선 것이고, 빠삐만뜨에 의해 극복되지 않는 것이다. 그것을 어떻게 생각하는가, 아난다여, 어떤 이유를 볼 때, 비록 내쳐지더라도 제자는 스승을 따르는 것이 적합한가?” “대덕이시여, 참으로 법들은 세존을 뿌리로 하고, 세존을 도관(導管)으로 하고, 세존을 의지합니다. 대덕이시여, 이 말씀의 의미를 세존께서 분명히 해주시면 참으로 감사하겠습니다. 비구들은 세존에게서 듣고서 명심할 것입니다.” 


192. “na kho, ānanda, arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ, yadidaṃ suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ tassa hetu. taṃ kissa hetu? dīgharattassa hi te, ānanda, dhammā sutā dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. yā ca kho ayaṃ, ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, seyyathidaṃ — appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā — evarūpiyā kho, ānanda, kathāya hetu arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ api paṇujjamāno.


제자가 경(經), 응송(應頌), 수기(授記)를 원인으로 스승을 따르는 것은 적절하지 않다. 그것의 원인은 무엇인가? 참으로, 아난다여, 오랫동안 듣고 만족하고 말에 의해 익숙해지고 의(意)로써 이어보고 견해로써 잘 꿰뚫은 그 법들이 있다. 비록 내쳐질지라도, 아난다여, 제자는 ‘원하는 것이 적음에 관한 이야기, 만족에 관한 이야기, 여읨에 관한 이야기, 교류하지 않음에 관한 이야기, 열심히 정진하는 것에 관한 이야기, 계에 관한 이야기, 삼매에 관한 이야기, 지혜에 관한 이야기, 해탈에 관한 이야기, 해탈지견에 관한 이야기 등 더 높은 삶에 대한 것이고, 심이 장애에서 벗어나기에 적합한 것이고, 온전히 염오-이탐-소멸-가라앉음-실다운 지혜-깨달음-열반으로 이끄는 이런 이야기를 원인으로 스승을 따르는 것이 적절하다. 


“evaṃ sante kho, ānanda, ācariyūpaddavo hoti, evaṃ sante antevāsūpaddavo hoti, evaṃ sante brahmacārūpaddavo hoti.


이럴 때, 아난다여, 스승의 불행이 있다. 이럴 때 제자의 불행이 있다. 이럴 때 범행을 실천하는 자의 불행이 있다.


193. “kathañcānanda, ācariyūpaddavo hoti? idhānanda, ekacco satthā vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. so anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ nikāmayati, gedhaṃ āpajjati, āvattati bāhullāya. ayaṃ vuccatānanda, upaddavo ācariyo. ācariyūpaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. evaṃ kho, ānanda, ācariyūpaddavo hoti.


그러면 아난다여, 어떻게 스승의 불행이 있는가? 여기, 아난다여, 어떤 스승은 숲속이나 나무 아래나 산이나 골짜기나 산속 동굴이나 묘지나 밀림이나 열린 장소나 짚더미와 같은 외딴 처소를 의지한다. 그렇게 가까이 않고 머무는 그에게 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아온다. 그는 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아왔을 때 얼이 빠져 갈망하고, 욕심에 떨어지고, 풍족한 삶으로 돌아간다. 이것이, 아난다여, 스승의 불행이라고 불린다. 스승의 불행에 처했을 때 그에게 오염원이고 다시 존재로 이끌고 두렵고 괴로운 보를 가져오고 미래의 태어남과 늙음과 죽음으로 이끄는 악한 불선법이 있다. 이렇게, 아난다여, 스승의 불행이 있다.


194. “kathañcānanda, antevāsūpaddavo hoti? tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. so anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ nikāmayati, gedhaṃ āpajjati, āvattati bāhullāya. ayaṃ vuccatānanda, upaddavo antevāsī. antevāsūpaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. evaṃ kho, ānanda, antevāsūpaddavo hoti.


그러면 아난다여, 어떻게 제자의 불행이 있는가? 다시, 아난다여, 그 스승의 떨침을 이어가는 그 스승의 제자는 숲속이나 나무 아래나 산이나 골짜기나 산속 동굴이나 묘지나 밀림이나 열린 장소나 짚더미와 같은 외딴 처소를 의지한다. 그렇게 가까이 않고 머무는 그에게 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아온다. 그는 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아왔을 때 얼이 빠져 갈망하고, 욕심에 떨어지고, 풍족한 삶으로 돌아간다. 이것이, 아난다여, 제자의 불행이라고 불린다. 제자의 불행에 처했을 때 그에게 오염원이고 다시 존재로 이끌고 두렵고 괴로운 보를 가져오고 미래의 태어남과 늙음과 죽음으로 이끄는 악한 불선법이 있다. 이렇게, 아난다여, 제자의 불행이 있다.


195. “kathañcānanda, brahmacārūpaddavo hoti? idhānanda, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. so vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. so anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca na mucchaṃ nikāmayati, na gedhaṃ āpajjati, na āvattati bāhullāya. tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato anvāvattanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. so anvāvattantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchaṃ nikāmayati, gedhaṃ āpajjati, āvattati bāhullāya. ayaṃ vuccatānanda, upaddavo brahmacārī. brahmacārūpaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. evaṃ kho, ānanda, brahmacārūpaddavo hoti.


그러면 아난다여, 어떻게 범행을 실천하는 자의 불행이 있는가? 여기, 아난다여, 아라한-정등각-명행족-선서-세간해-무상조어장부-천인사-불-세존인 여래가 세상에 출현한다. 그는 숲속이나 나무 아래나 산이나 골짜기나 산속 동굴이나 묘지나 밀림이나 열린 장소나 짚더미와 같은 외딴 처소를 의지한다. 그렇게 가까이 않고 머무는 그에게 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아온다. 그는 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아왔을 때 얼이 빠져 갈망하지 않고, 욕심에 떨어지지 않고, 풍족한 삶으로 돌아가지 않는다. 아난다여, 그 스승의 떨침을 이어가는 그 스승의 제자는 숲속이나 나무 아래나 산이나 골짜기나 산속 동굴이나 묘지나 밀림이나 열린 장소나 짚더미와 같은 외딴 처소를 의지한다. 그렇게 가까이 않고 머무는 그에게 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아온다. 그는 번화가나 지방에 있는 바라문이나 장자들이 찾아왔을 때 얼이 빠져 갈망하고, 욕심에 떨어지고, 풍족한 삶으로 돌아간다. 이것이, 아난다여, 범행을 실천하는 자의 불행이라고 불린다. 범행을 실천하는 자의 불행에 처했을 때 그에게 오염원이고 다시 존재로 이끌고 두렵고 괴로운 보를 가져오고 미래의 태어남과 늙음과 죽음으로 이끄는 악한 불선법이 있다. 이렇게, 아난다여, 범행을 실천하는 자의 불행이 있다.


“tatrānanda, yo cevāyaṃ ācariyūpaddavo, yo ca antevāsūpaddavo ayaṃ tehi brahmacārūpaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataro ca, api ca vinipātāya saṃvattati.


거기서, 아난다여, 이런 스승의 불행, 이런 제자의 불행보다 이런 범행을 실천하는 자의 불행이 보가 더 괴롭고, 보가 더 혹독하고, 심지어 벌 받는 상태로 이끈다.


196. “tasmātiha maṃ, ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya. taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.


• vata: a religious duty or observance. (nt.)


그러므로 아난다여, 나를 종교적 삶의 친구로 삼아라. 종교적 삶의 적으로 삼지 말라. 그러면 그대들에게 오랫동안 이익과 행복이 있을 것이다.


“kathañcānanda, satthāraṃ sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya? idhānanda, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya — ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. evaṃ kho, ānanda, satthāraṃ sāvakā sapattavatāya samudācaranti, no mittavatāya.


그러면 아난다여, 제자들은 어떻게 스승을 적으로 삼고, 친구로 삼지 않는가? 여기, 아난다여, 동정하고 그들의 이익을 바라는 스승은 연민을 일으켜 제자들을 위해 법을 설한다. ‘이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.’라고. 그의 제자들은 들으려 하지 않고 귀 기울이지 않고 무위의 앎을 위한 심을 일으키지 않는다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나서 살아간다. 이렇게, 아난다여, 제자들은 스승을 적으로 삼고, 친구로 삼지 않는다.


“kathañcānanda, satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya? idhānanda, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya — ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkama satthusāsanā vattanti. evaṃ kho, ānanda, satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti, no sapattavatāya.


그러면 아난다여, 제자들은 어떻게 스승을 친구로 삼고, 적으로 삼지 않는가? 여기, 아난다여, 동정하고 그들의 이익을 바라는 스승은 연민을 일으켜 제자들을 위해 법을 설한다. ‘이것은 그대들의 이익을 위한 것이고, 이것은 그대들의 행복을 위한 것이다.’라고. 그의 제자들은 들으려 하고 귀 기울이고 무위의 앎을 위한 심을 일으킨다. 그들은 스승의 교법에서 벗어나지 않고 살아간다. 이렇게, 아난다여, 제자들은 스승을 친구로 삼고, 적으로 삼지 않는다.


“tasmātiha maṃ, ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya. taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. na vo ahaṃ, ānanda, tathā parakkamissāmi yathā kumbhakāro āmake āmakamatte. niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi; pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi. yo sāro so ṭhassatī”ti.


그러므로 아난다여, 나를 종교적 삶의 친구로 삼아라. 종교적 삶의 적으로 삼지 말라. 그러면 그대들에게 오랫동안 이익과 행복이 있을 것이다. 아난다여, 나는 옹기장이가 굽지 않은 옹기를 조심조심 다루듯이 그대들에게 애쓰지 않을 것이다. 아난다여, 나는 거듭 지적하면서 말할 것이다. 아난다여, 나는 끊임없이 끊임없이 말할 것이다. 강한 자는 머물 것이다.”


idamavoca bhagavā. attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. 


세존은 이렇게 말했다. 그 비구들은 즐거워하면서 세존의 말씀을 기뻐했다.

Comments

보인 2024.07.09 02:40
감사합니다.
로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close