니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 127.anuruddha

127.anuruddha

anuruddhasuttaṃ (MN 127-아누룻다 경) ㅡ 무량한 심해탈과 고귀한 심해탈

0 164 2019.06.24 19:32
5 MN 127-아누룻다 경anuruddhasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.14

3. suññatavaggo, 7. anuruddhasuttaṃ (MN 127-아누룻다 경)


229. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho pañcakaṅgo thapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi — “ehi tvaṃ, ambho purisa, yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandāhi — ‘pañcakaṅgo, bhante, thapati āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi — ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṃ; yena ca kira, bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṃ āgaccheyya; pañcakaṅgo, bhante, thapati bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti. “evaṃ, bhante”ti kho so puriso pañcakaṅgassa thapatissa paṭissutvā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca — “pañcakaṅgo, bhante, thapati āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti — ‘adhivāsetu kira, bhante, āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṃ; yena ca kira, bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṃ āgaccheyya; pañcakaṅgo, bhante, thapati bahukicco bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā’”ti. adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena.


이렇게 나는 들었다. — 한때 세존은 사왓티에서 아나타삔디까 사원에 머물렀다. 그때 빤짜깡가 건축가가 어떤 사람에게 말했다. — “여보시오, 오시오. 그대는 아누룻다 존자에게 가시오. 가서는 내 이름으로 아누룻다 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표하시오. — ‘대덕이시여, 빤짜깡가 건축가가 아누룻다 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다.’라고. 그리고 이렇게 말 하시오. — ‘대덕이시여, 아누룻다 존자께서는 자신을 네 번째로 하는[다른 세 분과 함께] 내일의 공양을 허락해 주십시오. 대덕이시여, 빤짜깡가 건축가는 왕을 위한 할 일 때문에 의무가 많고 할 일이 많습니다. 그러니 대덕이시여, 아누룻다 존자께서는 아침 일찍 와 주십시오.’”라고. 그 사람은 “알겠습니다, 대덕이시여.”라고 빤짜깡가 건축가에게 대답한 뒤 아누룻다 존자에게 갔다. 가서는 아누룻다 존자에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 그 사람은 아누룻다 존자에게 이렇게 말했다. — “대덕이시여, 빤짜깡가 건축가가 아누룻다 존자의 발에 머리 숙여 존경을 표합니다. 그리고 이렇게 말합니다. — ‘대덕이시여, 아누룻다 존자께서는 자신을 네 번째로 하는 내일의 공양을 허락해 주십시오. 대덕이시여, 빤짜깡가 건축가는 왕을 위한 할 일 때문에 의무가 많고 할 일이 많습니다. 그러니 대덕이시여, 아누룻다 존자께서는 아침 일찍 와 주십시오.’”라고. 아누룻다 존자는 침묵으로 동의했다.


230. atha kho āyasmā anuruddho tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena pañcakaṅgassa thapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. atha kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ anuruddhaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. atha kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca —


아누룻다 존자는 그 밤이 지나서 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고 빤짜깡가 건축가의 집으로 갔다. 가서는 준비된 자리에 앉았다. 그러자 빤짜깡가 건축가는 아누룻다 존자에게 맛있고 먹기 좋은 음식을 직접 손으로 만족하게 하고, 받아들이게 했다. 식사를 마친 아누룻다 존자가 발우에서 손을 떼자 빤짜깡가 건축가는 어떤 낮은 자리를 잡아 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 빤짜깡가 건축가는 아누룻다 존자에게 이렇게 말했다. —


“idha maṃ, bhante, therā bhikkhū upasaṅkamitvā evamāhaṃsu — ‘appamāṇaṃ, gahapati, cetovimuttiṃ bhāvehī’ti. ekacce therā evamāhaṃsu — ‘mahaggataṃ, gahapati, cetovimuttiṃ bhāvehī’ti. yā cāyaṃ, bhante, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti — ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānan”ti? “tena hi, gahapati, taṃ yevettha paṭibhātu. apaṇṇakante ito bhavissatī”ti. “mayhaṃ kho, bhante, evaṃ hoti — ‘yā cāyaṃ appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā ekatthā byañjanameva nānan’”ti. “yā cāyaṃ, gahapati, appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. tadamināpetaṃ, gahapati, pariyāyena veditabbaṃ yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca”.


“여기, 대덕이시여, 장로 비구들이 저에게 와서는 이렇게 말했습니다. — ‘장자여, 무량(無量)한 심해탈(心解脫)을 닦아야 합니다.’라고. 어떤 장로 비구들은 이렇게 말했습니다. — ‘장자여, 확장에 의한 심해탈(心解脫)을 닦아야 합니다.’라고. 대덕이시여, 무량한 심해탈과 확장에 의한 심해탈이라는 것은 의미도 다르고 표현도 다릅니까 아니면 의미는 같고 표현만 다릅니까?” “그렇다면, 장자여, 그대가 그것을 여기서 말해보십시오. 여기서 분명해질 것입니다.” “대덕이시여, 저는 ‘무량한 심해탈과 확장에 의한 심해탈이라는 것은 의미는 같고 표현만 다르다.’라고 이렇게 생각합니다.” “그러나 장자여, 무량한 심해탈과 확장에 의한 심해탈이라는 것은 의미도 다르고 표현도 다릅니다. 그리고 이 법들이 의미도 다르고 표현도 다르다는 것과 관련하여 그것은 이런 방법으로 알아야 합니다.


“katamā ca, gahapati, appamāṇā cetovimutti? idha, gahapati, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. karuṇāsahagatena cetasā... muditāsahagatena cetasā... upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. ayaṃ vuccati, gahapati, appamāṇā cetovimutti.


그러면 장자여, 무엇이 무량한 심해탈입니까? 여기, 장자여, 비구는 자(慈)가 함께한 심(心)으로 한 방향을 두루 미치면서 머뭅니다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 자(慈)가 함께한 심으로 두루 미치면서 머뭅니다. 비(悲)가 함께한 심으로 … 희(喜)가 함께한 심으로 … 사(捨)가 함께한 심으로 한 방향을 두루 미치면서 머뭅니다. 그렇게 두 방향을, 그렇게 세 방향을, 그렇게 네 방향을. 이렇게 위로 아래로 중간방위로, 모든 곳에서 모두에게 펼쳐서 모든 세상을 크고 귀하고 무량한, 원망 없고 거슬림 없는 사(捨)가 함께한 심으로 두루 미치면서 머뭅니다. 이것이, 장자여, 무량한 심해탈이라고 불립니다.


231. “katamā ca, gahapati, mahaggatā cetovimutti? idha, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ rukkhamūlaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayaṃ vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. idha pana, gahapati, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ pathaviṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. ayampi vuccati, gahapati, mahaggatā cetovimutti. iminā kho etaṃ, gahapati, pariyāyena veditabbaṃ yathā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca.


그러면 장자여, 무엇이 확장에 의한 심해탈입니까? 여기, 장자여, 비구는 한 개의 나무뿌리만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것이, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 나무뿌리 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 마을 하나의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 마을 둘이나 셋의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 하나의 왕국만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 왕국 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 다시, 장자여, 여기 비구는 바다를 경계로 하는 대지만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 이것도, 장자여, 확장에 의한 심해탈이라고 불립니다. 장자여, 이 법들이 의미도 다르고 표현도 다르다는 것과 관련하여 그것은 이런 방법으로 알아야 합니다.


232. “catasso kho imā gahapati, bhavūpapattiyo. katamā catasso? idha, gahapati, ekacco ‘parittābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. idha pana, gahapati, ekacco ‘appamāṇābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. idha pana, gahapati, ekacco ‘saṃkiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā saṃkiliṭṭhābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. idha pana, gahapati, ekacco ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. imā kho, gahapati, catasso bhavūpapattiyo.


장자여, 이런 네 가지 존재의 태어남이 있습니다. 어떤 넷입니까? 여기, 장자여, 어떤 자는 ‘작은 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 소광천(少光天)의 신(神)들의 동료로 태어납니다. 다시, 장자여, 여기 어떤 자는 ‘무량한 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 무량광천(無量光天)의 신들의 동료로 태어납니다. 다시, 장자여, 여기 어떤 자는 ‘오염된 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 오염된 광명의 하늘의 신들의 동료로 태어납니다. 다시, 장자여, 여기 어떤 자는 ‘청정한 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 청정한 광명의 하늘의 신들의 동료로 태어납니다. 장자여, 이런 네 가지 존재의 태어남이 있습니다. 


“hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā ekajjhaṃ sannipatanti, tāsaṃ ekajjhaṃ sannipatitānaṃ vaṇṇanānattañhi kho paññāyati no ca ābhānānattaṃ. seyyathāpi, gahapati, puriso sambahulāni telappadīpāni ekaṃ gharaṃ paveseyya. tesaṃ ekaṃ gharaṃ pavesitānaṃ accinānattañhi kho paññāyetha, no ca ābhānānattaṃ; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā ekajjhaṃ sannipatanti tāsaṃ ekajjhaṃ sannipatitānaṃ vaṇṇanānattañhi kho paññāyati, no ca ābhānānattaṃ.


장자여, 그 신들이 함께 모이는 때가 있습니다. 함께 모인 그 신들에게 용모의 차이는 있지만 빛의 차이는 없습니다. 예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 여러 개의 기름 등불을 한 집 안에 들여놓을 것입니다. 한 집에 들여놓은 그것들에게 불꽃의 차이는 있지만 빛의 차이는 없습니다. 이처럼, 장자여, 그 신들이 함께 모이는 때가 있습니다. 함께 모인 그 신들에게 용모의 차이는 있지만 빛의 차이는 없습니다.


“hoti kho so, gahapati, samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṃ tato vipakkamantīnaṃ vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca. seyyathāpi, gahapati, puriso tāni sambahulāni telappadīpāni tamhā gharā nīhareyya. tesaṃ tato nīhatānaṃ accinānattañceva paññāyetha ābhānānattañca; evameva kho, gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṃ tato vipakkamantīnaṃ vaṇṇanānattañceva paññāyati ābhānānattañca.


장자여, 그 신들이 거기에서 흩어지는 때가 있습니다. 거기에서 흩어진 신들에게 용모의 차이와 빛의 차이가 알려집니다. 예를 들면, 장자여, 어떤 사람이 여러 개의 기름 등불을 그 집으로부터 내어놓을 것입니다. 거기로부터 내어놓은 그것들에게 불꽃의 차이와 빛의 차이가 알려질 것입니다. 이처럼, 장자여, 그 신들이 거기에서 흩어지는 때가 있습니다. 거기에서 흩어진 신들에게 용모의 차이와 빛의 차이가 알려집니다.


“na kho, gahapati, tāsaṃ devatānaṃ evaṃ hoti — ‘idaṃ amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramanti. seyyathāpi, gahapati, makkhikānaṃ kājena vā piṭakena vā harīyamānānaṃ na evaṃ hoti — ‘idaṃ amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā makkhikā abhinivisanti tattha tattheva tā makkhikā abhiramanti; evameva kho, gahapati, tāsaṃ devatānaṃ na evaṃ hoti — ‘idaṃ amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatan’ti vā, api ca yattha yattheva tā devatā abhinivisanti tattha tattheva tā devatā abhiramantī”ti.


장자여, 그 신들은 ‘우리에게 이것은 ’상(常)하다‘거나 ’안정되다‘거나 ’영원하다‘라고 이렇게 생각하지 않습니다. 그러나 그 신들이 거듭 집착하는 곳에서 그 신들은 거듭 즐거워합니다. 예를 들면, 장자여, 운반용 막대기나 바구니에 의해 옮겨가는 파리들은 ‘우리에게 이것은 ’상(常)하다‘거나 ’안정되다‘거나 ’영원하다‘라고 이렇게 생각하지 않습니다. 그러나 그 파리들이 거듭 붙어있는 곳에서 그 파리들은 거듭 즐거워합니다. 이처럼, 장자여, 그 신들은 ‘우리에게 이것은 ’상(常)하다‘거나 ’안정되다‘거나 ’영원하다‘라고 이렇게 생각하지 않습니다. 그러나 그 신들이 거듭 집착하는 곳에서 그 신들은 거듭 즐거워합니다.”


233. evaṃ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca — “sādhu, bhante anuruddha! atthi ca me ettha uttariṃ paṭipucchitabbaṃ. yā tā, bhante, devatā ābhā sabbā tā parittābhā udāhu santettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti? “tadaṅgena kho, āvuso kaccāna, santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti. “ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti?


이렇게 말했을 때, 사비야 깟짜나 존자가 아누룻다 존자에게 이렇게 말했다. — “훌륭합니다, 대덕 아누룻다여! 저에게 여기에 이어지는 질문이 있습니다. 대덕이시여, 그 빛나는 신들은 모두 소광천입니까 아니면 여기에 무량광천의 어떤 신들도 있습니까?”라고. “도반 깟짜나여, 그 요소만큼 여기에는 소광천의 어떤 신들도 있고, 여기에는 무량광천의 어떤 신들도 있습니다.” “대덕 아누룻다여, 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 하나의 신들의 무리에 태어난 그 신들에게 여기 소광천의 어떤 신들도 있고, 여기 무량광천의 어떤 신들도 있습니까?”


“tena hāvuso kaccāna, taṃyevettha paṭipucchissāmi. yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ rukkhamūlaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti.


“그렇다면, 도반 깟짜나여, 여기서 그대에게 되묻겠습니다. 그대에게 괜찮다면 그것을 설명하십시오. 그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 한 개의 나무뿌리만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 나무뿌리 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심(心)을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 나무뿌리 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 나무뿌리 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 마을 하나의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 마을 하나의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 마을 하나의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 마을 둘이나 셋의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심을 닦는 이 두 가지 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 마을 둘이나 셋의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 마을 둘이나 셋의 땅만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 하나의 왕국만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심을 닦는 이 두 가지 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 하나의 왕국만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 하나의 왕국만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 왕국 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심을 닦는 이 두 가지 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 왕국 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.”


“taṃ kiṃ maññasi, āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, yocāyaṃ bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ pathaviṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarā”ti? “yvāyaṃ, bhante, bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ pathaviṃ ‘mahaggatan’ti pharitvā adhimuccitvā viharati — ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarā”ti? “ayaṃ kho, āvuso kaccāna, hetu ayaṃ paccayo, yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ santettha ekaccā devatā parittābhā, santi panettha ekaccā devatā appamāṇābhā”ti.


“그것을 어떻게 생각합니까, 도반 깟짜나여, 왕국 둘이나 셋만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구와 바다를 경계로 하는 대지만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구 — 심을 닦는 이 두 가지 중에 더 확장된 심을 닦는 비구는 누구입니까?” “대덕이시여, 바다를 경계로 하는 대지만큼을 ‘확장된 것’이라고 두루 미치고, 기울면서 머무는 비구가 심을 닦는 이 두 비구 중에 더 확장된 심을 닦습니다.” “도반 깟짜나여, 이런 원인, 이런 조건 때문에 하나의 신들의 무리에 태어난 그 신들에게 여기 소광천의 어떤 신들도 있고, 여기 무량광천의 어떤 신들도 있습니다.”


234. “sādhu, bhante anuruddha! atthi ca me ettha uttariṃ paṭipucchitabbaṃ. yāvatā, bhante, devatā ābhā sabbā tā saṃkiliṭṭhābhā udāhu santettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti? “tadaṅgena kho, āvuso kaccāna, santettha ekaccā devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti. “ko nu kho, bhante, anuruddha, hetu ko paccayo, yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ santettha ekaccā devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti?


“훌륭합니다, 대덕 아누룻다여! 저에게 여기에 이어지는 질문이 있습니다. 대덕이시여, 그 빛나는 신들은 모두 오염된 광명의 하늘의 신들입니까 아니면 여기에 청정한 광명의 어떤 하늘의 신들도 있습니까?”라고. “도반 깟짜나여, 그 요소만큼 여기에는 오염된 광명의 어떤 하늘의 신들도 있고, 여기에는 청정한 광명의 어떤 하늘의 신들도 있습니다.” “대덕 아누룻다여, 어떤 원인, 어떤 조건 때문에 하나의 신들의 무리에 태어난 그 신들에게 여기 오염된 광명의 어떤 신들도 있고, 여기 청정한 광명의 어떤 신들도 있습니까?”


“tena, hāvuso kaccāna, upamaṃ te karissāmi. upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. seyyathāpi, āvuso kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi aparisuddhaṃ vaṭṭipi aparisuddhā. so telassapi aparisuddhattā vaṭṭiyāpi aparisuddhattā andhandhaṃ viya jhāyati; evameva kho, āvuso kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘saṃkiliṭṭhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati, tassa kāyaduṭṭhullampi na suppaṭippassaddhaṃ hoti, thinamiddhampi na susamūhataṃ hoti, uddhaccakukkuccampi na suppaṭivinītaṃ hoti. so kāyaduṭṭhullassapi na suppaṭippassaddhattā thinamiddhassapi na susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi na suppaṭivinītattā andhandhaṃ viya jhāyati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā saṃkiliṭṭhābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. seyyathāpi, āvuso kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi parisuddhaṃ vaṭṭipi parisuddhā. so telassapi parisuddhattā vaṭṭiyāpi parisuddhattā na andhandhaṃ viya jhāyati; evameva kho, āvuso kaccāna, idhekacco bhikkhu ‘parisuddhābhā’ti pharitvā adhimuccitvā viharati. tassa kāyaduṭṭhullampi suppaṭippassaddhaṃ hoti, thinamiddhampi susamūhataṃ hoti, uddhaccakukkuccampi suppaṭivinītaṃ hoti. so kāyaduṭṭhullassapi suppaṭippassaddhattā thinamiddhassapi susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi suppaṭivinītattā na andhandhaṃ viya jhāyati. so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. ayaṃ kho, āvuso kaccāna, hetu ayaṃ paccayo yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ upapannānaṃ santettha ekaccā devatā saṃkiliṭṭhābhā, santi panettha ekaccā devatā parisuddhābhā”ti.


“도반 깟짜나여, 그렇다면 그대에게 비유를 말하겠습니다. 비유에 의해서도 어떤 현명한 사람들은 말의 의미를 압니다. 예를 들면, 도반 깟짜나여, 기름 등불이 타고 있을 때 기름도 깨끗하지 않고 심지도 깨끗하지 않습니다. 그것은 기름도 깨끗하지 않음과 심지도 깨끗하지 않음 때문에 흐릿하게 탑니다. 이처럼, 도반 깟짜나여, 여기 어떤 비구는 ‘오염된 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그에게 몸의 추악함도 잘 진정되지 않고, 해태-혼침도 잘 뿌리 뽑히지 않고, 들뜸-후회도 잘 가라앉지 않습니다. 그는 몸의 추악함도 잘 진정되지 않고, 해태-혼침도 잘 뿌리 뽑히지 않고, 들뜸-후회도 잘 가라앉지 않기 때문에 무디게 선(禪)을 합니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 오염된 광명의 하늘의 신들의 동료로 태어납니다. 예를 들면, 도반 깟짜나여, 기름 등불이 타고 있을 때 기름도 깨끗하고 심지도 깨끗합니다. 그것은 기름도 깨끗함과 심지도 깨끗함 때문에 흐릿하게 타지 않습니다. 이처럼, 도반 깟짜나여, 여기 어떤 비구는 ‘청정한 빛’이라고 두루 미치고, 기울면서 머뭅니다. 그에게 몸의 추악함도 잘 진정되고, 해태-혼침도 잘 뿌리 뽑히고, 들뜸-후회도 잘 가라앉습니다. 그는 몸의 추악함도 잘 진정되고, 해태-혼침도 잘 뿌리 뽑히고, 들뜸-후회도 잘 가라앉기 때문에 무디게 선을 하지 않습니다. 그는 몸이 무너져 죽은 뒤 청정한 광명의 하늘의 신들의 동료로 태어납니다. 도반 깟짜나여, 이런 원인, 이런 조건 때문에 하나의 신들의 무리에 태어난 그 신들에게 여기 오염된 광명의 어떤 신들도 있고, 여기 청정한 광명의 어떤 신들도 있습니다.”


235. evaṃ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca — “sādhu, bhante anuruddha! na, bhante, āyasmā anuruddho evamāha — ‘evaṃ me sutan’ti vā ‘evaṃ arahati bhavitun’ti vā; atha ca pana, bhante, āyasmā anuruddho ‘evampi tā devatā, itipi tā devatā’tveva bhāsati. tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti — ‘addhā āyasmatā anuruddhena tāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti. “addhā kho ayaṃ, āvuso kaccāna, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te ahaṃ byākarissāmi — ‘dīgharattaṃ kho me, āvuso kaccāna, tāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā’”ti.


이렇게 말했을 때, 사비야 깟짜나 존자가 아누룻다 존자에게 이렇게 말했다. — “훌륭합니다, 대덕 아누룻다여! 대덕이시여, 아누룻다 존자는 ‘이렇게 나는 들었다’라거나 ‘이렇게 될 만하다.’라고 말하지 않았습니다. 또한, 대덕이시여, 아누룻다 존자는 ‘그와 같이도 그 신들은, 이렇게도 그 신들은’이라고 말합니다. 대덕이시여, 그래서 저에게 이런 생각이 듭니다. — ‘참으로 아누룻다 존자는 그 신들과 더불어 이전에 함께 머물고, 이전에 함께 대화하고, 이전에 토론했다.’라고.” “참으로, 도반 깟짜나여, 이것은 무례하고 비난하는 이야기이지만 나는 그대에게 말하겠습니다. — ‘도반 깟짜나여, 오랫동안 나는 그 신들과 더불어 이전에 함께 머물고, 이전에 함께 대화하고, 이전에 토론했습니다.’라고.”


evaṃ vutte, āyasmā sabhiyo kaccāno pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca — “lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati, yaṃ tvañceva taṃ kaṅkhādhammaṃ pahāsi, mayañcimaṃ dhammapariyāyaṃ alatthamhā savanāyā”ti. 


이렇게 말했을 때, 사비야 깟짜나 존자가 빤짜깡가 건축가에게 이렇게 말했다. — “장자여, 그대에게 유익함입니다. 장자여, 그대에게 잘 얻어진 것입니다! 그대에게 의심은 제거되었고, 우리는 이 법문을 들을 기회를 얻었습니다.”라고.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close