니까야 번역 불사 터
Toggle navigation
  • 0
  • 회원가입  |  정보찾기
  • 연구회
    • 인사말씀
    • 지 향
    • 번역 불사 터의 필요성
    • 연결된사이트
    • 후원보시 결산공고
    • 찾아오는 길
  • 마하 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • verañjakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • sukkavissaṭṭhi
      • kāyasaṃsagga
      • duṭṭhullavācā
      • attakāmapāricariya
      • sañcaritta
      • kuṭikāra
      • vihārakāra
      • duṭṭhadosa
      • dutiyaduṭṭhadosa
      • saṅghabheda
      • bhedānuvattaka
      • dubbaca
      • kuladūsaka
    • aniyatakaṇḍaṃ
      • paṭhamāniyata
      • dutiyāniyata
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • cīvaravaggo
      • kosiyavaggo 
      • pattavaggo
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • musāvādavaggo
      • bhūtagāmavaggo
      • ovādavaggo
      • bhojanavaggo
      • acelakavaggo
      • surāpānavaggo
      • sappāṇakavaggo
      • sahadhammikavaggo
      • ratanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyapāṭidesanīya
      • tatiyapāṭidesanīya
      • catutthapāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • ujjagghikavaggo
      • khambhakatavaggo
      • sakkaccavaggo
      • kabaḷavaggo
      • surusuruvaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 비구니 위방가
    • 개 요
    • pārājikakaṇḍaṃ
      • paṭhamapārājikaṃ
      • dutiyapārājikaṃ
      • tatiyapārājikaṃ
      • catutthapārājikaṃ
    • saṅghādisesakaṇḍaṃ
      • paṭhamasaṅghādisesa
      • dutiyasaṅghādisesa
      • tatiyasaṅghādisesa
      • catutthasaṅghādisesa
      • pañcamasaṅghādisesa
      • chaṭṭhasaṅghādisesa
      • sattamasaṅghādisesa
      • aṭṭhamasaṅghādisesa
      • navamasaṅghādisesa
      • dasamasaṅghādisesa
    • nissaggiyakaṇḍaṃ
      • paṭhama
      • dutiya
      • tatiya
      • catuttha
      • pañcama
      • chaṭṭha
      • sattama
      • aṭṭhama
      • navama
      • dasama
      • ekādasama
      • dvādasama
    • pācittiyakaṇḍaṃ
      • lasuṇavaggo
      • andhakāravaggo
      • naggavaggo
      • tuvaṭṭavaggo
      • cittāgāravaggo
      • ārāmavaggo
      • gabbhinīvaggo
      • kumārībhūtavaggo
      • chattupāhanavaggo
    • pāṭidesanīyakaṇḍaṃ
      • paṭhamapāṭidesanīya
      • dutiyādipāṭidesanīya
    • sekhiyakaṇḍaṃ
      • parimaṇḍalavaggo
      • pādukavaggo
    • adhikaraṇasamathā
      • adhikaraṇasamathā
  • 디가 니까야
    • 개 요
    • 1권-sīlakkhandhavagga
      • 1.brahmajālasuttaṃ
      • 2.sāmaññaphalasuttaṃ
      • 3.ambaṭṭhasuttaṃ
      • 4.soṇadaṇḍasuttaṃ
      • 5.kūṭadantasuttaṃ
      • 6.mahālisuttaṃ
      • 7.jāliyasuttaṃ
      • 8.mahāsīhanādasuttaṃ
      • 9.poṭṭhapādasuttaṃ
      • 10.subhasuttaṃ
      • 11.kevaṭṭasuttaṃ
      • 12.lohiccasuttaṃ
      • 13.tevijjasuttaṃ
    • 2권-mahāvagga
      • 14.mahāpadānasuttaṃ
      • 15.mahānidānasuttaṃ
      • 16.mahāparinibbānasuttaṃ
      • 17.mahāsudassanasuttaṃ
      • 18.janavasabhasuttaṃ
      • 19.mahāgovindasuttaṃ
      • 20.mahāsamayasuttaṃ
      • 21.sakkapañhasuttaṃ
      • 22.mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ
      • 23.pāyāsisuttaṃ
    • 3권-pāthikavagga
      • 24.pāthikasuttaṃ
      • 25.udumbarikasuttaṃ
      • 26.cakkavattisuttaṃ
      • 27.aggaññasuttaṃ
      • 28.sampasādanīyasuttaṃ
      • 29.pāsādikasuttaṃ
      • 30.lakkhaṇasuttaṃ
      • 31.siṅgālasuttaṃ
      • 32.āṭānāṭiyasuttaṃ
      • 33.saṅgītisuttaṃ
      • 34.dasuttarasuttaṃ[횡(橫)]
      • 34.dasuttarasuttaṃ[종(縱)]
  • 맛지마 니까야
    • 개 요
    • 1품-mūlapariyāyavaggo
      • 1.mūlapariyāya
      • 2.sabbāsava
      • 3.dhammadāyāda
      • 4.bhayabherava
      • 5.anaṅgaṇa
      • 6.ākaṅkheyya
      • 7.vattha
      • 8.sallekha
      • 9.sammādiṭṭhi
      • 10.mahāsatipaṭṭhāna
    • 2품-sīhanādavaggo
      • 11.cūḷasīhanāda
      • 12.mahāsīhanāda
      • 13.mahādukkhakkhandha
      • 14.cūḷadukkhakkhandha
      • 15.anumāna
      • 16.cetokhila
      • 17.vanapattha
      • 18.madhupiṇḍika
      • 19.dvedhāvitakka
      • 20.vitakkasaṇṭhāna
    • 3품-opammavaggo
      • 21.kakacūpama
      • 22.alagaddūpama
      • 23.vammika
      • 24.rathavinīta
      • 25.nivāpa
      • 26.pāsarāsi
      • 27.cūḷahatthipadopama
      • 28.mahāhatthipadopama
      • 29.mahāsāropama
      • 30.cūḷasāropama
    • 4품-mahāyamakavaggo
      • 31.cūḷagosiṅga
      • 32.mahāgosiṅga
      • 33.mahāgopālaka
      • 34.cūḷagopālaka
      • 35.cūḷasaccaka
      • 36.mahāsaccaka
      • 37.cūḷataṇhāsaṅkhaya
      • 38.mahātaṇhāsaṅkhaya
      • 39.mahāassapura
      • 40.cūḷāssapura
    • 5품-cūḷayamakavaggo
      • 41.sāleyyaka
      • 42.verañjaka
      • 43.mahāvedalla
      • 44.cūḷavedalla
      • 45.cūḷadhammasamādāna
      • 46.mahādhammasamādāna
      • 47.vīmaṃsaka
      • 48.kosambiya
      • 49.brahmanimantanika
      • 50.māratajjanīya
    • 6품-gahapativaggo
      • 51.kandaraka
      • 52.aṭṭhakanāgara
      • 53.sekha
      • 54.potaliya
      • 55.jīvaka
      • 56.upāli
      • 57.kukkuravatika
      • 58.abhayarājakumāra
      • 59.bahuvedanīya
      • 60.apaṇṇaka
    • 7품-bhikkhuvaggo
      • 61.ambalaṭṭhikarāhulovāda
      • 62.mahārāhulovāda
      • 63.cūḷamālukya
      • 64.mahāmālukya
      • 65.bhaddāli
      • 66.laṭukikopama
      • 67.cātuma
      • 68.naḷakapāna
      • 69.goliyāni
      • 70.kīṭāgiri
    • 8품-paribbājakavaggo
      • 71.tevijjavaccha
      • 72.aggivaccha
      • 73.mahāvaccha
      • 74.dīghanakha
      • 75.māgaṇḍiya
      • 76.sandaka
      • 77.mahāsakuludāyi
      • 78.samaṇamuṇḍika
      • 79.cūḷasakuludāyi
      • 80.vekhanasa
    • 9품-rājavaggo
      • 81.ghaṭikāra
      • 82.raṭṭhapāla
      • 83.maghadeva
      • 84.madhura
      • 85.bodhirājakumāra
      • 86.aṅgulimāla
      • 87.piyajātika
      • 88.bāhitika
      • 89.dhammacetiya
      • 90.kaṇṇakatthala
    • 10품-brāhmaṇavaggo
      • 91.brahmāyu
      • 92.sela
      • 93.assalāyana
      • 94.ghoṭamukha
      • 95.caṅkī
      • 96.esukārī
      • 97.dhanañjāni
      • 98.vāseṭṭha
      • 99.subha
      • 100.saṅgārava
    • 11품-devadahavaggo
      • 101.devadaha
      • 102.pañcattaya
      • 103.kinti
      • 104.sāmagāma
      • 105.sunakkhatta
      • 106.āneñjasappāya
      • 107.gaṇakamoggallāna
      • 108.gopakamoggallāna
      • 109.mahāpuṇṇama
      • 110.cūḷapuṇṇama
    • 12품-anupadavaggo
      • 111.anupada
      • 112.chabbisodhana
      • 113.sappurisa
      • 114.sevitabbāsevitabba
      • 115.bahudhātuka
      • 116.isigili
      • 117.mahācattārīsaka
      • 118.ānāpānassati
      • 119.kāyagatāsati
      • 120.saṅkhārupapatti
    • 13품-suññatavaggo
      • 121.cūḷasuññata
      • 122.mahāsuññata
      • 123.acchariyābbhuta
      • 124.bākula
      • 125.dantabhūmi
      • 126.bhūmija
      • 127.anuruddha
      • 128.upakkilesa
      • 129.bālapaṇḍita
      • 130.devadūta
    • 14품-vibhaṅgavaggo
      • 131.bhaddekaratta
      • 132.ānandabhaddekaratta
      • 133.mahākaccānabhaddekaratta
      • 134.lomasakaṅgiyabhaddekaratta
      • 135.cūḷakammavibhaṅga
      • 136.mahākammavibhaṅga
      • 137.saḷāyatanavibhaṅga
      • 138.uddesavibhaṅga
      • 139.araṇavibhaṅga
      • 140.dhātuvibhaṅga
      • 141.saccavibhaṅga
      • 142.dakkhiṇāvibhaṅga
    • 15품-saḷāyatanavaggo
      • 143.anāthapiṇḍikovāda
      • 144.channovāda
      • 145.puṇṇovāda
      • 146.nandakovāda
      • 147.cūḷarāhulovāda
      • 148.chachakka
      • 149.mahāsaḷāyatanika
      • 150.nagaravindeyya
      • 151.piṇḍapātapārisuddhi
      • 152.indriyabhāvanā
  • 상윳따 니까야 1~4권
    • 개 요
    • 1권-sagāthāvaggo
      • 1.devatā
      • 2.devaputta
      • 3.kosala
      • 4.māra
      • 5.bhikkhunī
      • 6.brahma
      • 7.brāhmaṇa
      • 8.vaṅgīsa
      • 9.vana
      • 10.yakkha
      • 11.sakka
    • 2권-nidānavaggo
      • 12.nidāna
      • 13.abhisamaya
      • 14.dhātu
      • 15.anamatagga
      • 16.kassapa
      • 17.lābhasakkāra
      • 18.rāhula
      • 19.lakkhaṇa
      • 20.opamma
      • 21.bhikkhu
    • 3권-khandhavaggo
      • 22.khandha
      • 23.rādha
      • 24.diṭṭhi
      • 25.okkanta
      • 26.uppāda
      • 27.kilesa
      • 28.sāriputta
      • 29.nāga
      • 30.supaṇṇa
      • 31.gandhabbakāya
      • 32.valāhaka
      • 33.vacchagotta
      • 34.jhāna
    • 4권-saḷāyatanavaggo
      • 35.saḷāyatana(1)
      • 35.saḷāyatana(2)
      • 36.vedanā
      • 37.mātugāma
      • 38.jambukhādaka
      • 39.sāmaṇḍaka
      • 40.moggallāna
      • 41.citta
      • 42.gāmaṇi
      • 43.asaṅkhata
      • 44.abyākata
  • 상윳따 니까야 5권
    • 개 요
    • 45.magga
      • avijjā
      • vihāra
      • micchatta
      • paṭipatti
      • aññatitthiyapeyyāla
      • sūriyapeyyāla
      • ekadhammapeyyāla
      • dutiyaekadhammapeyyāla
      • gaṅgāpeyyāla
      • dutiyagaṅgāpeyyāla
      • appamādapeyyāla
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 46.bojjhaṅga(1)
      • pabbata
      • gilāna
      • udāyi
      • nīvaraṇa
      • cakkavatti
      • sākaccha
      • ānāpāna
      • nirodhavaggo 
    • 46.bojjhaṅga(2)
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
      • punagaṅgāpeyyāla
      • punāppamāda
      • punabalakaraṇīya
      • punaesanā
      • punaogha
    • 47.satipaṭṭhāna
      • ambapāli
      • nālanda
      • sīlaṭṭhiti
      • ananussuta
      • amata
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 48.indriya
      • suddhika
      • mudutara
      • chaḷindriya
      • sukhindriya
      • jarā
      • sūkarakhata
      • bodhipakkhiya
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 49.sammappadhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • balakaraṇīya
      • esanā
      • ogha
    • 50.bala
      • gaṅgāpeyyāla
      • appamāda
      • ogha
      • gaṅgāpeyyāla
      • esanā
      • ogha
    • 51.iddhipāda
      • cāpāla
      • pāsādakampana
      • ayoguḷa
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 52.anuruddha
      • rahogata
      • ogha
    • 53.jhāna
      • gaṅgāpeyyāla
      • ogha
    • 54.ānāpāna
      • ekadhamma
      • dutiya
    • 55.sotāpatti
      • veḷudvāra
      • rājakārāma
      • saraṇāni
      • puññābhisanda
      • sagāthakapuññābhisanda
      • sappañña
      • mahāpañña
    • 56.sacca
      • samādhi
      • dhammacakkappavattana
      • koṭigāma
      • sīsapāvana
      • papāta
      • abhisamaya
      • paṭhamāamakadhaññapeyyāla
      • dutiyāamakadhaññapeyyāla
      • tatiyāamakadhaññapeyyāla
      • catutthāamakadhaññapeyyāla
      • pañcagatipeyyāla
  • 앙굿따라 니까야1~4모음
    • 개 요
    • ekakanipātapāḷi(1모음-1)
      • rūpādi
      • nīvaraṇappahāna
      • akammaniya
      • adanta
      • paṇihitāccha
      • accharāsaṅghāta
      • vīriyārambhādi
      • kalyāṇamittādi
      • pamādādi
      • dutiyapamādādi
    • ekakanipātapāḷi(1모음-2)
      • adhamma
      • anāpatti
      • ekapuggala
      • etadagga
      • aṭṭhānapāḷi
      • ekadhammapāḷi
      • pasādakaradhamma
      • aparāccharāsaṅghāta
      • kāyagatāsati
      • amata
    • dukanipātapāḷi(2모음-1)
      • kammakaraṇa
      • adhikaraṇa
      • bāla
      • samacitta
      • parisa
      • puggala
      • sukha
      • sanimitta
      • dhamma
      • bāla
    • dukanipātapāḷi(2모음-2)
      • āsāduppajaha
      • āyācana
      • dāna
      • santhāra
      • samāpatti
      • kodhapeyyālaṃ
      • akusalapeyyālaṃ
      • vinayapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • tikanipātapāḷi(3모음-1)
      • bāla
      • rathakāra
      • puggala
      • devadūta
      • cūḷa
      • brāhmaṇa
      • mahā
      • ānanda
      • samaṇa
      • loṇakapalla
    • tikanipātapāḷi(3모음-2)
      • sambodha
      • āpāyika
      • kusināra
      • yodhājīva
      • maṅgala
      • acelaka
      • kammapathapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • catukkanipātapāḷi(4모음-1)
      • bhaṇḍagāma
      • cara
      • uruvela
      • cakka
      • rohitassa
      • puññābhisanda
      • pattakamma
      • apaṇṇaka
      • macala
      • asura
    • catukkanipātapāḷi(4모음-2)
      • valāhaka
      • kesi
      • bhaya
      • puggala
      • ābhā
      • indriya
      • paṭipadā
      • sañcetaniya
      • brāhmaṇa
      • mahā
    • catukkanipātapāḷi(4모음-3)
      • sappurisa
      • parisā
      • duccarita
      • kamma
      • āpattibhaya
      • abhiññā
      • kammapatha
      • rāgapeyyālaṃ
  • 앙굿따라 니까야5~11모음
    • 개 요
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-1)
      • sekhabala
      • bala
      • pañcaṅgika
      • sumana
      • muṇḍarāja
      • nīvaraṇa
      • saññā
      • yodhājīva
      • thera
      • kakudha
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-2)
      • phāsuvihāra
      • andhakavinda
      • gilāna
      • rāja
      • tikaṇḍakī
      • saddhamma
      • āghāta
      • upāsaka
      • arañña
      • brāhmaṇa
    • pañcakanipātapāḷi(5모음-3)
      • kimila
      • akkosaka
      • dīghacārika
      • āvāsika
      • duccarita
      • upasampadā
      • sammutipeyyālaṃ
      • sikkhāpadapeyyālaṃ
      • rāgapeyyālaṃ
    • chakkanipātapāḷi(6모음)
      • āhuneyya
      • sāraṇīya
      • anuttariya
      • devatā
      • dhammika
      • mahā
      • devatā
      • arahatta
      • sīti
      • ānisaṃsa
      • tika
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • sattakanipātapāḷi(7모음)
      • dhana
      • anusaya
      • vajjisattaka
      • devatā
      • mahāyañña
      • abyākata
      • mahā
      • vinaya
      • samaṇa
      • āhuneyya
      • rāgapeyyālaṃ
    • aṭṭhakanipātapāḷi(8모음)
      • mettā
      • mahā
      • gahapati
      • dāna
      • uposatha
      • gotamī
      • bhūmicāla
      • yamaka
      • sati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • navakanipātapāḷi(9모음)
      • sambodhi
      • sīhanāda
      • sattāvāsa
      • mahā
      • sāmañña
      • khema
      • satipaṭṭhāna
      • sammappadhāna
      • iddhipāda
      • rāgapeyyālaṃ
    • dasakanipātapāḷi(10모음-1)
      • ānisaṃsa
      • nātha
      • mahā
      • upāli
      • akkosa
      • sacitta
      • yamaka
      • ākaṅkha
      • thera
      • upāli
    • dasakanipātapāḷi(10모음-2)
      • samaṇasaññā
      • paccorohaṇi
      • parisuddha
      • sādhu
      • ariya
      • puggala
      • jāṇussoṇi
      • sādhu
      • ariyamagga
      • aparapuggala
      • karajakāya
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
    • ekādasakanipātapāḷi(11모음)
      • nissaya
      • anussati
      • sāmañña
      • rāgapeyyālaṃ
  • 쿳다까 니까야
    • 개 요
    • suttanipātapāḷi
      • 1.uragavaggo
      • 2.cūḷavaggo
      • 3.mahāvaggo
      • 4.aṭṭhakavaggo
      • 5.pārāyanavaggo
    • dhammapadapāḷi(1)
      • 1.yamakavaggo
      • 2.appamādavaggo
      • 3.cittavaggo
      • 4.pupphavaggo
      • 5.bālavaggo
      • 6.paṇḍitavaggo
      • 7.arahantavaggo
      • 8.sahassavaggo
      • 9.pāpavaggo
      • 10.daṇḍavaggo
      • 11.jarāvaggo
      • 12.attavaggo
      • 13.lokavaggo
    • dhammapadapāḷi(2)
      • 14.buddhavaggo
      • 15.sukhavaggo
      • 16.piyavaggo
      • 17.kodhavaggo
      • 18.malavaggo
      • 19.dhammaṭṭhavaggo
      • 20.maggavaggo
      • 21.pakiṇṇakavaggo
      • 22.nirayavaggo
      • 23.nāgavaggo
      • 24.taṇhāvaggo
      • 25.bhikkhuvaggo
      • 26.brāhmaṇavaggo
  • 커뮤니티
    • 소식/공지사항
    • 법우회
    • 갤러리
    • 자유게시판
    • 묻고답하기
Facebook Twitter GooglePlus KakaoStory NaverBand

맛지마 니까야

홈 > 맛지마 니까야 > 128.upakkilesa

128.upakkilesa

8. upakkilesasuttaṃ (MN 128-오염원 경)

0 157 2019.06.23 15:04
3 MN 128-오염원 경upakkilesasuttaṃ.hwp (112.0K)   2024.10.14

3. suññatavaggo, 8. upakkilesasuttaṃ (MN 128-오염원 경)


• (MN 48-꼬삼비 경)/(MN 31-고싱가 작은 경)/(AN 8.64-가야시사 경)/심(心)의 오염원(cittassa upakkilesa)의 용례 경들 참조


236. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. tena kho pana samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “idha, bhante, kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā”ti. adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca — “alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivādan”ti.


이렇게 나는 들었다. ― 한때 세존은 꼬삼비에서 고시따 사원에 머물렀다. 그때 꼬삼비의 비구들은 다툼을 일으키고 갈등을 일으키고 논쟁에 빠지고 서로 간에 입의 칼로 찌르며 머물렀다. 어떤 비구가 세존에게 왔다. 와서는 세존에게 절한 뒤 한 곁에 섰다. 한 곁에 선 그 비구는 세존에게 이렇게 말했다. ― “여기 대덕이시여, 꼬삼비의 비구들은 다툼을 일으키고 갈등을 일으키고 논쟁에 빠지고 서로 간에 입의 칼로 찌르며 머뭅니다. 대덕이시여, 세존께서 연민하셔서 그 비구들에게 가주시면 감사하겠습니다.”라고. 세존은 침묵으로 동의했다. 그리고 세존은 그 비구들에게 갔다. 가서는 그 비구들에게 이렇게 말했다. ― “그만하라, 비구들이여, 다투지 말고, 갈등하지 말고, 비난하지 말고, 논쟁하지 말라.”


evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āgametu, bhante! bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca — “alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivādan”ti. dutiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āgametu, bhante! bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti. tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca — “alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivādan”ti. tatiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā”ti.


이렇게 말했을 때, 어떤 비구가 세존에게 이렇게 말했다. ― “기다려 주십시오, 대덕이시여! 세존께서는 법의 주인이십니다. 세존께서는 관심 가지지 마시고 지금여기의 행복한 머묾을 실천하며 머무십시오. 저희가 이 다툼과 갈등과 비난과 논쟁을 분명히 하겠습니다.”라고. 두 번째도 세존은 그 비구들에게 이렇게 말했다. ― “그만하라, 비구들이여, 다투지 말고, 갈등하지 말고, 비난하지 말고, 논쟁하지 말라.”라고. 두 번째도 그 비구는 세존에게 이렇게 말했다. ― “기다려 주십시오, 대덕이시여! 세존께서는 법의 주인이십니다. 세존께서는 관심 가지지 마시고 지금여기의 행복한 머묾을 실천하며 머무십시오. 저희가 이 다툼과 갈등과 비난과 논쟁을 분명히 하겠습니다.”라고. 세 번째도 세존은 그 비구들에게 이렇게 말했다. ― “그만하라, 비구들이여, 다투지 말고, 갈등하지 말고, 비난하지 말고, 논쟁하지 말라.”라고. 세 번째도 그 비구는 세존에게 이렇게 말했다. ― “기다려 주십시오, 대덕이시여! 세존께서는 법의 주인이십니다. 세존께서는 관심 가지지 마시고 지금여기의 행복한 머묾을 실천하며 머무십시오. 저희가 이 다툼과 갈등과 비난과 논쟁을 분명히 하겠습니다.”라고.


atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya ṭhitakova imā gāthā abhāsi —


세존은 오전에 옷차림을 바르게 하고 발우와 가사를 지니고서 꼬삼비로 탁발을 위해 들어갔다. 꼬삼비에서 탁발을 위해 돌아다닌 뒤 오후에 탁발을 마치고 돌아와서 거처를 정리한 뒤에 발우와 가사를 지니고 서서 이런 게송을 말했다. ―


237.


“puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha.
 saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.


제각각 목소리를 내는 평범하고 어리석은 사람은 아무도 자신에 대해 생각하지 않는다. 

승가가 분열할 때, 더욱이 남에 대해서도 생각하지 않는다.


“parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino.
yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.


현명한 대화는 잊어버리고 말꼬리만 물고 말하는 사람들

바라는 만큼 입을 움직이는 것 때문에 초래되는 것을 모른다.

 

“akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me.
ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati. ⇒ (KN 2.1-쌍 품) 3. ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_02_01&wr_id=3

 

나를 욕하고 나를 때리고 나를 이기고 나의 것을 빼앗은

그에게 어떤 사람들은 적개심을 품는다. 그들에게 원망은 그치지 않는다.


“akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me.
ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati. ⇒ (KN 2.1-쌍 품) 4.


나를 욕하고 나를 때리고 나를 이기고 나의 것을 빼앗은

그에게 어떤 사람들은 적개심을 품지 않는다. 그들에게 원망이 그친다.


“na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ.
averena ca sammanti, esa dhammo sanantano. ⇒ (KN 2.1-쌍 품) 5.


여기에서 언제나 원망할 때 원망들은 그치지 않는다.

그러나 원망하지 않을 때 원망들은 그친다. 이것은 영원한 원리다.


“pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase.
ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā. ⇒ (KN 2.1-쌍 품) 6.


남들은 우리가 여기서 그쳐야 한다고 알지 못한다. 

그러나 거기서 아는 사람들에게 그로부터 다툼이 그친다.


“aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassadhanahārino.
raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati.
kasmā tumhākaṃ no siyā.


뼈를 부수고 생명을 빼앗고 소와 말과 재물을 약탈하고 왕국을 침략하는

그들에게도 화합이 있다. 무엇 때문에 그대들에게는 화합이 없는가!


“sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ.
abhibhuyya sabbāni parissayāni,
careyya tenattamano satīmā. ⇒ (KN 2.23-코끼리 품) 328. & (KN 5.3-숫따니빠따, 뱀의 품, 코뿔소 경) 45. ☞ http://sutta.kr/bbs/board.php?bo_table=nikaya10_03_10&wr_id=1

 

만약 함께 걷고 바르게 머무는 지혜롭고 현명한 벗을 얻는다면 

모든 어려움을 극복할 것이니, 그 벗과 함께 사띠를 가지고 즐거워하며 걸어가라. 


“no ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ.
rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
eko care mātaṅgaraññeva nāgo. ⇒ (KN 2.23-코끼리 품) 329. & (KN 5.3-숫따니빠따, 뱀의 품, 코뿔소 경) 46.


만약 함께 걷고 바르게 머무는 지혜롭고 현명한 벗을 얻지 못하면 

왕이 정복한 나라를 버리듯이, 마땅가 왕의 코끼리처럼 혼자서 가라.


“ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā.
eko care na ca pāpāni kayirā,
appossukko mātaṅgaraññeva nāgo”ti. ⇒ (KN 2.23-코끼리 품) 330.


어리석은 자에게 우정이 없다면 혼자서 가는 것이 더 낫다.

무관심한 마땅가 왕의 코끼리처럼 악들을 행하지 말고 혼자서 가라. 


238. atha kho bhagavā ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena bālakaloṇakāragāmo tenupasaṅkami. tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakāragāme viharati. addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna āsanaṃ paññapesi udakañca pādānaṃ dhovanaṃ. nisīdi bhagavā paññatte āsane. nisajja pāde pakkhālesi. āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaguṃ bhagavā etadavoca — “kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasī”ti? “khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na cāhaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmī”ti. atha kho bhagavā āyasmantaṃ bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṃsadāyo tenupasaṅkami.


세존은 서서 이 게송을 말한 뒤 발라깔로나까라 마을로 갔다. 그때 바구 존자가 발라깔로나까라 마을에 머물렀다. 바구 존자는 멀리서 오고 있는 세존을 보았다. 보고서 자리와 발 씻을 물을 준비했다. 세존은 준비된 자리에 앉았다. 앉아서 발을 씻었다. 바구 존자도 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 바구 존자에게 세존이 이렇게 말했다. ― “비구여, 견딜만하고 삶을 유지할만하고 탁발에 어려움은 없는가?”라고. “견딜만합니다, 세존이시여. 삶을 유지할만합니다, 세존이시여. 저는 탁발에 어려움이 없습니다, 대덕이시여.” 세존은 바구 존자를 법의 이야기로 가리키고 부추기고 열중케 하고 만족하게 한 뒤에 자리에서 일어나 동쪽 대나무 숲으로 갔다.


tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo pācīnavaṃsadāye viharanti. addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. disvāna bhagavantaṃ etadavoca — “mā, mahāsamaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. mā tesaṃ aphāsumakāsī”ti. assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa. sutvāna dāyapālaṃ etadavoca — “mā, āvuso dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. satthā no bhagavā anuppatto”ti.


그때 아누룻다 존자와 난디야 존자와 끼밀라 존자가 동쪽 대나무 숲에 머물렀다. 숲 관리인이 멀리서 오고 있는 세존을 보았다. 보고서 세존에게 “대 사문이여, 이 숲에 들어오지 마십시오. 여기는 자신을 사랑하는 좋은 가문의 아들 세 명이 머물고 있습니다. 그들에게 불편을 주지 마십시오.”라고 말했다. 아누룻다 존자가 숲 관리인이 세존과 함께 대화하는 것을 들었다. 듣고서 숲 관리인에게 “도반 숲 관리인이여, 세존을 방해하지 마십시오. 우리의 스승인 세존께서 오셨습니다.”라고 말했다. 


239. atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo yenāyasmā ca kimilo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ etadavoca — “abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto”ti. atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi. nisīdi bhagavā paññatte āsane. nisajja pāde pakkhālesi. tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca — “kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamathā”ti? “khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na ca mayaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmā”ti. “kacci pana vo, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “taggha mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti. “yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā”ti? “idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti — ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’ti. tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. tassa, mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti — ‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyan’ti. so kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittan”ti.


그리고 아누룻다 존자는 난디야 존자와 끼밀라 존자에게 갔다. 가서는 난디야 존자와 끼밀라 존자에게 “도반들은 나오십시오, 도반들은 나오십시오, 스승인 세존께서 우리에게 오셨습니다.”라고 말했다. 그래서 아누룻다 존자와 난디야 존자와 끼밀라 존자가 세존에게 와서 한 사람은 세존의 발우와 가사를 받고, 한 사람은 자리를 준비하고, 한 사람은 발 씻을 물을 준비했다. 세존은 준비된 자리에 앉았다. 앉아서 세존은 두 발을 씻었다. 그 존자들도 세존에게 절한 뒤 한 곁에 앉았다. 한 곁에 앉은 아누룻다 존자에게 세존은 이렇게 말했다. ― “아누룻다들이여, 그대들은 견딜만하고 삶을 유지할만하고 탁발에 어려움은 없는가?” “저희는 견딜만합니다, 세존이시여. 삶을 유지할만합니다, 세존이시여. 대덕이시여, 저희는 탁발에 어려움이 없습니다.” “그러면 아누룻다들이여, 그대들은 화합하고 즐거워하고 다투지 않고 우유와 물로 된 것 같고 서로를 사랑스러운 눈으로 보면서 지내는가?” “대덕이시여, 저희는 확실히 화합하고 즐거워하고 다투지 않고 우유와 물로 된 것 같고 서로를 사랑스러운 눈으로 보면서 지냅니다.” “그렇다면 아누룻다들이여, 그대들은 어떻게 화합하고 즐거워하고 다투지 않고 우유와 물로 된 것 같고 서로를 사랑스러운 눈으로 보면서 지내는가?” “여기, 대덕이시여, 저는 ‘이런 동료수행자와 함께 머무는 것은 나에게 참으로 이득이고 참으로 잘 얻어진 것이다.’라고 생각합니다. 그런 저는, 대덕이시여, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 몸으로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 말로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 의(意)로 자애롭게 행위 합니다. 그런 저는, 대덕이시여, ‘나는 나의 심(心)을 내려놓고 이 존자들의 심(心)이 움직이는 대로 따라야겠다.’라고 생각합니다. 그런 저는, 대덕이시여, 저의 심(心)을 내려놓고 이 존자들의 심(心)에 따릅니다. 생각건대, 대덕이시여, 참으로 저희에게 몸은 다르지만 심(心)은 하나입니다.”


āyasmāpi kho nandiyo ... pe ... āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṃ etadavoca — “mayhampi kho, bhante, evaṃ hoti — ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’ti. tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti — ‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyan’ti. so kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā”ti.


난디야 존자도 … 끼밀라 존자도 세존에게 이렇게 말했다. ― “대덕이시여, 저는 ‘이런 동료수행자와 함께 머무는 것은 나에게 참으로 이득이고 참으로 잘 얻어진 것이다.’라고 생각합니다. 그런 저는, 대덕이시여, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 몸으로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 말로 자애롭게 행위 하고, 함께할 때나 혼자 있을 때나 이 존자들에 대해 의(意)로 자애롭게 행위 합니다. 그런 저는, 대덕이시여, ‘나는 나의 심(心)을 내려놓고 이 존자들의 심(心)이 움직이는 대로 따라야겠다.’라고 생각합니다. 그런 저는, 대덕이시여, 저의 심(心)을 내려놓고 이 존자들의 심(心)에 따릅니다. 생각건대, 대덕이시여, 참으로 저희에게 몸은 다르지만 심(心)은 하나입니다. 이렇게, 대덕이시여, 저희는 화합하고 즐거워하고 다투지 않고 우유와 물로 된 것 같고 서로를 사랑스러운 눈으로 보면서 지냅니다.”


240. “sādhu, sādhu, anuruddhā! kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? “taggha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti. “yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā”ti? “idha, bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanāni paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, avakkārapātiṃ upaṭṭhāpeti. yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati — sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati; no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti apāṇake vā udake opilāpeti — so āsanāni paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema, na tveva mayaṃ, bhante, tappaccayā vācaṃ bhindāma. pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ, bhante, sabbarattiṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma. evaṃ kho mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā”ti.


“훌륭하고 훌륭하다, 아누룻다들이여! 그러면 아누룻다들이여, 그대들은 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는가?” “저희는 대덕이시여, 확실히 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머뭅니다.” “그렇다면 아누룻다들이여, 그대들은 어떻게 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는가?” “여기, 대덕이시여, 저희에게 마을에서 탁발하고서 먼저 돌아온 사람이 자리를 준비하고, 마실 물과 손 씻을 물을 준비하고, 남는 음식을 버릴 그릇을 준비합니다. 마을에서 탁발하고서 나중에 돌아온 사람은 먹고 남은 음식이 있다면, 그가 원하면 먹고, 원하지 않으면 풀이 없는 곳에 버리거나 벌레가 없는 물에 담급니다. 그는 자리를 정돈하고, 마실 물과 손 씻을 물을 정돈하고, 남는 음식을 버릴 그릇을 씻은 뒤 정돈하고, 식사한 자리를 청소합니다. 마실 물그릇이나 손 씻을 물그릇이나 식사 후 손 씻을 물그릇에 물이 없이 비어있는 것을 본 사람은 준비합니다. 만약에 그가 감당할 수 없으면 손짓으로 두 번째 사람을 부른 뒤에 손동작을 통해 도와주게 합니다. 그러나 대덕이시여, 저희는 그것 때문에 말을 깨뜨리지 않습니다. 그리고 대덕이시여, 저희는 다섯째 날에는 밤을 새워 법담을 나눕니다. 이렇게, 대덕이시여, 저희는 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머뭅니다.”


241. “sādhu, sādhu, anuruddhā! atthi pana vo, anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharataṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro”ti? “idha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharantā obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpānaṃ. so kho pana no obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ; tañca nimittaṃ nappaṭivijjhāmā”ti.


“훌륭하고 훌륭하다, 아누룻다들이여! 아누룻다들이여, 이렇게 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 그대들은 인간의 법을 넘어선 성자들에게 적합한 차별적 지와 견을 성취하여 편히 머무는가?” “여기, 대덕이시여, 방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머무는 저희는 빛과 색(色)들을 봄을 상(想)합니다. 그러나 그런 저희에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라집니다. 저희는 그 현상을 이해하지 못합니다.”


“taṃ kho pana vo, anuruddhā, nimittaṃ paṭivijjhitabbaṃ. ahampi sudaṃ, anuruddhā, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. so kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti? tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘vicikicchā kho me udapādi, vicikicchādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissatī’”ti.


“아누룻다들이여, 그대들은 그 현상을 이해해야 한다. 아누룻다들이여, 깨달음 이전, 깨닫지 못한 보살이었을 때 나도 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 의심이 생겼다. 그리고 의심 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록 해야겠다.’라고. 


“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. so kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti? tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 작의하지 않음이 생겼다. 그리고 작의하지 않음 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘thinamiddhaṃ kho me udapādi, thinamiddhādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddhan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 해태-혼침이 생겼다. 그리고 해태-혼침 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘chambhitattaṃ kho me udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. seyyathāpi, anuruddhā, puriso addhānamaggappaṭipanno, tassa ubhatopasse vaṭṭakā uppateyyuṃ, tassa tatonidānaṃ chambhitattaṃ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, chambhitattaṃ udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddhaṃ na chambhitattan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 깜짝 놀람이 생겼다. 그리고 깜짝 놀람 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 예를 들면, 아누룻다들이여, 먼 길을 가는 사람이 있다. 그의 양쪽에서 메추라기가 날아오를 것이다. 그것 때문에 그는 깜짝 놀랄 것이다. 이처럼, 아누룻다들이여, 나에게 깜짝 놀람이 생겼다. 그리고 깜짝 놀람 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘uppilaṃ kho me udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. seyyathāpi, anuruddhā, puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva pañcanidhimukhāni adhigaccheyya, tassa tatonidānaṃ uppilaṃ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, uppilaṃ udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 고양(高揚)됨이 생겼다. 그리고 고양됨 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 예를 들면, 아누룻다들이여, 어떤 숨겨진 보물의 입구를 찾는 사람이 한꺼번에 다섯 개의 숨겨진 보물의 입구를 찾을 것이다. 그것 때문에 그는 고양될 것이다. 이처럼, 아누룻다들이여, 나에게 고양됨이 생겼다. 그리고 고양됨 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘duṭṭhullaṃ kho me udapādi, duṭṭhullādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 추악함이 생겼다. 그리고 추악함 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘accāraddhavīriyaṃ kho me udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. seyyathāpi, anuruddhā, puriso ubhohi hatthehi vaṭṭakaṃ gāḷhaṃ gaṇheyya, so tattheva patameyya; evameva kho me, anuruddhā, accāraddhavīriyaṃ udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 지나친 정진이 생겼다. 그리고 지나친 정진 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 예를 들면, 아누룻다들이여, 어떤 사람이 양손으로 메추라기를 강하게 움켜쥘 것이다. 그것은 거기서 죽을 것이다. 이처럼, 아누룻다들이여, 나에게 지나친 정진이 생겼다. 그리고 지나친 정진 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록, 지나친 정진이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘atilīnavīriyaṃ kho me udapādi, atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. seyyathāpi, anuruddhā, puriso vaṭṭakaṃ sithilaṃ gaṇheyya, so tassa hatthato uppateyya; evameva kho me, anuruddhā, atilīnavīriyaṃ udapādi, atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 세상일들에 너무 집착된 정진이 생겼다. 그리고 세상일들에 너무 집착된 정진 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 예를 들면, 아누룻다들이여, 어떤 사람이 메추라기를 헐겁게 잡을 것이다. 그것은 그의 손에서 날아갈 것이다. 이처럼, 아누룻다들이여, 나에게 세상일들에 너무 집착된 정진이 생겼다. 그리고 세상일들에 너무 집착된 정진 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록, 지나친 정진이 생기지 않도록, 세상일들에 너무 집착된 정진이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘abhijappā kho me udapādi, abhijappādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 열망이 생겼다. 그리고 열망 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록, 지나친 정진이 생기지 않도록, 세상일들에 너무 집착된 정진이 생기지 않도록, 열망이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā ... pe ... tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘nānattasaññā kho me udapādi, nānattasaññādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 다양한 상(想)들이 생겼다. 그리고 다양한 상들 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록, 지나친 정진이 생기지 않도록, 세상일들에 너무 집착된 정진이 생기지 않도록, 열망이 생기지 않도록, 다양한 상들이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. so kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘atinijjhāyitattaṃ kho me rūpānaṃ udapādi, atinijjhāyitattādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā, na atinijjhāyitattaṃ rūpānan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 빛과 색들을 봄을 상(想)했다. 그러나 그런 나에게 빛과 색들을 봄은 오래지 않아 사라졌다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나에게 빛과 색들을 봄이 사라지는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘나에게 색들에 대해 지나치게 숙고함이 생겼다. 그리고 색들에 대해 지나치게 숙고함 때문에 나에게 삼매가 흔들렸다. 삼매의 흔들림 때문에 빛과 색들을 봄이 사라졌다. 그렇다면 나는 나에게 의심이 생기지 않도록, 작의하지 않음이 생기지 않도록, 해태-혼침이 생기지 않도록, 깜짝 놀람이 생기지 않도록, 고양됨이 생기지 않도록, 추악함이 생기지 않도록, 지나친 정진이 생기지 않도록, 세상일들에 너무 집착된 정진이 생기지 않도록, 열망이 생기지 않도록, 다양한 상(想)들이 생기지 않도록, 색들에 대해 지나치게 숙고함이 생기지 않도록 해야겠다.’라고.


242. “so kho ahaṃ, anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti — iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti — iti viditvā amanasikāraṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘chambhitattaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā chambhitattaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘uppilaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā uppilaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘duṭṭhullaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā duṭṭhullaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘atilīnavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā atilīnavīriyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti — iti viditvā abhijappaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti — iti viditvā nānattasaññaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkileso’ti — iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.


그런 나는, 아누룻다들이여, ‘의심은 심(心)의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 의심을 버렸다. ‘작의하지 않음은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 작의하지 않음을 버렸다. ‘해태-혼침은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 해태-혼침을 버렸다. ‘깜짝 놀람은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 깜짝 놀람을 버렸다. ‘고양됨은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 고양됨을 버렸다. ‘추악함은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 추악함을 버렸다. ‘지나친 정진은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 지나친 정진을 버렸다. ‘세상일들에 너무 집착된 정진은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 세상일들에 너무 집착된 정진을 버렸다. ‘열망은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 열망을 버렸다. ‘다양한 상(想)들은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 다양한 상들을 버렸다. ‘색들에 대해 지나치게 숙고함은 심의 오염원이다.’라고 알아서 심의 오염원인 색들에 대해 지나치게 숙고함을 버렸다. 


243. “so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi — ‘kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivaṃ’. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ obhāsañhi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘yasmiñhi kho ahaṃ samaye rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsanimittaṃ manasi karomi, obhāsañhi kho tasmiṃ samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi. yasmiṃ panāhaṃ samaye obhāsanimittaṃ amanasikaritvā rūpanimittaṃ manasi karomi, rūpāni hi kho tasmiṃ samaye passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 빛을 상(想)하면서 색들을 보지 못했고, 색들을 보면서 빛을 상하지 못했다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나는 온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 빛을 상하면서 색들을 보지 못하고, 색들을 보면서 빛을 상하지 못하는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘내가 온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 색상(色相)을 작의하지 않은 채 광명상(光明相)을 작의 할 때 빛을 상(想)하고 색들을 보지 못한다. 또한, 내가 광명상(光明相)을 작의하지 않은 채 색상(色相)을 작의 할 때 색들을 보고 빛을 상(想)하지 못한다.’라고.


“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivaṃ. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘yasmiṃ kho me samaye paritto samādhi hoti, parittaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. sohaṃ parittena cakkhunā parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi. yasmiṃ pana me samaye appamāṇo samādhi hoti, appamāṇaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. sohaṃ appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’”ti.


방일하지 않고 노력하고 확고한 의지로써 머문 나는 온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 제한된 빛을 상(想)하면서 제한된 색들을 보고, 무량한 빛을 상(想)하면서 무량한 색들을 보았다. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘어떤 원인, 어떤 조건 때문에 나는 온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 제한된 빛을 상(想)하면서 제한된 색들을 보고, 무량한 빛을 상하면서 무량한 색들을 보는가?’라고. 아누룻다들이여, 그런 나에게 이런 생각이 떠올랐다. — ‘온밤 동안, 온 낮 동안, 온 밤낮 동안 나에게 제한된 삼매가 있을 때 나에게 제한된 눈이 생긴다. 그런 나는 제한된 눈으로 제한된 빛을 상하면서 제한된 색들을 본다. 나에게 무량한 삼매가 있을 때 나에게 무량한 눈이 생긴다. 그런 나는 무량한 눈으로 무량한 빛을 상하면서 무량한 색들을 본다.’라고.

Comments

로그인한 회원만 댓글 등록이 가능합니다.
이전 다음 목록
이용약관 | 개인정보취급방침 | 이메일 무단수집거부 | 책임의 한계와 법적고지
대표 : 해피법당   주소 : 부산시 부산진구 연수로 2(양정동) 3층   전화 : 051-864-4284   개인정보관리책임자 : 해피법당   이메일 : happysangha@naver.com
 COPYRIGHT©2018 근본경전연구회 . ALL RIGHTS RESERVED.

Close